Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Šodien valdībā atkārtoti atbalstīts likumprojekts, kas atsevišķu lielo uzņēmumu vadībā paredz prasīt nodrošināt dzimumu līdzsvaru.

Izmaiņas paredz, ka dzimumu līdztiesības nodrošināšanai atsevišķos lielajos uzņēmumos kāda dzimuma pārstāvji nedrīkstētu veidot vairāk par divām trešdaļām vadības sastāva, paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais Kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās nodrošināmā dzimumu līdzsvara likumprojekts.

Saeimas deputātu vairākums iepriekš noraidīja Kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās nodrošināmā dzimumu līdzsvara likuma nodošanu skatīšanai komisijās. Par likuma nodošanu skatīšanai Saeimas komisijā balsoja deputāti no "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem", kā arī atsevišķi parlamentārieši no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS). Pret likuma nodošanu skatīšanai komisijās balsoja deputāti no partijām "Latvija pirmajā vietā", "Stabilitātei", Nacionālās apvienības, "Apvienotā saraksta" un daļa deputātu no ZZS.

Latvijā 2024.gadā tika pavadīti 1,77 milj. viesu nakšu1, kas rezervētas kādā no četrām digitālajām platformām - Booking.com, Airbnb, Expedia Group un Tripadvisor, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat sadarbības projektā iegūtie dati.

Tas ir par 15,1% vairāk nekā 2023.gadā, kad rezervēto viesu nakšu skaits bija 1,54 milj., kā arī par 32,4% vairāk nekā 2019.gadā pirms pandēmijas, kad rezervēto viesu nakšu skaits sasniedza 1,34 milj. nakšu. Baltijas valstu galvaspilsētu vidū rezervēto viesu nakšu skaita ziņā joprojām līdere ir Rīga, kam seko Tallina un Viļņa.

2024.gadā 1,33 milj. jeb 75,4% no viesnaktīm Latvijā rezervēja ārvalstu viesi, bet 435,6 tūkst. jeb 24,6% rezervēja Latvijas iedzīvotāji. Salīdzinot ar 2023.gadu, pieauga gan ārvalstu viesu (par 14,6%), gan vietējo viesu (par 16,9%) rezervēto viesnakšu skaits. Salīdzinot ar 2019.gadu, vietējo viesu rezervēto nakšu skaits palielinājies 2,6 reizes, bet ārvalstu viesu rezervēto nakšu skaits pieaudzis par 14,1%.

Latvijā ir uzkrāti ievērojami privātie līdzekļi, taču tie lielākoties atrodas depozītos un nepiedalās ekonomikas attīstībā. Tas rada ne vien nerealizētu labklājības potenciālu iedzīvotājiem, bet arī aizkavē ekonomikas izaugsmi, jo šo kapitālu būtu iespējams ieguldīt reālos projektos.

Aplūkojot mājsaimniecību uzkrājumu struktūru starp Baltijas valstīm, vērojamas būtiskas atšķirības. Igaunijas mājsaimniecības ieguldījumiem akcijās un ieguldījumu fondos novirza 72%, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas līmenī. Tikmēr Latvijā un Lietuvā būtiskāku daļu tradicionāli veido noguldījumi. Lai šo tendenci mainītu, nepieciešams piedāvāt privātajiem investoriem pieejamus un saprotamus ieguldījumu produktus, kuri stimulē privātpersonas novirzīt savus uzkrājumus lietderīgās investīcijās.

Skaidrs ir tas, ka līdzīgi tāpat kā citur Eiropā, iedzīvotāju ieguldīšanas paradumi nesākas spontāni, tam nepieciešamas strukturētas iniciatīvas. Zviedrija ir spilgts piemērs tam, kā labvēlīgi nodokļu nosacījumi ieguldījumiem un viegli pieejami ieguldījumu produkti ir radījuši vidi, kurā mājsaimniecības būtiski lielāko daļu savu uzkrājumu iegulda finanšu instrumentos (90%). Viena no iniciatīvām Zviedrijā bija “Allemansfonder” fondi, kuri sākotnēji piedāvāja režīmu, kurā ar nodokli netika aplikta peļņa, tādējādi veicinot privātpersonu ieguldījumus fondos. Arī pēc šī režīma atcelšanas, iedzīvotāju paradumi ieguldīt fondos saglabājās un turpināja attīstīties. Ieguldījumu fondi ir viens no mūsdienu finanšu tirgus stūrakmeņiem - tie ļauj privātajiem investoriem piekļūt dažādiem sektoriem, diversificēt riskus un ieguldīt mērķtiecīgos projektos.

Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY ikgadējais Eiropas investīciju piesaistes pētījums European Attractiveness Survey 2025, kas mēra jaunu ārvalstu investīciju aktivitāti Eiropā un pēta investoru attieksmi, parāda, ka Latvijai pēdējo divu gadu laikā ir izdevies būtiski vērst par labu ārvalstu investoru viedokli par Latvijas pievilcību investīcijām. Proti, ja 2023. gadā vairākums jeb 51% ārvalstu investoru sagaidīja, ka Latvijas pievilcība tuvāko 3 gadu laikā pasliktināsies, tad šī gada pētījumā tā domā vairs tikai 18% investoru.

Savukārt, 42% ārvalstu investoru uzskata, ka tuvāko trīs gadu laikā Latvijas pievilcība ieguldījumiem uzlabosies. 2023. gadā tā domāja 37% aptaujas dalībnieku.

“Gan pozitīvi investīciju piesaistes dati, gan uzlabojies sentiments parāda, ka Latvija var būt svarīgs un veiksmīgs ārvalstu tiešo investīciju galamērķis, it sevišķi pakalpojumu, izpētes un tehnoloģiju uzņēmumiem. Mums nekad nebūs lielākais iekšējais tirgus, kas pats par sevi vilina investorus, bet redzam, ka Latvijas piedāvājums ir konkurētspējīgs ar citiem faktoriem. Pētījumā, piemēram, 40% investoru norāda, ka tiem ir svarīgs tirgus lielums un arī vietējās ekonomikas izaugsmes temps, taču 34% kā nākamo investīciju valsts izvēles faktoru norāda enerģijas izmaksas, kam ar 30% seko dzīves kvalitāte, drošība, kultūra un dažādība. Nākamie būtiskie faktori ir zinoša darbaspēka pieejamība, nodokļu sistēmas pievilcība un infrastruktūras kvalitāte. Latvija var būt ļoti konkurētspējīga ar visiem šiem faktoriem un mums pie tā ir mērķtiecīgi jāstrādā, lai tos pastāvīgi uzlabotu,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Baltijas un Frankfurtes biržu gaida 250 miljonu eiro vērta obligāciju emisija. Eleving Group vadītājs Modests Sudņus (Modestas Sudnius) intervijā atklāj, ka apstākļi naudas piesaistei ir īpaši labvēlīgi un uzņēmums plāno sasniegt savu mērķi.

Pēdējo gadu laikā esam runājuši vairākas reizes un parasti sākam ar Eleving Group finanšu rezultātiem, iecerēm, obligācijām, akcijām, peļņas iespējām. Šoreiz es vēlētos sākt no nedaudz emocionāla jautājuma par globālo situāciju, kas ir nestabila un mainīga. Kā jūs, kā augoša uzņēmuma vadītājs, to uztverat? Uzmanīgi, bet bez panikas? Ir jāsatraucas un jāslēdz bizness kādā valstī? Kāda ir jūsu notikumu uztvere?

Eleving Group ir starptautisks uzņēmums, un tas dod zināmu drošības apziņu. Proti, nav tā, ka visos mūsu tirgos pēkšņi viss var noiet greizi. Mūs tiešā veidā neietekmē tarifu kari vai robežu slēgšana, jo Eleving Group pārdod naudu. Protams, mēs darbojamies 16 dažādos tirgos, un mums ir jāseko tendencēm šajās valstīs. Atslābt nedrīkst, bet arī panikā nav jākrīt. Otrkārt, mēs lielākoties finansējam strādājošos ar vidējiem ienākumiem, kuri mūsu finansējumu izmanto transportlīdzekļu iegādei, kas viņiem palīdz gūt ienākumus. Tādēļ mums valsts ekonomikas stiprums ir svarīgāks par makroekonomiskajiem faktoriem. Un, visbeidzot, mēs vienmēr rūpīgi sekojam līdzi ģeopolitiskajai situācijai, mums ir izstrādāti darbības nepārtrauktības rīcības plāni, taču mēs raugāmies uz nākotni pozitīvi, jo lielākā daļa mūsu tirgu atrodas NATO/Eiropas Savienības valstīs vai tālu prom no aktīviem konfliktiem, piemēram, Āfrikā vai Balkānos.

Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta iniciatīva Celt valsti, nevis nodokļus, kuru pastiprina arī sabiedrības aptauja, pēc būtības pasaka, ka valstij un tās uzņēmumiem jākļūst efektīvākiem.

Iniciatīva ir, un nosaukums cēls. Kurš gan vēlas maksāt lielākus nodokļus, ja var citādi? Tomēr jautājums ir – kā to praktiski panākt? Par to Dienas Bizness jautājumus uzdeva Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta vadītājam Latvijā Andrim Grafam, padomes loceklei Daigai Auziņai-Melalksnei un Signet Bankas valdes priekšsēdētājam Robertam Idelsonam.

Ir iniciatīva, ir iedzīvotāju aptauja. Saka tauta, ka valsts un pašvaldību uzņēmumiem jākļūst efektīvākiem. Kā tulkot un interpretēt šādu sabiedrības vēlmi? Pieņemu, ka iedzīvotāji tāpat ar “jā” atbildētu, ka veselības aprūpei jākļūst efektīvākai, kas paredz pretējas loģiskās sekas. Kā sākt? Kā celt valsti, neceļot nodokļus?

Pagājušajā gadā Latvijā tika uzsākti 33 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 50% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika reģistrēta 22 jaunu projektu uzsākšana, liecina profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY ikgadējais Eiropas investīciju piesaistes pētījums European Attractiveness Survey 2025, kas mēra jaunu ārvalstu investīciju aktivitāti Eiropā un pēta investoru attieksmi.

Tāpat pētījums parāda, ka jauni ārvalstu investīciju projekti pagājušajā gadā Latvijā ir radījuši 1937 jaunas darba vietas, kas ir par 53% vairāk nekā 2023. gadā, kad ārvalstu investīcijas radīja 1265 jaunas darba vietas. Gan jaunu projektu, gan darba vietu ziņā šie ir labākie Latvijas rādītāji pēdējo 3 gadu laikā.

Latvija izceļas Baltijas līmenī

Pagājušajā gadā Latvija ir bijusi veiksmīgākā investīciju piesaistes ziņā Baltijas valstu starpā. Proti, Lietuvā pērn uzsākti 26 jauni ārvalstu investīciju projekti un radītas 1518 jaunas darba vietas, bet Igaunijā uzsākti vien 8 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas radījuši 227 jaunas darba vietas. Latvija ir arī vienīgā valsts, kurā sasniegts jaunu ārvalstu investīciju projektu un to radīto darba vietu pieaugums salīdzinājumā ar 2023. gadu. Lietuvā pērn bijis par 7% mazāk jaunu projektu nekā gadu iepriekš, bet Igaunijā to skaits bijis nemainīgs. Jaunu darbu vietu ziņā Lietuvā pērn radīts par 10% mazāk jaunu darbu vietu nekā gadu iepriekš, kamēr Igaunijā kritums bijis pat par 82%.

Birža "Nasdaq Riga" atcēlusi nebanku kreditētājam AS "DelfinGroup" piemēroto uzraudzības statusu, teikts biržas paziņojumā.

Ņemot vērā, ka ir noslēdzies akciju atpirkšanas brīvprātīgais piedāvājums un akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, ko ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" izteica "DelfinGroup" akcionāriem, ir beiguši pastāvēt apstākļi, kuru dēļ "Nasdaq Riga" valde 2025. gada 7. augustā piemēroja un 2025. gada 10. decembrī saglabāja uzraudzības statusu.

Jau ziņots, ka "Indexo" akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā iegūs 4,09% jeb 1 862 021 nebanku kreditētāja "DelfinGroup" akciju, kopumā palielinot līdzdalību līdz 71,52%.

Akciju iegādē "Indexo" iegūs 1 765 588 "DelfinGroup" akcijas, kas veido 3,88% no uzņēmuma pamatkapitāla, bet akciju apmaiņā "Indexo" iegūs vēl 96 433 "DelfinGroup" akcijas jeb 0,21% no uzņēmuma pamatkapitāla. Akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums izteikts pēc akciju atpirkšanas brīvprātīgā piedāvājuma, kurā šogad janvārī "Indexo" jau ieguva 67,42% "DelfinGroup" balsstiesīgo akciju.

Kapitāla tirgus sniedz iespēju piesaistīt investīcijas uzņēmumu izaugsmei un paplašināšanai arī ārpus Latvijas tirgus, taču valsts uzņēmumos šis potenciāls netiek pietiekami izmantots.

Turklāt vidēja termiņa plāni, kas ietverti Finanšu ministrijas ziņojuma projektā valdībai, ir ļoti pieticīgi. Tāpēc valstij piederošajiem komerciālajiem uzņēmumiem jākļūst aktīvākiem kapitāla tirgū, bet tam nepieciešami valdības un Saeimas politiķu lēmumi. Ja tas netiks darīts, nodokļu celšana kļūs neizbēgama.

Tādi uzņēmumi kā “Latvenergo”, “Attīstības finanšu institūcija Altum”, “Augstsprieguma tīkls”, “Rīgas ūdens” jau emitējuši obligācijas. Ja skatāmies uz vidēja termiņa plāniem, Finanšu ministrijas izstrādātais ziņojuma projekts valdībai “Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam” paredz ļoti pieticīgus plānus, jo akciju kotācija varētu notikt uzņēmumiem “Air Baltic Coorporation”, “Latvijas autoceļu uzturētājs” un “Rīgas namu pārvaldnieks”. Bet liels potenciāls kotēt akcijas ir arī “Latvenergo”, “Rīgas Siltums”, “Conexus Baltic Grid”, “Latvijas Mobilais Telefons”, “TET”, “Augstsprieguma tīkls”, “Latvijas Pasts” un citiem komerciālajiem uzņēmumiem, kuru īpašnieks ir valsts vai pašvaldība.

Latvijā mājsaimniecībām šobrīd ir skaidra izvēle – turēt lielāko daļu uzkrājumu zema ienesīguma banku noguldījumos vai investēt augošajā Baltijas korporatīvo obligāciju tirgū. Daudziem rūpīgi izvēlētas obligācijas var piedāvāt zemu risku un pievilcīgu ienesīgumu, vienlaikus atbalstot pazīstamus vietējos uzņēmumus un attīstības projektus.

Pēdējo 35 gadu laikā Latvijas ekonomika ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas, pārejot no plānveida saimniecības uz mūsdienīgu tirgus ekonomiku. Šajā laikā finanšu tirgus infrastruktūra un iedzīvotāju finanšu pratība būtībā bija jāveido no pašiem pamatiem, un šis process nav bijis bez sarežģījumiem – finanšu sektoru satricināja virkne banku krīžu, tostarp, “Banka Baltija”, “Parex banka”, “Krājbanka”, kas mazināja sabiedrības uzticēšanos finanšu nozarei. Arī šobrīd daudzas mājsaimniecības dod priekšroku Ziemeļvalstu banku depozītiem, nevis ieguldījumiem. Šī izvēle skaidri atspoguļojas datos – saskaņā ar 2025. gada oktobra aplēsēm Latvijas iedzīvotāji banku noguldījumos tur aptuveni 20 miljardus eiro, un šī summa turpina augt. Vienlaikus vietējais kapitāla tirgus joprojām ir neliels – Latvijas akciju tirgus ir teju neeksistējošs (aptuveni 0,4 miljardi eiro), bet korporatīvo obligāciju tirgus, lai gan aug, sasniedz ap 1,8 miljardiem eiro.

Latvijas ekonomikai ir nepieciešams jauns izaugsmes virzītājs. Attīstīts kapitāla tirgus var pildīt šo lomu, un valsts uzņēmumu kotēšana biržā, īstenojot to akciju sākotnējos publiskos piedāvājumus (IPO), ir praktisks veids, kā šo attīstību paātrināt. Tas nav ideoloģijas jautājums. Tas ir racionāls lēmums par labu profesionālai korporatīvajai pārvaldībai, augstākai caurspīdībai, plašākai sabiedrības iesaistei un daudzveidīgākiem finansējuma avotiem - elementiem, kas nosaka modernas un konkurētspējīgas ekonomikas un uzņēmējdarbības vides kvalitāti.

Kotācijai biržā ir viens fundamentāls efekts - tā ievieš disciplīnu. Regulatoru un biržas prasības nosaka regulāru informācijas atklāšanu, vienlīdzīgu attieksmi pret akcionāriem, pārvaldes institūcijas (padomes) kompetences kritērijus, skaidru atlīdzības politiku un ilgtspējas rādītāju publiskošanu. Tie nav formāli pienākumi, bet mehānismi, kas samazina politiskās ietekmes riskus uzņēmumu ikdienas lēmumos un uzlabo resursu izmantošanas efektivitāti. Valsts uzņēmumiem tas nozīmē skaidri definētus mērķus un atbildību par rezultātiem, kādus pieprasa publiskais tirgus.

Vienlaikus IPO rada iedzīvotājiem praktisku un reālistisku iespēju investēt savas valsts uzņēmumu attīstībā un veicina ieguldījumu kultūras nostiprināšanos, kas Latvijā vēl aizvien ir agrīnā attīstības stadijā. Tas ir arī uzticības jautājums - sabiedrība kļūst par līdzdalībnieku, nevis tikai novērotāju.

Lietuvas obligāciju tirgus pēdējā laikā nepārprotami piedzīvo uzplaukumu. Pēdējā gada laikā vien esam redzējuši desmitiem jaunu emisiju, un to rezultāti ir līdzīgi - pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, emisijas tiek veiksmīgi izvietotas, investori ir aktīvi un meklē pievilcīgu atdevi.

Tas gan nav pārsteigums – daļai investoru obligācijas šobrīd šķiet labāka alternatīva nekā salīdzinoši svārstīgie akciju tirgi vai tradicionālie banku noguldījumi. Vienlaikus esam pieredzējuši arī vairākus problemātiskus gadījumus, kas nonākuši publiskajā telpā, atgādinot, ka atdeve iet roku rokā ar risku, un riska pārvaldības centrā ir obligacionāru pārstāvis.“Redzam, ka investori ir aktīvi un meklē pievilcīgāko atdevi. Taču vienlaikus tirgus ir atgriezies pie fundamentāliem jautājumiem: kā darbojas aizsardzības mehānismi? Kas notiek, ja tiek pārkāptas emisijas dokumentos noteiktās saistības? Cik ātri tiek pieņemti lēmumi?” saka Eva Suduiko, COBALT partnere un zvērināta advokāte.

Aptuveni 50% aptaujāto ārvalstu investoru Latvijā un Igaunijā šogad plāno palielināt ieguldījumus Baltijas reģionā, kamēr šis rādītājs Lietuvā ir nedaudz zemāks - 38%, liecina jaunākais Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījums "Sentiment Index".

FICIL informēja aģentūru LETA, ka Baltijas reģiona ārvalstu investoru skatījumā šīs trīs valstis ir iemācījušās uzturēt ekonomisko un politisko stabilitāti, neskatoties uz to nelielo izmēru un uzņēmību pret ārējiem satricinājumiem, piemēram, ģeopolitisko spriedzi, Krievijas tirdzniecības sankcijām, enerģijas cenu kāpumiem un Covid-19 pandēmiju.

Investoru skatījumā Baltijas noturības recepte ietver stabilas demokrātiskās sistēmas, pārdomātu makroekonomisko pārvaldību, atvērtu un elastīgu tirdzniecības politiku, ciešu dialogu starp politikas veidotājiem un investoriem, augstu pielāgošanās spēju, kā arī klusu, bet strauju mācīšanos no attīstītākajiem Eiropas kaimiņiem.

Valsts un pašvaldību uzņēmumu akciju kotēšana biržā jau gadiem tiek minēta kā tik ļoti nepieciešams grūdiens Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Tas būtu solis ceļā uz noturīgāku ekonomiku – mazāk atkarīgu no banku finansējuma, atvērtāku sabiedrības līdzdalībai un ārvalstu investīcijām.

Taču no koncepcijām un stratēģiskiem dokumentiem līdz reālai rīcībai tā arī netiekam. Diskusijas sākums par “Rīgas namu pārvaldnieka” iespējamu iešanu uz biržu liek uzdot jautājumu – vai mums pašiem vispirms nav nepieciešama neliela “revīzija” domāšanā: kā mēs par šo salīdzinoši jauno tēmu domājam, kā par to runājam un kādus rezultātus patiesībā ceram sasniegt.Viens no lielākajiem Latvijas kolektīvās atmiņas rēgiem joprojām ir 90. gadu privatizācija – process, kas daudziem saistās ar netaisnīgumu, necaurspīdīgumu un ietekmes koncentrēšanos šaurās rokās.

Manuprāt, tieši šī pieredze ir viens no iemesliem, kāpēc bieži vien netiekam līdz reālai rīcībai, proti, līdz valsts un pašvaldību uzņēmumu akciju kotēšanai biržā. Šis “kolektīvais rēgs” joprojām vajā lēmumu pieņemšanu. Lai kāds būtu gala lēmums – kotēt vai nekotēt –, ir būtiski, lai sabiedrība būtu uz vienas lapas par jēdzieniem, procesiem un potenciālajiem ieguvumiem vai riskiem.

87 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valsts un pašvaldību uzņēmumiem būtu jākļūst efektīvākiem, vairāk jāstrādā eksporta tirgos un jāpelna vairāk, lai nodrošinātu lielākus ieņēmumus valsts budžetā un mazinātu nepieciešamību paaugstināt nodokļus, noskaidrots iedzīvotāju aptaujā, kas īstenota Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta (BICG) iniciatīvas “Celt valsti, nevis nodokļus” ietvaros.

Tāpat 62% iedzīvotāju atbalsta valsts uzņēmumu kotēšanu biržā. Tikai 12 % uzskata, ka valsts un pašvaldību uzņēmumi Latvijā tiek pārvaldīti efektīvi un strādā labi, savukārt 47 % norāda, ka daļa uzņēmumu strādā labi, bet daļa - neefektīvi. Iedzīvotāji uzskata, ka gadījumā, ja valsts budžetā trūkst līdzekļu aizsardzībai, veselībai vai izglītībai, būtu jāsamazina neefektīvi izdevumi, kā arī jāpalielina valsts uzņēmumu efektivitāte, pārvaldība un peļņa. Iedzīvotāju aptauja īstenota BICG iniciatīvas “Celt valsti, nevis nodokļus” ietvaros. Iniciatīvas mērķis ir uzlabot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldību, lai ilgtermiņā mazinātu slogu valsts budžetam un palielinātu līdzekļus sabiedrībai būtiski svarīgām jomām - drošībai, veselības aprūpei, un izglītībai.

Kriptovalūtas ir īpatnēja ieguldījumu kategorija – no vienas puses tās joprojām šķiet tikai šauras entuziastu grupas investīciju nodarbošanās ar apšaubāmu praktisku pielietojumu, bet no otras – pat lielu valstu valdības, piemēram, ASV jau apsver daļas nacionālo rezervju izvietošanu tieši kriptoaktīvos.

Tāpat arī iecerētais digitālais eiro vai digitālais dolārs faktiski būs kriptovalūta, tikai ar lielu atšķirību, ka to plāno izdot valstu centrālās bankas, kamēr kriptovalūtas tiek radītas “decentralizēti”, jeb bez viena izdevēja jeb emitenta.

Tirgū jau tagad pastāv tūkstoši dažādu kriptovalūtu, lai arī plaši pazīstamas un aktīvi tirgotas ir būtiski mazāk. Kopumā jāsecina, ka kriptoaktīvi finanšu pasaulē visdrīzāk ir “uz palikšanu” un tiem ir nozīme no ieguldījumu stratēģijas viedokļa. Vai tie ir vajadzīgi katra cilvēka investīciju portfelī ir individuāls jautājums, taču tā ir aktīvu klase, kuru ir vērts paturēt prātā, domājot par saviem uzkrājumiem. Šajā komentārā ieskicēšu dažus faktorus, ko ņemt vērā attiecībā uz kriptoaktīviem.

Lai paplašinātu un diversificētu uzņēmuma aktīvu un investīciju portfeli, ALPPES Capital 2024. gadā veica vairākas nozīmīgas investīcijas gan privātos, gan publiski kotētos uzņēmumus, alternatīvo investīciju fondos, kā arī iegādājās vairāku uzņēmumu obligācijās.

ALPPES Capital nozīmīgas investīcijas ir veicis Merito Partners fondos un pārvaldītos uzņēmumos. Uz 2024. gada beigām šīs investīcijas sasniedza jau 14.6 miljonus eiro. Veicot investīcijas Merito pārvaldītos fondos un uzņēmumos, ALPPES Capital ir pastarpināti līdzfinansējis investīcijas tādos uzņēmumos kā Saules Energy, kas Latvijā ir izbūvējis 8 elektrostacijas, moduļu māju ražošanas uzņēmumā MyCabin, kā arī e-komercijas uzņēmumā Adaptive Media. Tāpat ALPPES Capital līdzfinansēja nekustamā īpašuma attīstības projektus Vecrīgā un Mūkusalas rajonā. Starp līdzfinansētajiem investīciju uzņēmumiem ir arī tehnoloģiju uzņēmums Tapbox, kas izstrādā pašapkalpošanās risinājumus, kā arī Sef Storage, kas visās trīs Baltijas valstīs ar zīmolu Box Storage attīsta pašapkalpošanās mantu glabātuves.

Starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins norāda, ka šobrīd nav saprotams, kāpēc Rīgas pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” ir izvēlējies IPO stratēģiju ar 51% akciju kotēšanu biržā, kas nozīmē, ka Rīga zaudētu jebkādu kontroli pār uzņēmuma vadības lēmumiem.

Ja apskata Lietuvas un Igaunijas valsts vai pašvaldību uzņēmumu piemērus biržā, tad tomēr tiek saglabātas kontrolpaketes.

Biržā darbojas tādi kaimiņvalstu smagsvari kā Ignitis Grupe (enerģētika, Lietuvas valstij 74,99%), Klaipedos nafta (enerģētika, Lietuvas valstij 72,47%), Tallinna Vesi (ūdens komunālsabiedrība, Tallinas pašvaldībai – 55%), Tallina Sadam (Tallinas osta, tranzīts, Igaunijas valstij 67%), Litgrid (enerģētika, Lietuvas valstij 97,5%), Amber Grid (enerģētika, Lietuvas valstij 96,58%) un citi. Visos šajos gadījumos valsts vai pašvaldība ir saglabājusi vairākumakcionāra statusu un to mērķis atrasties biržā ir piesaistīt papildu līdzekļus attīstībai.

Latvijā šobrīd iedzīvotāju rīcībā atrodas ievērojams finanšu potenciāls - aptuveni divpadsmit miljardi eiro atrodas noguldījumos un faktiski nevairo sabiedrības labklājību. Tikmēr kapitāla tirgus un ieguldījumu fondu aktivitāte pēdējo gadu laikā pakāpeniski pieaug, un arvien vairāk privāto investoru meklē iespējas ieguldīt.

To apliecina arī šogad veiktā investoru aptauja , kas atspoguļo, ka 72% investoru atbalsta stratēģisko valsts uzņēmumu kotēšanu biržā un arī gatavību ieguldīt, ja tās būtu pārvaldītas caurspīdīgi, ar skaidru stratēģiju un ilgtspējīgu biznesa modeli.Lai aktivizētu šo kapitālu un stiprinātu valsts finansiālo autonomiju, nepieciešams uzdot konkrētu jautājumu: kā izmantot privāto kapitālu tā, lai tas strādātu valsts ilgtermiņa mērķu labā, tostarp aizsardzības, inovāciju un ekonomikas transformācijas nodrošināšanai?

Attīstīts kapitāla tirgus ir spēcīgas ekonomikas pamats. Latvijā valsts un pašvaldību uzņēmumu īpatsvars ir lielāks nekā citās Baltijas valstīs. Šī atšķirība ir vēsturiska un joprojām ietekmē mūsu ekonomikas struktūru, daudzi nozīmīgi uzņēmumi atrodas valsts vai pašvaldību īpašumā, un liela daļa no tiem darbojas komerciālos sektoros, kuros citviet dominē privātais kapitāls. Top101 vērtīgāko uzņēmumu saraksts apliecina, ka Latvijas ekonomikā valsts kontrolē ievērojamu daļu būtisku aktīvu, tomēr šis potenciāls šobrīd nav pilnībā aktivizēts kapitāla tirgus attīstībai.

Politiskā situācija pasaulē nekad nav statiska – sākot no bruņotiem konfliktiem un starptautiskām sankcijām līdz pat tirdzniecības karu draudiem, tarifu karuseļiem un neprognozējamām vēlēšanām. Visi šie notikumi tieši ietekmē finanšu tirgus noskaņojumu un uzņēmumu lēmumu par ienākšanu biržā, vienlaikus – tieši šādi laiki mēdz būt arī izrāviena iespēju sākumpunkts.

Eiropas tirgi šobrīd piedzīvo jaunu uzticības vilni, savukārt Latvijā iespējas izmantot kapitāla tirgu aug, īpaši sektoros ar ilgtermiņa izaugsmes potenciālu un skaidru pieprasījumu, kā piemēram aizsardzības industrija.

Kad ģeopolitiskā nenoteiktība pieaug, tirgos dominē piesardzība, un uzņēmumi nereti pat pēdējā brīdī atliek virzību uz sākotnējo publisko piedāvājumu. Tas liek uzdot jautājumu – vai kādreiz vispār pienāk “ideālais brīdis”? Patiesībā – ne vienmēr. Tirgi nemitīgi mainās, un, gaidot perfektus apstākļus, uzņēmumi var palaist garām iespēju izmantot labvēlīgas tendences, piemēram, inflācijas stabilizēšanos vai procentu likmju kritumu. Tajā pašā laikā, ja valstu valdības mērķtiecīgi piedāvā atbalsta mehānismus, piemēram, nodokļu atvieglojumus vai grantus – kapitāla tirgus kļūst pievilcīgāks. Tādējādi politikas lēmumi var gan bremzēt, gan paātrināt IPO vilni. IPO jeb sākotnējam publiskajam akciju piedāvājumam ir jābūt stratēģiskam solim, kas vienmēr nāk ar zināmu risku.

56% no vietējiem investoriem atzinīgi vērtē Baltijas obligāciju tirgus attīstību pēdējos gados, kamēr 41% attiecīgo parāda vērtspapīru tirgus izaugsmi vērtē neitrāli, bet 3% negatīvi, liecina Latvijā dibinātā finanšu pakalpojumu sniedzēja Wandoo Finance jūnijā veiktā aptauja.

Savos vērtējumos nedaudz mērenāki investori ir attiecībā uz vietējo akciju tirgu, kur 50% izaugsmi vērtē atzinīgi, 43% – neitrāli, bet 7% negatīvi.

Raugoties uz investīciju portfeļa struktūru, 60% no vietējiem investoriem savos portfeļos iekļauj uzņēmumu akcijas, 40% savus ieguldījumus diversificē ar ETF, 34% ar obligācijām, 30% ar vietējo banku piedāvātajiem ieguldījumu fondiem, piemēram, Robur, CBL u.c., savukārt 14% ar kriptovalūtām, zeltu un citiem aktīviem.

“Investori Latvijā atzinīgi novērtē obligāciju tirgus attīstību un jaunos obligāciju piedāvājumus, jo vietējiem investoriem ir nozīmīga obligāciju paredzamība – regulāri kuponu maksājumi. Tajā pašā laikā būtu vēlama daudz plašāka sabiedrības iesaiste un investīciju kļūšana par normālu ikdienas procesu lielākajai sabiedrības daļai,” par aptaujas rezultātiem teic Kaspars Peisenieks, Investoru kluba galvenais redaktors.

Ārvalstu tiešās investīcijas Rīgā 2026. gada sākumā sasniedza 10,2 miljardus eiro, kas parāda, ka Rīga turpina nostiprināt pozīcijas kā pievilcīga vieta investoriem, informē Rīgas dome.

Kopumā lielākie ieguldījumi Rīgā veikti holdingkompāniju jeb mātes uzņēmumu darbības nodrošināšanai, nekustamo īpašumu izīrēšanā un pārvaldīšanā, kā arī mazumtirdzniecībā.

Saskaņā ar SIA “Lursoft IT” apkopotajiem datiem ārvalstu tiešās investīcijas Rīgā uz 2026. gada sākumu ir sasniegušas 10,2 miljardus eiro, un 2025. gadā Rīgā investēti 320 miljoni eiro. Pieaugošās ārvalstu uzņēmumu investīcijas iezīmē pozitīvu attīstības tendenci. Rīga turpina nostiprināt savas pozīcijas kā pievilcīga vide investīciju ieguldīšanai Baltijas jūras reģionā, piedāvājot stabilu uzņēmējdarbības vidi, kvalificētu darbaspēku un stratēģisku atrašanās vietu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs norāda: "Kopš 2021. gada, kad izveidojām Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, Rīga mērķtiecīgi strādā ar investīciju piesaisti, koncentrējoties uz starptautiskajiem biznesa pakalpojumiem, IKT, jaunuzņēmumiem, ilgtspējīgu ražošanu (tostarp aizsardzības industriju), dzīvības zinātnēm un nekustamo īpašumu. Šī pieeja jau dod rezultātus: Rīgas jaunuzņēmumi 2024. gadā piesaistīja 21,8 miljonus eiro, bet 2025. gadā – jau 60 miljonus eiro, un pilsētā ienāk milzīgi starptautiski investori, radot vairāk nekā 1200 jaunu darba vietu. Rīga aktīvi sevi prezentē starptautiskos forumos, uzņem ABSL Europe forumu un stiprina savu reputāciju kā konkurētspējīgu investīciju galamērķi. Vienlaikus mēs attīstām arī publisko infrastruktūru, ieviešot mehānismus, kas motivē attīstītājus ieguldīt pilsētvidē, un nodrošinām atbalstu jaunuzņēmumiem un diasporai. Rīga jau ir pierādījusi, ka spēj piesaistīt kapitālu, kas rada darba vietas, inovācijas un noturīgu izaugsmi gan pilsētai, gan visai Latvijai."

Igaunijas privātās atomelektrostacijas (AES) projekta virzītājs "Fermi Energia" palielinājis pamatkapitālu par 7% un piesaistījis 2,3 miljonus eiro ar kodolstacijas plānošanu saistīto darbību finansēšanai.

Jauno "Fermi Energia" akcionāru vidū ir "NG Investeeringud", Andrejs Dubonosovs, "OG Elektra", "GO Grupp", "Filter", "PeaksJah" un Endels Palla. Līdzšinējie astoņi akcionāri ieguva jaunas akcijas apmaiņā pret konvertējamām obligācijām, paziņoja kompānija.

"Iegūtais kapitāls nodrošina spēcīgu uzticamību, jo mēs uzsākam plānošanas fāzi, bet mēs turpināsim strādāt ar ārvalstu investoriem no Kanādas, ASV, Japānas, Dānijas un Vācijas. Lielajiem investoriem svarīgs ir gan nesen uzsāktais valsts noteiktais teritoriālais plāns atomelektrostacijai, gan "Fermi Energia" 40% līdzdalība uzņēmumā, kas Nīderlandē izstrādā mazos reaktorus, kā arī mazo reaktoru izstrādes pieredzes palielināšana Eiropā," teica "Fermi Energia" izpilddirektors Kalevs Kallemetss.

Globālais sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) tirgus 2025. gada pirmajā pusgadā izturēja ģeopolitisku notikumu izraisītas ekonomiskās svārstības, un lielākajos tirgos – ASV, Ķīnā un Eiropā – ir iezīmējušās skaidras šī gada tendences.

Saskaņā ar profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY datiem, sešu mēnešu laikā visā pasaulē notika 539 IPO, kuru ietvaros piesaistīti kopumā 61,4 miljardi ASV dolāru (aptuveni 53 miljardi eiro). Salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, kopējais piesaistītā kapitāla apjoms pieaudzis par 17%.

Iedvesmojoši piemēri no Zviedrijas un Polijas

Šogad vislielāko investoru interesi Eiropā izpelnījušies tehnoloģiju, veselības aprūpes un mobilitātes pakalpojumu nozares uzņēmumi. Par līderi Eiropas IPO tirgū kļuva veselības aprūpes un dzīvības zinātņu uzņēmums Asker Healthcare Group AB, kas martā veiksmīgi debitēja NASDAQ OMX Stokholmas biržā, piesaistot investīcijās vairāk nekā 1 miljardu ASV dolāru. Starp pieciem lielākajiem IPO Eiropā šajā pusgadā ierindojās vēl divi Zviedrijas uzņēmumi – aktīvu un investīciju pārvaldības uzņēmums Roko AB un spēļu industrijas uzņēmums Hacksaw AB. Tieši Hacksaw AB jūnijā īstenoja lielāko IPO Eiropā 2025. gada otrajā ceturksnī, piesaistot gandrīz 352 miljonus ASV dolāru.Eiropas piecu lielāko IPO vidū bija arī Spānijas ceļojumu tehnoloģiju uzņēmums HBX Group, kas piesaistīja vairāk nekā 774 miljonus ASV dolāru, un Polijas veselības testēšanas pakalpojumu uzņēmums Diagnostyka SA, kas nodrošināja 418 miljonus ASV dolāru. Šie notikumi Polijas un Ziemeļeiropas biržās skaidri norāda uz augstu IPO aktivitāti Baltijas reģiona kaimiņvalstīs.