Pagājušajā nedēļā apritēja gads, kopš tika apstiprināta Evikas Siliņas vadītā valdība. Atskatoties uz šajā periodā paveikto un nepaveikto, Diena un Dienas Bizness devuši vērtējumu ministru iespētajam savos amatos.
Lai gan daudzas problēmas, ar kurām saskaras šī valdība, ir iesētas pirms diviem, pieciem un pat desmit gadiem, būtībā šī valdība staigā savu priekšgājēju kurpēs, jo savējo īsti nav.
Labu, efektīvu risinājumu samilzušajām problēmām nav, un domstarpības par risinājumiem arī nez kāpēc pašlaik tiek dēvētas par komunikācijas kļūdām. Ambīcijas vārdos ir labi, bet prasās reālus darbus.
Laikam taču bez liela pārsteiguma tāpēc secinājām – esošā valdība ir visu laiku vājākā valdība. Un šeit jau vairs nav svarīgi – tas ir iepriekšējās valdības mantojums vai kādi citi objektīvi vai subjektīvi iemesli. Nospiedošajam vairumam ministru nav savas politiskās dienaskārtības – tas nozīmē, ka nav ne ideju, ne vēlmes risināt problēmas savās nozarēs.
Vairākiem ministriem fotogrāfijas nepievienojām, jo tieši tik nemanāmi amatos viņi ir.
Vērtēšana identiska sportā ierastajai: 1 zvaigzne – ļoti vāji, 5 – izcili. Ministru darba vērtējumu skatiet galerijā!
#1/16
#2/16
Evika Siliņa, Ministru prezidente (JV), 2 zvaigznes. Uzsāka ar lielu entuziasmu un ambīcijām, taču enerģiskā apņemšanās nest pārmaiņas ir pazudusi. Premjere cenšas būt aktīva ārpolitiski, mēģinot veidot kontaktus Eiropā, taču bez seguma un stabilitātes pašu mājās tas izskatās nepārliecinoši.
Jebkura premjera premjerēšanas laiku vērtē pēc valdības paveiktā kopumā. Šobrīd redzamu darbu, kas sniegtos pāri publicitātes rāmim un vēlmei strādāt uz reitingiem, īsti nav. Grūti saprast, vai tā ir Jaunās Vienotības iekšējā politika vai koalīcijas trauslums, taču šķiet, ka premjeriem, kuri nāk no šī politiskā spēka, ir uzdevums – būt pēc iespējas neizlēmīgākiem un nevadīt kopējo procesu. Arī šī premjere nav izņēmums, tāpēc atsevišķos gadījumos nav saprotama viņas distancēšanās no ministru atbildības sfērām. Arī pašas partijas pārstāvēto ministru.
Tāpat premjerei dažkārt problēma ir publiskā komunikācija, kurā tai pārmesta arogance, piemēram, skolotāju norāšana. Nepārliecinoša bija arī Roberta Patmalnieka glābšana apmaiņā pret Jāņa Citskovska un Krišjāņa Kariņa skalpiem. Tomēr 2 zvaigznes par spēju ar 52 balsīm Saeimā valdību noturēt pie dzīvības vismaz gadu.
#3/16
Kaspars Briškens, satiksmes ministrs (Pro), 1 zvaigzne. Kopš K. Briškena parādīšanās šajā amatā nozari piemeklējušas tikai problēmas. Īpaši izceļama Rail Baltica projekta izgāšanās – nav skaidra tā nākotne, tostarp par to, vai dzelzceļa līnija vispār maz ies caur Rīgu, kā arī nedienas ar airBaltic, gaismā nākot faktam, ka valsts neatgūs tur ieguldīto 571 miljonu eiro.
