SIA Elvi Latvija franšīzes partneru SIA Vita mārkets un SIA Linde pārtika īpašnieki ir panākuši vienošanos par Linde pārtika piederošo 15 veikalu ELVI pārdošanu Vita mārkets, informē Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Par plānoto darījumu informēta arī Konkurences padome, lai saņemtu tās apstiprinājumu atbilstoši Latvijā spēkā esošajai likumdošanai. Pēc darījuma apstiprināšanas Konkurences padomē Vita mārkets būs īpašniece 33 veikaliem Elvi .

«Ilggadēju franšīzes partneru darījums ir abpusēji pārdomāts lēmums, kas kopumā nozīmē zīmola Elvi attīstību, stabilitāti un konkurētspēju Latvijas tirgū,» skaidro L.Vārtukapteine. Pēc darījuma apstiprināšanas 15 veikali Elvi, kas atrodas Kuldīgā, Kandavā, Skrundā, Liepājā, Saldū, Ventspilī, Sabilē, Olainē, Ogrē, Ogresgalā un Ķegumā, turpmāk piederēs Vita mārketam.

Lai izstrādātu un šūtu pati savas lelles, Vita Meiere atteicās no piedāvājuma kļūt par leļļu dizaineri citā uzņēmumā.

Vita Meiere, zīmola Vimei radītāja, nodarbojas ar dizaina un mākslas preču izstrādi, no kurām pagaidām redzamākās ir lelles. Taču viņa nekoncentrējas tikai uz tām. «Izaugsme var būt dažādos virzienos,» Vita saka. Viņa iecerējusi izgatavot arī bērnu apģērbu, kas pieskaņots lellēm, gleznas ar leļļu tēliem un citus interjera dekorus.

No saknēm neaizbēgsi

Leļļu šūšana ir Vitas ģimenes vizītkarte. Viņas mamma gadiem ilgi ir šuvusi lelles un bērnībā meitai nācās palīdzēt, piemēram, pildīt leļļu kājiņas vai ķermenīšus. Toreiz tas viņai likās garlaicīgi un nepatika, taču, studējot Latvijas Mākslas akadēmijā, finansiālie apstākļi spieda atgriezties pie bērnībā apgūtā aroda. No sākuma Vita palīdzēja mammai, bet pēc tam sāka šūt pati savas lelles. Šoreiz viņai patika to darīt, jo varēja radoši izpausties – nevis darīt kaut ko, ko kāds cits ir izdomājis, bet realizēt savas idejas. «Tas nebija tikai tehnisks darbs kā agrāk, bet gan dizaina un krāsu izvēle. Es studēju funkcionālo dizainu, tāpēc forma, krāsa, variācijas, saskaņa starp šiem elementiem ir mana sirdslieta,» saka Vita. Viņa nebija domājusi, ka kādudien turpinās mammas iesākto un šūs lelles. «Es biju tāds bērns, kas darīja pretēji tam, ko vecāki vēlējās. Taču varbūt mammas piemēra dēļ es vispār sāku studijas «lietišķajos» un Mākslas akadēmijā,» viņa spriež. Mamma atbalsta meitas nodarbošanos un palēnām «atdod» savus klientus, jo ir nolēmusi uz laiku pārtraukt leļļu šūšanu. «Viņai ir prieks, ka viņas prasmes neizzūd,» saka Vita.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa ir izbeigusi pret Elvi franšīzes īpašnieku SIA Elvi Grupa ierosināto maksātnespējas lietu.

Tiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā nekavējoties, Db uzzināja tiesā.

Maksātnespējas pieteikuma iesniedzējs bija a/s Talsu piensaimnieks un iemesls, kāpēc tas vērsās tiesā ar prasību atzīt Elvi grupas maksātnespēju, ir fakts, ka Elvi grupa ar Talsu piensaimnieku nebija norēķinājusies kopš šā gada jūlija, Db informēja a/s Talsu piensaimnieks valdes priekšsēdētājs Dainis Norenbergs.

Db jau ziņoja, ka summa, kuras dēļ Talsu piensaimnieks iesniedzis pieteikumu, bija 9648.27 latu, patlaban esot dzēsta, un pēc uzņēmumu savstarpējās bilances šobrīd pat Talsu piensaimnieks ir parādā Elvi Grupai 355.06 latus, nevis otrādi.

Zemgales priekšpilsētas tiesa izskatīja Elvi franšīzes īpašnieku SIA Elvi Grupa maksātnespējas lietu un nolēma, ka spriedums šajā lietā būs zināms 27.novembrī, Db uzzināja tiesā.

Maksātnespējas pieteikuma iesniedzējs bija a/s Talsu piensaimnieks un iemesls, kāpēc tas vērsās tiesā ar prasību atzīt Elvi grupas maksātnespēju, ir fakts, ka Elvi grupa ar Talsu piensaimnieku nebija norēķinājusies kopš šā gada jūlija, Db informēja a/s Talsu piensaimnieks valdes priekšsēdētājs Dainis Norenbergs.

Db jau ziņoja, ka summa, kuras dēļ Talsu piensaimnieks iesniedzis pieteikumu, bija 9648.27 latu, patlaban esot dzēsta, un pēc uzņēmumu savstarpējās bilances šobrīd pat Talsu piensaimnieks ir parādā ELVI Grupai 355.06 latus, nevis otrādi.

Elvi Grupa esot nokārtojusi savas saistības pret maksātnespējas procesa lietas ierosinātāju un kā skaidroja Elvi Grupas sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Grigāne, ELVI grupa tiešām nebija nokārtojusi saistības ar prasības iesniedzēju, taču tikušas veiktas divpusējas sarunas, panākta vienošanās par samaksas grafiku, panākta arī mutiska vienošanās par parāda apmaksas laiku un saistības ir izpildītas.

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 1,052 miljoniem personu, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2013.gada beigās, un 3,497 miljoniem saistību, aģentūra BNS uzzināja Latvijas Bankā, kas reģistru izveidojusi.

Pēc centrālās bankas datiem, 2014.gada 30.septembrī Kredītu reģistrā bija ziņas kopumā par 1 051 879 personām, tajā skaitā par 971 215 fiziskajām personām rezidentiem (92,3% no visu personu skaita), 12 204 fiziskajām personām nerezidentiem (1,2%), 57 237 juridiskajām personām rezidentiem (5,4%) un 11 223 juridiskajām personām nerezidentiem (1,1%).

Vienlaikus spēkā esošas saistības, kas uzskaitītas Kredītu reģistra dalībnieku bilancēs, šogad septembra beigās bija 650 112 personām, tajā skaitā 613 918 fiziskajām personām rezidentiem (94,4% no kopējā šo personu skaita), 5243 fiziskajām personām nerezidentiem (0,8%), 27 531 juridiskai personai rezidentam (4,2%) un 3420 juridiskajām personām nerezidentiem (0,5%).

Pārtikas mazumtirgotājs SIA "Elvi Latvija" sestdien atvērs tirdzniecības kvartālu Mārupē, Lielajā ielā, informē kompānijā.

Tirdzniecības kvartāla izveidē investēti gandrīz trīs miljoni eiro. Kvartālu pārvaldīs "Elvi" franšīzes partneris SIA "Vita Mārkets".

Teritorijā bez "Elvi" veikala atradīsies arī dzērienu veikals "AlkOutlet", zīmola "Pepco" veikals un "Euroaptieka". Iecerēts, ka vasaras sezonā tirdzniecības kvartāla laukumā darbosies arī dažādas mājražotāju, amatnieku preču un ēdināšanas uzņēmumu "pop-up" tirdzniecības vietas.

Līdztekus investīcijām veikalos, tirdzniecības kvartālā ierīkotas arī stāvvietas 96 automašīnām, uzstādīta siltumatguves sistēma, kas ļauj telpu apsaimniekošanai izmantot tirdzniecības iekārtu radīto siltumu.

Kvartāla konceptu un projektu veidojis arhitektu birojs "Loft".

SIA Vita mārkets, kas ir ilggadēja SIA Elvi Latvija franšīzes partnere, apgrozījums 2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, ir palielinājies par 21%, informē uzņēmums.

Uzņēmuma attīstības pamatā ir ilgtermiņa mērķi, kurus realizējam - jaunu tirdzniecības vietu atvēršana un esošo modernizācija, ieguldījums mārketinga aktivitātēs un neatlaidīgs darbs mazumtirdzniecības jomā, skaidro Imants Rendenieks, SIA Vita mārkets valdes priekšsēdētājs.

SIA Vita mārkets kopumā pieder 33 veikali Elvi un 22 veikali Alkoutlet Dzērieni&Vīni.

2015.gadā SIA Vita mārkets iegādājas 12 SIA Linde pārtika veikalus Elvi Ogrē, Ogresgalā, Ķegumā, Kuldīgā, Skrundā, Ventspilī, Kandavā, Liepājā un Saldū un 5 Alkoutlet Dzērieni&Vīni, pārslēdzot darba līgumus ar vairāk nekā 300 darbiniekiem.

Tehnoloģiju kompānija Sony E3 spēļu šovā nākusi klajā ar jaunās paaudzes portatīvo spēļu ierīci PlayStation Vita, kas ir PSP pēctecis, un atvainojusies par hakeru uzbrukumiem PlayStation tīklam, vēsta BBC.

Kompānijas ASV spēļu nodaļas vadītājs Džeks Tretons (Jack Tretton) E3 pasākuma laikā atvainojās programmatūras izstrādātājiem, mazumtirgotājiem un lietotājiem, kuru dati varētu būt nozagti. «Es vēlos atvainoties personīgi un kompānijas labā par jebkuru satraukumu, ko mēs esam izraisījuši,» izteicās vadītājs.

Atlikušo E3 laiku kompānija veltīja PS Vita prezentācijai. PlayStation Vita ir pieskārienjūtīgs ekrāns, ierīces priekšpusē un aizmugurē izvietoti kontrolieri, kā arī tā aprīkota ar Wi-Fi un 3G pieslēguma iespējām.

Vita būs pieejams ASV, Eiropā un Japānā jau šī gada beigās. ASV Vita modelis tikai ar Wi-Fi maksās 249 dolārus, bet kopā ar 3G 299 ASV dolārus.

SIA Elvi Grupa ir nokārtojusi saistības pret maksātnespējas procesa lietas ierosinātāju - a/s Talsu piensaimnieks.

Kā skaidro Elvi Grupas sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Grigāne, SIA ELVI grupa tiešām nebija nokārtojusi saistības ar prasības iesniedzēju - AS Talsu piensaimnieks, taču veiktas divpusējas sarunas, panākta vienošanās par samaksas grafiku, panākta arī mutiska vienošanās par parāda apmaksas laiku un šobrīd saistības ir izpildītas.

Tā, ka situācija mazumtirdzniecībā ir pietiekoši saspringta, krīt patēriņš, līdz ar to arī sarūk nozares apgrozījums, arī ELVI Grupa ir veikusi dažādu procesu optimizāciju, lai panāktu ekonomiskāku saimniekošanu, strādājam pie naudas plūsmas uzlabošanas, skaidro Grigāne. Uz laiku apturēti daži projekti, kas prasīja lielas investīcijas, piemēram, jaunas veikalu IT programmas izstrādāšana, taču uzņēmuma attīstības turpinās. Ir noslēgti jauni franšīzes līgumi. Jau novembrī zīmolam ELVI pievienosies vēl vairāki franšīzes partneri un tiks atvērti jauni veikali.

Pret vairāku Elvi veikalu īpašnieku SIA Vita mārkets ierosināta maksātnespējas procesa lieta.

Lietas ierosināšana reģistrēta Rīgas rajona Siguldas tiesā, par ko šodien izdarīts ieraksts. SIA Vita mārkets pieder vairāki veikali ar zīmolu Elvi.

(Foto: Elīna Kursīte, DB)88 % uzņēmuma daļu pieder Imantam Rendeniekam, kurš ir miljonāru sarakstā ieļautais uzņēmējs – viņam pieder arī puse kapitāldaļu Elvi Grupā. Rendenieks ir arī lielākais īpašnieks Siguldas tirdzniecības centram Raibais suns, ko pēc vērienīgas rekonstrukcijas atklāja pirms pāris mēnešiem.

Vita mārkets pārstāvji pauž pārsteigumu par notikušo, sakot, ka, iespējams, kāds no SIA partneriem, kam aizkavējies kāds rēķins, ir nevis vērsies pie uzņēmuma pa tiešo, bet gan gājis smagāko ceļu – vērsies ar prasību tiesā.

Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut SIA Vita mārkets iegūt īpašumā un tiesības izmantot noteiktus SIA Linde pārtika aktīvus – 15 Elvi preču zīmes veikalus un piecus ALK Outlet preču zīmes veikalus, liecina KP sniegtā informācija.

Atļaujošs lēmums pieņemts, jo darījums nenostiprinās SIA Vita mārkets dominējošo stāvokli, kā arī nesamazinās konkurenci.

Papildus apvienošanās rezultātā fiziska persona iegūst arī izšķirošu ietekmi pār SIA Elvi Latvija un SIA Neylon, iegūstot attiecīgi 60% un 75% uzņēmumu kapitāldaļu. SIA Elvi Latvija pieder intelektuālā īpašuma tiesības uz Elvi preču zīmi, savukārt SIA Neylon – uz ALK Outlet preču zīmi.

Izvērtējot SIA Linde pārtika aktīvu pārņemšanu, KP secina, ka ikdienas patēriņa preču, tajā skaitā alkoholisko dzērienu, iepirkuma tirgū darbojas liels skaits komersantu, kā rezultātā konkurence būtiski nemazināsies, un SIA Vita mārkets neiegūs dominējošo stāvokli.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) un Valsts informācijas tīkla aģentūras (VITA) apvienošana tuvāko trīs gadu laikā ļaus ietaupīt gandrīz vienu miljonu latu, liecina LVRTC aprēķini.

Šobrīd LVRTC ir iesniedzis pieteikumu Uzņēmumu reģistrā par LVRTC un VITA reorganizācijas pabeigšanu.

Apvienojot LVRTC un VITA infrastruktūru, tiks radīts pamats sniedzamo elektronisko sakaru pakalpojumu attīstībai un klientu loka paplašināšanai, kā arī administratīvo izmaksu samazinājumam, DB skaidroja LVRTC pārstāve Ieva Līne.

Tādējādi tāpat kā līdz šim, LVRTC būs galvenais radio un TV apraides, kā arī e-paraksta un citu sertifikācijas pakalpojumu nodrošinātājs, bet plašāk tiks piedāvāti datu pārraides un interneta risinājumi, kā arī datu centra pakalpojumi, kas paredzēti datu uzglabāšanai.

Uzņēmuma Admiral Markets obligācijas 11. janvārī tika iekļautas regulētajā tirgū - biržas Nasdaq Tallinn Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā.

Admiral Markets ir tiešsaistes investīciju pakalpojumu sniedzējs, kas piedāvā CFD un Forex tirdzniecību ar indeksiem, dārgmetāliem, enerģētikas instrumentiem un kriptovalūtām.

«Esam gandarīti, ka Admiral Markets no Igaunijas uzņēmuma ir izaudzis par globālu tiešsaistes tirdzniecības platformu un izvēlas biržu kā izaugsmes dzinēju savas nākotnes attīstībai,» pauda Nasdaq Tallinn valdes priekšsēdētājs Kārels Ots. «Tāpat liels prieks, ka arvien vairāk jauno biržas kompāniju primāri savu piedāvājumu vērš uz privātajiem investoriem, un Admiral Markets, emitējot un piedāvājot obligācijas ar 100 eiro nominālvērtību, tam ir labs piemērs.»

Admiral Markets obligāciju iekļaušana biržā seko publiskajam piedāvājumam visās trijās Baltijas valstīs. Parakstīšanās laikā tika saņemti 306 investoru pieteikumi obligāciju iegādei par kopējo summu 1 826 800 EUR.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Vairāk elektroenerģijas tirgotāju Latvijā parādīsies nevis pēc Latvijas apgabala izveides Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržā Nord Pool Spot (Nord Pool), bet pēc reģionālo starpsavienojumu izveides, uzskata elektroenerģijas tirdzniecības konsultāciju uzņēmuma SIA Prudentia Energy Markets direktors Roberts Samtiņš.

Viņš skaidroja, ka jaunas nozīmīgas ražošanas jaudas ātri nav iespējams izveidot, tāpēc atliek elektrību importēt. Importēt iespējams no Krievijas, kā arī Somijas - caur Estlink kabeli. Tā kā kabelis nodots biržas rīcībā, jebkurš tirgotājs var pirkt elektrību Igaunijas cenu zonā un pārdot tālāk, taču likviditāte ir neliela un Igaunijas Eesti Energia kā lielākajam tirgotājam ir iespēja ietekmēt cenas. Tādējādi parādās cenas kāpuma risks.

Samtiņš uzskata, ka jaunu tirgotāju ienākšanai nepieciešami starpsavienojumi - plānotie Estlink 2 un Zviedrijas-Lietuvas savienojums. «Tajā brīdī pieaugs likviditāte tirgū, būs iespēja lielam importa apjomam no Zviedrijas un Somijas, būs vieglāk nopirkt un pārdot,» skaidroja uzņēmuma vadītājs.

Piektdien, 8. decembrī starptautiskā finanšu instrumentu tiešsaistes tirdzniecības kompānija Admiral Markets AS uzsāks publisku obligāciju emisiju, informē uzņēmums.

Kā norādīts Igaunijas finanšu uzraudzības iestādē reģistrētajā un šodien publiskotajā prospektā, kopējā emitēto obligāciju vērtība sasniedz 5 miljonus eiro.

«Admiral Markets fokusējas uz strauju izaugsmi un biznesa apjomu palielināšanu. Obligāciju emisija palielinās Admiral Markets AS kopējo kapitāla bāzi un nodrošinās kompānijas aktivitātes ilgtermiņā,» norāda Sergejs Bogatenkovs, Admiral Markets izpilddirektors.

Subordinēto obligāciju publisko piedāvājumu organizē Admiral Markets AS, un pieteikšanās laiks ir no 2017. gada 8. līdz 19. decembrim. Piedāvājums ir izteikts institucionālajiem un privātajiem investoriem no Baltijas valstīm.

Kopumā tiks emitētas 50 000 obligācijas par 100 eiro gabalā ar procentu likmi 8% gadā. Obligāciju dzēšanas datums ir 2027. gada 28. decembris, līdz kuram emitents obligācijas atpirks. Minimālais obligāciju skaits, kuru iespējams iegādāties, ir viena obligācija.

Reforma liek uzdot jautājumu, vai tajā paslēpta viltība paņemt labos aktīvus un atstāt bešā kreditorus.

Kamēr noris sarunas par jaunās valdības veidošanu, šķiet, ir atkal vērts pievērst uzmanību vienam no aizejošās valdības iesāktajiem pārmaiņu procesiem, kas profesionāļu vērtējumā nosaukts par vienu no pēdējā laikā skandalozākajiem. Runa ir par iesākto ostu reformu, kuru kā savu lozungu pieteica Jaunā konservatīvā partija (tagad – Konservatīvie), bet pēc neveiksmes vēlēšanās cenšas to nosaukt par Jaunās Vienotības iniciatīvu un karmisko uzdevumu.

Šā raksta kontekstā Diena uzdeva virkni jautājumu valsts pārvaldes pārstāvjiem par līdzšinējo pieredzi lielu, valsts administrētu uzņēmumu likvidācijas procesos, tostarp saistību kontekstā, kā arī par Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto cīņu pret uzņēmumu aktīvu pārnešanu uz jaunu kapitālsabiedrību un attiecīgi saistību nepildīšanu pret valsti. Iepazīstoties ar jautājumiem, Valsts kases pārstāvji Dienai ieteica ar tiem vērsties Ekonomikas ministrijā, kuras pārstāvji savukārt šos jautājumus ieteica adresēt publisko aktīvu pārvaldītājam Prossessor (bijusī Privatizācijas aģentūra). Diemžēl pāradresācijas ķēdīte izrādījās par garu, tādēļ atbildes vakardienas laikā Dienai tomēr neizdevās iegūt.

Tagad, kad pašiem ir bērni, Kiin (SIA Northen Treats) radītāji Vita Šteina, Oskars Mickevičs un Jānis Skopiņš novērtē medus produktu labumu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gadiem ilgi Vita, Oskars un Jānis ir strādājuši dažādās nozarēs. Pirms diviem gadiem satikušies un sapratuši, ka viņus vieno kopīgas vērtības – ģimene, veselība, vēlme atstāt aiz sevis kaut ko paliekošu un lai viņu bērni to novērtētu. «Es 15 gadus esmu maldījusies pilsētas dzīvē un iepriekš nenovērtēju to, ko mums devuši vecāki un vecvecāki – dārzu, pašu audzētu pārtiku, gaļu, medu, ogas. Tagad, kad mums pašiem ir savi bērni, esam sākuši to novērtēt. Tikai tagad saprotam, cik milzīgs veselības potenciāls mums tika dots bērnībā. Es varu būt ļoti pateicīga, ka mūsu ģimene ir spējusi saglabāt visas šīs vērtības un mēs varam saviem bērniem dot to pašu,» saka Vita.

Nolemts apvienot Latvijas Valsts radio un televīzijas centru un Valsts informācijas tīkla aģentūru. Ekonomisko apvienošanās lietderību vēl vērtēs kāds advokātu birojs, kas par to saņems 55 tūkstošus, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

«Klusi un bez plašām debatēm Satiksmes ministrija nolēmusi apvienot divus tās uzņēmumus - Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) un Valsts informācijas tīkla aģentūru (VITA). Viens no tiem sācis nest zaudējumus un tā funkcijas esot nododamas otrai valsts kapitālsabiedrībai. Tomēr ekonomisko apvienošanās lietderību vēl vērtēs un to darīs nevis ministrijas vai valsts uzņēmumu amatpersonas, bet kāds advokātu birojs, kas par to saņems 55 tūkstošus latu. Konkursa īsais pieteikšanās termiņš, steigā formulētie uzdevumi un dažas ļoti specifiskas prasības, pēc Valsts kontrolieres domām, rada aizdomas, ka iepirkums organizēts konkrētam izpildītājam,» informēja Nekā personīga.

Nozare kritiski vērtē Sprūdža ieceri veidot līdzīgu iestādi IT jomā, kāda bijusi jau iepriekš un «nobankrotējusi», vēsta laikraksts Dienas bizness.

Informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē plašas diskusijas ir izpelnījies Edmunda Sprūdža pārstāvētās Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātās ieceres IKT jomas sakārtošanā. Proti, viena no VARAM iecerēm ir izveidot koplietošanas IT pakalpojumu centru. Ja jaunais centrs nodarbosies nevis ar pārraudzību un vienotas politikas veidošanu, bet gan kā IKT pakalpojumu sniedzējs, tad pirmkārt, netiks risināts jau šobrīd skaidri jūtamais IT attīstības politikas trūkums. Otrkārt, plānotās pārnozares pakalpojuma centra funkcijas pārklāsies ar komersantu piedāvātajiem pakalpojumiem, tādējādi izspiežot no tirgus nozares komersantus, DB skaidro Lattelecom Korporatīvo klientu dienesta direktore Anita Mertena. Turklāt viņai nav pārliecības, ka valsts spēs šajā IT centrā piesaistīt un nodarbināt augstākās kvalifikācijas speciālistus, jo valsts pārvaldē atalgojums nav konkurētspējīgs ar atalgojumu privātajā sektorā. Gandrīz visas nozares asociācijas (LIKTA, LDDK, LTRK) VARAM piedāvātās idejas neatbalsta. Galvenokārt tādēļ, ka no pieejamās informācijas rodas iespaids, ka tiek plānots veidot jaunu «mega» pārnozaru struktūrvienību, kura uzturēs valsts vajadzībām paredzētu datu centru, algos IT atbalsta speciālistus un realizēs valsts finansētos IT projektus, turklāt centīsies par valsts un ERAF naudu izveidotos risinājumus pārdot ārvalstīs, DB secina FMS valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs.

Pret veikalu Elvi franšīzes īpašnieku SIA Elvi Grupa šodien ierosināta maksātnespējas procesa lieta. Par to liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Pieteikuma iesniedzējs Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā ir a/s Talsu piensaimnieks, administratora kandidāts – Andris Škutāns. Elvi Grupa plašāku informāciju sola trešdien no rīta.

Db jau iepriekš vēstīja, ka maksātnespējas procesa lietu pret Elvi veikalu īpašnieku – SIA Vita mārkets ierosināja Shop Service par neizpildītām saistībām 5.4 tūkstošu Ls apjomā, tiesa gan šo prasību noraidīja. Vita mārkets apgalvoja, ka šīs saistības jau nokārtotas pirms lietas ierosināšanas. Elvi Grupas īpašnieki ir Kaspars Bergmanis un Imants Rendenieks.

AS Latvijas pastam nākamos divos gados kompensācijās no valsts budžeta būs nepieciešami papildu 6,714 miljoni eiro, lai 2020.gadā nodrošinātu abonēto pasta izdevumu piegādi, liecina šodien Ministru kabinetā apstiprinātā atbildes vēstule Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai «Par atbalstu drukātajiem medijiem».

Ministru kabineta (MK) sēdē otrdien tika atbalstīts Satiksmes ministrijas (SM) iesniegtais likumprojekts «Grozījumi Pasta likumā», kas paredz uz gadu līdz 2020.gada 31.decembrim pagarināt «Latvijas pasta» saistības par universālā pasta pakalpojuma (UPP) nodrošināšanu Latvijā, pagarinot arī pašreiz piemērojamo regulējumu par abonēto pasta izdevumu piegādes nodrošināšanu un to radīto zaudējumu kompensēšanu.

Tāpat tika atbalstīta atbildes vēstule Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kurā norādīts, ka, pagarinot abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma finansēšanas modeli uz gadu, valsts budžetā jāierēķina papildu finansējums. SM bāzes izdevumos valsts budžeta programmā «Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi» 2020.gadā pašreiz zaudējumu segšanai par 2019.gada otro pusgadu paredzēti divi miljoni eiro, bet kopā nākamgad zaudējumu segšanai par šī gada otro pusgadu un nākamā gada pirmo pusgadu nepieciešami 5,763 miljoni eiro. Savukārt 2021.gadā vajadzīgi 2,952 miljoni eiro, lai segtu zaudējumus 2020.gada otrajā pusgadā. Kopā nākamos divos gados SM budžeta programmā «Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi» vajadzīgi papildu 6,714 miljoni eiro.

Admiral Markets AS Latvijas filiāle (AM) ir licencēta kompānija, kas aicina apgūt valūtu (Forex) un akciju darījumu praktiskajās nodarbībās pie profesionāļiem ar 7 un 10 gadu pieredzi šajā nozarē.

AM profesionāļi soli pa solim veiks apmācību, kur katrs sākumā savas spējas izmēģinās Demo kontā ar virtuālu naudu. Pēc apmācību kursa, katrs individuāli pieņem lēmumu sākt darījumus ar reālu naudu.

Ja apmācības veiksmīgi tiek apgūtas un pielietotas praksē, tad valūtu un akciju darījumi var kļūt par ikdienas nodarbošanos.

Attīstoties tehnoloģijām, šobrīd darījumus var veikt ar mobilām ierīcēm atrodoties jebkurā vietā, kur pieejams internets – tas dod brīvību veikt darījumus 24h dienā!

Aicinām pieteikties uz apmācībām tos, kuri vēlas apgūt šīs zināšanas.

Nozares profesionāļus ielūdzam uz konsultācijām, kur individuālā tikšanās laikā, apskatīsim Admiral Markets AS piedāvātās pakalpojumu priekšrocības.

2021.gada 1.septembrī beidzas Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteiktie ierobežojumi iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums 22.pants noteic, ka līdz 2021.gada 1.septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.

Lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, tika noteikti ierobežojumi kreditoru, tostarp darbinieku tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību pat ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros.