Būvniecība un īpašums

VK: Divas trešdaļas Tiesu namu aģentūras iznomāto īpašumu ir nerentabli

Žanete Hāka, 09.02.2016

Jaunākais izdevums

Tiesu namu aģentūra ir spējusi uzkrāt ievērojamus līdzekļus 2 miljonu eiro apmērā, tomēr skaidra nākotnes redzējuma, kā šos līdzekļus ieguldīt nekustamajos īpašumos, nav, tāpēc līdzekļi ilgstoši stāv kontā, liecina Valsts kontroles revīzijas secinājumi.

Tieslietu nozares nekustamie īpašumi, izņemot ieslodzījuma vietu infrastruktūru, ir ieguldīti VAS Tiesu namu aģentūra pamatkapitālā. Tiesu namu aģentūra ir valsts kapitālsabiedrība, kuras pamatuzdevums ir pārvaldīt un apsaimniekot nozares nekustamos īpašumus.

Svarīgs aspekts ir kapitālsabiedrības iespēja attīstīt jaunus projektus, piesaistīt (aizņemties) finanšu līdzekļus, veidot uzkrājumus un izmantot tos nekustamo īpašumu attīstībai. Šāds modelis var arī atslogot tieslietu nozares iestādes no tām neraksturīgu funkciju veikšanas. Tieslietu ministrija ir šīs kapitālsabiedrības īpašniece un galvenā tās sniegto pakalpojumu pircēja.

Tomēr, kā pārliecinājās Valsts kontrole, nopietnas iesaistes no Tieslietu ministrijas puses aģentūras darbības izvērtējumā, ilgtermiņa mērķu un sasniedzamo rezultātu noteikšanā nav bijis.

Ilgtermiņa perspektīvā tieslietu nozares nekustamo īpašumu attīstībai veicamie pasākumi nav noteikti. Tiesu namu aģentūra līdz šim ir īstenojusi trīs jaunu tiesu ēku būvniecību, šim nolūkam piesaistot aizņemto kapitālu, taču tikai viens no projektiem ir bijis iepriekš paredzēts Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs, pārējie divi iekļauti kā kārtējā gadā veicami pasākumi.

Tiesu administrācija 2009.gadā ir izstrādājusi normatīvo aktu par tiesu ēku un telpu aprīkojuma prasībām. Tomēr ne Ministrijā, ne Tiesu namu aģentūrā līdz šim nav izstrādāts ilgtermiņa plāns pasākumiem, kā tieslietu nozares vajadzībām esošajās ēkās nodrošināt minimālo prasību ievērošanu, neraugoties uz to, ka esošo īpašumu stāvoklis nav teicams. Daudzas būtiskas prasības tiesu namiem attiecībā uz piekļuves nodrošinājumu iedzīvotājiem, konvojēšanas prasībām un citām jomām nav ieviestas.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārraudzībā joprojām ir 60 objekti, kuri netiek izmantoti pārvaldes tiešo funkciju veikšanai. Nenododot šos objektus Tiesu namu aģentūras pārvaldībā, ministrija nav pilnībā sasniegusi mērķi – atslogot pakļautības iestādes no neraksturīgu funkciju veikšanas nekustamo īpašumu pārvaldības jomā.

Valsts kontroliere E. Krūmiņa norāda: «Redzam vairākas jomas, kurās valsts izdevumi pēc šā īpašumu modeļa ieviešanas ir pieauguši. Piemēram, Valsts zemes dienesta izdevumi par četru nekustamā īpašuma objektu apsaimniekošanu ir palielinājušies divas reizes. Tomēr ne Tieslietu ministrija, ne Tiesu namu aģentūra nav veikusi mērķtiecīgu darbu, lai izmaksu pieaugums, kas, iespējams, virknē pozīciju ir objektīvs, kompensētos ar apsaimniekošanas efektivitātes ieguvumiem, kopumā valsts izmaksas samazinot salīdzinājumā ar periodu pirms īpašumu ieguldīšanas aģentūras pamatkapitālā.»

Vērtējot Tiesu namu aģentūras darbību, pozitīvi izceļami sasniegumi iekšējās kontroles sistēmā attiecībā uz jomām, kuras ir problemātiskas citās kapitālsabiedrībās – līdzekļu izlietojuma pamatotība, iepirkuma procedūras, transporta izmantošanas pamatojuma dokumentācija un citas. Tomēr, runājot par kapitālsabiedrības saimniecisko darbību, ir aspekti, kuri nopietni jāizvērtē, norāda VK.

Tiesu namu aģentūras noslēgtajos līgumos noteiktās nomas maksas pretēji normatīvajam aktam ne vienmēr ir pamatotas ar konkrētiem aprēķiniem. Maksa arī netiek pārskatīta atbilstoši nekustamā īpašuma faktiskajiem uzturēšanas izdevumiem.

Rezultātā divas trešdaļas jeb 67% iznomāto īpašumu faktiski ir nerentabli, atsevišķos gadījumos uzturēšanas izmaksām pat līdz 60% pārsniedzot iekasētās nomas maksas.

