Masveida pirmstermiņa uzkrājumu izņemšana no pensiju otrā līmeņa būtu milzīga stratēģiska kļūda, kas lielu daļu nākotnes pensionāru pakļautu nabadzības riskam, norāda banku pārstāvji.

"Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska pauž, ka 2026. gada janvāra beigās uzkrātais pensiju otrā līmeņa kapitāls Latvijā pārsniedza 10 miljardus eiro. Tas ir viens no lielākajiem privātpersonu uzkrājumiem valstī - gan individuālā, gan valsts mērogā.

Ļaut iedzīvotājiem izņemt naudu no pensiju otrā līmeņa ir slikta ideja vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šī nav brīva nauda - tā ir atlikta alga vecumdienām. Dobrovoļska skaidro, ka patlaban pilnīgi visa pasaule, ieskaitot centrālās bankas un Eiropas Komisiju (EK), runā par to, ka ir ārkārtīgi svarīgi palielināt reālus uzkrājumus nākotnes pensijām, nevis balstīties tikai uz solidaritātes principa (kāds ir pensiju pirmais līmenis).

Valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pagājušajā gadā pieaudzis par 13,6% jeb 1,197 miljardiem eiro, gada beigās veidojot 9,974 miljardus eiro, informē Latvijas Bankā.

Tostarp ieguldījumu rezultātā valsts fondēto pensiju shēmas plānos uzkrātais kapitāls 2025. gadā pieaudzis par 556,257 miljoniem eiro, bet no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) saņemtā naudas summa veidoja 2,152 miljardus eiro. Vienlaikus VSAA izmaksātās un izmaksājamās naudas summas pagājušajā gadā veidoja 1,511 miljardus eiro.

Valsts fondēto pensiju shēmas plānos uzkrātais kapitāls uz vienu ieguldījumu plāna daļu pagājušā gada beigās bija 2,15 eiro, kamēr 2024. gada beigās - 2,11 eiro.

Visu veidu valsts fondēto pensiju ieguldījumu plānu vidējais ienesīgums kopš gada sākuma bija pozitīvs, liecina Latvijas Bankas dati.

Aktīvo ieguldījumu plānu ienesīgums kopš gada sākuma bija vidēji 6,15%, sabalansēto plānu ienesīgums bija 4,84%, savukārt konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija 3,74%.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nolēmusi reģistrēt iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā", kas nozīmē, ka iniciatīvas virzītāji varēs sākt parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai.

CVK lēmums pieņemts, izvērtējot, vai iesniegtais likumprojekts atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz formu un saturu. Likums paredz, ka pēc iniciatīvas reģistrēšanas ir iespējams sākt vēlētāju parakstu vākšanu, lai noteiktā termiņā savāktu nepieciešamo atbalstu tālākai likumprojekta virzībai.

Likumprojekts paredz izmaiņas valsts fondēto pensiju jeb otrā līmeņa pensiju sistēmā, tostarp paplašinot iedzīvotāju iespējas rīkoties ar uzkrāto kapitālu. Starp piedāvātajiem risinājumiem minēta iespēja pensiju otrā līmeņa dalībniekiem noteiktos gadījumos saņemt uzkrāto kapitālu pilnībā vai daļēji pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

Valdība pirmdienas ārkārtas sēdē atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavotos grozījumus kultūras jomas izdienas pensiju likumā, kas paredz pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu un izdienas stāžu, samazināt pensiju apmēru, kā arī no 2027. gada liegt izdienas pensijas jaunajiem skatuves māksliniekiem, kuri darbu sāks pēc šī laika.

KM norāda, ka grozījumi sagatavoti, lai nodrošinātu izdienas pensiju sistēmas ilgtspēju un mazinātu nevienlīdzību starp dažādu nozaru darbiniekiem. Tie attiecas uz valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem, tostarp baleta māksliniekiem.