Jāmin arī ministra vājā komunikācija ar sabiedrību, nespējot izskaidrot, kas notiek viņa vadītajā nozarē. Tā vietā K. Briškens tikai nesmuki rāda ar pirkstu uz sava amata priekštečiem, lai gan pats iepriekš daudzu gadu garumā ir ieņēmis vadošus amatus gan airBaltic, gan Rail Baltica projektā, pelnot tur atalgojumu teju 100 000 eiro gadā.
#4/16
Hosams Abu Meri, veselības ministrs (JV), 1 zvaigzne. Lai gan iepriekšējā gadā viņš paralēli strādājis vēl vienpadsmit citos amatos, Libānas izcelsmes ārsta ministrēšana ir pamanāma. Tomēr ir atšķirība starp skaļu lozungu paušanu sociālajos tīklos un iedziļināšanos sarežģītajos veselības nozares jautājumos. Šķietama aktivitāte plašā spektrā paša pārstāvētā nozarē, tikmēr kvotu problēma vai onkoloģijas slimnieku finansējuma jautājums ir tikpat aktuāls kā pirms gadiem pieciem.
Nepalīdz arī Austrumu temperaments un stingrās dūres mentalitāte, ar kādu H.A. Meri virza reformas savā nozarē. Kamēr slimnīcu vadītāji un ģimenes ārsti no tā nobīstas, tikmēr problēmas kopumā tikai samilst, jo viss laiks aiziet braucienos, nevis darbā ministrijā.
H.A. Meri tēlu pasliktina gada sākumā zem tiesībsarga lupas nonākušais incidents, kur ministrs sanāksmē ar sociālajiem partneriem, paceļot balsi un dauzot galdu, esot vērsies ar draudiem un aizvainojumiem pret sievieti.
#5/16
Baiba Braže, ārlietu ministre (JV), 2 zvaigznes. Pirms mazāk nekā pusgada amatā ieceltā diplomāte aktīvi darbojas soctīklos. Tas varētu aizķert kāda vēlētāja sirdi, bet pārliecinošai Latvijas interešu pārstāvēšanai ārpolitikā varētu būt par maz. Diplomātijā būtiskākais ir pieredze un starptautiskie kontakti. Līdz ar to pilnasinīgam vērtējumam gads ir pārāk mazs laiks. Katrā ziņā iekšpolitiski aizpildīt vietu, kuru pirms tam ieņēma par privāto lidmašīnu skandālu politikā caurkritušais Krišjānis Kariņš, nav grūts uzdevums, tāpēc B. Braže uz iepriekšējā ministra fona izskatās labi. Skaidri definētais tēls un iepriekšējā pieredze diplomātiskajā dienestā liek domāt, ka kopumā ministre amatam ir piemērota – par to pagaidām 2 zvaigznes. Laiks vēl rādīs, kā B. Bražei veiksies turpmākajā darbā.
#6/16
Kaspars Melnis, klimata un enerģētikas ministrs (ZZS), 1,5 zvaigznes. Ja Latvija viņa ministrēšanas laikā nebūtu iesniegusi Nacionālo enerģētikas un klimata plānu Eiropas Komisijai, darbību būtu grūti novērtēt. Par to arī pusotra zvaigzne. Citādi – publiski nemanāms.
#7/16
Inga Bērziņa, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre (JV), 1 zvaigzne. Publiski nemanāma, bez savas politiskās darbakārtības.
VARAM tomēr nav Kuldīgas dome. Ja valstī vajag investīcijas, darba vietas un nodokļus, tad arī šīs ministrijas un tās iestāžu rīcība bija un būs ļoti nozīmīga, lai gan zemes resursi būtu nozīmīgs tautsaimniecības aktīvs. Vienlaikus uzņēmējiem ir bažas par nozīmīgu zemes platību izņemšanu no saimnieciskās aprites.
