Visvairāk nodokļu valsts makam «saražo» viens strādājošais degvielas mazumtirdzniecībā un telekomunikācijas nozarē
To liecina SIA Lursoft pētījums par 2015. un 2016. gadu.
Lai secinātu, kas ir valsts galvenie ekonomikas balsti un dzinējspēki, DB šķita interesanti salīdzināt dažādu nozaru uzņēmumus pēc nomaksāto nodokļu apjoma uz vienu darbinieku. Tā kā katrā darbības jomā ir dažāda lieluma uzņēmumi, tad arī pēc kopējās samaksātās nodokļu masas līderos ir lielie uzņēmumi un tās nozares, kuras vairāk strādā uz Latvijas iekšējo patēriņu, nevis eksportu. Pētījumā izmantoti Valsts ieņēmumu dienesta dati par katra uzņēmuma samaksātajiem nodokļiem pēc naudas plūsmas, kā arī pašu uzņēmumu gada pārskatu dati par neto apgrozījumu un strādājošo skaitu. Lursoft pētījumā nav iekļautas finanšu starpniecības, azartspēļu, tabakas, alkohola ražotāju dati.
«Tas, ka dāsnākā valsts budžetam ir bijusi degvielas mazumtirdzniecība, nav liels pārsteigums, jo tā maksā gan pievienotās vērtības, gan arī akcīzes nodokli,» pētījuma rezultātu analizē SIA Lursoft pētnieks Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka viens šīs jomas darbinieks vidēji pērn valsts budžetam ir devis 98 181,37 eiro, kas gan ir nedaudz mazāk par 2015. gadu, kad šis apjoms bija 101 875,32 eiro. «Protams, akcizēto preču tirgotāji būtībā ir sava veida nodokļu ievācēji no tiem, kuri tās patērē, – transporta, būvniecības, lauksaimniecības un mežsaimniecības tehnikas,» uz savienoto trauku principu nodokļu apmērā norāda A. Brūvelis. Viņaprāt, lai arī tieši lielāko (uz vienu nodarbināto) samaksāto nodokļu līdera lauri pienākas tieši degvielas tirgotājiem, tomēr bez patērētājiem nekas nesanāk. «Degvielas tirgotāji no sava apgrozījuma pērn nodokļos samaksāja 33,2%, tuvākie sekotāji ar 24,4% bija ādas izstrādājumu ražotāji, datorprogrammēšana ar 23,6%, bet 23% - informācijas pakalpojumu sektorā strādājošie, vairums pārējo nozaru no sava neto apgrozījuma nodokļos maksāja mazāk par 10%,» uzsver A. Brūvelis. Viņš par loģisku atzīst datorprogrammēšanas iekļūšanu šajā sarakstā, jo šai jomai raksturīga augsta pievienotā vērtība, sekojoši - pievienotās vērtības nodoklis ir sinonīms apgrozījuma nodoklim.
Visu rakstu Visvairāk valstij ienes DUS darbinieks lasiet 10. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.