Investējot aptuveni 0,2 miljonus latu ražošanas ēkas izveidē, Vitrum Group plāno ražot vairāk koka mēbeļu virtuvju aprīkojumam. Jaunajā ražošanas ēkā Berģos paredzēts izvietot logu un durvju ražošanu jau šā gada augustā.
Pēc Vitrum Group direktora Jurija Baskakova stāstītā, iecerētā būve ļaušot būtiski izvērst koka mēbeļu (tirdzniecības aprīkojuma) ražotni, kura šobrīd telpu dala ar logu un durvju ražotni. «Pasūtījumu apjoms koka mēbeļu ražotnē prasa izmaiņas tieši šeit, lai tā kļūtu efektīvāka pasūtījumu izpildē,» skaidro J. Baskakovs. Viņš norāda, ka tādējādi tā varēs ne tikai saražot vairāk, bet arī gūt lielākus ienākumus.
Koka mēbeļu ražotnē tiek īstenoti veikalu aprīkojuma mēbeļu pasūtījumi pārsvarā ārvalstu – Norvēģijas, Somijas, Igaunijas, Krievijas – klientiem, piemēram, R-kiosk. «Krīze ir pastiprinājusi pārmaiņas mazumtirdzniecībā, un mums kā tirdzniecības mēbeļu – aprīkojuma – ražotājiem tas ir jāņem vērā,» tirgus tendenču ietekmi uz ražotāju izskaidro J. Baskakovs. Viņš atgādina, ka daudzu preču, jo īpaši elektronikas un elektrotehnikas mazumtirdzniecība lielos apmēros no veikalu plauktiem ir pārcēlusies uz internetu.
Vitrum Group koncerns ražo arī tirdzniecības un ēdnīcu, kafejnīcu, restorānu virtuves aprīkojumu no metāla. «Pildot noslēgto līgumu ar riepu ražotāju Continental, pašlaik tiek ražoti šo produktu pārdošanas stendi, kuri tiek eksportēti uz Ziemeļāfrikas valstīm – Alžīriju un Maroku, kopumā uz 21 arābu valsti, tostarp Irānu, Afganistānu utt.,» skaidro J. Baskakovs. Viņš gan norāda, ka Vācijas Continental nebūt nav vienīgais, kam Vitrum ražo attiecīgo tirdzniecības aprīkojumu, jo tiek pildīti pasūtījumi Bridgestone, Microsoft, Phillips, Esso, Surgutneftegaz utt. «Dažādi pasūtītāji ar atšķirīgu pasūtījumu grozu samazina risku, kāds rodas, strādājot ar vienu lielu noņēmēju,» daudzu klientu apkalpošanas izdevīgumu apliecina J. Baskakovs.
SIA Daiļrade koks, investējot 2,5 milj. eiro, reanimējusi bijušās Sāgas grupas ražotnes Tukumā; atjaunots 190 darba vietu, 90% saražotā tiek eksportēts.
2011. gada novembrī a/s Swedbank pārdeva bijušās Sāgas grupas mēbeļu rūpnīcu Tukumā SIA Tukuma mēbeles, kas 100% pieder vienam no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade koks, tādējādi izglābjot šo rūpnīcu no iznīcināšanas – izpārdošanas pa daļām. Lai arī sākotnējās ieceres par divus gadus dīkā stāvējušo liekti līmēto mēbeļu un korpusa mēbeļu ražotņu darba atjaunošanu un arī bijušo pircēju atgūšanu izrādījās maldīgas, tomēr soli pa solim SIA Tukuma mēbeles ir audzējusi gan ražošanas apjomus, gan nodarbināto skaitu, kas valstij devis papildu eksporta ienākumus un nodokļu maksājumus. Arī 2014. gadā SIA Tukuma mēbeles plāno lielākus ražošanas apjomus un apgrozījuma pieaugumu par nepilnu miljonu eiro.
Biroja mēbeļu tirgus mainās, un to lielā mērā ietekmē cilvēku paradumi – līdz ar darbiniekiem arī darba vide kļūst mobilāka. Tā intervijā DB stāsta Lietuvas biroja mēbeļu ražotāja Narbutas Furniture Company īpašnieks Petrs Narbuts (Petras Narbutas).
Biroja mēbeļu ražošanai viņš pievērsās pēc drauga ieteikuma. P. Narbuts pēc izglītības ir fiziķis, un 80. gadu beigās pēc Viļņas universitātes absolvēšanas viņš strādāja Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta ražotnē, kur izgatavoja lāzerus. Viņam kā jaunajam speciālistam uzticēts radīt lāzergaldus un sākt to ražošanu. Kad Lietuva atguva neatkarību, daudzi sāka uzņēmējdarbības gaitas, tostarp kāds P. Narbuta draugs, kurš tirgojis datorus. Viņš P. Narbutu mēģinājis pārliecināt, ka cilvēkiem bez pašiem datoriem ir nepieciešami arī datorgaldi. «No sākuma mani šī ideja pārāk neaizrāva, jo man kā fiziķim nešķita prestiži ražot mēbeles. Nezinu, kā ir Latvijā, bet Lietuvā, kad sākās pārmaiņu laiki un varēja sākt uzņēmējdarbību, trešdaļa kļuva par taksistu, bet, kad taksistiem bija pārāk daudz, daudzi sāka ražot mēbeles. Tāpēc vienbrīd šķita, ka visi ražo mēbeles. Turklāt Lietuvā jau iepriekš bija un joprojām ir daudz lielu mēbeļu fabriku. Ražot mēbeles biznesā šķita līdzvērtīgi pašnāvībai,» atminas P. Narbuts. Taču viņš nolēma mēģināt un pievērsties mēbeļu izgatavošanai, turklāt darīt to nopietni un ilgtermiņā, tāpēc uzņēmuma nosaukumā tika ietverts viņa uzvārds – Narbutas ir Ko, UAB. Uzņēmums dibināts 1991. gadā.
Dāņiem piederošās liekti līmēto mēbeļu ražotnes Kvist produkcijas apjoms aug par 25–30% gadā
Pēc ražotnes iegādes sākumā tika izmantota vien trešā daļu telpu, taču šobrīd tajās visās notiek ražošana vai arī tās tiek sagatavotas šim nolūkam, sarunā ar DB akcentē SIA Kvist valdes loceklis Mihaels Kvists. Pērn uzņēmuma apgrozījums sasniedza 6,24 milj. eiro, un šogad tiek plānots pieaugums teju par trešdaļu.
DB jau rakstījis, ka bijušo Sāgas grupas mēbeļu ražotni Laiko Mālpilī Dānijas kompānija AS Kvist Industries iegādājās no Swedbank 2011. gada nogalē. Dāņi atjaunoja ražotnes darbību 2012. gada aprīlī, ieguldot tajā trīs miljonus eiro, plānodami investēt vēl vismaz vienu līdz divus miljonus eiro. Uzņēmumam ir izdevies īstenot savas ieceres, jo, pēc M. Kvista teiktā, Kvist Industries grupa kopumā turpina ieguldīt ap vienu miljonu eiro gadā, lielākoties – Latvijā.
Igauņu mēbeļu ražošanas uzņēmuma Standard AS specializācija ir biroju un viesnīcu mēbeļu izgatavošana; 70% no apgrozījuma veido eksports
«Standard ir Igaunijā vienīgā mēbeļu fabrika, kura izdzīvojusi līdz šodienai un kuras īpašnieki ir vietējie. Visas pārējās rūpnīcas ir vai nu slēgtas, vai pārdotas ārzemniekiem. Mēs esam vienīgais Igaunijas kapitāla mēbeļu ražošanas uzņēmums,» apgalvo Enns Veskimegi (Enn Veskimägi), Standard AS valdes priekšsēdētājs. Viņš nenoliedz, ka biznesā ir bijuši arī sarežģīti posmi, kad nav bijis viegli izdzīvot. «Mums bija grūti laiki, kad Baltijas investīciju fondam pārdevām 25% kapitāldaļu. Toreiz mūs izglāba investors, kurš ieguldīja naudu, un mēs pārdevām daļas, lai varētu iegādāties jaunas iekārtas un tehnoloģijas. 2003. gadā kopā ar Prītu Tammu (Priit Tamm) un Mati Pēkmu (Mati Peekma) izpirkām daļas un kopš tā laika esam vienīgie uzņēmuma īpašnieki,» skaidro E. Veskimegi.
Mēbeļu ražotājiem 2018. gads iezīmējies ar lielākiem ienākumiem; tas pagājis bez būtiskiem satricinājumiem, taču bijis jauniem izaicinājumiem pilns
Tāds ir nozares uzņēmēju skatījums uz šo gadu. Tiek prognozēts, ka 2018.gadā apgrozījums varētu saglabāties tādā pašā līmenī kā 2017.gadā vai arī būs nedaudz lielāks. Līdzšinējie apkopotie dati gan liecina, ka mēbeļu eksports deviņos mēnešos ir par 3,7% mazāks nekā analogā laikā pērn.
«Ir tādi mēbeļu ražotāji, kuri pamatīgi palielinājuši savus ienākumus ārvalstu noieta tirgū, ir tādi, kuru ienākumi šogad ir līdzvērtīgi pērn iespētajam, un ir arī tādi, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ neto apgrozījums ir mazāks,» vērtē asociācijas Latvijas mēbeles prezidents Juris Griķis. Vienas atbildes, kāpēc ir šāda situācija, nav, jo katram mēbeļu ražotājam ir savs noieta tirgus, specifisks produktu portfelis un līdz ar to arī potenciālo pircēju loks. Tomēr viena no būtiskākajām atbildēm ir redzama – kopējais apgrozījuma pieaugums ir «sasiets» ar eksporta pieaugumu. Nenoliedzami, ka aktuālāks jautājums ir par eksporta tirgu un mēbeļu pircēju noskaņojumu. Iekšējais tirgus ir mazs, tāpēc Latvijas ražotāju lielākais noieta tirgus ir Eiropa, tieši tāpēc ražotāji tieši vai netieši izjūt Eiropas mēbeļu tirgus svārstības, un vietējo ražotāju ienākumi ir savdabīgs notiekošā spogulis. Tāpat jāņem vērā tas, ka šogad daudziem ražotājiem ir pieaugušas ražošanas izmaksas gan izejmateriālu, gan darbaspēkā jomā.
Mainoties iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem, līdzi jāmainās arī tirdzniecības aprīkojuma ražotājiem un izplatītājiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
«Interneta attīstības dēļ kardināli mainās veids, kā un kur cilvēki iepērkas un tas, ko viņi pērk. Nesen ar kolēģi spriedām, kas paliks ārpus interneta? Ēdiens – restorāni, ātrā ēdināšana, pārtikas lielveikali – un degvielas uzpilde, jo cilvēks nav vēl iemācījies ēst internetā un tur nevar ieliet arī mašīnā benzīnu. Lai gan ir diezgan daudz cilvēku, kuri jau tagad pērk internetā pārtikas preces ar piegādi uz mājām un, piemēram, Norvēģijā jau ir 50 tūkst. elektromobiļu Tesla, kam nav nepieciešamības iebraukt degvielas uzpildes stacijās. Elektropreces arvien vairāk tiek pirktas internetā. Cilvēki uz veikalu iet nevis tāpēc, lai nopirktu, bet lai apskatītu preci, ko pēc tam pasūtīt internetā. Veikali palēnām pārvēršas par sava veida ekspozīciju zāli (show-room),» nākotni ieskicē Vitrum Group vadītājs Jurijs Baskakovs. Uzņēmums ir viens no lielākajiem spēlētājiem tirdzniecības iekārtu un aprīkojuma tirgū Latvijā.
SIA Ozoli AZ darbības riskus ir diversificējusi, ražojot dažādus koksnes izstrādājumus ar augstu pievienoto vērtību, rodot iespēju produkciju realizēt pircējiem daudzās valstīs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Plašs izstrādājumu sortiments nišas produktu ražošanā ir galvenais iemesls, kāpēc atsevišķa darījuma neveiksme neatstāj tālejošas sekas uz uzņēmuma darbību, turklāt tā ir iespēja būt neatkarīgākam un vienlaikus mazāk ievainojamam kādā lokālā kataklizmā. Šo postulātu savā darbībā ievēro SIA Ozoli AZ, kas nodarbojas ne tikai ar logu un durvju ražošanu dārza mājām, bet arī vārtu, sētu, ziedu režģu, pirts aprīkojuma un pat mēbeļu detaļu izgatavošanu.
Dziļāka pārstrāde
«20 gados neesmu mainījis savu viedokli par to, ka tikai dziļāka pārstrāde – žāvējot, ēvelējot, līmējot – rada lielāku patstāvību un mazākus biznesa riskus nekā viena veida produkta masveida ražošana,» darbības moto atklāj SIA Ozoli AZ valdes loceklis Andis Zariņš. Viņš norāda, ka ir bijuši laiki, kad cilvēki no meža ieguva lielāku naudu, nekā varēja nopelnīt ar dziļākas pārstrādes produktu ražošanu, taču pašlaik šāda situācija vairs neesot novērojama. Uzņēmums strādā gan ar apsi, gan bērzu, gan priedi, gan egli. «Paši zāģējam tikai apsi, pārējo koku sugu – bērza, priedes,egles – zāģmateriālus pērkam no citiem to ražotājiem,» stāsta A. Zariņš. Šāda stratēģija (strādāt ar vairākām koku sugām) ir vēl viens faktors, kas rada stabilitātes sajūtu. To pierāda arī uzņēmuma neto apgrozījums un peļņa. «2010. gadā ugunsgrēkā tikpat kā pilnībā tika izpostīta viena ražotne, taču ražošana netika pārtraukta, jo ir otra ražotne citviet,» riska diversifikācijas piemēru rāda A. Zariņš. Izmantojot uzņēmuma līdzekļus, apdrošinātāja izmaksāto atlīdzību, kā arī kredītu, nodegusī ražotne ir atjaunota, turklāt modernākā veidolā nekā agrāk. «Mūsdienīgas iekārtas ļāva paaugstināt darba ražīgumu, efektivitāti un konkurētspēju,» viņš apgalvo.
Lietuvā, Kauņas brīvajā ekonomiskajā zonā, trešdien atklāts Kauņas mēbeļu ražošanas kompānijas «Freda» uzņēmums «Geras baldu fabrikas» («Laba mēbeļu fabrika»), kurā investēti 53 miljoni eiro, ieskaitot tehnoloģiskās ražošanas iekārtas un inženiersistēmas.
Fabrikā 35 600 kvadrātmetru platībā tiks ražotas plaša sortimenta mēbeles, kas ceļos uz dažādām pasaules valstīm.
Kā raksta Lietuvas biznesa ziņu avīze «Verslo žinios», lai gan sākotnēji tika ziņots, ka jaunajā uzņēmumā tiks investēti 42 miljoni eiro, investīcijas pieaugušas sakarā ar to, ka nolemts vienlaicīgi īstenot arī otro attīstības posmu, turklāt mainījies arī paredzamo ražojumu portfelis, tādēļ fabriku nācies pielāgot jaunas paaudzes produktu ražošanai.
«Freda» izpilddirektors Toms Strjoga izteicis pārliecību, ka augstais ražošanas automatizācijas līmenis palīdzēs uzturēt uzņēmumā kvalificētus darbiniekus un piesaistīt jaunus, vienlaikus palielinot ražošanas efektivitāti un produktivitāti.
Troll Smiltene bērnu gultiņu tapšanas process skatāms tālāk galerijā!
No bērza zāģbaļķiem izgatavotās sagataves ir sazāģētas, ņemot vērā mēbeļu detaļu garumu, lai varētu nodrošināt optimālu izejmateriāla kustību ražošanā.
Bērnistabas mēbeļu ražošanas uzņēmums Troll Smiltene apvieno spēkus un turpmāk ražošanu koncentrēs vienuviet
SIA Troll Smiltene turpmāk visu ražošanu koncentrēs Smiltenē. Tas nule aizvēris Siguldas struktūrvienību, no kurienes iekārtas kopā ar daļu darbinieku pārceltas uz uzņēmuma pamatražotni Smiltenē.
No krēsliņa līdz skapim
Apvienot ražotnes vienā nolemts, meklējot ceļus, kā samazināt izmaksas un ražot efektīvāk. Iepriekš Smiltenes ražotne specializējās bērnu gultiņu, šūpulīšu un krēsliņu ražošanā, bet Siguldā tapa «lielās mēbeles», kā tās dēvē uzņēmumā, piemēram, skapji un kumodes.
Uzņēmumā top aptuveni 70 dažādu veidu produkti, pamatā Troll Smiltene koncentrējas uz gultiņām. Paralēli tiek ražots tik plašs mēbeļu klāsts, lai vecāki varētu pilnībā nokomplektēt jaundzimušā istabu, – no pārtinamā galdiņa līdz barošanas krēsliņam. No Siguldas uz Smilteni pārcelts arī tekstila iecirknis, līdz ar to baldahīni, paladziņi un cita veida tekstila izstrādājumi top šeit uz vietas. Smiltenē tagad darbojas arī ražotnes interneta veikals. Smiltenē radīto mēbeļu rozīnīte esot dizains, ko veido dizaineru komanda no Latvijas kopdarbā ar kolēģiem no Zviedrijas.
Latvijas mēbeļu ražotājs SIA "Daiļrade koks" šajā un nākamajā gadā plāno attīstībā investēt kopumā 2,6 miljonus eiro, pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Jansons.
Tostarp ražotnē Valmierā 2021. un 2022.gadā plānots ieguldīt kopumā apmēram 1,8 miljonus eiro, savukārt pārējās uzņēmuma ražotnēs šogad plānots ieguldīt apmēram 0,8 miljonus eiro.
Jansons skaidroja, ka "Daiļrade koks" ir iecerējis 2021.gada laikā realizēt ilgi lolotu ideju - uzņēmuma Valmieras ražotnes apdares līnijas pilnīgu nomaiņu, aizvietojot nokalpojušās iekārtas un vienlaikus arī esošajā ēkā uzstādot vēl vienu līniju, kas paredzēta detaļu krāsošanai.
"Krāsoto detaļu smidzināšanas līnija paredzēta arī ūdensbāzes krāsu pielietošanai, kas ir ekoloģiska un īpaši piemērota bērnu mēbeļu ražošanai. Bez tam projekts paredz arī vairāku darbagaldu nomaiņu ar modernām, enerģiju taupošām CNC iekārtām un citu aprīkojumu," teica kompānijas valdes priekšsēdētājs.
Viņš minēja, ka projekta realizācija ļaus paaugstināt gan darba ražīgumu, gan sekmēs būtisku elektroenerģijas ietaupījumu.
Investīcijas "Daiļrades koks" Valmieras ražotnē plānots īstenot ar daļēju Eiropas Savienības Kohēzijas fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" atbalstu, atbalsta mērķa "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" trešajā projektu iesniegumu atlases kārtā.
Komentējot uzņēmuma plānus šim gadam, Jansons atzina, ka dažādo ierobežojumu dēļ, kas noteikti saistībā ar Covid-19 pandēmiju, ir grūti veikt precīzas prognozes, taču patlaban tiek cerēts, ka "Daiļrade koks" apgrozījums 2021.gadā sasniegs pieaugumu 5-10% robežās. "Optimismu vieš lielie eksportam paredzēto mēbeļu pasūtījumi, kas izvietoti jau līdz gada vidum," sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, vienlaikus gan arī atzīmējot, ka ļoti liela nenoteiktība valda izejmateriālu tirgū.
Jansons pauda cerību par drīzu mēbeļu un mēbeļu furnitūras veikalu atvēršanu, uzsverot, ka mēbeļu tirdzniecības veikali var nodrošināt visas epidemioloģiskās prasības.
"Mēs pilnīgi droši varam ievērot visus epidemioloģiskos noteikumus un nodrošināt katram pircējam nepieciešamo 25 kvadrātmetru tirdzniecības platību. Patlaban tirdzniecība ir ļoti apgrūtināta, mēbeles ir tā prece, ko pircēji vēlas apskatīt pirms pirkuma izdarīšanas," uzsvēra Jansons.
Kompānija "Daiļrade koks" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,5 miljoni eiro. Uzņēmums 2019.gadā strādāja ar apgrozījumu 23,238 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 4,6 reizes un sasniedza 777 045 eiro. Uzņēmumam "Daiļrade koks" ir piecas ražotnes - divas ražotnes Tukumā un pa vienai Valmierā, Vaiņodē un Viļakā.
Uzņēmuma kapitālā 70% apmērā pieder Jansonam, savukārt 30% - Jurim Naglam.
Danzer grupai piederošo nažfiniera ražotni Latvijā no iznīcināšanas izglāba Latvijas investori, tās restarta rezultāts – SIA Riga Veneer ar 100 darba vietām, nomaksātiem nodokļiem un eksportu.
Latvijā vienīgā nažfiniera ražotne pašlaik jau strādā divās maiņās, intensīvi darbojas pie jaunu klientu piesaistes un jaunu tirgu atvēršanas, lai palielinātu ražošanas apjomu, ienākumus un strādājošo skaitu. 2008. gada decembrī, kad ārvalstu investoriem piederošajā rūpnīcā «tika nodzēsta gaisma», tikai retais cerēja, ka tajā tiks atjaunota nažfiniera ražošana. Vēl vairāk – nodrošinātais kreditors paspēja pārdot vienu no jaunākajām iekārtām.
Trīs gadu dīkstāve
«Trīs gadus ražotne nestrādāja, un, tikai pateicoties Latvijas investoram Andrejam Zilpaušam, tajā atsākās darbs 2011. gadā, bet 2012. gadā, piesaistot SIA Alfa stars, arī izveidots jauns uzņēmums SIA Riga Veneer,» stāsta SIA Riga Veneer ražošanas direktors Jānis Zukuls, kurš šajā nažfiniera ražotnē sācis strādāt 1997. gadā, kad īpašnieks vēl bija Danzer grupa no Šveices. Viņš arī nespēj iedomāties, kāda būtu bijusi situācija ar šo ražotni, ja 2011. gadā to kā vienotu veselumu nebūtu izpirkuši pašmāju uzņēmēji. DB 1992. gada pavasarī rakstīja, ka mēbeļu ražošanas apvienība Zunda kopā ar Karl Danzer Furnierwerke GmbH& Co izveidoja kopuzņēmumu nažfiniera ražošanai.
Zviedrijas mēbeļu koncernā Ikea ietilpstošā Lietuvas kompānija Ikea Industry Lietuva jaunās mēbeļu ražotnes celtniecību plāno sākt pavasarī, ceturtdien ziņo laikraksts Verslo žinios.
«Desmit kompānijas piedalījās konkursā, lai izraudzītos celtniecības darbuzņēmēju, un trīs uzņēmumi turpina sacensties par šo līgumu,» norāda Ikea Industry Lietuva vadītāja Inga Urbonavičiūte.
«Celtniecības darbi tiks sākti šā gada pavasarī. Precīzāks datums pagaidām vēl nav zināms,» piebilst Urbonavičiūte.
Ikea Industry Lietuva paredzējusi rūpnīcu pabeigt 2019.gada vasarā.
Jau ziņots, ka Ikea Industry Lietuva investēs 46,8 miljonus eiro jaunā mēbeļu ražotnē ar plāniem dubultot pašreizējo ražošanas jaudu un radīt 20 jaunas darbvietas.
Vācijas kokšķiedras plākšņu ražošanas kompānija «Homanit Holding» plāno celt rūpnīcu Lietuvā, projektā investējot 100 miljonus eiro.
Kā paziņojusi ārvalstu investīciju veicināšanas aģentūra «Investuok Lietuvoje», šādas investīcijas «Homanit» ražotnē Viļņas pievārtē plāno triju gadu laikā. Iecerēts radīt 440 jaunas darba vietas.
Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrs Virgīnijs Sinkevičs norādījis, ka «Homanit» rūpnīca nodrošinās ātrāku materiālu piegādi Lietuvas mēbeļu ražotājiem un arī apmācīs vietējos speciālistus.
Lēmumu celt šādu uzņēmumu Lietuvā noteicis augošais pieprasījums no vietējiem mēbeļu ražotājiem, kuriem «Homanit» savu produkciju pašlaik piegādā no divām rūpnīcām Polijā.
«Lietuva un Polija ir lielākās »Ikea« piegādātājas. Izmaksas, kas saistītas ar izejmateriālu piegādi no Polijas, samazina mēbeļu ražotāju peļņu, bet jaunā ražotne palīdzēs atrisināt šo problēmu. Puse mūsu produkcijas būs paredzēta vietējo ražotāju vajadzību apmierināšanai, bet pārējā daļa tiks piegādāta pasūtītājiem visā pasaulē, ieskaitot Ziemeļameriku un Tālos Austrumus,» pastāstījis Viļņas rajona Paģirju ciemā šonedēļ nodibinātā uzņēmuma «Homanit Lietuva» direktors, bijušais Lietuvas kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmumu grupas «Vakaru medienos grupe» komercdirektors Andrjus Ostrausks.
Aktīvajā Hanzas laikā, 15. un 16.gadsimtā, Valmiera bija izdevīga tikšanās vieta, jo atradās viduspunktā starp lielajām Livonijas pilsētām. Tur pa zemes vai ūdens ceļu regulāri ieradās tirgotāji un Livonijas zemes varenie, lai sanāksmēs pieņemtu lēmumus un gūtu pieredzi. Vairākus gadu simtus vēlāk, turpinot vēsturisko tradīciju, Valmiera ir pirmā vieta Latvijā ārpus Rīgas, kur 28. un 29.jūnijā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Tas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.
Aicinām savlaicīgi reģistrēties dalībai un sekot līdzi jaunākajai informācijai par foruma norisi portālā www.ieguldilatvija.lv. Īpaši gaidīti interesenti, kuri saskata Latvijas produktu potenciālu eksportam un kuri vēlas iepazīt globālo uzņēmējdarbības vidi.
Paneļdiskusiju dalībnieki būs latviešu izcelsmes uzņēmēji un profesionāļi, kuri pieredzi guvuši, strādājot dažādos pasaules tirgos.
Foruma pirmajā dienā, 28.jūnijā, paneļdiskusijās pieredzē par ASV biznesa vidi dalīsies tādi globālajā tirgū zināmi nozaru eksperti kā Merck KGaA Vācija globālais mārketinga direktors Marcus Chen, ECCO izpilddirektors Nathan Christensen un Michelin Global Services pārstāvis Roberts Kukainis. Paneļdiskusiju vadīs ASV Federālās vēlēšanu komisijas ģenerālpadomes palīgs Pēteris Blumbergs.
Spēja kooperēties ar citiem ražotājiem, ātri reaģēt uz mēbeļu modes tendenču pārmaiņām, kā arī uz pircēja maciņa biezuma dinamiku ļauj SIA Kate noturēt savas pozīcijas tirgū, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
SIA Kate mēbeļu ražošanā un tirdzniecībā darbojas jau vairāk nekā 20 gadus, un, neraugoties uz banku krīzēm un ekonomisko recesiju, uzņēmums nav mainījis principiālo pozīciju – strādāt tikai Latvijas tirgū. Kamēr visi mēbeļu ražotāji krīzes gados meklēja iespējas savus izstrādājumus realizēt ārvalstu tirgū, Kate rīkojās pretēji šai tendencei. To, ka izvēlētais risinājums – strādāt tikai Latvijas tirgū – var nest labus rezultātus, rāda arī uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītāji – neto apgrozījums un tīrā peļņa. Pērn uzņēmums spēja par vairāk nekā 33% jeb teju vienu miljonu eiro audzēt neto apgrozījumu salīdzinājumā ar 2013. gadu. Kopumā nodokļos SIA Kate pērn samaksājusi vairāk nekā 0,5 milj. eiro.
Vairākumam mēbeļu ražotāju ienākumi pēdējo divu gadu laikā mīņājas uz vietas, visai strauju pieaugumu rāda tikai nozares jaunpienācēji, šogad minimāla izaugsme.
To liecina nozares lielāko spēlētāju neto apgrozījuma tendence pērn salīdzinājumā ar 2011. gadu un šogad, kā arī pašu mēbeļu ražošanas uzņēmēju sacītais. Aizpērn Dānijas a/s Kvist Industries no Swedbank iegādājās bijušās Sāgas grupas SIA Laiko ražotni netālu no Mālpils, un šobrīd tā strādā (SIA Kvist) un eksportē savus liekti līmēto mēbeļu detaļu izstrādājumus. Arī otra bijušās Sāgas ražotne Tukumā, kuru iegādājās Daiļrade koks, aizpērn atsākusi savu darbu.
Sava artava pienākas vēl vienam nosacīti nozares jaunpienācējam SIA JPD Production, kura neto apgrozījuma pieaugums salīdzinājumā ar 2011. gadu ir par 1,76 milj. Ls lielāks nekā daudzu nozares uzņēmumu apgrozījums. Tieši SIA Kvist, SIA Tukuma mēbeles, kā arī SIA JPD Production ir lielākie mēbeļu ražošanas un eksporta apmēra audzētāji.
Indulis Uškāns savu ražotni nolēmis atvērt dzimtajā pusē - Jelgavas novada Glūdas pagastā. Viņa biznesa ideja ir vienkārša un reizē oriģināla: jaunais uzņēmējs plāno ražot izsmalcinātas mēbeles, par materiāliem izmantojot simtgadīgus dēļus no vecām, nojaucamām ēkām - šķūņiem, guļbūvēm un koka karkasa ēkām, vēsta laikraksts Diena.
«Šobrīd lielākoties kokmateriāli no šādām ēkām nonāk malkā. Es šādus materiālus uztveru kā ļoti vērtīgu, bet tajā pašā laikā lētu izejmateriālu savām mēbelēm,» stāstījis uzņēmējs.
Ar mēbeļu lietām uzņēmējs esot pazīstams jau sen - strādājis mēbeļu ražotnē Kate, restaurējis arī koka ēkas. Tieši restaurācijas darbi ļāvuši uzplaukt idejai par savu biznesu. «Koka ēka, kurā strādājām, tika faktiski nojaukta līdz nullei un uzbūvēta atpakaļ no tiem pašiem materiāliem, bojātos, protams, aizvietojot. Es noteikti gribētu veikt kādu šādu projektu vēlreiz, tas bija kaut kas tik tiešām iespaidīgs un dvēseli priecējošs,» atcerējies I. Uškāns.
#Tas ir lielākais pabeigtais investīciju projekts meža nozarē Latvijā 2017. gadā.
Investējot 13,5 milj. eiro, Latvijas lielākais mēbeļu ražotājs SIA Avoti SWF Lizumā ir izveidojis kokskaidu granulu ražotni ar jaudu 110 tūkst. t, plāno ieguldīt mēbeļu ražošanā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Tas ir lielākais pabeigtais investīciju projekts meža nozarē Latvijā 2017. gadā. Kokskaidu granulu ražotne tika iedarbināta pērnā gada nogalē un mēneša laikā tā spēja sasniegt 80% no paredzētās ražošanas jaudas. Ražotne strādā 24 stundas septiņas dienas nedēļā un darbs tajā ir 22 cilvēkiem. «Tomēr jārēķinās, ka kopumā jaunu darba vietu reģionā ir ievērojami vairāk,» akcentē Kristaps Roziņš, SIA Avoti SWF kokskaidu granulu ražotnes vadītājs.
Uzņēmums Cosybed Beverīnas novadā, kas līdz šim strādāja faktiski tikai Lielbritānijas tirgum, gatavojas restartēt savas attiecības ar pašmāju tirgu.
Neviens jau nezina, kā būs. Neteiksim, ka esam sabijušies, bet aptuveni trešo daļu tirgus no Anglijas centīsimies pagriezt uz citām valstīm Eiropā,» stāsta gultu rāmju un to detaļu ražošanas uzņēmuma vadītājs Raitis Kalniņš.
Angļiem cena, Eiropai – produkts
Pašlaik Beverīnas novada Mūrmuižā strādājošais uzņēmums jau sadarbojas ar Dāniju un Franciju. Sevišķi Francijas gulētāji atzīst masīvkoka mēbeles,un tieši tādas ražo Cosybed. Gaidot notikumu attīstību saistībā ar Brexit, jau pagājušā gada vidū Cosybed sāka stūrēt jaunu noieta tirgu un arī mēbeļumodeļu virzienā. «Līdz šim esam strādājuši ar standarta produktiem, bet, ņemot klāt jaunus tirgus, ir jāpilnveido produktu klāsts un jāmaina darbastils. Viss ir vienkārši – angļi pērk labu cenu, Eiropā pērk labu produktu. Un mēs esam gatavi pielāgoties, » skaidro Raitis, piebilstot, ka Cosybed produkti līdz šim veidoti vidējam un ekonomiskajam segmentam.Līdz ar pazemes grūdieniem Lielbritānijas mēbeļu tirgū varētu mainīties arī šī koncepcija, un uzņēmuma produkcija, iespējams, varētu mērķēt uz augstākiem plauktiem, tuvāk vidusslānim, kas nozīmē pievērsties sarežģītāku mēbeļu ražošanai, izmantojot arī plātņveida materiālus.Aizvadītā vasara netipiski silta bija arī Lielbritānijā, cilvēki lielāko daļu laika pavadīja laukā, tāpēc tika izpirktas ķīniešu dārza mēbeles, bet iekštelpumēbeļu tirgus šķita apstājies, stāsta Raitis. Šis signāls bija iemesls ieklausīties tirgus situācijā, saglabājot Lielbritāniju kā «maizes darbu», bet «desai» cenšoties nopelnīt citur.
2022.gada janvārī SIA EKJU sadarbībā ar Norvēģijas koksnes tehnoloģiju institūtu (Norsk Treteknisk Institutt) uzsāka īstenot divu gadu projektu “B2B E-komercijai un paaugstinātām vides prasībām radītu āra telpu koka mēbeļu un aksesuāru ieviešana ražošanā”, kas ir jau otrais Norvēģu finanšu instrumenta projekts, ko realizē SIA EKJU. Kopējās projekta izmaksas sastāda EUR 1 125 499,73 EUR, no tām EUR 433 049,98 - Norvēģijas finanšu instrumenta programmas atbalsts. Ar projekta atbalstu SIA EKJU ir iespēja modernizēt ražošanas iekārtas, lai ražotu kvalitatīvāku, ilgtspējīgu un videi draudzīgu produktu, kļūstot konkurētspējīgākiem tirgū gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Projekts ir īstenošanas otrā pusē un plānotās iekārtas ir iegādātas un uzstādītas ražotnē. Šobrīd jaunās iekārtas tiek testētas un gatavotas izmantošanai ražošanas procesā.
Viens no būtiskākajiem aspektiem gala produktu kvalitātē, ir kokmateriāla ēvelējuma kvalitāte. Apstrādājot kokmateriālu tālāk impregnācijas un kaltēšanas procesā, zemākas kvalitātes ēvelējums neļauj impregnantam vienmērīgi iesūkties koksnē. Rezultāts ir īsāks mēbeļu konstrukciju dzīves ilgums un redzami vizuāli defekti. Tāpēc SIA EKJU bija svarīgi iegādāties jaunu ēveles mehanizācijas līniju ar virkni priekšrocībām, salīdzinot ar iepriekšējo ēvelēšanas procesu.
Savukārt, lai uzlabotu impregnēšanas procesu, iegādāta augstspiediena impregnēšanas iekārta. Jaunā impregnācijas sistēma ir ar precīzākām dozēšanas iespējām, specifiskiem imregnācijas režīmiem un funkcijām, kas ļaus iegūt kvalitatīvāku gala produktu un ietaupīs patērēto enerģijas daudzumu.
VIDEO: Pieprasījums pēc bērza lobskaidas ļauj plānot izaugsmi
Māris Ķirsons, 18.10.2023
SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns: „Esošā lobskaidas ražošanas iekārta var izmantot finierklučus, kuru diametrs nepārsniedz 30 centimetrus, kas nozīmē, ka resnākus klučus par šo diametru esam spiesti pārdot, jo paši nespējam pārstrādāt, tāpēc strādājam pie projekta, kurš ļautu uzstādīt vēl vienu lobmašīnu, kura spētu pārstrādāt resnākus apaļkokus par 30 centimetriem.”
Bērza specifisko īpašību dēļ šīs koksnes finieris un no tā ražotie izstrādājumi bija un būs pieprasīti ne tikai Eiropas, bet visas pasaules tirgos, kas Latvijā strādājošajiem finierskaidas ražotājiem rada labas attīstības perspektīvas.
„Pieprasījums pēc bērza finierskaidas Eiropā tikai pieaug,” skaidro finierskaidas ražošanas SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns.
Viņš norāda, ka bērza finierskaidas patērētāji ir no divām būtiskām sfērām — saplākšņa un mēbeļu, jo īpaši liekti līmēto detaļu ražotāji. „Transportā – kravas auto puspiekabēs, kuģos – bez bērza saplākšņa, ko ražo, līmējot finierskaidu, iztikt nav iespējams,” stāsta R. Spūls-Vilcāns.
Finierskaidas pieprasījums Eiropā ir pieaudzis, jo juridiski Eiropas Savienībā Krievijas izcelsmes finierskaidu un saplāksni kopš pērnā jūlija nevar ieviest un pārdot. „Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievija bija milzīgs finierskaidas un saplākšņa piegādātājs Eiropas Savienībai, taču tagad tā vairs nav, kaut arī pēkšņi uz Eiropu ir sākušas vai būtiski palielinājušas šo produktu piegādes tās valstis, kurās ražošana agrāk bijusi neliela un arī minimāli piegāžu apjomi uz ES,” norāda R. Spūls-Vilcāns. Viņš skaidro, ka pašlaik 99% SIA AmberBirch saražotās bērza finierskaidas tiek eksportēti. „Lielākie noieta tirgi — Polija, Lietuva, krietni mazākos apjomos Jēkabpilī ražotā finierskaida realizēta Igaunijā, Itālijā un Rumānijā. „No Latvijā strādājošajiem ražotājiem vislielāko apjomu pērk liekti līmēto mēbeļu ražotājs SIA Dižozols Plus, taču no saražotā lobskaidas apjoma tas ir tikai aptuveni 1%,” uz jautājumu par Latvijas pircējiem atbild R. Spūls-Vilcāns. Iepriekšējos gados finierskaidas piegādes bijušas arī uz Spāniju, Portugāli un Ameriku. „Pēdējo divu triju gadu laikā AmberBirch noieta tirgos ir notikušas būtiskas pārmaiņas,” tā R. Spūls-Vilcāns. Viņš tās skaidro ar Covid-19 pandēmijas pārrautajām piegāžu ķēdēm, kam papildu ietekmi ir radījis karš Ukrainā, kā ietekmē izmainījušies Krievijā ražoto produktu piegādes tirgi.
„Savulaik AmberBirch vairāk bērza finierskaidas piegādāja Āzijas valstu patērētājiem, kuru vidū bija Indija, Indonēzija, Ķīna, Vjetnama, taču pašlaik šī reģiona patērētāji var iegādāties to pašu produktu no Krievijas par būtiski zemāku cenu, nekā spēj piegādā Latvijā vai citās ES dalībvalstīs strādājošie ražotāji,” uz jautājumu par pārmaiņām Āzijas tirgos atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš arī atzīst, ka pirmo būtisko triecienu finierskaidas piegādēm uz Āziju ir radījusi Covid-19 pandēmija. „Pasūtījumi bija, bet, kā tos nogādāt patērētājiem — pircējiem Āzijā, nebija skaidrs, jo nebija konteineru, kuros varētu šo produktu sūtīt uz šo reģionu, vēl jo vairāk, ja kādu brīdi bloķēts bija Suecas kanāls,” atceras R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka, piemēram, pircēji no Vjetnamas Jēkabpilī ražoto finierskaidu līmēja un izmantoja kā pamatni cēlkoka parketa ražošanai, savukārt pircēji no Ķīnas to izmantoja liekti līmēto gultas līstu ražošanai, kas bija, ir un arī būs svarīgs mēbeļu ražošanai nepieciešams komplektējošais materiāls.
„No bērza finierskaidas ražotās gultas līstes izmērs ir tikai 9 milimetri, savukārt, lai nodrošinātu tādu pašu izturību ar citu koku finierskaidu, šādas līstes izmēram jābūt par trešdaļu biezākam — 12 milimetri, kas savukārt nozīmē lielāku kopējo produktu, kam vajadzīgs lielāks pārvadājumu apjoms, kas rezultējas ar augstākām cenām patērētājiem, bet to neviens ražotājs nevēlas,” uz jautājumu par bērza finierskaidas priekšrocībām atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka tādējādi var prognozēt stabilu pieprasījumu pēc bērza izstrādājumiem, vienlaikus bērzam neesot ekonomiski pamatoti tikt izmantotam kā izejmateriālam koka iepakojuma ražošanā, kas bijusi salīdzinoši izplatīta parādība, jo bija iespēja tos lēti iegādāties no ražotājiem Krievijā, bet pašlaik tādas iespējas vairs nav.
Izstrādā paplašināšanās projektu
Pašlaik AmberBirch ik gadu pārstrādā 90 000 m3 bērza finierkluču un saražo apmēram 45 000 m3 finierskaidas, taču izstrādē atrodas būtisks ražošanas paplašināšanas projekts. „Esošā lobskaidas ražošanas iekārta var izmantot finierklučus, kuru diametrs nepārsniedz 30 centimetrus, kas nozīmē, ka resnākus klučus par šo diametru esam spiesti pārdot, jo paši tos nespējam pārstrādāt, tāpēc strādājam pie projekta, kurš ļautu uzstādīt vēl vienu lobmašīnu, kas spētu pārstrādāt resnākus apaļkokus par 30 centimetriem,” uz jautājumu par iespējamo paplašināšanās projektu atbild R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka šim mērķim – projekta izstrādei, iekārtu iegādei, ražošanas infrastruktūras paplašināšanai, kā arī iekārtu testēšanai – būs nepieciešams laiks vismaz divi līdz trīs gadi. „Iecere dubultot ražošanu līdz 90 000 m3 gatavās produkcijas ir uzņēmuma nākotnes perspektīva, kura balstās uz faktu, ka pieprasījums pēc bērza lobskaidas nesamazināsies, tas tikai pieaugs,” uz jautājumu par nākotnes izaugsmes pamatojumu atbild R. Spūls-Vilcāns.
Viņš norāda, ka šādu paplašināšanās projekta īstenošanu ļauj arī esošā teritorija, kur bijis Krustpils lidlauks. „Bērza resursu Latvijā pietiek, vēl jo vairāk, ja finierklučus neeksportēsim, bet pārstrādāsim tepat Latvijā, tādējādi radot jaunas darbavietas un papildu nodokļu ieņēmumus. 2022.gadā AmberBirch nodokļos samaksāja 1,5 milj. eiro, kas ir aptuveni 15 eiro par kubikmetru finierkluču, dubultojot apjomu, nomaksāto nodokļu apmērs arī palielināsies divas reizes,” uz jautājumu par finierkluču resursu pieejamību atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš steidz piemetināt, ka pašlaik patērētie apmēram 90 000 m3 bērza finierkluču tiek iepirkti no apkaimes mežiem. „Pašlaik par kopējiem investīciju apjomiem ir pāragri runāt, jo inflācija ir izmainījusi visas cenas, tostarp arī iekārtu cenas un piegāžu termiņus,” uz jautājumu par iespējamo investīciju apmēru atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš atzīst, ka, lai arī daudzi uzņēmumi sūdzas par darbinieku deficītu, taču AmberBirch nav problēmu ar darbaspēku, vēl jo vairāk - kadru mainība ir gandrīz nulles līmenī, jo no 85 strādājošajiem gada laikā nomainījušies tikai divi.
Sava elektrība
Pēdējo trīs gadu laikā ir notikušas daudzas dažādas pārmaiņas: pandēmijas izaicinājumi, kara Ukrainā blakusefekts inflācijas lēciens, jo īpaši energoresursu – elektroenerģijas – cenās. „2022. gada vasarā pieredzējām kaut ko no fantastikas, jo elektroenerģijas cena lobskaidas ražošanai sasniedza 4000 eiro par MWh, kas nozīmētu, ka visi ienākumi no viena kubikmetra saražotās finierskaidas ir jānovirza tikai samaksai par elektrību, kas patērēta tās saražošanai, un ekonomiski izdevīgāk bija neko neražot un darbiniekiem samaksāt dīkstāves pabalstu. Lai līdzīga situācija neatkārtotos, tika nolemts izveidot pašiem savu saules paneļu elektrostaciju ar 1 MW jaudu,” skaidro R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka plāns bijis saulainā laikā dienā 50% no iegūtās elektroenerģijas patērēt pašiem ražotnē un pārējos 50% nodot tīklā, savukārt nakts maiņā tos pašus pa dienu tīklā atdotos 50% saražotās elektroenerģijas paņemt atpakaļ. „Ir neliela aizķeršanas ar dokumentāciju,” lakoniski pašreizējo situāciju komentē R. Spūls-Vilcāns.
Viedoklis
Izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība
Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors
Finiera ražošanas nozīmība ir nozares diversifikācijā un šī starpprodukta tālākapstrādes potenciālā. Liekti līmētas detaļas ir turpat katras mūsdienīgas mēbeles vai cita interjera objekta sastāvdaļa, un tieši finieris ir visbiežāk izmantotais materiāls šādu dizaina risinājumu praktiskajā īstenošanā. Līdzīgi kā jebkuram citam nozares uzņēmumam, arī finiera ražotājiem lielākais izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība.
Saka jau, ka slikts tas kareivis, kas negrib kļūt par ģenerāli - var pastāvēt scenāriji, kuros šie rūpniecības uzņēmumi paši attīsta savas tālakapstrādes jaudas saplākšņa vai pat mēbeļu ražošanā, bet tikpat pamatots būtu uzņēmēja lēmums palikt šajā ķēdes posmā un attīstīt tikai un vienīgi finiera lobīšanas "know-how".
Rīgā, Kurzemes prospektā, ugunsdzēsēji jau vairāk nekā diennakti cenšas apdzēst liesmas degošā mēbeļu ražotnē.
Kā aģentūra LETA uzzināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), vakar plkst.6.25 tika saņemta informācija par aizdegšanos daļēji apsaimniekotā trīsstāvu dzīvojamā ēkā. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka deg ēkas pagrabstāvā iekārtota mēbeļu ražotne un tajā esošie matrači. Ugunsgrēkam tika noteikts paaugstinātas bīstamības rangs.
Pēc aptuveni desmit stundu ilgiem dzēšanas darbiem drošības apsvērumu dēļ ugunsdzēsēji nolēma pārtraukt darbu mēbeļu ražotnes iekšienē, jo ēkas nesošās konstrukcijas bija stipri uzkarsušas un draudēja sabrukt.
Patlaban ugunsgrēks joprojām nav lokalizēts. Dzēšanas darbu laikā viens no VUGD darbiniekiem ir savainojis kāju. VUGD prognozē, ka šīs dienas laikā ugunsgrēku izdosies apdzēst, un tad arī būs sīkāka informācija par liesmu nodarītajiem postījumiem.
Ugunsdzēsēji joprojām turpina dzēst ugunsgrēku, kas svētdien no rīta izcēlās Imantā, nelielā mēbeļu ražotnē, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Marita Masule.
Otrdienas pēcpusdienā notikuma vietā strādāja 19 ugunsdzēsēji.
Dzēšanas darbus apgrūtina ēkas sarežģītais plānojums, tajā nav logu, un telpas ir pārblīvētas ar degtspējīgiem gultu un matraču izejmateriāliem. Tādēļ ēkā ir augsta temperatūra un dzēšanas darbi norit no ārpuses. Šobrīd pat nevar pateikt degšanas platību, jo bunkurveidīgajā telpā ir spēcīgs sadūmojums un ir grūti pateikt, kur deg. Šobrīd pat nav vēl ugunsgrēka lokalizācijas, uzsvēra Masule.
VUGD aicina nevērt vaļā logus, lai izvairītos no nepatīkamās smakas iekļūšanas mājoklī.
Masule atturējās prognozēt, vai ugunsgrēku izdosies nodzēst šodien.
«Produkts, ko ražojam, ir varonis,» saka dāņu uzņēmējs Klauss Haugards (Claus Haugaard), kurš savu metāla mēbeļu furnitūras ražošanu attīsta Jelgavā un nākotnē ir iecerējis izvērst ražošanu
Metālapstrādes jomā Jelgavai ir laba reputācija, un tā ir piemērota šīs nozares attīstībai citu pilsētu starpā. Arī tas bija viens no iemesliem, kāpēc pirms nedaudz vairāk nekā četriem gadiem K. Haugards dibināja savu kompāniju tieši tur. Uzņēmums Latvijā specializējas cauruļu locīšanā un metināšanā mēbelēm un dizaina izstrādājumiem. Tie ir gan krāsoti, gan hromēti krēslu un galdu metāla rāmji. Savukārt Dānijas ražotnē lielāks fokuss ir uz industriālo sektoru, kā arī uz produktu izstrādes procesu un sagatavošanu sērijveida ražošanai.
Augs vēl straujāk
AS Haugaard Company ir viens no uzņēmumiem, kas skrupulozi definējis savas vērtības un attīstības stratēģiju turpmākajiem pieciem gadiem. Iepriekšējos gados SIA Haugaard Baltic jau paguvusi kļūt par vienu no straujāk augošajiem uzņēmumiem Latvijā, bet turpmākā augšupeja iecerēta pat vēl raitākiem soļiem. Lai ar saviem augstas kvalitātes produktiem apmierinātu aizvien augošo pieprasījumu, Haugaard Baltic plāno paplašināties. «Gribam augt dubultā un piebūvēt vēl klāt 5500 kvadrātmetru. Esošā ražotne ir iekārtota 2800 kvadrātmetru plašās telpās. Pasūtījumi aug, jāiet pretī klientiem. Uzņēmums saredz sevi iesaistāmies dažādos dizaina projektos,» norāda Klausa «labās rokas» Latvijā SIA Haugaard Baltic Ražošanas daļas vadītājs Raivo Roze un Sagādes un pārdošanas struktūrvienības vadītājs Mārcis Lukmanis. Uzņēmums ir pieteicies ES fondu līdzfinansējumam savu ieceru īstenošanai, un tā ir pirmā reize, kad tas pretendē uz līdzekļiem no ārpuses. Līdz šim pieticis ar pašu investīcijām, kas Latvijas ražotnē ir ap diviem milj. eiro. Finansējums no ES fondiem uzņēmumam nodrošinātu straujāku izaugsmi. Taču vadītāji ir piesardzīgi un nesaka «Hop!», pirms nav pārlēkts. Konkurence uz konkrēto līdzekļu sadalījumu īpaši Zemgalē ir liela. Tomēr neatkarīgi no rezultāta Haugaard Baltic paplašināsies, jo pašreizējās telpas nenodrošina plānoto izaugsmi. Uzņēmums strādā ar labiem finanšu rādītājiem, un turpmāko trīs gadu laikā labvēlīgu apstākļu rezultātā uzņēmuma ieņēmumi varētu dubultoties. Pavisam kopā kompānija saražo ap 300 tūkst. vienību gadā un norāda, ka tas ir specifisks produkts, kam kādu konkrētu cenu nevar nosaukt.
Jēkabpils novadā strādājošais uzņēmums AmberBirch līdz 2025. gada vidum investēs vairāk nekā 40 miljonus eiro, lai dubultotu bērza finiera ražošanas jaudas, uzsāktu augstākas kvalitātes finiera produkcijas ražošanu un dažādotu tā klāstu.
Plānots, ka jau 2025. gada otrajā pusē AmberBirch, SIA spēs saražot līdz pat 90 000 kubikmetrus finiera gadā. Ražošanas jaudas kāpināšana un jaunu tehnoloģiju uzstādīšana nozīmē arī papildu darba vietu izveidi, palielinot darbinieku skaitu ražotnē no 85 līdz 130.
Investīcijas AmberBirch, SIA ražotnē plānots segt gan no uzņēmuma pašu līdzekļiem, gan piesaistot ārējo finansējumu.
Uzsākot ieguldījumu projektu, šā gada 20. februārī AmberBirch parakstīja 20 miljonu eiro vērtu līgumu ar Somijas uzņēmumu Raute Corporation par tehnoloģijas piegādi ar īpaši augstu ražošanas cikla automatizāciju. Raute Corporation tehnoloģiju pasūtījums ietver visas galvenās finiera ražošanas procesu līnijas: apaļkoku padeves līniju, finiera lobīšanas līniju un finiera žāvēšanas un šķirošanas līniju, vizuālo defektu un mitruma satura analizatorus un MillSIGHTS MIS-programmatūru.