Dažkārt šķiet, ka I. Bērziņai valdībā ir tikai viens uzdevums – atrasties šajā amatā, lai nodrošinātu Jaunajai Vienotībai balsi valdības sēdēs. Neveiksmīgais mēģinājums pārsaukt VARAM par DARAM ir vienīgais, kas no pēdējā gada notikumiem palicis atmiņā. Draudi par domju atlaišanu ir arī materializējušies, bet to var ieskaitīt partijas Latvijas attīstībai interesēm lojālā valsts sekretāra kontā.
#8/16
Viktors Valainis, ekonomikas ministrs (ZZS), 3 zvaigznes. Daudz labu ideju, bet to realizācijai vajadzīgs menedžments. Skaļi paziņojumi vien nerada labvēlīgu investīciju vidi un investorus, kuri stāvētu rindā, lai ieguldītu Latvijā.
Pozitīvi vērtējama ministra ambīcija desmit gadu laikā dubultot Latvijas ekonomiku, viņa redzējums tās īstenošanai, kā arī enerģiskā rosīšanās. Biznesa videi simpātiska ir runāšana bez aplinkiem un skaidras pozīcijas definēšana arī nopietnos un nepopulāros jautājumos. Konkrēti rezultāti gan pagaidām vēl nav novērojami, tomēr par centību – 3 zvaigznes.
Ministra ambīciju īstenošanai nepalīdz vājā ministrijas ierēdniecība un ministra birojs.
#9/16
Rihards Kozlovskis, iekšlietu ministrs (JV), 1 zvaigzne.
Kūtrie austrumu robežas izbūves tempi, bumbu patvertņu jautājuma nerisināšana, kā arī joprojām kritiskais iekšlietu dienestu stāvoklis – problēmas ministra pārvaldītajā nozarē ir tādas, ka viņam būtu jābūt vienam no visrosīgākajiem un pamanāmākajiem ministriem valdībā. Tomēr R. Kozlovskis piekopj klusēšanas taktiku, un par viņa darbiem pēdējā gada laikā dzirdējuši vien tuvākie draugi. Jautājums, ko teiktu socioloģija, ja iedzīvotājiem būtu jānosauc pašreizējais iekšlietu ministrs?
#10/16
Andris Sprūds, aizsardzības ministrs (Pro), 2 zvaigznes.
Viņa darbs pēdējā gada laikā kopumā bijis sekmīgs – pietiekami bieži varam dzirdēt par dažādiem pasākumiem ārējās drošības stiprināšanai. Arī pats ministrs ir bieži pamanāms publiskajā vidē. Tomēr tas nav tikai viņa nopelns. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un drošības apdraudējumu, viņa vadītajam resoram tiek gan atvēlēti ievērojami naudas līdzekļi, gan pievērsta sabiedrības uzmanība.
Savukārt ministra komunikācija pelnījusi treknu mīnusu – kad Latvijas teritorijā 7. septembrī lidinājās ar sprāgstvielām aprīkots Krievijas drons, sabiedrība par to uzzināja vien divas dienas vēlāk, bet pats ministrs spilgti demonstrēja savu nekompetenci nozarē, nespējot atbildēt pat uz vienkāršiem jautājumiem. Drona situācija iezvanīja skaidru trauksmes zvanu A. Sprūda kompetencei un spējām vadīt resoru.
#11/16
Arvils Ašeradens, finanšu ministrs (JV), 2 zvaigznes. Kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp. Šķiet, ir grūti atrast vidusceļu starp dažādām interesēm – nodokļu izmaiņu kontekstā, valsts maka papildināšanā – un skaidriem spēles nosacījumiem. Vienlaikus joprojām katrs dara pa savam un rezultātā papildus nodokļos iegūst uz kaimiņvalsts rēķina. Neskaidrā komunikācija un neizlēmība par plānotajām nodokļu izmaiņām, kā arī publiski izskanējusī kritika no sociālajiem partneriem samazina cerības par Latvijas ekonomikas izrāvienu. Ministram trūkst savu ideju, bet uzņēmēju priekšlikumi viņu neinteresē. Par Latvijas finanšu jautājumiem turpina lemt ministrijā strādājošie ierēdņi, kuriem trūkst reālas izpratnes par to, kā darbojas ekonomika. Bet ziņas par nepatīkami pārsteidzošiem ekonomiskā stāvokļa rādītājiem liecina, ka Latvijas ekonomikas stagnācija un atpalicība no kaimiņvalstīm turpinās. Ministrijā attiecībā uz politiskiem lēmumiem nav noslēpums par lielajām valsts sekretāres Baibas Bānes influencēm.
