Citas ziņas

VK: Ekonomiski grupējumi mēģina ietekmēt starptautisko investīciju strīdu atzinumu saturu

Žanete Hāka, 24.09.2013

Jaunākais izdevums

Pirmo reizi desmit gadu laikā kopš starptautiskās tiesvedības funkcijas īstenošanas, Valsts kanceleja (VK) ir saskārusies ar šauru interešu ekonomisko grupējumu centieniem ietekmēt kancelejas atzinumu saturu par starptautisko investīciju strīdiem, norāda kancelejas direktore Elita Dreimane.

«Esam spiesti vērsties tiesībsargājošās iestādēs, informējot par personām, kas netiešā veidā cenšas ietekmēt Valsts kancelejas sniegto atzinumu saturu vairākos daudzmiljonu investīciju strīdos. Valsts kanceleja arī turpmāk spiedienam nepakļausies un juridisko ekspertīzi sniegs valsts interesēs. Esam gatavi, ka arī turpmāk kancelejas atzinumus sauks par jokainiem un dīvainiem,» saka E. Dreimane.

Viņa prognozē, ka noteikta grupējumu pārstāvošās amatpersonas centīsies diskreditēt par šiem jautājumiem atbildīgo Valsts kancelejas juristu darbību, norādot saistības ar dažādām tiesvedībās iesaistītām un sabiedrībā nepopulārām personām, kā arī būs mēģinājumi rast nomelnot juristus saistībā ar privāto dzīvi un darbību.

Valsts kanceleja pagājušajā gadā, panākot mierizlīgumus starptautiskajos tiesvedību procesos ar ārvalstu uzņēmējiem, nodrošinājuši valsts budžeta ietaupījumu vairāk nekā 150 miljonu latu apmērā. Viens no vērienīgākajiem pērn panāktajiem mierizlīgumiem ir saistīs ar Šveices koncerna Vitol izvirzīto investīciju pretenziju pret valsti, balstoties uz Latvijas - Šveices investīciju aizsardzības līgumu.

Prasījuma summa bija norādīta 150 miljoni latu, ar piebildi, ka zaudējumu summa pieaug katru dienu. Investors uzskatīja, ka izmantojot reiderisma metodes, viņam bija atņemta kontrolpaketes tiesības uzņēmumā Latvijas Kuģniecība, norāda kancelejas pārstāvji.

Līdz 2004. gadam šo uzdevumu īstenoja ārpakalpojuma veicēji, un priekšroka tika dota starptautiskajai tiesvedībai šķīrējtiesās. Kopš 2004. gada, kad Valsts kanceleja sāka īstenot valsts interešu pārstāvēšanu stratēģisku komerclīgumu slēgšanā, kā arī domstarpību risināšanā ar ārvalstu investoriem, visos gadījumos izdevies panākt valsts interesēm maksimāli atbilstošu risinājumu, tai skaitā, rodot mierizlīgumus, jautājumam nenonākot līdz starptautiskajai tiesvedībai (šķīrējtiesu procesiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdība šogad saņēmusi jau trešo investīciju pretenziju, kurā ārvalstu uzņēmēji norāda uz pastrādātu reiderismu jeb uzņēmuma daļu atņemšanu ar negodprātīgām, rafinētām metodēm.

Uzņēmumu dalībnieku strīdos zaudētāji ceļ investīciju strīda pretenzijas pret Latvijas valsti, jo citus sava īpašuma tiesību aizsardzības instrumentus nesaskata.

Par to liecina pēdējo mēnešu arvien pieaugoša tendence, kad Latvijas valsts ir saņēmusi pretenzijas no trijiem ārvalstu uzņēmējiem par viņu kā konkrētu uzņēmumu dalībnieku interešu aizskaršanu. Proti, Valsts kanceleja pagājušās nedēļas nogalē publiskoja ziņu, ka 14. oktobrī investīciju pretenziju valdībai pieteikuši Uzbekistānas uzņēmēji Akbars Abdulajevs (Akbar Abdullaev) un Eljors Junusovs (Elyor Yunusov), norādot, ka ar viltotiem dokumentiem notikusi viesnīcu Royal Square Hotel & Suites un Garden Palace Hotel prettiesiska atņemšana. Turklāt Uzbekistānas uzņēmēji pauž satraukumu, uzskatot, ka prettiesiskā viesnīcu biznesa atņemšanā ir iesaistītas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, kā arī tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas. DB jau rakstīja, ka šovasar– investīciju strīda prasības, ko premjeram un tieslietu ministram iesniegusi SIA Winergy (dalībnieks – Igaunijas Wind One) un Vācijas investors Bertolts Fliks, ir uzskatāmas kā starptautiskās arbitrāžas pirmā fāze, kurā sešu mēnešu laikā valstij ir iespēja vienoties ar strīdnieku vai arī jau laikus sākt gatavoties starptautiskajai arbitrāžai. Nav izslēgts, ka Latvijas valsts līdzīga rakstura investīciju strīdu pieteikumus nesaņems arī turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dienas tēma: Cīņa par investīciju strīdu miljoniem pieaug

M. Ķirsons, L. Melbārzde, E. Pankovska, E. Mudulis, 12.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju strīdos pret valsti naudas likmes ir augstas, drīzumā varētu izšķirties, vai šie strīdi arī turpmāk paliks Valsts kancelejas pārraudzībā , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tuvākajā laikā varētu izšķirties jautājums par Valsts kancelejas (VK) vadību. Līdzšinējai VK direktorei Elitai Dreimanei Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir atteicis pielaidi valsts noslēpumam, taču Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma jau pirms SAB atzinuma publiski sacīja, ka E. Dreimane savu amatu var nesaglabāt. E. Dreimane nevilcinājās izteikt savas pretenzijas publiski – viņa uzskata, ka kļuvusi kādam nevēlama, īpaši saistībā ar VK sniegtajiem atzinumiem investīciju strīdu lietās. Arī L. Straujuma deva mājienus, ka viņa gribētu profesionālāku darbu tieši procedūrās, kā tiek risināti investīciju strīdi. VK ir sniegusi atzinumus par tādām skaļām lietām kā AirBaltic strīds ar bijušajiem akcionāriem, Parex un Citadele darījumiem, Pasažieru vilciena iepirkumiem un vēja parku īpašnieku Winergy. Tieši VK atzinums par AirBaltic noplūda publiski un tika plaši atspoguļots medijos, jo tajā bija teikts, ka pēc VK domām valstij bijušajam AirBaltic vadītājam un līdzīpašniekam Bertoltam Flikam varētu būt jāmaksā ap 20 milj. eiro liela kompensācija. E Dreimane pieļāva, ka tieši šo lielo uzņēmumu lietas, kas skar visdažādākās intereses, ir izrādījušās klupšanas akmens viņas kā VK vadītājas amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gada sākums līdz ar eiro ieviešanu nāca ar cerībām uz lielāku ārvalstu tiešo investīciju ieplūdumu, jaunu darba vietu rašanos un mūsu dzīves līmeņa paaugstināšanos. Tomēr izrādījās, ka eiro nav brīnumnūjiņa, un gada pirmajos deviņos mēnešos ĀTI pieauga vien par 166 miljoniem eiro. Salīdzinājumam var minēt, ka 2013. gadā kopējās ārvalstu investīcijas Latvijā bija 608,9 miljoni eiro, un tām pateicoties tika radītas 1614 jaunas darba vietas. Investīciju šogad bija mazāk, toties ar tām saistītu skandālu – vairāk.

Ne katrām ārvalstu investīcijām ir vienāda ietekme uz tautsaimniecības attīstību. Vieni investori ceļ jaunas ražotnes, citi pārpērk jau strādājošus uzņēmums, vēl citi iepludina naudu tautsaimniecībā, pērkot nekustamos īpašumus. Tomēr ir arī investīcijas, kuras līdzinās Pandoras lādei, un gaidīto labumu vietā valstij var nest tikai zaudējumus.

Strīdi ap termiņuzturēšanās atļaujām

Politiskajā lauciņā līdzīgi kā iepriekšējos gadus karstus strīdus izraisīja termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšana ārvalstniekiem, ja vien noteiktās cenu robežās iegādāts nekustamais īpašums, investēts uzņēmējdarbībā vai finanšu sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Vienojas par Latvijas loģistikas piedāvājumu

Egons Mudulis, 16.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koordinatora lomu uzņemsies LDz Cargo loģistika; nozarei vēl daudz jautājumu.

Līdz februārim vienotam Latvijas piedāvājumam saistībā ar Ķīnas kravu pārvadājumiem uz Eiropu caur Latviju ir jābūt gatavam, VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) iniciētās apaļā galda diskusijas noslēgumā apņēmās LDz prezidents Uģis Magonis. Viņš rosina piedāvāt Latviju kā Ķīnas preču distribūcijas centru to tālākai nosūtīšanai uz kaimiņvalstīm un citviet Eiropā. Tā kā esošās kravas ir sala jutīgas, tad to pārvadājumu sezona sākšoties martā, bet līdz tam laikam vienotais loģistikas koridora piedāvājums ne tikai jāizstrādā, bet valsts amatpersonām arī jāprezentē Ķīnas pusei, norādīja U. Magonis. Šajā procesā jāiesaistās gan ostām, gan termināliem, gan ekspeditoriem, gan loģistikas kompānijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš piedāvājumu «zīda ceļam» sola līdz februārim

Teksts: Egons Mudulis, video: Guntis Lēmanis, 17.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz februārim vienotam Latvijas piedāvājumam saistībā ar Ķīnas kravu pārvadājumiem uz Eiropu caur Latviju ir jābūt gatavam, VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) iniciētās apaļā galda diskusijas noslēgumā apņēmās LDz prezidents Uģis Magonis.

Viņš rosina piedāvāt Latviju kā Ķīnas preču distribūcijas centru to tālākai nosūtīšanai uz kaimiņvalstīm un citviet Eiropā. Tā kā esošās kravas ir sala jutīgas, tad to pārvadājumu sezona sākšoties martā, bet līdz tam laikam vienotais loģistikas koridora piedāvājums ne tikai jāizstrādā, bet valsts amatpersonām arī jāprezentē Ķīnas pusei, norādīja U. Magonis. Šajā procesā jāiesaistās gan ostām, gan termināliem, gan ekspeditoriem, gan loģistikas kompānijām.

Šis gan ir tikai pirmais konkrētais risinājums, ko LDz Cargo loģistika (LDzCL) izstrādāšot, jo Satiksmes ministrija (SM) būšot aktīvs pasūtītājs. Diskusijā iesaistītie atzina, ka vienota piedāvājuma izveide ir paveicama, jo visas iesaistītās puses tajā ir ieinteresētas, taču bažas pagaidām raisa LDzCL spēja un prasme šo uzdevumu veikt.

Komentāri

Pievienot komentāru