Zaudējumi savukārt tiek segti ar nepamatoti augstu nomas maksu, kas noteikta atlikušajai trešdaļai objektu. Tā kā Tiesu namu aģentūras nomnieki pārsvarā ir valsts iestādes un 95% no Tiesu namu aģentūras ienākumiem ir no valsts budžeta, veidojas nosacīts savienoto trauku princips – zaudējumus, kādus valsts cieš, pārmaksājot nomu vienos objektos, sedz ieguvumi no nepamatoti zemas nomas maksas citos. Valsts kontroles ieskatā šādas šķērssubsīdijas nav pieļaujamas, jo šāda prakse nav vērsta uz valsts ilgtermiņa ieguvumiem no namu apsaimniekošanas.

Tiesu namu aģentūrai būtu jāuzlabo nerentablo objektu ienesīgums, gan veicot ieguldījumus, kas ļautu samazināt uzturēšanas izmaksas, gan izvērtējot un nosakot pamatotu nomas maksu. Savukārt rentablajiem īpašumiem būtu jānosaka atbilstošas, saskaņā ar normatīvajiem aktiem aprēķinātas nomas maksas bez mākslīga sadārdzinājuma valsts budžetam.

Valsts kontrole pievērsusi uzmanību arī īpašumu pārdošanas praksei. 2012.gadā kapitālsabiedrība pārdevusi divus vērtīgus nekustamos īpašumus Jūrmalā – biroja telpas Jomas ielā 46 un zemes īpašumu Pilsoņu ielā 12. Pamatojums īpašumu pārdošanai bija augstās uzturēšanas izmaksas (par biroja telpām Jomas ielā 46 tie bija 1800 eiro mēnesī, savukārt ieņēmumi par zemi Pilsoņu ielā 12 faktiski divas reizes pārsniedza apsaimniekošanas izdevumus). Abos gadījumos īpašumi pārdoti izsolē par nepilnu pusi no cenas, kāda sākotnēji tikusi noteikta. Vēlākās darbības ar vismaz vienu no nekustamajiem īpašumiem liecina, ka vairāku īpašnieku maiņas rezultātā īpašuma pārdošanas cena nepilna gada laikā sasniegusi faktisko tirgus cenu, divas reizes pārsniedzot to, par kādu īpašums sākotnēji tika pārdots. Tādējādi valsts no šiem darījumiem nav guvusi ieņēmumus vairāk nekā miljonu eiro.

Turklāt īpašumu pārdošana ir pretrunā ar Ministru kabinetā nolemto, ka šie īpašumi ir izmantojami kā aģentūras kredītsaistību nodrošinājums. Ministrijas rīcība, piekrītot īpašumus pārdot tikai sešus mēnešus pēc to ieguldīšanas aģentūras pamatkapitālā, liecina, ka īpašumi tieslietu nozarei nemaz nav vajadzīgi un ka īpašumu ieguldīšana, iespējams, ir tikai iegansts, lai tie nebūtu jāpiedāvā citām budžeta iestādēm vai pašvaldībai. Valsts kontrole vērsīsies tiesībsargājošajās iestādēs ar rosinājumu izvērtēt atbildīgo amatpersonu rīcību šajos darījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāta rekonstruētā Zemgales rajona tiesas ēka Pils ielā 16,Tukumā, kuras atjaunošana izmaksājusi 2 663 306 eiro, informē Tiesu namu aģentūra.

Esošajai tiesas ēkai, kas būvēta 1882. gadā, tika veikta fasādes rekonstrukcija, iekštelpu pārplānošana un pārbūve, kā arī inženiertehnisko komunikāciju nomaiņa, savukārt jaunizbūvētajā korpusā izvietotas tiesas sēžu zāles, kas aprīkotas ar modernām tehnoloģijām, tostarp videokonferenču un skaņas ierakstu iekārtām.

Pēc rekonstrukcijas ēkas lietderīgā platība ir palielinājusies divas reizes. Tas nodrošina iespēju ēkā izvietot arī tiesā iekļauto zemesgrāmatu nodaļu ar arhīvu un tādējādi īstenot reformu, kuras ietvaros paredzēta zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pilnīga iekļaušana rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā. Projekta pasūtītājs un finansētājs ir valsts akciju sabiedrība «Tiesu namu aģentūra».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Samazinās lietu izskatīšanas termiņi tiesās

Žanete Hāka, 16.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 16. februārī, Tieslietu ministrijas pārstāvji informēja Saeimas deputātus par lietu izskatīšanas termiņu tendencēm tiesās un būtiskākajiem paveiktajiem darbiem tiesu politikas jomā, kā arī ar Latvijas tiesu sistēmas novērtējumu starptautiskos pētījumos, informē ministrija.