#12/16
Inese Lībiņa-Egnere, tieslietu ministre (JV), 1 zvaigzne. Spriežot pēc ministres retajām publiskajām izpausmēm, tieslietu sistēmā problēmu nav. Viena no valdības pārstāvēm bez savas darbakārtības. Pēc jaunās valdības apstiprināšanas triecientempā tika pieņemts gan jaunais partnerattiecību regulējums, gan ratificēta Stambulas konvencija, taču darbi, no kuriem būtu pievienotā vērtība tieslietu nozarei, ir izpalikuši.
#13/16
Uldis Augulis, labklājības ministrs (ZZS), 1 zvaigzne.
Arī U. Augulis ievietojas to ministru sarakstā, par kuriem maz dzirdēts. Publicitāte par ministru bija manāma vien īsi pēc viņa atkārtotās apstiprināšanas šajā amatā, kad viņš par savu palīdzi izvēlējās bijušās sievas meitu. Tomēr ministrs nav manīts diskutējam par labklājības problēmām, kuru nozarē netrūkst.
#14/16
Armands Krauze, zemkopības ministrs (ZZS), 2,5 zvaigznes
Pozitīvi, ka ministra amatu ieņem cilvēks, kuram ir vajadzīgā pieredze, izpratne par vadīto nozari, kā arī vēlme un interese iedziļināties nozares problēmu risināšanā. Tomēr ministra vērtējums būtu augstāks, ja vien viņš nebūtu pacenties īsi pirms pirmā valdības gada noslēguma pārsteigt sabiedrību ar 300 000 eiro vērto programmu skolēnu izglītošanai par rudzu maizi.
#15/16
Anda Čakša, izglītības un zinātnes ministre (JV), 1,5 zvaigznes.
Sāka apņēmīgi, saprotot izglītības reformu veikšanas lielāko problēmu – lojāla un atbalstoša ierēdniecība. Gada laikā entuziasms gan noplaka. Arī skandāli saistībā ar sporta nozari un pašas biroju liedza turpināt uzņemto kursu.
Augstāku vērtējumu ministrei liedz sniegt gan aizvien nesaprotamā skolu tīkla reforma, gan pedagogu atalgojuma celšanas jautājums, gan arī pedagogu trūkums kā tāds un vēl arī jaunā skolēnu zināšanu vērtēšanas sistēma. Vienu nevar noliegt – ministre A. Čakša, šķiet, ir zināma teju ikvienam Latvijā. Atšķirībā no daža kolēģa. Par to arī pusotra zvaigzne.
#16/16
Agnese Lāce, kultūras ministre (Pro), 2 zvaigznes.
Lai gan kopā ar valdību ministre varēja svinēt pirmo tās pastāvēšanas gadadienu, realitātē A. Lāce amatā vēl nav nostrādājusi pat pirmās 100 dienas, jo amatā tika apstiprināta 20. jūnijā pēc savas gana kritizētās partijas biedrenes Agneses Loginas atkāpšanās. Pagaidām nav paspējusi iekulties nekādos skandālos, taču arī neko nozīmīgu vēl nav paveikusi.
Viena zvaigzne par paziņoto ieceri vēl uz trim gadiem saglabāt līdzšinējo autoratlīdzības saņēmēju nodokļu nomaksas kārtību, kas ir būtiska radošajiem cilvēkiem. Vismaz kāda skaidrība vienā jautājumā. Otra zv