Likumprojekts paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra mainīsies pensiju aprēķina un izmaksas kārtība, savukārt no 2027. gada 1. janvāra minimālais izdienas pensionēšanās vecums un nepieciešamais stāžs tiks pakāpeniski palielināts par pieciem gadiem - par sešiem mēnešiem katru gadu.

Pensijas aprēķinā tiks ņemts vērā 120 mēnešu jeb desmit gadu darba samaksas periods, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas no amata, un minimālais pensijas apmērs noteikts 45% apmērā no vidējās algas, kas ir par desmit procentpunktiem mazāk nekā līdz šim.

Latvijā jau gandrīz 25 gadus darbojas pensiju 2. līmenis, kas paredz daļu no ikmēneša sociālajām iemaksām ieguldīt finanšu tirgos, lai veidotu papildu uzkrājumu valsts nodrošinātajai vecuma pensijai. Vai šis mehānisms palīdzēs nodrošināt cienījamu vecumdienu ienākumus nākotnes pensionāriem? Diemžēl atbilde nav viennozīmīga, jo pensiju 2. līmeņa potenciāls ir atkarīgs ne tikai no likumdevēja lēmumiem, bet arī no pašu iedzīvotāju iesaistes un finanšu pratības.

Pensiju nedrīkst atstāt pašplūsmā

Bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju nezina, cik liels ir viņu uzkrājums pensiju 2. līmenī. Vienīgā vecuma grupa, kurā konkrētu summu spēj nosaukt puse aptaujāto, ir iedzīvotāji virs 60 gadu vecuma. Diemžēl šajā vecumā pensiju 2. līmeņa uzkrājumu būtiski ietekmēt vairs nav iespējams, jo šī aktīva rezultātu nosaka savlaikus pieņemti lēmumi. Pensiju sistēma nav abstrakta valsts konstrukcija un to nedrīkst atstāt pašplūsmā. Jāapzinās, ka pensiju 2. līmenis ir katra cilvēka personīgais īpašums un mūsu izvēles – izvēlētais plāns, pārvaldnieks un pieņemto lēmumu laicīgums, ļauj ietekmēt un uzņemties atbildību par savu nākotnes kapitālu. Neinteresējoties, kas ar to notiek, tiek zaudēta iespēja vairot nākotnes labklājību vai vēl ļaunāk – varam nodarīt tai kaitējumu, ilgstoši atrodoties vecumam neatbilstošā pensiju 2. līmeņa plānā.

Saeimas deputāti ceturtdien pēc divas dienas ilgām debatēm ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Balsojumā par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam nobalsoja 51 deputāts, 45 bija pret.

Par nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "Progresīvajiem" un Zaļo un zemnieku savienības. Par balsoja arī Oļegs Burovs (GKR), pie Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama, kā arī Igors Rajevs.

Pret nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā", "Apvienotā saraksta", kā arī "Stabilitātei".

Lai arī nākamā gada budžeta likumprojektu opozīcijas deputāti neatbalstīja, parlamentārieši no opozīcijas partijām atbalstīja vairākus nākamā gada budžeta pavadošos likumprojektus. Piemēram, par atsevišķiem likumprojektiem nobalsoja teju vairāk nekā 90 klātesošie, bet par strīdīgākajiem likumprojektiem, piemēram, izdienas pensiju reformu un izmaiņām nodokļos, koalīcijas un opozīcijas balsojums tomēr izteikti dalījās, koalīcijai nodrošinot nedaudz virs puses balsu, bet opozīcijai balsojot pret vai atturoties.

Saeimas deputāti šodien ārkārtas sēdē sāks skatīt nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", kā arī teju 50 nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem, tostarp izmaiņām atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformām.

Tostarp Saeima būs jālemj par valdības sagatavotajiem grozījumiem akcīzes nodokļa likumā, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, savā paskaidrojumā tostarp uzsverot, ka tiesnešu neatkarība ir saistīta arī ar finansiālās drošības garantijām, un izdienas pensiju kopējo reformu pamatojošie argumenti tiešā veidā nebūtu piemērojami tiesnešu pensijām.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris, prezidents norāda, ka, salīdzinot likuma normas ar šobrīd spēkā esošo Tiesnešu izdienas pensiju likumu, konstatējams, ka attiecībā uz tiesnešiem likums paredz izmaiņas vairākos aspektos. Proti, tas palielina speciālās pensijas - šobrīd izdienas pensijas - saņemšanai nepieciešamo stāžu no 20 gadiem uz 25 gadiem. Likums arī pārskata speciālās pensijas aprēķinu, paredzot, ka turpmāk tā tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas no darba. Tāpat likums paredz ierobežot speciālās pensijas apmēru, samazinot par 5% gan minimālo un maksimālo speciālās pensijas apmēru, gan speciālās pensijas apmēru gadījumā, ja tiesnesis atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ.

Bez izdienas pensijas reformas ap 2050. gadu izdienas pensiju izmaksājamais apmērs sasniegs vienu miljardu eiro, bet 2060. gadā - gandrīz 1,7 miljardus eiro, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē informēja Valsts kancelejas (VK) pārstāvis.

Deputāti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē šodien turpināja spriest par izdienas pensiju reformas nepieciešamību.

Valsts kancelejā informēja, ka pašlaik augstākās izdienas pensijas ir tiesnešiem, vidēji 3181 eiro, bet zemākā izdienas pensija ir mākslinieku vidū - 815 eiro.

Personu skaits, kurām jau ir tiesības uz izdienas pensiju, bet kas turpina dienesta gaitas, ir 2395 personas, kas veido vidēji 10,1% no kopējā izdienas profesijās nodarbināto skaita, norāda kancelejā, uzsverot, ka visvairāk iespēju doties izdienas pensijā pēdējo piecu gadu laikā izmantojuši Iekšlietu ministrijas (IeM) pakļautībā esošo dienestu darbinieki.

2024. gadā izdienas pensijas valstij izmaksājušas 141 miljonu eiro.

2025. gadā Lietuvas parlaments pieņēma būtiskas izmaiņas valsts otrā pensiju līmeņa sistēmā, kas stājās spēkā 2026. gadā. Reforma ievērojami palielina sistēmas elastību un faktiski padara dalību tajā brīvprātīgu. Tostarp ir noteikts divu gadu “logs”, kura laikā dalībnieki var izņemt naudu no otrā pensiju līmeņa. Šīs izmaiņas aktualizē jautājumu par potenciālo kapitāla pārdali un iespējamo ietekmi uz Baltijas akciju tirgiem.

Jaunie noteikumi paredz vairākus scenārijus, tostarp iespēju samazināt iemaksu apmēru. Vienlaikus dalībniekiem tiek dota iespēja pilnībā izstāties no 2. pensiju līmeņa, izņemot visu uzkrājumu (ieskaitot investīciju atdevi), vai arī veikt vienreizēju 25% izņemšanu. Būtiski, ka izmaksām netiek piemērots IIN, taču tiek ieturēts 3% nodoklis.

Saskaņā ar 2025. gada Lietuvas Centrālās bankas aplēsēm, otrā pensiju līmeņa kopējā aktīvu vērtība sasniedz aptuveni EUR 9 miljardi. No šīs summas aptuveni EUR 5.65 miljardi atbilst individuālajām iemaksām un uzkrātajai investīciju peļņai. Pēc 3% nodokļa korekcijas, apjoms, ko pensiju dalībnieki varētu izņemt ir EUR 5.5 miljardi. Tomēr dalībnieku uzvedība (izstāšanās apjoms un izņemto līdzekļu izmantošana) ir ļoti neskaidra, un jebkādas aplēses balstās uz pieņēmumiem.

Latvijas iedzīvotāju pensiju otrā līmeņa kopējā aktīvu vērtība šī gada sākumā pirmoreiz pārsniegusi 10 miljardus eiro, liecina "manapensija.lv" dati.

Aktuālie dati liecina, ka 13. janvārī pensiju otrā līmeņa kopējā aktīvu vērtība ir 10 086 689 387 eiro.

Latvijas Bankas eksperts Armands Pogulis norāda, ka 10 miljardi eiro pensiju otrajā līmenī izklausās liels skaitlis, tomēr valsts fondēto pensiju sistēma cilvēka darba mūža perspektīvā ir salīdzinoši jauna un aktīvu apjoms tajā turpinās strauji uzkrāties vēl vairākas desmitgades.

Viņš skaidro, ka pēdējā gada laikā uzkrāto līdzekļu apjoms neto iemaksu rezultātā ir audzis aptuveni par 7,2%, kamēr aktīvu aktuālās tirgus vērtības kāpums (akciju un obligāciju ieguldījumiem kopā) ir bijis aptuveni 7,4%. Iemaksu apjomu laika gaitā vairo arī algu nominālais pieaugums, kamēr nodarbināto skaita samazinājums nākotnē kopējo iemaksu apjomu palēninās.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad deviņos mēnešos iemaksāti 110,897 miljoni eiro, kas ir par 22,2% jeb 20,169 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2025. gada deviņos mēnešos pieauga par 24,2% salīdzinājumā ar 2024. gada deviņiem mēnešos un veidoja 90,71 miljonu eiro, bet darba devēju iemaksas augušas par 14,2% - līdz 20,033 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad deviņos mēnešos izmaksāts 41,31 miljons eiro, kas ir par 12,5% vairāk nekā 2024. gada deviņos mēnešos, tostarp 94,2% jeb 38,934 miljoni eiro ir izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2025. gada septembra beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 1,08 miljardus eiro, kas salīdzinājumā ar 2024. gada beigām ir pieaugums par 10% jeb 98,462 miljoniem eiro.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos pagājušajā gadā iemaksāti 164,327 miljoni eiro, kas ir par 21,1% jeb 28,678 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2025. gadā pieauga par 23,3% salīdzinājumā ar 2024. gadu un veidoja 135,684 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas augušas par 12,1% - līdz 28,439 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla pagājušajā gadā izmaksāti 52,383 miljoni eiro, kas ir par 8,2% mazāk nekā 2024. gadā, tostarp 93,9% jeb 49,166 miljoni eiro ir izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2025. gada beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 1,148 miljardus eiro, kas salīdzinājumā ar 2024. gada beigām ir pieaugums par 16,9% jeb 165,653 miljoniem eiro.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.

Likvidējot otro pensiju līmeni, būs nepieciešams paaugstināt darbaspēka nodokļu likmes, lai kompensētu šī līmeņa kapitāla iztrūkumu un spētu izmaksāt valsts pensijas līdzšinējā apmērā, pavēstīja Latvijas Bankas eksperti.

Eksperti uzsvēra, ka papildu nodokļu slogs gulsies uz arvien mazāku strādājošo skaitu, graujot Latvijas ekonomikas konkurētspēju.

Latvijas Bankas ekonomists, pensiju sistēmas aizvietojamības pētnieks Oļegs Tkačevs skaidroja, ka Latvijas iedzīvotāju un nodokļu maksātāju skaits sarūk, kā arī vidējais mūža ilgums palielinās, kā rezultātā nodokļu maksātāji nespēs uzturēt pensionārus tikai no savām iemaksām. Tas radīs spiedienu uz valsts budžetu.

Tkačevs minēja, ka pasaules valstis valsts pensijas nepietiekamību kompensē ar fondētās pensijas uzkrājumiem, motivējot un automātiski iesaistot iedzīvotājus uzkrājuma veidošanā, papildinot, ka Latvijā šo lomu pilda pensiju otrais līmenis.

2026. gada 1. ceturksnis finanšu tirgos iezīmējās ar krasām svārstībām. Gads sākās ar pozitīvu noskaņojumu, taču ģeopolitiskie notikumi, īpaši karš Tuvajos Austrumos, būtiski ietekmēja tirgus dinamiku. Martā strauji pieauga naftas cenas, kas nozīmē ne tikai dārgāku degvielu mūsu ikdienā, bet arī jaunu inflācijas vilni. Vienlaikus tas samazināja cerības uz to, ka ASV Federālo rezervju sistēma un Eiropas Centrālā banka tuvākajā laikā varētu samazināt procentu likmes.

Šo faktoru kombinācija ietekmēja akciju tirgus un līdz ar to arī pensiju plānu vērtību. 2026. gada 1. ceturksnī pensiju plāni atkarībā no ieguldījumu stratēģijas samazinājās par aptuveni 2–6 %. Šādos brīžos dabiski rodas jautājums – vai tas nozīmē, ka pensiju uzkrājumi “kūst”?

Īsā atbilde ir – nē. Ieguldījumi finanšu tirgos vienmēr nozīmē svārstības. Tās ir normāla un neizbēgama daļa no ieguldīšanas procesa visā tā laikā. Svarīgākais ir skatīties uz ilgtermiņu. Pasaules valstu ekonomikas laika gaitā spēj atgūties un turpināt augt, un tieši uz to balstās arī pensiju uzkrājumu veidošana.

To labi ilustrē vienkāršs piemērs. Iedomāsimies, ka tev pensiju uzkrājumā ir 10 000 eiro. Tirgus krituma rezultātā tas vienā ceturksnī samazinās par 5 %, un atlikums samazinās līdz 9500 eiro. Šis kritums ir redzams un emocionāli jūtams. Taču, ja paskatāmies plašāk, aina izskatās citādi. Pirms tam gada laikā uzkrājums, piemēram, bija pieaudzis par 8 % – no aptuveni 9300 eiro līdz 10 000 eiro. Un, tirgiem atkopjoties, izaugsme turpinās arī nākamajos gados. Ja ilgtermiņa vidējais ienesīgums ir 5–7 % gadā, tad pēc 10 gadiem tie paši 10 000 eiro var kļūt par 16 000–20 000 eiro, bet pēc 20 gadiem – jau par 26 000–40 000 eiro. Tieši šī ir būtība – īstermiņa kritumi ir pamanāmi, bet ilgtermiņa izaugsme ir daudz spēcīgāka.

Indexo finanšu pakalpojumu grupa 2025. gadu noslēdza kā izaugsmes gadu visos būtiskākajos darbības virzienos. IPAS Indexo, kas ir mātes uzņēmums Indexo finanšu pakalpojumu grupai, pensiju pārvaldības virzienā uzrādīja 2,18 miljonu eiro peļņu, turpinot palielināt klientu skaitu un pārvaldītos aktīvus.

Savukārt Indexo Banka būtiski palielināja darbības apjomus, investējot IT infrastruktūrā, produktu izstrādē un klientu piesaistē. Indexo koncerna konsolidētais rezultāts pārskata gadā bija 7,74 miljoni eiro zaudējumi, atspoguļojot mērķtiecīgas investīcijas bankas izaugsmes paātrināšanai.

“Pagājušais gads bija būtisku pārmaiņu un dinamiskas attīstības gads, kura laikā mēs gan stiprinājām pensiju pārvaldes attīstību, gan vairāk kā dubultojām 2024. gadā izveidotās Indexo Bankas darbības apjomus. Papildus organiskai izaugsmei, pērn Indexo iegādājās arī citu pensiju fondu pārvaldītāju IPAS VAIRO, bet gada izskaņā mēs realizējām Latvijas kapitāla tirgū vēl nebijušu darījumu, izsakot brīvprātīgo akciju atpirkuma piedāvājumu un iegūstot izšķirošu ietekmi par AS DelfinGroup. Līdztekus mēs turpinājām investēt apjomīgus līdzekļus bankas tehnoloģijās un klientu piesaistē. Visu šo notikumu un daudzu virzienu vienlaicīgas attīstības rezultātā mēs esam ielikuši vajadzīgos pamatus, lai tuvāko gadu laikā Indexo kļūtu par vienu no vadošajām vietējā kapitāla finanšu pakalpojumu grupām Latvijā,” saka Henrik Karmo, IPAS Indexo Valdes priekšsēdētājs un viens no Indexo dibinātājiem.

Baltijas iedzīvotāji ir prasmīgi taupītāji. Tomēr pārāk liela daļa šīs naudas paliek neizmantota — droši glabājas banku kontos, nevis tiek ieguldīta mūsu nākotnes labklājībā.Ja pagājušā desmitgadē mācījāmies krāt, tad nākamajai jābūt par to, kā iemācīties ieguldīt.

Ar taupīšanu vien mūsu reģions nespēs panākt Rietumeiropas labklājības līmeni. Mums ir jāliek kapitālam darboties — produktīvi, caurskatāmi un ilgtermiņā.

Taupīšanas paradokss

2024. gada decembrī Lietuvas mājsaimniecības banku noguldījumos turēja 25,7 miljardus eiro. Līdzīga situācija ir arī Latvijā un Igaunijā, kur uzkrājumi mērāmi vairāku desmitu miljardu apmērā. Taupīšana ir veselīga apdomības un uzticības pazīme finanšu sistēmai, taču, ja tik lieli līdzekļi paliek neieguldīti, tie rada maz vērtības gan ģimenēm, gan ekonomikai kopumā. Procentu likmēm atgriežoties normālā līmenī, pieaugs skaidras naudas uzglabāšanas izmaksas jeb neieguldīšanas cena. Jautājums vairs nav par to, vai cilvēki spēj krāt, bet gan par to, vai mēs spējam radīt uzticību un infrastruktūru, kas ļautu viņiem ieguldīt.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) 2026. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 3,5 miljardus eiro, kas ir par 210,4 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopā ar iemaksām 2.pensiju līmenī un neņemot vērā atlikumu vienotajā kontā, nodokļu ieņēmumi 2026. gada pirmajā ceturksnī pieauguši par 145 miljoniem eiro jeb 4,1%.

Vienlaikus, nodokļu ieņēmumu triju mēnešu plāns tika izpildīts 98,7% apmērā jeb par 49,6 miljoniem eiro mazāk nekā plānots. Jāņem vērā, ka aktuālie dati vēl pilnībā neatspoguļo jaunāko ģeopolitisko notikumu ietekmi.

Darbaspēka nodokļu ieņēmumus turpina ietekmēt 2025. gadā veiktā nodokļu reforma – gan 1 procentpunkta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) pārdale no pensiju 2. līmeņa uz 1. līmeni, gan tālākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu palielināšana. Kamēr valsts sociālās apdrošināsanas iemaksas kopbudžetā (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) bija 1,2 miljardi eiro un pieauga par 79,4 miljoniem eiro jeb 6,9%, tikmēr IIN ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī 623,7 miljoni eiro apmērā bija pērnā gada līmenī.

Finanšu pakalpojumu grupa INDEXO šodien platformā ManaBalss.lv ir uzsākusi parakstu vākšanu iniciatīvai par brīvprātīgā pensiju 3. līmeņa uzkrājumu brīvu pieejamību pirms 55 gadu vecuma, nomaksājot Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) kā par parastu ienākumu.

Izņemot ieguldījumu pēc 55 gadu vecuma, saglabātos esošie nodokļu nosacījumi. INDEXO ieskatā šādas izmaiņas veicinās Latvijas iedzīvotāju brīvprātīgos ieguldījumus pensiju 3. līmenī, jo piekļuves ierobežojums ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas attur ieguldīt vairāk, proti, cilvēki nereti nevēlas iesaldēt savus uzkrājumus uz daudziem gadiem.

INDEXO iniciatīvas iesniegumā norāda, ka apziņa, ka, nomaksājot nodokļus, uzkrātā summa ir pieejama dažādām neparedzētām dzīves situācijām, būtu būtisks iedrošinājums aktīvāk veidot pensiju 3. līmeņa uzkrājumu. Pensiju 3. līmenis ir izdevīgs veids, kā veidot pensijas uzkrājumu, taču šobrīd to aktīvi izmanto tikai aptuveni 20 – 25 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem, un vidējais uzkrājumu apjoms vienam iedzīvotājam ir neliels – vien aptuveni 2370 eiro, balstoties uz manapensija.lv pieejamiem datiem.

Nodokļu ieņēmumos šogad deviņos mēnešos iekasēts 11,326 miljardu eiro, kas ir par 106,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gada deviņos mēnešos bija par 586 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024. gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos veidoja 10,721 miljardu eiro, kas ir par 99 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 8,967 miljardus eiro, kas ir par 86,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,753 miljardu eiro apmērā, kas ir par 12,7 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025. gada deviņos mēnešos bija 605,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,9 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Saskaņā ar neauditēto konsolidēto starpperiodu pārskatu par 2025. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, IPAS INDEXO pensiju pārvaldes bizness uzrādīja peļņu 1,207 miljonu eiro apmērā, kas ir vairāk nekā trīs reizes lielāka nekā 2024. gada attiecīgajā periodā gūtā peļņa – 336 tūkstoši eiro.

INDEXO Banka 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos uzrādīja zaudējumus 7,024 miljonu eiro apmērā, bet trešā ceturkšņa zaudējumi bija par 25 % mazāki nekā otrajā ceturksnī. Banka un visa Grupa turpina straujas izaugsmes stratēģisko virzību, kas ietver ievērojamas investīcijas darbības paplašināšanā, IT risinājumos, jaunu talantu piesaistē un produktos. Konsolidētie INDEXO Grupas zaudējumi 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos bija 5,803 miljoni eiro.

INDEXO pensiju biznesa klientu skaits 2025. gada deviņu mēnešu beigās sasniedza 157,5 tūkstošus, kas ir par 14,6 % vairāk nekā gadu iepriekš. Pārvaldītie aktīvi (AUM) pieauga par 24,7 % salīdzinājumā ar 2024. gada septembra beigām, sasniedzot 1,515 miljardus eiro. Komisijas ienākumi pensiju biznesā pieauga par 18 % gada griezumā, sasniedzot 3,74 miljonus eiro.Trešā ceturkšņa beigās INDEXO pensiju 2. līmeņa klientiem bija visaugstākais vidējais pārvaldīto aktīvu apjoms uz vienu klientu tirgū – 11 086 eiro.

Ekonomikas ministrija (EM), Finanšu nozares asociācija (FNA) un AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") sadarbībā ar pensiju pārvaldniekiem veidos fondu "Izaugsmei un aizsardzībai", kura pieejamais finansējums būs 100 miljoni eiro, informē EM.

Vienlaikus fonda finansiālo apjomu būs iespējams palielināt. Tā investori būs otrā līmeņa pensiju plānu pārvaldnieki, ieguldījumu fondi, "Altum" un citi institucionālie investori, nodrošinot līdzsvarotu finansējuma struktūru.

Fonda izstrādē piedalās tādi pensiju pārvaldnieki kā "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, "CBL Asset Management", "SEB Investment Management", "Luminor Asset Management" un "INVL Asset Management".

Fonda "Izaugsmei un aizsardzībai" mērķis ir veicināt Latvijas uzņēmumu attīstību, inovācijas un ekonomikas noturību, ieguldot akciju kapitālā Latvijas uzņēmumos, tai skaitā aizsardzības nozares uzņēmumos, infrastruktūras un publiskās privātās partnerības (PPP) projektos.

Nodokļu ieņēmumos pagājušajā gadā iekasēti 15,173 miljardi eiro, kas ir par 194 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gadā bija par 768,8 miljoniem eiro jeb 5,3% lielāki nekā 2024. gadā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2025. gadā veidoja 14,369 miljardus eiro, kas ir par 183,3 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 11,948 miljardus eiro, kas ir par 202,8 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,421 miljarda eiro apmērā, kas ir par 19,5 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 803,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,7 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Latvijā ir uzkrāti ievērojami privātie līdzekļi, taču tie lielākoties atrodas depozītos un nepiedalās ekonomikas attīstībā. Tas rada ne vien nerealizētu labklājības potenciālu iedzīvotājiem, bet arī aizkavē ekonomikas izaugsmi, jo šo kapitālu būtu iespējams ieguldīt reālos projektos.

Aplūkojot mājsaimniecību uzkrājumu struktūru starp Baltijas valstīm, vērojamas būtiskas atšķirības. Igaunijas mājsaimniecības ieguldījumiem akcijās un ieguldījumu fondos novirza 72%, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas līmenī. Tikmēr Latvijā un Lietuvā būtiskāku daļu tradicionāli veido noguldījumi. Lai šo tendenci mainītu, nepieciešams piedāvāt privātajiem investoriem pieejamus un saprotamus ieguldījumu produktus, kuri stimulē privātpersonas novirzīt savus uzkrājumus lietderīgās investīcijās.

Skaidrs ir tas, ka līdzīgi tāpat kā citur Eiropā, iedzīvotāju ieguldīšanas paradumi nesākas spontāni, tam nepieciešamas strukturētas iniciatīvas. Zviedrija ir spilgts piemērs tam, kā labvēlīgi nodokļu nosacījumi ieguldījumiem un viegli pieejami ieguldījumu produkti ir radījuši vidi, kurā mājsaimniecības būtiski lielāko daļu savu uzkrājumu iegulda finanšu instrumentos (90%). Viena no iniciatīvām Zviedrijā bija “Allemansfonder” fondi, kuri sākotnēji piedāvāja režīmu, kurā ar nodokli netika aplikta peļņa, tādējādi veicinot privātpersonu ieguldījumus fondos. Arī pēc šī režīma atcelšanas, iedzīvotāju paradumi ieguldīt fondos saglabājās un turpināja attīstīties. Ieguldījumu fondi ir viens no mūsdienu finanšu tirgus stūrakmeņiem - tie ļauj privātajiem investoriem piekļūt dažādiem sektoriem, diversificēt riskus un ieguldīt mērķtiecīgos projektos.

IPAS INDEXO ir uzsākusi turētājbankas nomaiņas procesu, paredzot, ka līdz 2026. gada jūnija beigām ieguldījumu plānu turētājbankas funkcijas no Swedbank pārņems INDEXO Banka, kas ir saņēmusi Latvijas Bankas atļauju turētājbankas pakalpojumu sniegšanai un finanšu instrumentu turēšanai.

Turētājbankas maiņas rezultātā uz INDEXO Banku tiks pārcelti IPAS INDEXO pārvaldītie aktīvi aptuveni 1,5 miljardu eiro apmērā. Maiņas process neietekmēs IPAS INDEXO klientu ieguldījumu stratēģijas, uzkrājumu apjomu vai ikdienas saziņu ar klientiem. Visi ieguldījumi saglabāsies pilnībā aizsargāti un pieejami atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Turētājbanka nodrošina ieguldījumu plānu līdzekļu un finanšu instrumentu turēšanu, kas tiek veikta pilnībā nošķirti no bankas citiem aktīviem, kā arī uzrauga, lai ieguldījumu līdzekļu pārvaldība notiktu atbilstoši normatīvo aktu un ieguldījumu plānu noteikumu prasībām.

“Turētājbankas pakalpojumi ir būtiska, bet klientiem ikdienā neredzama ieguldījumu pārvaldības daļa. Latvijā šie pakalpojumi kopumā ir salīdzinoši dārgi, un mēs redzam iespēju šo situāciju mainīt. Pārceļot turētājbankas funkciju uz INDEXO Banku, mēs ne tikai stiprinām grupas iekšējo efektivitāti, bet arī radām pamatu konkurētspējīgāka turētājbankas pakalpojuma attīstībai Latvijā,” stāsta Artūrs Roze, IPAS INDEXO valdes loceklis un pensiju līdzekļu pārvaldnieks.