Vērtējot tiesu darbu šobrīd, ir vērojamas pozitīvas izmaiņas. Proti, pastāv tendence samazināties lietu izskatīšanas termiņiem rajona tiesās gan attiecībā uz civillietām, gan krimināllietām, gan administratīvajām lietām. Tāda pati tendence vērojama arī apgabaltiesās attiecībā uz civillietām un krimināllietām. Lietu izskatīšanas termiņu samazināšanās ir pamatīga darba un vairāku kompleksu tiesu sistēmas reformu rezultāts,” norāda Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks.

Tiesu darbu atslogojuši vairāki grozījumi un jaunievedumi sistēmā, piemēram, zemesgrāmatu nodaļas iekļautas tiesu sastāvā un zemesgrāmatu tiesnešu kompetencē nodotas vairākas bezstrīdus civillietu kategorijas. Ir stājušies spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz iespēju tiesvedībā pieņemtu lietu nodot citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai. Tāpat arī katra tiesa ir nodrošināta ar vismaz 1 videokonferenču zāli, kas ir mūsdienīgs risinājums gadījumos, kad lietas dalībnieki nevar piedalīties sēdē klātienē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

2017.gada februārī darbu sāks Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

Zane Atlāce - Bistere, 01.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiks apvienotas, no 2017. gada 1. februāra izveidojot tiesu ar nosaukumu - Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, informē Tieslietu ministrijā.

Jaunizveidotajai tiesai būs divas atrašanās vietas - līdzšinējo abu tiesu adresēs. Pieņemtais lēmums skar tiesas organizatoriskā līmenī. Uzsākto lietu izskatīšanu turpinās tie paši tiesneši, dokumentus tiesai būs iespējams iesniegt jebkurā no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas atrašanās vietām, tādejādi palielināsies tiesas pieejamība apmeklētājiem.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina norāda: tiesu darbības teritoriju reforma, ko ministrija sadarbībā ar Tieslietu padomi īsteno jau kopš 2015. gada, tiek atzīta par būtisku instrumentu tiesu efektivitātes paaugstināšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs. Apvienojot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesu ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesu, samazināsies noslodzes atšķirības starp šo tiesu tiesnešiem un būs iespējamas plašākas specializācijas iespējas. Minētajās tiesās ir samērā neliels tiesnešu un tiesu darbinieku skaits salīdzinoši arī citām Rīgas tiesām, pie tam tās ģeogrāfiski atrodas samērā tuvu. Līdz ar to šis solis ir kā loģisks turpinājums iesāktajam tiesu darbības teritoriju pārskatīšanas procesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

TM: Tiesu teritoriālā reforma ir bijusi veiksmīga

Žanete Hāka, 30.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 29.junijā, Tieslietu ministrijas vadība tikās ar Latvijas tiesu priekšsēdētājiem un zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem, lai apspriestu tiesu teritoriālās reformas rezultātus un pieredzi Latgales tiesu apgabalā, informē Tieslietu ministrija.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atzinīgi novērtēja Latgales reģiona tiesu darbības rādītājus pēc divu lielu - Daugavpils un Rēzeknes - tiesu izveidošanas. Tiesu teritoriālā reforma ir bijusi veiksmīga, tai izvirzītie mērķi ir sasniegti, secina tieslietu ministrs.

Savukārt Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina uzsvēra, ka svarīgam priekšnoteikumam veiksmīgai reformas īstenošanai ir jābūt tiesu priekšsēdētāju, zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku, tiesnešu un tiesu darbinieku atbalstam, kā arī visu reformas nodrošināšanā iesaistīto institūciju aktīvai dalībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par 6 miljoniem eiro tiks īstenots «līdz šim vērienīgākais būvniecības projekts Latvijas tieslietu vēsturē»

Lelde Petrāne, 14.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Tiesu namu aģentūra (TNA) uzsākusi trīs būvniecības projektu īstenošanu tieslietu nozarē Jēkabpilī, Ventspilī un Tukumā. Jēkabpils projekts paredz jauna Tieslietu nama projektēšanu un būvniecību, kas kalpos arī kā vairāku iestāžu klientu apkalpošanas centrs, savukārt Ventspilī un Tukumā tiks renovētas esošās tiesu ēkas un izveidotas jaunas piebūves.

Santa Sausiņa, TNA valdes locekle, paskaidro, ka projekti tiks pilnībā finansēti no TNA saimnieciskās darbības finanšu līdzekļiem.

Jaunajā Tieslietu namā Jēkabpilī tiek plānots izvietot visas tieslietu nozares iestādes vienā ēkā - Jēkabpils rajona tiesu, Jēkabpils rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļu un Jēkabpils rajona prokuratūru. Paredzēts, ka tur atradīsies arī vairākas Tieslietu ministrijas padotībā esošo iestāžu - Uzņēmumu reģistra, Valsts zemes dienesta, Valsts probācijas dienesta un Valsts valodas centra - struktūrvienības.

TNA pārstāvis Gints Liepaskalns norāda, ka «Jēkabpils jaunais Tieslietu nams ir līdz šim vērienīgākais un komplicētākais būvniecības projekts Latvijas tieslietu vēsturē. Tas būs ne tikai tiesu nams, bet arī mūsdienīgs un moderns administratīvais centrs, kas padarīs visu institūciju pakalpojumus iedzīvotājiem ērtākus, kā arī ievērojami atvieglos valsts un pašvaldību iestāžu darbu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bordānam lūdz izvērtēt tiesu izpildītāja rīcību

Guntars Gūte, Diena, 21.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) saņēmis a/s Olainfarm sūdzību, kurā tiek lūgts ierosināt disciplinārlietu pret Rīgas apgabaltiesas zvērinātu tiesu izpildītāju Aināru Šustu par viņa iespējamajiem pārkāpumiem notariālo izpildu aktu izpildes procesā, kas saistīti ar bijušo Olainfarm padomes locekļu Haralda Velmera un Kārļa Krastiņa pretenzijām pret Olainfarm par atlaišanas kompensāciju izmaksu, otrdien raksta laikraksts Diena.

Vienlaikus sūdzībā tiek lūgts uz disciplinārlietas izskatīšanas laiku atstādināt A. Šustu no amata darbību veikšanas, kā arī piemērot disciplinārsodu.

J. Bordāna padomnieks Andris Vitenburgs Dienai norāda: «Lai izvērtētu iesniegumā norādītos apstākļus, saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumu no zvērināta tiesu izpildītāja ir pieprasīta rakstveida informācija un izpildu lietas materiāli. Pēc visu materiālu un informācijas saņemšanas tiek izvērtēti iesniegumā norādītie apstākļi, un tad tiek lemts par turpmāko rīcību saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumā noteikto attiecībā uz zvērinātu tiesu izpildītāju disciplināro atbildību.»

Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka strīda pamatā ir zvērinātas notāres Kristīnes Kreiles 2021. gada 2. septembrī izdoti notariālie izpildu akti par 132 416,02 eiro piedziņu par labu H. Velmeram un 132 414,30 eiro piedziņu par labu K. Krastiņam. Šo summu pamatā ir atbrīvoto padomes locekļu kompensācijas pieprasījums 12 mēnešu fiksētās atlīdzības apjomā. Uzņēmuma padomi, kurā darbojās arī H. Velmers un K. Krastiņš, apstiprināja 2019. gada 1. aprīļa akcionāru sapulcē, tās pilnvaras nosakot uz pieciem gadiem. Taču šogad 17. jūnija Olainfarm akcionāru sapulcē tika nolemts iepriekšējo padomi atlaist un ievēlēt jaunu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievietot sludinājumu internetā, lai pārdotu vai izīrētu nekustamo īpašumu, šodien māk teju katrs. Jautājums: vai šādi iespējams gūt maksimālo ienākumus no pārdošanas un izīrēšanas? Vai populārākie sludinājumu portāli ļauj spriest par nekustamā īpašuma tirgus patieso piedāvājumu, cenām un apjomu? Atbilde uz abiem jautājumiem lielākoties ir – nē.

SIA “PILAT REAL ESTATE” izveidotājs un valdes priekšsēdētājs Miks Jaunzems norāda, ka publiskajos sludinājumu portālos redzamais ir tikai daļa no īstā piedāvājuma un pieprasījuma, un visbiežāk patiesās nekustamo īpašumu pērles un izdevīgākie pārdošanas darījumi jāmeklē datu bāzēs, kas publiski nav pieejamas un ko izmanto nekustamo īpašumu aģentūras līdztekus to publiski redzamajiem piedāvājumiem.

Uzņēmums jau astoņus gadus aktīvi darbojas nekustamo īpašumu tirgū, piedāvājot pilnu pakalpojumu klāstu darījumos ar nekustamiem īpašumiem gan Liepājā un Kurzemes reģionā, gan Rīgā un tās apkaimē. “Esam lielākā nekustamo īpašumu aģentūra Liepājā gan pēc aģentu, gan objektu skaita, pakalpojumu klāsta un tirdzniecības teritorijas lieluma.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunā kapitālsabiedrību daļu regulējuma aktualitātes

Marija Berdova - Zvērinātu advokātu biroja COBALT zvērināta advokāta palīdze, 10.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Civilprocesa likumā 2018. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi, kas ievieš jaunu kapitālsabiedrības daļu (akciju) apķīlāšanas un pārdošanas kārtību. Tie paredz, ka, lemjot par daļu (akciju) apķīlāšanu, tiesu izpildītājam būs jānorāda apķīlāto daļu (akciju) vērtība, kas nevar būt zemāka par šo daļu (akciju) nominālvērtību. Praksē daļu (akciju) nominālvērtība var būtiski atšķirties no tirgus vērtības, līdz ar to paredzams, ka daļu (akciju) vērtības noteikšana kopumā varētu paildzināt piedziņas procesu.

Nepieciešamības gadījumā tiesu izpildītājs daļu (akciju) piespiedu pārdošanas vērtības noteikšanai pēc savas iniciatīvas var pieaicināt ekspertu. Ja parāda piedzinējs vai parādnieks nav apmierināts ar eksperta daļu (akciju) novērtējumu, tas ir tiesīgs lūgt tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai daļu (akciju) novērtēšanai uz sava rēķina. Ja ir veiktas divas ekspertu novērtēšanas, daļu (akciju) piespiedu pārdošanas cena nedrīkst būt zemāka par augstāko eksperta noteikto piespiedu pārdošanas vērtību.

No daļu (akciju) apķīlāšanas brīža parādniekam ir aizliegts atsavināt apķīlātās daļas (akcijas), apgrūtināt tās ar lietu vai saistību tiesībām, mainīt to nominālvērtību, kā arī veikt citas darbības, kas samazina apķīlāto daļu (akciju) vērtību. Taču minētais aizliegums neietekmē parādnieka balsstiesības, kā arī neliedz tam izmantot tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendes un likvidācijas kvotu sabiedrības likvidācijas gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Namu apsaimniekotāja «Rīgas namu pārvaldnieks» apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 13,532 miljoni eiro, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2017. gada attiecīgajā periodā, savukārt kompānijas peļņa pieaugusi par 6,8% un bija 563 687 eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

«Rīgas namu pārvaldnieka» finanšu pārskata vadības ziņojumā atzīmēts, ka kompānijas kopējie ieņēmumi 2018. gada pirmajos trijos mēnešos bija 14,2 miljonu eiro apmērā, bet kopējie izdevumi - 13,64 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu kompānijas kopējie ieņēmumi un arī izdevumi ir pieauguši par 3%.

Remontdarbus «Rīgas namu pārvaldnieks» 2018. gada pirmajā ceturksnī veicis 1081 dzīvojamā mājā par kopējo summu 2,87 miljoni eiro, tostarp ūdensvada un kanalizācijas remonti veikti 610,8 tūkstošu eiro apmērā, siltumapgādes sistēmu remonti - 453,1 tūkstoša eiro apmērā, ēku konstruktīvo elementu remonti veikti 450,4 tūkstošu eiro apmērā, elektroapgādes sistēmu remonti - 447,8 tūkstošu eiro apmērā, liftu remonti - 365,1 tūkstoša eiro apmērā, tehniskās dokumentācijas noformēšana izmaksājusi 165 tūkstošus eiro, jumtu remonti veikti 173,2 tūkstošu eiro apmērā, kāpņu telpu kosmētiskie remonti - 87,3 tūkstošu eiro apmērā, dūmvadu, skursteņu un ventilācijas šahtu remonti - 44,2 tūkstošu eiro apmērā, gala sienu siltināšanas un šuvju hermetizācijas darbi veikti 24 tūkstošu eiro apmērā, bēniņu vai pagrabu siltināšana veikta 7,3 tūkstošu eiro apmērā, bet pārējie remonti - 42,1 tūkstoša eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtermiņā Latvijā par lielu problēmu var kļūt gausais veco namu renovācijas process, kas, piemēram, Lietuvā notiek daudz raitāk, intervijā aģentūrai LETA sacīja namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Civinity Latvia" izpilddirektors Andrjus Bakštons.

Viņš informēja, ka "Civinity Latvia" grupā esošajos uzņēmumos šobrīd norit darbi pie četru ēku siltināšanas Jūrmalā un vienas Rīgā. Salīdzinājumam, Kauņā dažādos renovācijas projektu posmos ir 32 "Civinity" apsaimniekotie nami, Klaipēdā - 25, un Palangā - seši.

"Latvijā šis process tiešām notiek salīdzinoši lēni, tādēļ ir nepieciešama lielāka dzīvokļu īpašnieku aktivitāte. Ja mēs tā rupji rēķinām, tad renovētu un nerenovētu namu iedzīvotājiem pat būtiski neatšķiras ikmēneša maksājumi, jo renovētos namos praktiski uz pusi samazinās maksa par apkuri. Pēc šiem pieciem septiņiem gadiem, kad renovācijas projekta izmaksas ir segtas, ikmēneša maksājums samazinās. Savukārt renovētu īpašumu vērtība pieaug būtiski," skaidroja Bakštons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas

Guntars Gūte, Diena, 03.05.2022

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Darbu sāk Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

Lelde Petrāne, 30.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 1.februārī, darbu sāk Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, apvienojot divu Rīgas tiesu - Zemgales priekšpilsētas un Kurzemes rajona - darbības teritorijas. Izmaiņas ir saistītas ar 2015.gadā uzsākto tiesu teritoriālo reformu ar mērķi efektivizēt tiesu darbu, tostarp samazināt tiesvedības termiņus, informē Tieslietu ministrijas pārstāve Lana Ivulāne.

Arī turpmāk dokumentus tiesai būs iespējams iesniegt jebkurā no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas atrašanās vietām - abu līdzšinējo tiesu adresēs (Baloža ielā 14 un Daugavgrīvas ielā 58).

Kā norāda Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina: «Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa tika izveidota ar mērķi samazināt noslodzes atšķirības starp šo tiesu tiesnešiem, tādejādi paredzot plašākas tiesnešu specializācijas iespējas. Turklāt minētajās tiesās ir samērā neliels tiesnešu un tiesu darbinieku skaits salīdzinoši arī citām Rīgas tiesām un tās ģeogrāfiski atrodas samērā tuvu, tādejādi, tiesas apvienojot, tiks sekmēta tiesu pieejamība, lietu izskatīšanas nepārtrauktība un lietu sadales nejaušība tiesā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā ieviesīs Eiropas judikatūras identifikatoru

Žanete Hāka, 15.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesu administrācija uzsākusi projektu, kura rezultātā plānots Latvijā ieviest Eiropas judikatūras identifikatoru jeb ECLI (European Case Law Identifier), informē administrācija.

Tā izveide nodrošinās vienkāršu piekļuvi gan Latvijas, gan citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieņemtajiem tiesu nolēmumiem, kā arī pilnveidos tiesnešu kompetenci Eiropas Savienības tiesību piemērošanā un īstenošanā.

Eiropas judikatūras identifikators ir izstrādāts, lai atvieglotu pareizu un nepārprotamu atsauču noformēšanu attiecībā uz Eiropas Savienības tiesu un dalībvalstu tiesu nolēmumiem. Izmantojot vienotu metadatu kopu, tiek uzlabota judikatūras meklēšanas rīka darbība. Tas ir vienots identifikators, kam attiecībā uz visām dalībvalstu tiesām un Eiropas Savienību tiesām ir viens un tas pats, viegli atpazīstams formāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Covid-19 pabalsti radījuši milzīgu parādnieku aktivitāti

Db.lv, 30.03.2021

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) priekšsēdētāja Iveta Kruka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas izplatības seku mazināšanai piešķirtie vienreizējie pabalsti 500 un 200 eiro apmērā vairākas reizes ir kāpinājuši parādnieku aktivitāti, kā arī interesi sazināties ar saviem tiesu izpildītājiem, lai precizētu kontā saglabājamo naudas līdzekļu apmēru.

Tiesu izpildītāju iesniegtie precizējumi kredītiestādēm, lai palielinātu saglabājamo naudas līdzekļu limitu bankas kontā, martā salīdzinājumā ar februāri ir vairāk nekā dubultojušies.

"Kopš šī gada februāra beigām bija vērojama ļoti augsta iedzīvotāju aktivitāte, komunikācija ar parādniekiem notika gan telefoniski, gan izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Uz padomes aicinājumu savlaicīgi informēt par pabalsta saņemšanu, kā arī to, kurā bankas kontā tas tiks ieskaitīts, kopumā atsaucās vairāki tūkstoši parādnieku. Vislielākā parādnieku aktivitāte ir vērojama reģionos, bet Rīgā salīdzinoši mazāka. 2021. gada martā kopumā nosūtīti 10 168 rīkojumu precizējumi kredītiestādēm, lai palielinātu saglabājamo naudas līdzekļu limitu bankas kontā. Salīdzinājumam – 2021. gada februārī šādi rīkojumu precizējumi bijuši 4 734," norāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) priekšsēdētāja Iveta Kruka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizliegumu zvērinātam tiesu izpildītājam veikt amata darbības attiecinās uz jebkuru situāciju, kad pastāv apstākļi, kuru ietekmē viņš pamatoti nevar saglabāt objektivitāti un neitralitāti, paredz valdības atbalstītie grozījumi Tiesu izpildītāju likumā, par kuriem gala lēmumu vēl jāpieņem Saeimai.

Tāpat, lai mazinātu nelegālās naudas apriti, un tās nelikumīgo legalizēšanu, Tiesu izpildītāju likumā tiks ierakstīta norma, kura izslēgs zvērinātam tiesu izpildītājam amata pienākumu izpildē izmantot skaidras naudas norēķinus. Pēc TM domām tas būtiski mazinās nelegālās naudas apriti, un padarīs tiesu izpildītāju darbu caurskatāmāku.

TM ieskatā zvērinātam tiesu izpildītājam kā valsts amatpersonai ir jānovērš jebkādas pamatotas šaubas par sava amata darbības neatkarību un objektivitāti, turklāt minētais pilnībā attiecināms uz jebkuru zvērināta tiesu izpildītāja veiktu amata darbību, proti, ne tikai tādu, kas Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā īstenota spriedumu izpildei, bet arī tādām amata darbībām, kā piemēram, lietas par bezmantinieku mantu vai mantojuma apsardzību, vai mantojuma inventāra saraksta sastādīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Informācijai par dadzdzīvokļu māju tehnisko stāvokli jābūt publiski pieejamai

Ingārs Daibe, domnīcas “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana” vadītājs, 08.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padomju laikā celta daudzdzīvokļu nama Ogrē atzīšana par ekspluatācijai bīstamu, par ko vēstīja Ogres novada pašvaldība un vairāki interneta mediji, atklāj būtisku sistēmisku problēmu nekustamo īpašumu tirgū – informācijas par būvju tehnisko stāvokli sarežģīta pieejamība dzīvokļu īpašniekiem un pilnīgu nepieejamība potenciālajiem pircējiem vai īrniekiem, kā arī plašākai sabiedrībai.

Tā rezultātā veidojas situācijas, kad esošie dzīvokļu īpašnieki dzīvo neziņā par mājas kopumā tehnisko stāvokli, potenciālie īpašnieki pērk faktiski “kaķi maisā”, bet kaimiņmājās dzīvojošie nevar būt droši, ka blakus ēka nesabruks un ar to neapdraudēs arī viņus. Tas, ka nav publiski pieejama informācija par katras ēkas tehnisko stāvokli, kropļo arī nekustamā īpašuma tirgu, jo īpašuma novērtētājiem iztrūkst objektīvi nepieciešami dati vērtējamo un pārdoto īpašumu salīdzināšanai.

Vēl vairāk – ja Būvvalde, pamatojoties uz ekspertīzi, noteikusi, ka kāda ēka ir ekspluatācijai bīstama, informācija par šādu apgrūtinājumu automātiski netiek ievadīta valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas sistēmā. Tas nozīmē, ka pastāv iespēja kādam pārdot un citam nopirkt dzīvokli ēkā, kurā uzturēties ir liegts vai kas jānojauc. Šādas nepilnības informācijas apritē ir nepieļaujamas un ir steidzami jānovērš, uzsver domnīcas “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana” eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Atklāta Latvijas paviljona ideja Venēcijas arhitektūras biennālē

Laura Mazbērziņa, 27.03.2018

Juglas būvniecība Rīgā, 1970. gadu sākumā. foto – autors nezināms, Latvijas Valsts arhīvs, 478. fonds

Foto: Autors nezināms, Latvijas Valsts arhīvs, 478. fonds

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Venēcijas biennāles 16. starptautiskajā arhitektūras izstādē Latviju pārstāvēs kuratoru komanda ar paviljonu «Together and Apart» («Kopā un atsevišķi»). Ekspozīcija pievērsīsies daudzdzīvokļu namu arhitektūrai un lomai sabiedrības organizēšanā. Izstāde aicinās vērtēt, kā šī arhitektūras tipoloģija regulē dzīvi kopā un atsevišķi — kaut arī dzīvoklis sniedz iespēju norobežoties no ārpasaules, tas vienmēr ir arī daļa no kopīgas struktūras.

Šogad Latvijas ekspozīcija atradīsies Venēcijas Arsenālā, Artilērijas zālē, un tās oficiālā atklāšana notiks 25. maijā. Venēcijas arhitektūras biennāle ir vērienīgākā un prestižākā arhitektūras izstāde pasaulē, kas tiek rīkota reizi divos gados. Latvijas paviljonu «Together and Apart» veido kuratoru komanda, kuras sastāvā ir arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, arhitekts Matīss Groskaufmanis, scenogrāfe Anda Skrējāne un Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa.

«Divas trešdaļas jeb 66,1% Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos, kas ir augstākais īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm. Līdz ar to, daudzdzīvokļu nami lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikdienā ir vistuvākā saskarsme ar arhitektūru. Tai pašā laikā gan eksperimenti dzīvojamo namu arhitektūrā, gan plašākas diskusijas par to, kādā vidē dzīvot modernai Latvijas sabiedrībai, ir lielā mērā pazudušas no arhitektūras diskursa,» stāsta komandas pārstāvis Matīss Groskaufmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā ir ļoti liela konkurence namu apsaimniekošanas tirgū un pašlaik ir redzami daudzi jauni, nelieli apsaimniekošanas uzņēmumi, kuri rada lielu konkurenci esošajiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja namu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas "Civinity Group" valdes priekšsēdētāja Raimonda Kižiene.

"Konkurence izpaužas arī par cenām. Taču te nu iedzīvotājiem būtu jāatceras, ka apsaimniekotājs var piedāvāt ļoti zemas cenas, bet ir jautājums, kādus darbus tas par šādu cenu varēs veikt un kādas saistības uzņemties. Diemžēl daudzi no šiem jaunajiem uzņēmumiem tādēļ var izrādīties arī ar ļoti īsu mūžu. Vienlaikus es varu teikt, ka liela konkurence pašlaik ir ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā," skaidroja Kižiene.

Savukārt "Civinity Latvia" izpilddirektors Andrjus Bakštons sacīja, ka iedzīvotājiem ir jāpadomā par to, ka ikdienas mazos darbus veikt nav nemaz tik grūti, bet jautājums ir par to, kas notiks, ja radīsies kāda lielāka problēma, kur jau ir nepieciešama kompetence un zināšanas tās risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Hausmaster un Latvijas lifts-Šindlers vērsušies KNAB un Valsts policijā

LETA, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Namu apsaimniekošanas uzņēmums AS «Hausmaster» un liftu ražotājs AS «Latvijas lifts-Šindlers» vērsušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē ar lūgumu izvērtēt SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» liftu iepirkumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais «Hausmaster» un «Latvijas lifts-Šindlers» iesniegums.

Tāpat «Hausmaster» un «Latvijas lifts-Šindlers» iesniegums nosūtīts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP), Rīgas domes priekšsēdētājam Dainim Turlajam (GKR) un Lietuvas vēstniekam Latvijā Artūram Žurauskim.

Iesniegumā norādīts, ka «Hausmaster» kopā ar «Latvijas lifts-Šindlers» piedalījās «Rīgas namu pārvaldnieka» organizētajā konkursā «Liftu tehniskā apkope, plānoto un avārijas remontdarbu veikšana». Konkursa prasības paredzēja, ka ir nepieciešami 134 speciālisti un, lai kvalificētos šim konkursam, finanšu apgrozījumam pēdējo triju gadu laikā jābūt 8 300 000 eiro. Taču visi iesniegtie piedāvājumi, ieskaitot «Hausmaster» un «Latvijas lifts-Šindlers» piedāvājumu, noraidīti un konkurss izbeigts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Trubko par 2,1 miljona eiro kukuļa piedāvāšanu piespriež četrarpus gadu cietumsodu

LETA, 14.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) AS "Rīgas namu apsaimniekotājs" valdes priekšsēdētāju Igoru Trubko ir atzinusi par vainīgu apsūdzībās par 2,1 miljona eiro kukuļa piedāvāšanu Rīgas domes "Par/Progresīvie" frakcijas vadītājam Mārtiņam Kossovičam un piespriedusi viņam reālu cietumsodu uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem.

Tāpat pirmās instances tiesa Trubko noteikusi liegumu uz pieciem gadiem nodarboties ar jebkāda veida komercdarbību un uzlikusi naudas sodu "Rīgas namu apsaimniekotājam" 200 minimālo algu jeb 124 000 eiro apmērā.

Tiesa uzsver, ka lietas iztiesāšanas procesā tiesai neradās šaubas par Trubko vainu un tiesas sods ir bargāks nekā to bija prasījusi prokurore. Tiesa skaidro, ka Trubko lieta ir viena no skaļākajām amatpersonu korupcijas lietām, līdz ar ko šāds bargs sods kalpos par signālu pārējām augsta ranga amatpersonām.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Prokurore uzņēmējam Trubko lūdza piespriest trīs gadu cietumsodu, kā arī četru gadu liegumu nodarboties ar jebkāda veida komercdarbību. Tāpat prokurore lūdza piespriest naudas sodu "Rīgas namu apsaimniekotājam" 200 minimālo algu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējo īres tirgus attīstību būtiski bremzē 25 gadus vecais īres likums, kas neparedz lietu bezstrīdus izskatīšanas kārtību, ieraujot izīrētāju un īrnieku garos tiesu procesos.

Lai situāciju mainītu, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi jaunu Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kuru iepriekšējā Saeima paguva izskatīt pirmajā lasījumā. Paredzēts, ka jaunā Saeima otrajā lasījumā to varētu skatīt vien jūnijā. Likumprojekta anotācijā par tā nepieciešamību teikts: šobrīd nenotiek dzīvojamo māju būvniecība ar mērķi tos izīrēt. Tas ir saistīts ar izīrētāja riskiem, kas izriet no šobrīd spēkā esošā likuma regulējuma. Šie riski, vienlaikus ņemot vērā to, ka īrnieku no dzīvojamām telpām var izlikt tikai prasības kārtībā, potenciālajiem īres namu attīstītājiem būvējamo īres namu izmaksas sadārdzina tik ievērojami (tā rezultātā paaugstinās arī iespējamā īres maksa), ka šobrīd jaunu īres namu būvniecība nav rentabla. Plānots, ka likumprojektā ietvertie konceptuāli atšķirīgie risinājumi šobrīd pastāvošos riskus būtiski samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 2023.gada divpadsmit mēnešu finanšu pārskata datiem VNĪ apgrozījums pārsniedzis budžeta plānu par 3%, savukārt tīrās peļņas ieņēmumi pārsnieguši budžeta plānu par 12%, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

2023.gada finanšu pārskats parāda nelielu apgrozījuma samazinājumu un tīrās peļņas kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, tomēr būtiski, ka rezultāti pārsniedz budžeta plānu. Apgrozījums 2023.gadā ir 46 miljoni eiro, kas pārsniedz budžeta plānu par 3%. Savukārt neauditētā tīrā peļņa 2023.gadā ir sasniegusi 1,805 miljonus eiro, kas budžeta plānu pārsniedz par 12%, bet ir 59% samazinājums salīdzinot ar 2022.gada rezultātiem, kad tīrā peļņa bija 4,39 miljoni eiro. EBITDA pērnā gada divpadsmit mēnešos sasniedzis 16,7 miljonus eiro.

"Prognozējām apgrozījuma un tīrās peļņas kritumu, bet rezultāti izrādījušies optimistiskāki, nekā plānojām. Ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, būtiski saglabāt mūsu stratēģisko virzību un koncentrēties uz efektivitāti un ilgtspējīgu attīstību. Šogad turpināsim uzņēmuma attīstību ar mērķi nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu īpašumu pārvaldību un projektu attīstību," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru