Eksperti

Visunikālākie plānošanas instrumenti ir bezspēcīgi pret valdības vienaldzību

Andris Bērziņš- biedrības «Latvijas Ceļu būvētājs» valdes priekšsēdētājs, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Pirms dažām dienām vairāki autori – Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, vadošie pētnieki Irina Arhipova un Aldis Ērglis, kā arī Latvijas Mobilā telefona prezidents Juris Binde – prezentēja interesantu pētījumu Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss, ar kura palīdzību iespējams iegūt daudz informācijas par ekonomisko aktivitāti Latvijas reģionos.

Faktiski ir izstrādāts vēl viens rīks, ar kura palīdzību, ieguldot papildu līdzekļus datu analīzē, iespējams iegūt informāciju, uz kuriem ceļiem un kad ir lielākā satiksmes intensitāte. Līdz ar to – kuri ceļi ir nozīmīgākie tautsaimniecībai un iedzīvotājiem un būtu jāremontē pirmie.

Šāds neatkarīgs pētījums, protams, ir ļoti pozitīvi vērtējams veikums, jo paver jaunas iespējas uzlabot arī ceļu tīkla remontu plānošanu. Turklāt tas perfekti papildina Satiksmes ministrijas rokās jau esošo rīku klāstu, piemēram, VAS Latvijas Valsts ceļi un Jāņa sētas pagājušā gada rudenī prezentēto valsts autoceļu inventarizāciju, kas arī piedāvāja kritērijus, lai noteiktu prioritātes ceļu remontēšanai.

Varam apsveikt Satiksmes ministriju ar unikālu plānošanas instrumentu iegādi, tomēr tie vien pareizo ceļu remontus nenodrošinās. Mūsu pēdējo piecpadsmit gadu problēmas jau nav datu un to analīzes rīku trūkums. Mums kaudžu kaudzēm ir koncepcijas, programmas un plāni, kuri netiek pildīti, jo tad, kad jāuzsāk to īstenošana, parādās universāls šķērslis – vienmēr izrādās, ka pietrūkst naudas, kas aizvien vairāk nepieciešama kaut kam citam. Tad nu plānus piekoriģējam.

Kā tas notiek, tika uzskatāmi nodemonstrēts, Ministru kabinetam 13. februārī izdarot izmaiņas Transporta politikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam. Ilgstoši nepiešķirot nepieciešamo finansējumu, valdībai bija zudušas cerības izpildīt nospraustos mērķus. Izeja tika atrasta, pazeminot mērķus, koriģējot plānu un drastiski samazinot remontējamo reģionālo un vietējo ceļu un tiltu kilometrus. Lai Eiropas Savienībai braši varētu noziņot – mēs savus Nacionālajā attīstības plānā izvirzītos uzdevumus esam izpildījuši!

Galu galā ceļu un tiltu būves nozares bankrots, ja nekas netiks šogad izdarīts, taču ir gaidāms tikai 2019.–2020. gadā, kad ES naudas vairs nebūs! Bet tas taču būs pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām, lai tad jaunie varasvīri parāda, uz ko ir spējīgi!

Valdībai jau daudzus gadus ceļi ir prioritāte tikai vārdos, nevis budžetā. Par līdzšinējo nelielo ikgadējo budžeta palielinājumu, protams, jāsaka paldies, taču tas nespēj likvidēt neveikto darbu deficītu, kas uz visiem valsts ceļiem jau pārsniedz 4,5 miljardus EUR, bet uz pašvaldību ceļiem – vēl 5,7 miljardus EUR. Turklāt deficīts tikai palielinās.

Gan asfaltētie, gan grants ceļi periodiski ir jāatjauno. Arī jaunam asfaltam, piemēram, ik pēc 6–8 gadiem jānofrēzē vecā un jāuzliek jauna virskārta. Tā rīkojas rūpīgi un gādīgi savas zemes saimnieki, diemžēl mums ir daudz ceļu, kas pat šādus, kur nu vēl nopietnus remontus, nav redzējuši gadus divdesmit piecus. Un neviens moderns plānošanas rīks tiem nepalīdzēs, ja netiks mainīta attieksme pret ceļiem un netiks būtiski palielināts finansējums.

Arī šoziem klimatiskie apstākļi ceļiem nav bijuši labvēlīgi, grants ceļi jau tagad ir neizbraucami, bet asfaltā parādās arvien jaunas bedrītes. Iestājoties īstam pavasarim, to kļūs vēl vairāk. Cilvēki paudīs savu sašutumu, bet Ministru prezidents viņus mierinās – precīzi noteiksim prioritātes, visu izpētīsim, saplānosim, saskaņosim, nomodelēsim, precīzi iefiskalizēsim, izstrādāsim finansēšanas modeli, daudzveidosim finansēšanas avotus utt., bet faktiski nedarīs neko.

Galu galā ceļu un tiltu būves nozares bankrots, ja nekas netiks šogad izdarīts, taču ir gaidāms tikai 2019.–2020. gadā, kad ES naudas vairs nebūs! Bet tas taču būs pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām, lai tad jaunie varasvīri parāda, uz ko ir spējīgi!

Šādi atliekot problēmas risinājumu no vienām vēlēšanām līdz nākamajām, jauno datu analīzes un plānošanas rīku iepirkšana kļūst bezjēdzīga. Viena ministrija pētījumos un plānošanā iegulda līdzekļus, taču iegūtie rezultāti netiek izmantoti, jo Finanšu ministrija ir pret naudas piešķiršanu pat Saeimā apstiprinātu plānu izpildei. Varbūt tad labāk mazāk pētīt, bet saremontēt, piemēram, to Rīgas–Veclaicenes šosejas posmu pirms Bērzkroga, kur pēdējo reizi asfalts mainīts pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada ceļu būves sezona notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu var raksturot kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas, sacīja biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrības vadītājs skaidroja, ka pavasarī pirms šī gada ceļu būves sezonas nozarē bija satraukums, ka strauji augošo izmaksu un izejvielu nepieejamības dēļ šī ceļu būves sezona varētu arī nesākties, tomēr pēc nozares aicinājuma Satiksmes ministrijai un lielākajam pasūtītājam VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) 2,5 mēnešu laikā tika atrasts kompromiss un panākta pagaidu vienošanās, ko darīt ar jau noslēgtajiem līgumiem, kā arī ko iesākt ar līgumiem, kas noslēgti vēl 2020. un 2019.gadā par tā laika cenām.

Bērziņš sacīja, ka iesaistītajām pusēm izdevās atrast saprātīgu risinājumu par sadārdzinājuma kompensēšanu.

Līdz ar to, atzina Bērziņš, šosezon darbi notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu Bērziņš raksturoja kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas. Bērziņš norādīja, ka LVC veiktā sadārdzinājuma kompensācija uzņēmumiem ļauj tikai izvairīties no zaudējumiem, tomēr Bērziņš atzina, ka kopumā tika lauzti tikai kādi pieci līgumi, kuri noslēgti krietni iepriekš un būvnieki tos nespēja realizēt arī ar visu sadārdzinājuma kompensēšanas formulu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM pārstāvju neierašanās dēļ, nolemj pārcelt sēdi par Reverta likvidācijas gaitu

LETA, 06.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvju neierašanās dēļ, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija nolēma pārcelt šodienas sēdi, kurā bija paredzēts uzklausīt likvidējamā problemātisko aktīvu pārvaldītāja «Reverta» (iepriekš «Parex banka») pārstāvjus par «Reverta» likvidācijas procesa gaitu un darbības finansiālo bilanci.

Sēdi pārcelt aicināja komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS), par iemeslu minot EM atbildīgo amatpersonu klātbūtnes neesamību. Kaut arī uz sēdi ieradies bija EM Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore, deputāts uzsvēra, ka jautājuma izskatīšanai sēdē klātienē obligāti jāpiedalās ekonomikas ministram, parlamentārajam vai valsts sekretāram, vai valsts sekretāra vietniekam. «Ja komisijas sēdē no atbildīgās ministrijas nav klāt (..) ministrs, parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieks (..), tad mēs sēdi nenoturam,» sacīja Bērziņš.

Jautājuma izskatīšanas pārcelšanu, ieskaitot Bērziņu, vienbalsīgi atbalstīja klātesošie 10 deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neziņa par plānoto valsts finansējumu ilgākā termiņā autoceļu būvētājiem liedz investēt, intervijā Latvijas Radio sacīja biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

"Attieksme pret nozari ir dīvaina. Nozarei nav nekā sliktāka kā neziņa un neskaidrība, kā arī raustīšanās - tā kā būs, tā kā nebūs, tā kā jāatbrīvo cilvēki, tā kā nav jāatbrīvo," pauda Bērziņš.

Viņš atzīmēja, ka autoceļu būvniecības nozarei šobrīd jāstrādā faktiski viena fiskālā gada ietvaros, kas ierobežo iespējas, piemēram, investēt autoceļu būves tehnikā. "Nav iespējams pieņemt lēmu par tehnikas iegādi, ja nezini, kas notiks nākamo 2-3 gadu laikā," teica Bērziņš.

Biedrības vadītājs norādīja, ja valsts finansējuma samazinājums nākamajā gadā būs tāds, kāds tas šobrīd ir paredzēts valsts budžetā, uzņēmumiem, visticamāk, ar strādājošo skaita samazināšanu nepietiks un sekos bankroti. "2021.gada budžetā mēs esam nonākuši sava veida ķīlnieku lomā," sacīja Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja atlīdzības tēriņi a/s Reverta (jeb Parex bankai) netiks atšifrēti, tad bez tā, ka tiks sūtīta vēstule premjeram, veidos arī parlamentāro izmeklēšanas komisiju

Tā nosprieda Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, kurā bija paredzēts izskatīt a/s Reverta likvidācijas procesu un finansiālo bilanci – paveikto kopš 2017. gada novembra.

Atbildīgās komisijas deputātus pārsteidza, ka uz šī jautājuma izskatīšanu nebija ieradies neviens no Ekonomikas ministrijas vadības. Tādējādi atbildīgās komisijas sēde nenotika.

Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš atzina, ka «nekādi neizdodas» saņemt pieprasīto informāciju, kas skar tieši atlīdzības. «Uz komisijas vēstuli ir saņemta plaša, tomēr nekonkrēta atbilde, kas būtībā nozīmē nevēlēšanos vai negribēšanu atbildēt pēc būtības,» skaidroja A. Bērziņš. Viņš nesaprot, kāpēc parlamentam, kuram ir uzraudzības funkcijas, netiek iesniegta pieprasītā informācija, vēl jo vairāk, ja šajā kapitālsabiedrībā īpašnieks ir valsts. Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs atzina, ka valsts kapitālsabiedrībai pieder 97% akciju, taču atklāt varot to, ko varot kapitālsabiedrības, taču ne algu sarakstus. Tomēr deputātus neapmierināja dati, kas bija norādīti prezentācijā un atbildes vēstulē. A. Bērziņš norādīja, ka pieprasītā informācija tiks iegūta tik un tā: «Ir divas iespējas – Saeimas komisija rīko slēgtu sēdi vai arī tiek izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija.» Šāda ziņa ir pārsteigums, jo piedāvājums izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju nāca no valdību veidojošās koalīcijas pārstāvētajiem, nevis opozīcijas politiķiem. «Mēs neatkāpsimies no šī jautājuma. Ja domājat, ka iziesiet sveikā, tad maldāties,» brīdināja A. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kritizē CFLA nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas

Db.lv, 20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Reiderisms par valsts naudu?

Jānis Goldbergs, 18.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība nākamā gada budžetā par ceļu būvētājiem ir aizmirsusi, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" pauda biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

"Atslēgas vārdi ir vienaldzība un neziņa, kas valda nozarē. Par mums ir aizmirsuši. Valdība, karojot ar Covid-19 un dalot atbalstu un dotācijas, ir faktiski aizmirsusi nozari, kas neslimo ar Covid-19, kas strādā, maksā nodokļus, paaugstina valsts konkurētspēju un nodrošina darbu vairāk nekā 30 000 cilvēku", teica Bērziņš.

Viņš norādīja, ka budžeta tapšanas gaitā ceļu būvētāji ir sūtījuši dažādus priekšlikumus valdībai, satiksmes ministram, ekonomikas ministram, kā arī Saeimas komisijām un Saeimas frakcijām. "Ir radusies sajūta, ka mēs dzīvojam tādā greizo spoguļu karaļvalstī, kur neviens loģiskus argumentus vairāk neuztver," teica Bērziņš, piebilstot, ka saņemtās atbildes ir vērtējamas, kā "atrakstīšanās".

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Bez tūlītējas SM rīcības 2022.gada ceļu būvniecības sezonu ir neiespējami sākt

Db.lv, 14.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022.gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija (SM) neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos, informē biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrība vērsusies pie satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) ar lūgumu rast risinājumu, lai normalizētu situāciju, un būvniekiem nebūtu jāstrādā ar neplānotiem zaudējumiem.

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tam sekojošām Eiropas Savienības (ES) sankcijām būvniecības nozarē ir radies nepieredzēta apjoma būvizmaksu un būvmateriālu cenu kāpums, ko, LCB ieskatos, pat ļoti pieredzējušiem un kvalificētiem ceļu un tiltu būvniekiem nebija iespējams paredzēt.

Vēstulē ministram norādīs, ka līgumos ar valsts SIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ir noteikts, ka, ja ir stājušies spēkā tādi normatīvi akti, kas paaugstina vai pazemina veicamā darba izmaksas un kuru ietekme uz izmaksām ir precīzi nosakāma, un ja ir veikts iepriekšējs brīdinājums, tad pēc abu pušu savstarpējas vienošanās tiek grozītas nolīgtās vienības cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

KP vairākus ceļu būvniekus informējusi par konkurences pārkāpumiem

LETA, 18.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) vairākus ceļu būves uzņēmumus ir informējusi par konstatētiem konkurences pārkāpumiem, pastāstīja biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) vadītājs Andris Bērziņš.

Viņš sacīja, ka KP pārbaudes pie ceļu būvniekiem veikusi pirms nepilniem diviem gadiem un šogad 30.martā vairāki uzņēmumi saņēmuši KP lēmuma uzmetumu, kurā apskatīti 18 projekti.

Bērziņš norādīja, ka no tiem 14 gadījumos "pārkāpumiem nav nekādi pierādījumi", tāpēc KP kā pamatojumu konkurences pārkāpumiem izmantojusi sarunas, kas notikušas 1,5 gadus pēc konkursiem.

Viņš arī pauda viedokli, ka KP "ar smagajiem ieročiem cenšas visu noslaucīt".

Vienlaikus gan Bērziņš atzina, ka KP atsūtīto informāciju pats nav redzējis un nevarēja arī pateikt, cik uzņēmumi to saņēmuši.

Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ja ir kādi uzņēmumi, kuri tiešām ir pie kaut kā vainīgi, tos vajag sodīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu parādu jomā ir vajadzīgi risinājumi, lai tie nebūtu statistiski lieli cipari, no kuriem reāli piedzenamās summas ir nelielas.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes darba rezultāts, uzklausot Valsts kontroles ziņojumu par 2017. saimnieciskā gada pārskata revīzijas rezultātiem. Valsts kontrole skaidro, ka kopējā nodokļu parādu dinamika ir ar pozitīvu tendenci – tie samazinās – divu gadu laikā vairāk nekā par 200 milj. eiro. Tomēr to kopējais apjoms uz šā gada 1. janvāri tāpat ir liels – vairāk nekā 1,2 miljardi eiro. Šāda tendence daļēji esot saistīta ar dzēsto nodokļu parādu pieaugumu.

Vienlaikus Valsts kontrole vērsa uzmanību uz to, ka ik gadu ir pieaudzis reāli piedzenamo nodokļu parādu apjoms. Visu nodokļu parādu rašanās cēloņi ir līdzīgi – nodokļu maksātāju nevēlēšanās kārtot nodokļu parādu saistības un sadarboties ar nodokļu iekasētājiem. 57% nodokļu parādu ir radušies VID veiktā audita rezultātā. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš interesējās, vai nākotnē šo nodokļu parādu jautājumu varētu sakārtot līdz saprātīgam līmenim. Savu sacīto viņš pamatoja ar to, ka nodokļu parāds vairāk nekā 1,2 miljardu eiro apmērā, rēķinot pret valsts nodokļu ieņēmumiem nedaudz vairāk par deviņiem miljardiem eiro, ir milzīgs. Turklāt valdība un Saeima, sastādot šā gada valsts budžetu, izmisīgi meklēja 200 milj. eiro, ko papildus piešķirt veselības aprūpei. «Būsim godīgi – to naudu nekad neiekasēs,» tā A. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saudzē vidi un naudas maku

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli Dienas Biznesam, 20.12.2019

AS Aldaris, investējot 30 tūkstošus eiro, noliktavā nomainījusi visus LED gaismekļus, līdz ar to ietaupa ap diviem tūkstošiem eiro. Ražotnē pilnīgi visi ir elektroiekrāvēji, kas tiek uzlādēti naktīs, kad elektrības cena ir zemāka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ceļu būvnieki iebilst pret dabas resursu nodokļa palielināšanu minerālmateriāliem

Db.lv, 16.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) uzskata, ka 9.oktobrī Ministru kabineta ārkārtas sēdē atbalstītie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas palielinās dabas resursu nodokļa (DRN) likmi minerālmateriāliem par 21%, ir nepamatoti un noraidāmi, informē LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Šādus grozījumus vispirms ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt un veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai tie ne tikai palielinātu ieņēmumus valsts budžetā, bet patiešām veicinātu aprites ekonomiku, pamatoti izvēloties arī piemērotu laiku, kad tos veikt, uzskata LCB.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) likuma grozījumu anotācijā raksta, ka tie izstrādāti, "lai veicinātu resursu efektīvāku izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku, paredzēts pakāpeniski (sākotnēji par 21%) paaugstināt DRN likmes par derīgo izrakteņu ieguvi".

A.Bērziņš norāda, ka mērķis pāriet uz aprites ekonomiku ir atbalstāms, taču LCB nevar piekrist, ka par šī mērķa sasniegšanu jāmaksā tikai uzņēmējiem. Turklāt redzams, ka DRN likmes paaugstinājumam ir tikai tīri fiskāls mērķis - iekasēt vairāk nodokļu no uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Andris K. Bērziņš: «Pazaudētā nauda vienmēr sāp»

Anda Asere, 16.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esmu «ielicis» dažos uzņēmumos, esmu gan zaudējis, gan arī vinnējis,» tā par savu pieredzi ar eņģeļinvestīcijām laikrakstam Dienas Bizness stāsta riska kapitāla fonda Change Ventures vadošais partneris un kopstrādes TechHub Riga līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš.

«Esmu strādājis nesen dibinātos jaunuzņēmumos, tagad vairāk nodarbojos ar kompāniju attīstīšanu,» viņš piebilst.

Vaicāts, kā izsāpēt pazaudēto naudu, viņš atbild: «Pazaudētā nauda vienmēr sāp. Jāpieņem, ka ne vienmēr laimēsies. Var ieguldīt projektā ar ļoti talantīgiem uzņēmējiem, bet ir dažādi iemesli, kāpēc viņiem nesanāk, – nav pareizais laiks tirgū vai kāds konkurents izdara kaut ko, kas viņiem nogriež ceļu. Sākuma fāze ir riskants posms, kad investēt.»

«Galvenie kritēriji, ko tipiski skatās tādi investori kā mēs, ir komanda, produkts vai ideja un tirgus,» atklāj Andris K. Bērziņš.

«Visvairāk fokusējamies uz komandu. Ieguldot agri, apzināmies, ka produkts mainīsies, biznesa modelis attīstīsies, tirgus mainīsies, un var gadīties, ka lieliskas iespējas pavērsies kādā tirgus nišā, kas sākumā nebija redzama. Tāpēc pats galvenais ir pietiekami strādīga, elastīga, gudra un uz sadarbību vērsta komanda, lai varētu šo sarežģīto ceļu iziet veiksmīgi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bijušajās Bioloģijas fakultātes telpās darbu sākusi Jaunuzņēmumu māja

Ilze Žaime, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī Latvijas Universitātes bijušajās Bioloģijas fakultātes telpās darbu uzsākusi «TechHub Riga» kopstrādes telpa, kā arī citas nozares organizācijas un jaunuzņēmumi.

To vidū ir arī Latvijas Startup uzņēmumu asociācija «Startin.lv», nodibinājums «TechChill», nevalstiskā organizācija «Riga TechGirls», uzņēmumi «Anatomy Next», «Edurio», riska kapitāla fonds «Change Ventures» un citi.

«TechHub Riga» savā pastāvēšanas laikā meklējis vietu jaunuzņēmumu mājas attīstībai un tādu saskatījis, nesen atkārtoti apmeklējot ēku Kronvalda bulvārī 4 – pašā Rīgas centrā esošu ēku ar iespējām izveidot pasākumu un biroju telpas. «Nolēmām pielietot no jaunuzņēmumu formulas pārņemto konceptu, ko sauc «vienkāršākais ejošais produkts» un pieteicāmies uzreiz uzsākt darbību un nomāt telpas vienā ēkas spārnā,» stāsta «TechHub Riga» līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Andris K. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas uzsākta pašmāju uzņēmuma AirDog jaunākā bezpilota lidaparāta ADII jeb AirDog 2 tirdzniecība. Līdz 29. oktobrim iepriekšpārdošanā un arī pēc preču nonākšanas veikalā jaunāko latviešu radīto drona modeli Baltijas tirgū varēs iegādāties tikai interneta veikalā lattelecomveikals.lv, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Turpinot attīstīt Latvijā radīto dronu, AirDog izveidojis tehnoloģiski vēl spēcīgāku lidojošo kameru – ADII. Jaunajā modelī ieviesti vairāki uzlabojumi, lai piedāvātu dronu bezceļu riteņbraukšanas, slēpošanas, motociklu ekspedīciju un citu aktīvās atpūtas piedzīvojumu iemūžināšanai.

Jaunajā dronā iestrādāta 3D lidojuma ceļa noteikšanas funkcija, kas ļauj noteikt tā virzīšanās trajektoriju un tādejādi iepriekš paredzēt, no kādiem šķēršļiem lidaparātam būs jāizvairās. Ir uzlabots akumulatora darbības ilgums, un piedāvājumā ir video režīms, kas ļauj filmēt ne tikai darbību, bet arī gleznainus apkārtnes skatus. Tāpat kā pirmais AirDog drons, arī ADII ir pilotējams ar vadības aproci, kas lietotājam filmēšanas laikā nodrošina neierobežotas iespējas pilnīgai kustību brīvībai gan aktivitātēs uz sauszemes, gan ūdenī. Kā norāda tā ražotāji, šobrīd ADII dronam tirgū analogu konkurentu nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvija pēc 20 gadu dalības Eiropas Savienībā varēja būt labākā "sportiskā" formā?

Andrejs Ždans, SIA “Forevers” dibinātājs un vadītājs, 02.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms divdesmit gadiem Latvija ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) pārrakstīja tās līdzšinējo vēsturi. Eiropas Savienība mainīja mūsu kā uzņēmēju domāšanas veidu, sekmēja pielāgošanos globālajām modernizācijas tendencēm, kā arī pavēra līdz tam nebijušas attīstības iespējas.

Vienlaikus, kā jau raksturīgi jebkurai jaunai situācijai, nesa gan ieguvumus un iespējas, gan radīja zaudējumus un jaunus riskus. Katram sapnim ir sava cena, bet galvenais, lai tā nebūtu augstāka par ieguvumiem, ko saņemam.

Ko mēs kā valsts ieguvām

Viens no galvenajiem ieguvumiem ir Eiropas pases un brīvas pārvietošanās iespējas, samazinot birokrātiskos šķēršļus formalitāšu kārtošanai. Ceļojam bez vīzām, strādājam bez ierobežojumiem. Uzņēmējdarbības vide ieguva piekļuvi starptautiskajam kapitālam, kā arī izmaksu samazināšanu uz valūtu konvertēšanas, importa kvotu, muitošanas un citu nodevu rēķina. Latvijai tā bija iespēja vieglākā ceļā nokļūt pasaules tirgū un iegūt neierobežotu piekļuvi tam, vienlaikus kļūstot daudz pievilcīgākai ārvalstu investoriem un vietai, kur ieguldīt. Tā rezultātā Latvija piedzīvoja salīdzinoši strauju ekonomisko attīstību, salīdzinot ar pozīcijām pirms iestāšanās Eiropas Savienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) apkopojot vēlēšanu rezultātus, kļuvis zināms nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos 1055 vēlēšanu iecirkņos - gan par sarakstiem, gan deputātu plusiem un svītrojumiem.

Pēc CVK mājaslapā pieejamās informācijas, "Jaunā vienotība" (JV) nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 16, "Apvienotais saraksts" (AS) - 15, Nacionālā apvienība (NA) - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" (P) - 10, bet "Latvija pirmajā vietā" (LPV) - deviņus mandātus.

No JV Saeimā ievēlēti Krišjānis Kariņš, Edgars Rinkēvičs, Andrejs Judins, Inese Lībiņa-Egnere, Irma Kalniņa, Zane Skujiņa, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Uģis Rotbergs, Jānis Patmalnieks, Agnese Krasta, Inese Kalniņa, Ainars Latkovskis, Evika Siliņa, Hosams Abu Meri, Andrejs Ceļapīters, Jānis Skrastiņš, Raimonds Čudars, Arvils Ašeradens, Inga Bērziņa, Anda Čakša, Agita Zariņa-Stūre, Rihards Kozlovskis, Anna Rancāne, Mārtiņš Felss un Mārtiņš Daģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Konkursā Mežpils Prove 2020 izvēlēti labākie mājbrūvētāji

Zane Atlāce - Bistere, 26.02.2020

Andris Rasiņš, Aldara alus darbnīcas direktors un konkursa "Mežpils Prove" dibinātājs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā mājbrūvētāju konkursā "Mežpils Prove", kurā par šī gada tematiku tika izvēlēta "IPA" jeb Indijas gaišais eils, uzvarējis Sandis Bērziņš.

Konkursam šogad tika iesniegti 17 darbi, no kuriem četri tika izvirzīti fināla degustācijai. Pirmo reizi piedalījās arī uzvarētājs Sandis Bērziņš, kurš ir izcīnījis iespēju brūvēt savu alu "Aldara" vēsturiskajā alus darītavā 9500l apjomā, kas tiks pārdots restorānos visā Latvijā, kā arī pilnībā apmaksātu braucienu uz vienu no pasaulē labākajiem alus festivāliem "MBCC 2020" Kopenhāgenā, Dānijā.

Šis festivāls ir īpašs tieši ar ekskluzīvu un jaunāko alus piedāvājumu, ļaujot atklāt patiesi nebijušas garšas.

"Konkursa laikā mēs meklējam alu, kas ir ne tikai interesants un oriģināls, bet arī tuvs visai žūrijai, patīk un garšo ikvienam. Šogad uzvarētāja alu piedāvāsim tieši restorānu apmeklētājiem, nevis veikalu pircējiem, jo tā ir vieta, kur cilvēki biežāk izvēlas eksperimentēt un atklāt jaunas garšas. Piemēram, pērn "Mežpils Nelson IPA" bija pieprasītāks tieši restorānos. Pēc uzvarētāja alus receptes brūvēšana tiks uzsākta martā, savukārt jau aprīlī tas būtu pieejams alus mīļiem visā Latvijā," stāsta Andris Rasiņš, Aldara alus darbnīcas direktors un konkursa "Mežpils Prove" dibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pārmaiņu vēji banku sektorā

Māris Ķirsons, 06.11.2019

Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs Ringolds Balodis (no kreisās) un Banku augstskolas prorektors Andris Nātriņš

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu straujās pārmaiņas banku sektorā ir būtiski mainījušas ne tikai šo svarīgo nozari, bet arī ietekmējušas visu valsti, vienlaikus transformācija turpinās, tikai atklāts ir jautājums, kur šīs pārmaiņas ved un kāds būs to efekts.

Par to tiks runāts arī Tiesību zinātņu pētniecības institūta sadarbībā ar Banku augstskolu, Latvijas Universitāti un laikrakstu Dienas Bizness rīkotajā konferencē Bankas mainīgajā pasaulē. Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs, profesors Ringolds Balodis norāda, ka pārmaiņas finanšu sektorā ir notikušas ļoti strauji, tajā pašā laikā par to blakusefektiem, it īpaši negatīvajiem, ir maz informācijas. «Pēdējos gados bankām likumdevējs, pārnacionālā spiediena mudināts, uzliek virkni jaunu pienākumu un prasību, kuru mērķis ir skaidrs, taču faktiskais izpildījums ir visai miglains kā pašam likumdevējam, tā šo normu piemērotājiem – regulatoram, kredītiestādēm – un parastiem cilvēkiem. Likumsakarīgi no banku apmulsuma cieš kā kredītiestādes, tā to klienti – faktiski mēs visi. Zinātniska konference ir labs formāts – platforma, kas ļauj ielūkoties procesos padziļināti un izsvērti. Bankas strādā šobrīd paātrinātā režīmā, līdz ar to nozarei trūkst pārdomāta lietpratēju un zinātnieku vērtējuma, tā R. Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu un tiltu nozare Biedrība Latvijas Ceļu būvētājs (LCB), pārstāvot lielākos ceļu un tiltu būves uzņēmumus Latvijā, uzskata, ka 2021. gadā aktuālākais ir jautājums par nozares nākotni.

2020. gadā visi valsts pasūtījumi ļāva nozarei izbalansēt Eiropas Savienības fondu finansējuma iztrūkumu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Pērn Covid-19 seku pārvarēšanai papildu piešķirtie 75 miljoni eiro deva ceļu nozarei darbu arī gada otrajā pusē. Pretējā gadījumā ceļu nozare būtu bijusi spiesta zvilnēt bezdarbībā, audzēt bezdarbnieku skaitu un prasīt no valsts ilgstošus sociālos pabalstus, norāda LCB.

“Diemžēl arī 2021. gads nebūs tas rožainākais. Ar vienu roku samazinot par 50 miljoniem nozares bāzes finansējumu, ar otru iedodot 100 miljonus anti-Covid naudas, valdība un Saeima nav nodemonstrējusi stratēģiski skaidru rīcību, redzams, kā tā stieg taktiskos kompromisu meklējumos. Faktiski 2021. gadā nozarei pasūtīto kapitālieguldījumu apjoms pret šo gadu ir samazināts par 35–40% no 265 miljoniem eiro (ieskaitot Covid naudu) uz 173 miljoniem eiro! Nav par ko gavilēt. Nav skaidrības arī par to, kas vispār būs ar Eiropas Savienības resursiem ceļu un tiltu būvei Latvijā nākamajā plānošanas periodā, vai tie vispār būs. Viens ir skaidrs – 2021. gadā ceļu un tiltu būvniecības darbiem to nav un nebūs,” pauž LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Daļai uzņēmumu ziemas pārdzīvošanai valsts atbalsts būs izdzīvošanas jautājums

LETA, 23.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļai uzņēmumu nākamās ziemas pārdzīvošanai fiskālā palīdzības no valsts būs izdzīvošanas jautājums, otrdien "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") rīkotajā diskusijā par uzņēmēju izaicinājumiem un praktisku palīdzību energoresursu un ģeopolitikas krīzes apstākļos teica Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Viņš stāstīja, ka uzņēmēji bija pieraduši, ka "gāze tai trubā ir", un nevarēja iedomāties, ka tās vairs nebūs vai arī tās cena pieaugs padsimt reizes vai par vairākiem simtiem tūkstošiem eiro mēnesī.

Bite norādīja, ka, piemēram, SIA "Karavela", kurā viņš ir līdzīpašnieks, izdevumi par dabasgāzi mēnesī ir pieauguši 16 reizes.

Viņš skaidroja, ka uzņēmumiem ir vajadzīga palīdzība no valsts, lai izmaksu pieaugums nesasniegtu desmit vai padsmit reizes, bet tikai, piemēram, vienu, divas vai trīs reizes.

"Bez fiskālās palīdzības no valsts mēs neiztiksim. Ja tāda nebūs, daļai uzņēmumu tas būs izdzīvošanas jautājums, savukārt citi izies no krīzes, bet ļoti vāji," uzsvēra Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, ka alkoholiskos dzērienus būs aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem.

Patlaban alkoholu var nopirkt personas no 18 gadu vecuma.

Vienlaikus komisija atbalstīja priekšlikumu, kas paredz izņēmuma gadījumus, lai netiktu ierobežotas pilngadīgu personu darba iespējas pārtikas aprites un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, kā arī netiktu ietekmēta profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas apguve, kurā cita starpā izglītojamam varētu tikt uzdoti arī uzdevumi saistībā ar alkoholisko dzērienu apriti.

Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš apgalvoja, ka jauniešu dzeršanas problēmas Latvijā samazinās. Viņš norādīja, ka savienība tam "kategoriski iebilst", jo vecuma sliekšņa maiņai neesot leģitīms mērķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Palikt nedrīkst aizbraukt

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 26.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virsrakstā komatu katrs var likt pēc savas gaumes un dzīves uzskatiem. Tomēr ir virkne pozitīvu apstākļu, kas var mudināt doties prom, bet ir tikpat daudz pozitīvā, kādēļ palikt.

Pie «labajiem» aizbraukšanas iemesliem var minēt starptautiski konvertējamas prestižas izglītības ieguvi, karjeras veidošanu. Un tieši tie cilvēki, kuri aizbrauc ar šādu motivāciju, visbiežāk arī atgriežas. Hrestomātisks piemērs ir Andris Ambainis. Taču ir arī citi. Piemēram, gados jaunais bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, kurš intervijā žurnālam Ir norāda, ka labprātāk strādā Latvijā, kur var daudziem palīdzēt, nekā mierīgi praktizē labiekārtotā Zviedrijas klīnikā.

Jauniem cilvēkiem ar labām izglītībām izveidot strauju karjeru un ieņemt vadošus amatus Latvijā ir vienkāršāk nekā vecajās dalībvalstīs.

Te mēs nonākam pie iemesliem, kādēļ ir labi palikt Latvijā vai tajā atgriezties. Jau minētais Ņ. Bezborodovs savos salīdzinoši jaunajos gados, ieguvis labu izglītību ārzemēs un atgriežoties Latvijā, ir kļuvis par Bērnu klīniskās slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītāju. Nevienā no Rietumvalstīm tik strauja karjera nebūtu iedomājama. Tikt pie klīnikas vadīšanas Rietumu slimnīcās nav vienkārši. Uzdrošināšos apgalvot, ka jauniem cilvēkiem ar labām izglītībām izveidot strauju karjeru un ieņemt vadošus amatus Latvijā ir vienkāršāk un tas notiek salīdzinoši ātrāk nekā vecajās dalībvalstīs. Palūkojoties uz to, cik veiksmīgi Latvijā strādā jaunuzņēmumi, cik daudzas spožas idejas tiek īstenotas, gribas teikt, ka Latvija noteikti ir iespēju zeme. Protams, ar dažām atrunām. Iespējas ir tiem, kam ir laba, mūsdienīga un konkurētspējīga izglītība un prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū. Savukārt, ja ir tikai vidējā izglītība un nav pat iegūta profesionālā, vai, Dievs nedod, ir pamata izglītība, tad Latvijā ir grūti. Vidējā alga valstī ir sasniegusi 1000 eiro atzīmi, taču ir gana daudz cilvēku, kas nopelna ievērojami mazāk un kuru dzīve līdz ar to nav sevišķi viegla. Protams, var domāt par aizbraukšanu no valsts, bet var arī nopietni apsvērt, kā padarīt sevi konkurētspējīgāku darba tirgū, proti, kā iegūt tādas prasmes, par kurām var saņemt vairāk. Īpaši tas attiecas uz gados jauniem cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

FOTO: Latvijas Samariešu apvienība saņem ALTUM grantu 185 tūkstošu eiro apmērā

Monta Glumane, 11.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmas ietvaros saņemto finansējumu Latvijas Samariešu apvienība investēs, lai palielinātu darbības mērogu – paplašinās savu specifisko autoparku un izveidos Vidusdaugavas pakalpojumu centru kā jaunu dienesta Samariešu atbalsts mājās reģionālo struktūrvienību Ogrē, informē ALTUM.

«Latvijas Samariešu apvienība» ir nevalstiskā organizācija, kuras darbības pamatprincips jau kopš 1992. gada ir palīdzēt cilvēkiem dzīvot. ALTUM sociālās uzņēmējdarbības programmas finansējums granta veidā tiks izmantots gan vieglo, gan specializētu automašīnu iegādei, kas ļaus organizācijas sociālos pakalpojumus un aprūpi mājās piedāvāt vēl vairāk cilvēkiem, kuriem tie nav pieejami.

«Biedrība «Latvijas Samariešu apvienība» ir viens no tiem uzņēmumiem, kas iemieso sociālās uzņēmējdarbības būtību, vienlaikus arī viens no sociālajiem uzņēmumiem, kas iedvesmo citus. Esam patiesi priecīgi, ka šodien ar ALTUM sociālās uzņēmējdarbības programmas atbalstu «Latvijas Samariešu apvienība» sper lielu soli tālākas attīstības virzienā, kas ļaus tās pakalpojumiem aptvert arī tos Latvijas novadus, kuros līdz šim tie nebija pieejami, bet bija ārkārtīgi nepieciešami. Latvijā ir ne mazums uzņēmēju, kuru ikdienas darbs palīdz uzlabot dzīvi cilvēkiem, kuriem ikdienā klājas grūtāk. To apliecina arī arvien pieaugošā interese par sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmu – esam saņēmuši jau 67 pieteikumus,» stāsta ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru