Lauksaimniecība

VK: Valsts galvojums Latvijas Pienam bija ar augstu risku

Sandra Dieziņa, 01.10.2013

Jaunākais izdevums

Piecu miljonu latu valsts galvojuma piešķiršana trim zemnieku kooperatīviem piederošajam SIA Latvijas piens bija noteikts augsts risks.

Kā teikts Valsts Kontroles (VK) revīzijas ziņojumā, SIA Latvijas piens projektam «Uz eksportu orientēta piena pārstrādes produktu ražotnes izveide» 5 miljonu latu apmērā Valsts kase sagatavoja iesniegšanai finanšu ministram dokumentus, kuros norādīti projekta riski, kas varētu ietekmēt projekta realizāciju atbilstoši biznesa plānam. Taču sagatavotajos dokumentos finanšu ministram nav norādīts Valsts kases Finanšu risku vadības departamenta sagatavotajā atzinumā Finansēšanas departamentam norādītais secinājums, ka projektu var klasificēt kā projektu ar augstu risku.

Finanšu ministrs, izvērtējot Valsts kases Finansēšanas departamenta sagatavotos dokumentus, lēma atbalstīt galvojuma sniegšanu par kopējo summu 5 miljoni latu. «Ņemot vērā iekšējā tiesību akta prasību sagatavot finanšu ministra motivētu atteikuma vēstules projektu gadījumā, ja kredītņēmēja pieprasījums neatbilst Likumā par budžetu un finanšu vadību minētajiem galvojuma izsniegšanas nosacījumiem un Valsts kases faktisko rīcību šādu vēstuļu projektus nesagatavojot nevienam no 2009. un 2011.gada laikā izsniegtajiem kredītņēmēju pieprasījumiem, ir secināms, ka Valsts kase par visiem 2009. un 2011.gadā izsniegtajiem kredītņēmēju pieprasījumiem, tajā skaitā AS Liepājas Metalurgs un SIA Latvijas Piens, ir sniegusi pozitīvus atzinumus, teikts VK revīzijas ziņojumā.

VK arī norāda, ka Valsts kases iekšējie tiesību akti nenodrošina izsekojamību atzinumā par kredītņēmēja pieprasījumu iekļaujamā vērtējuma procesu, jo 2011.gadā izsniegtajam SIA Latvijas piens projektam piecu miljonu latu apmērā pēc Finanšu risku vadības departamenta aprēķiniem tika noteikts augsts projekta risks, bet Finansēšanas departamenta atzinumā netika norādīts, ka projekta risks ir augsts.

VK acina Finanšu ministrijai izvērtēt Finanšu ministrijas un Valsts kases amatpersonu atbildību, izanalizējot Liepājas Metalurgs un SIA Latvijas Piens galvojumu pieprasījumus un sagatavojot atzinumus finanšu ministram par galvojumu piešķiršanu.

Revīzijas laikā Valsts kontroles revidenti, pārbaudot uzkrājumu veidošanas procesu valsts sniegtajiem galvojumiem privātajām kapitālsabiedrībām, konstatēja, ka atmaksas iespējamības pakāpe SIA Latvijas Piens 2012.gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, ir palielinājusies no 50% uz 75%, jo nodrošinājuma novērtējums uz 2012.gada 31.decembri, salīdzinot ar datiem uz 2011.gada 31.decembri, ir palielinājies no «vidējs« uz «augsts». Tomēr Valsts kase, pamatojoties uz 2013.gada pirmajā ceturksnī pieejamo informāciju par SIA Latvijas Piens finansiālām problēmām un ņemot vērā piesardzības principu, pieņēma lēmumu atmaksas iespējamības pakāpi nepalielināt un saglabāt 50% apmērā.

Jāatgādina, ka SIA Latvijas piens izveidoja trīs zemnieku kooperatīvi - Dzēse, Trikāta KS un Piena partneri KS, kas Jelgavā uzbūvēja jaunu 10 miljonus vērtu piena pārstrādes rūpnīcu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gravitācijas likumi un elastība biznesa finansēšanā

Reinis Bērziņš, Altum valdes priekšsēdētājs, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības institūciju vai attīstības banku misija visā pasaulē ir finansēt projektus, nozares, kuras kādu iemeslu dēļ nefinansē privātais sektors vai dara to nepietiekamā apjomā.

Tas gan nenozīmē, ka finansējam jebko, kas tiek prezentēts kā biznesa iniciatīva. Arī pie mums potenciālais finansējuma saņēmējs sastopas gan ar projekta kvalitātes un pamatotības, gan ar likumības kritēriju pārbaudi. Atšķirība ir tāda, ka Altum, pateicoties savai īpašajai misijai, saglabājot tikpat lielu atbildību pret finansējumu kā jebkurš cits finanšu tirgus dalībnieks, var atļauties elastīgāku pieeju daļā no šiem kritērijiem. Tā arī ir galvenā atšķirība starp Altum un komercbanku.

Taču nodokļu parādi, neskaidra finanšu izcelsme un maksājumu kavējumi ir negrozāmas sarkanās līnijas. Ja šeit ir problēmas, sadarbība ar Altum nesanāks. Ir vēl vairāki kritēriji, kuriem mūsu klientiem ir jāatbilst. Tāpat kā jebkurš kreditētājs, viena no pirmajām lietām, ko pārbaudīsim, ir biznesa pamatotība. Proti, gaidāmie ienākumi būs lielāki par izdevumiem un projekta īstenošana uzņēmējiem ļaus gūt peļņu. Te ir ļoti plašs izvērtēšanas lauks, sākot ar uzņēmuma komandu un tās prasmēm, ienākumu un izdevumu pamatotību, pieprasījumu, konkurenci, izplatīšanas kanāliem, nepieciešamo aprīkojumu, iespējamajiem riskiem, līdz pat tam, vai nav piemirsts zelta likums, ka sākotnēji rodas izmaksas, bet ieņēmumi – tikai pēc kāda laika, īpaši uzņēmējdarbības sākuma posmā. Banku nozarē aizdevuma piešķiršanu pieņemts skatīt kontekstā ar vēsturiskajiem darbības apjomiem, saistībām jeb kredītvēsturi. Altum loma ir veicināt uzņēmējdarbības uzsākšanu, palīdzēt klientiem attīstīties un izaugt, kļūt par banku klientiem. Šī ir viena no galvenajām jomām, kur mūsu loma ir būt elastīgākiem, – varam vairāk veltīt laiku sarunām ar klientu, uzņemties papildu riskus, strādāt ar uzņēmējiem bez kredītvēstures, varam piedāvāt garākus aizdevumu atmaksas termiņus. Protams, arī šeit ir vieta samērīgumam – lai arī cik ļoti jaunais uzņēmējs tic, ka saņems miljona aizdevumu un otrajā darbības gadā būs ar vairāku miljonu apgrozījumu, tas, visdrīzāk, nav ticams scenārijs. Kopumā uzņēmēji ir kļuvuši zinošāki, tomēr joprojām redzam arī vieglprātību, pārlieku lielu pašpārliecinātību vārdos, bet paviršību aprēķinos un idejas pamatošanā. Bieži Altum loma ir tieši pārliecināt klientu, ka nepieciešams investēt mazākā apjomā vai pie idejas vēl nepieciešams pastrādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka ir tiesīga atteikt klientam uzsākt darījuma attiecības vai arī pārtraukt darījuma attiecības, un tas attiecas uz jebkuru klientu, ne tikai ārvalstu klientu, portālam db.lv skaidroja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja Sanda Liepiņa.

Pēdējā laikā Dienas Bizness saņēmis informāciju, ka dažādu nozaru uzņēmumi piedzīvo situācijas, kad bankas slēdz to kontus, neskatoties uz godīgu darbību, kā rezultātā cieš gan darbinieki, gan klienti, gan sadarbības partneri, jo nav iespējams laikā veikt maksājumus, tādēļ vaicāja LKA, kādēļ šādas situācijas notiek aizvien biežāk. Tādēļ Dienas Bizness aicina uzņēmējus neklusēt un dalīties pieredzē, ja nācies saskarties ar šādu rīcību no banku puses: http://www.db.lv/zinas/uznemej-nekluse-473735

Portāls db.lv pamanīja, ka Latvijas Komercbanku asociācija 3.aprīlī savā mājas lapā ir izvietojusi prezentāciju ar nosaukumu «Galvenie aspekti, kas Latvijas uzņēmumam var liegt sadarbības uzsākšanu un kas tam jāizvērtē pirms sadarbības uzsākšanas ar bankām».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstrādāts finanšu sektora attīstības plāns 2014.-2016.gadam. Dokumenta mērķis ir veicināt stabilu finanšu sektoru, kas atbalsta un sekmē ekonomikas ilgtspējīgu attīstību.

Plānā iekļauti mērķi un veicamie uzdevumi šādās jomās: kredītiestāžu sektors, kapitāla tirgus, pensiju fondi, tiesu sistēma, valsts atbalsta programmas, alternatīvie finansējuma veidi, finanšu pratība.

Dokumentā norādīts, ka Latvijā ir attīstīts finanšu sektors ar visaptverošu finanšu starpnieku klāstu, kas apkalpo lielāko daļu tirgus segmentu. Latvijas finanšu sektorā dominē komercbankas un ir vērojama spēcīga ārvalstu kredītiestāžu klātbūtne. Septembra beigās Latvijā darbojās 20 bankas un deviņas ārvalstu banku filiāles. No kopējā apmaksātā banku pamatkapitāla ārvalstu kapitāla īpatsvars sasniedz 69,8%, dominējot Skandināvijas investoru ieguldījumiem, kas veido 52% no kopējā apmaksātā banku pamatkapitāla.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ģimenēm ar bērniem piešķirti aizdevumi ar valsts galvojumu 590 tūkstošu eiro apmērā

Žanete Hāka, 16.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija Altum mājokļu galvojumu valsts atbalsta programmā ģimenēm ar bērniem piešķīrusi simto galvojumu, informē Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Galvojums piešķirts Swedbank izsniegtam aizdevumam ģimenei ar vienu bērnu mājokļa iegādei Jelgavā. Līdz šā gada 15. aprīlim piešķirti 100 galvojumi par kopējo summu 590 tūkstoši eiro.

Līdz šim visvairāk galvojumu piešķirts mājokļu iegādei Rīgā un Jūrmalā – abās pilsētās kopā 44 galvojumi. Mājokļa iegādei Liepājā piešķirti 8 galvojumi, Jelgavā – 7, Ogrē – 4. Mājokļi ar valsts galvojumu iegādāti arī Cēsīs, Valmierā, Salaspilī, Ozolniekos, Saldū, Engurē, Daugavpilī, Olainē, Bauskā, Lapmežciemā, Tukumā, Iecavā, Lielvārdē, Alūksnē, Mārupē un citās pilsētās un pagastos.

Lielākoties mājokļus ar valsts atbalsta programmas atbalstu iegādājušās ģimenes ar vienu bērnu. Ģimenēs, kuras izmantojušas valsts galvojumu mājokļa iegādei, kopā ir 159 bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cietā Brexit gadījumā VID prognozē pārslodzi atsevišķās Latvijas muitas zonās

Db.lv, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neregulēta jeb bezvienošanās Brexit gadījumā Valsts Ieņēmumu dienests prognozē pārslodzi Latvijas muitas zonās, kurās obligāti visiem preču ievedējiem būs jādeklarē katra pa sauszemi ievestā kravas vienība no Lielbritānijas. VID pagaidām vēl arī nav izdevies tā dēļ papildināt muitnieku skaitu par vismaz 45 cilvēkiem, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

VID Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītāja vietniece Irēna Knoka pieļauj, ka, iespējams, daļa komercsūtījumu pārvadātāju paši atteiksies no Lielbitānijas kā tirgus. Brexit dēļ valstij kļūstot par trešo valsti, preču ievešana Eiropas Savienībā būs pārāk apgrūtinoša: «Tā kā līdz šim darīja, ka busiņš pa taisno veda uz mājām laimīgajam saņēmējam paciņas, tā vairs nevarēs. Precei ir jābūt atmuitotai, un tikai tad var nodot saņēmējam tieši rokās.»

Atmuitošana nozīmē, ka pēc ierašanās Latvijā būs jābrauc uz VID muitas punktu kādā no Latvijas pilsētām, un tur par katru sīkpaku jātaisa deklerācija. Blēdīties nevarēšot, jo jau sākotnēji pēc Lamanša šauruma šķērsošanas un ierašanās, piemēram, Francijā, tiks atvērta muitas procedūra un jāsniedz finansiāls galvojums par visu kravas vērtību. Tranzītprocedūra jānoslēdz Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija Lebedinska-Ļitvinova ir iecelta par Citadeles risku direktori (CRO) un valdes locekli risku jautājumos, informē banka.

Plānots, ka darba pienākumus J.Lebedinska-Ļitvinova sāks pildīt no šī gada 1. jūnija, pēc regulatora apstiprinājuma saņemšanas.

Kā iepriekš ziņots, pēc organizatoriskām izmaiņām Citadeles valdē un Valteram Ābelem pārejot finanšu direktora amatā, banka bija jauna riska direktora atlases procesā.

"Valters un risku vadības komanda pēdējo gadu laikā ir daudz paveikuši. Pateicos Valteram par viņa ieguldījumu esot riska direktora amatā un esmu pārliecināts, ka amatu maiņa Valteram, pilnībā pārejot uz finanšu direktora amatu, notiks gludi un bez aizķeršanās," saka Johans Akerbloms (Johan Åkerblom), Citadeles vadītājs.

J.Lebedinskai-Ļitvinovai ir vairāk nekā 15 gadu plaša pieredze risku vadības jomā finanšu sektorā. Kopš 2019. gada līdz šim brīdim J.Lebedinska-Ļitvinova bija Mogo Finance Latvia grupas risku direktore. Pirms tam viņa ieņēma risku direktores amatu 4Finance Group Latvia, krāpšanas apkarošanas un risku procesu vadītājas amatu Home Credit and Finance Bank Krievijā un risku direktores amatu Home Credit Bank Baltkrievijā. J.Lebedinska-Ļitvinova ir ieguvusi dabaszinātņu doktora grādu Latvijas Universitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Sun Finance grupa trīs gados uzsāk darbu trīs kontinentos

Jānis Goldbergs, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apdrošināšanas attīstības lielākie riski - izmaiņas likumdošanā, investīciju ienesīgums un ekonomikas tendences

Žanete Hāka, 13.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apdrošināšanas nozares pārstāvji kā vislielāko risku minējuši vairāku regulatora prasību un tiesību aktu vienlaicīgu ieviešanu gan starptautiskā, gan vietējā līmenī.

Trauslā ekonomikas vide, zemais investīciju ienesīgums, jo īpaši dzīvības apdrošināšanas nozarē, kā arī industrijas ievainojamība, ko palielina negodīgas komercdarbības prakses klātbūtne, atrodas apdrošinātāju raižu saraksta augšgalā, liecina pētījums Insurance Banana Skins 2013, ko katru otro gadu veic PwC sadarbībā ar CSFI (Centre for the Study of Financial Innovation).

Risku topa augstajā sestajā vietā atrodas garantēto produktu finansēšana pie esošajām zemajām procentu likmēm. Šogad būtiski palielinājusies arī to risku nozīme, kas saistīta ar risku un biznesa vadības kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - Augustā reģistrēta deflācija

Žanete Hāka, 08.09.2014

Pārtika

Cenu izmaiņas, salīdzinot ar 2013. gada augustu: 0,0%
Cenu izmaiņas, salīdzinot ar 2013. gada decembri: -0,4%
Cenu izmaiņas, salīdzinot ar 2014.gada jūliju: -1,9%

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2014. gada augustā, salīdzinot ar 2013. gada augustu, palielinājās par 0,8%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 0,1%, bet pakalpojumiem pieauga par 3,2%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,3%.

Savukārt augustā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenas samazinājās par 0,6%. Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,9%, bet pakalpojumiem palielinājās par 0,1%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2014. gada augustā, salīdzinot ar 2013. gada augustu, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, atpūtai un kultūrai, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis šogad augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, ir saglabājies nemainīgs. Cenu kāpums bija vērojams pienam un piena produktiem, saldumiem un medum, zivīm un zivju izstrādājumiem, savukārt cenas samazinājās augļiem, cukuram, dārzeņiem un kartupeļiem, maizei un graudaugu izstrādājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada septembrī, salīdzinot ar 2013. gada septembri, palielinājās par 1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 0,2%, bet pakalpojumiem par 3,4%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,4%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni septembrī, salīdzinot ar 2013. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, atpūtai un kultūrai, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis šogad septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājies par 0,1%. Zemākas cenas nekā pērn bija pienam un piena produktiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, cukuram, eļļai un taukiem, olām, savukārt cenas palielinājās dārzeņiem, saldumiem un medum, maizei un graudaugu izstrādājumiem, kā arī sieram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Gada inflācija - 0,7%

Žanete Hāka, 10.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis oktobrī, salīdzinot ar 2013. gada oktobri, palielinājās par 0,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 0,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,9%.

Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,5%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2014. gada oktobrī, salīdzinot ar 2013. gada oktobri, bija cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, atpūtai un kultūrai, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis šogad oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājies par 1,2%. Zemākas cenas nekā pērn bija pienam un piena produktiem, cukuram, gaļai un gaļas izstrādājumiem, eļļai un taukvielām, olām, maizei. Cenas palielinājās dārzeņiem, maltai kafijai, saldumiem un medum, kā arī sieram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pārtikas cenas desmit gadu laikā augušas vairākas reizes

Žanete Hāka, 06.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada decembra sākumā salīdzinājumā ar 2003.gada decembri cenas Rīgas lielveikalu ķēdēs ir samazinājušās tikai kartupeļiem, dažiem augļiem, dārzeņiem un Brie Prezident sieram, bet nemainīgas tās ir palikušas tikai karamelēm Bārbele, savukārt pārējiem produktiem tās ir kāpušas pat vairākas reizes, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Vislielākais cenu pieaugums pēdējo desmit gadu laikā ir bijis ķiplokiem - par 293% no 0,64 Ls/kg līdz 2,5 Ls/kg un cigaretēm Marlboro - par 217% no 0,69 Ls/20 gab. līdz 2,20 Ls/20 gab.

Vēl vairāk nekā divas reizes cenas ir palielinājušās svaigai laša filejai - par 186% no 3,5 Ls/kg līdz 10,02 Ls/kg, cūkgaļas konserviem - par 179% - no 0,44 latiem līdz 1,24 latiem par 325 gramu kārbu, liellopu gaļas konserviem - par 172% no 0,43 latiem līdz 1,18 latiem par 325 gramu kārbu, liellopu gaļai ar kaulu - par 164% no 1,70 Ls/kg līdz 4,49 Ls/kg, importa zemenēm - par 138% no 2,90 Ls/kg līdz 6,9 Ls/kg, banāniem - par 131% no 0,42 Ls/kg līdz 0,97 Ls/kg.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Fiskālā padome iesaka daudz nopietnāk izvērtēt riskus PPP projektos

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot interesei par publiskās un privātās partnerības (PPP) projektiem, kas efektīvi ļauj attīstīt nozīmīgus infrastruktūras objektus un pakalpojumus, valdībai daudz nopietnāk jādomā par PPP risku izvērtēšanu, lai nākotnē neradītu būtiskus zaudējumus valsts budžetam, secināts Fiskālās disciplīnas padomes pētījumā par PPP projektu fiskālajiem riskiem.

Kā secināts pētījumā, ņemot vērā tendences pasaulē un pieejamo informāciju Latvijā, paredzams, ka pieprasījums pēc PPP publiskā sektora investīciju piesaistei pieaugs. Līdz ar to aktuāls ir jautājums, kā nodrošināt risku novērtēšanu, kvantificēšanu un caurspīdīgumu. Patlaban publiski pieejamā informācija liecina, ka par PPP projektiem Latvijā nav apkopota pilnvērtīga informācija. Līdz ar to netiek nodrošināts caurspīdīgums, nepastāv vienota vadības pieeja un skaidrība, secina pētījuma autore Ilze Brezaucka, kas šo darbu veikusi kā Padomes brīvprātīgā.

«Šis analītiskais, apjomīgais pētījums, kas balstās uz plašu starptautiskās prakses izpēti PPP jomā, ir ļoti nozīmīgs. Tas skaidri iezīmē Latvijas iespējamos riskus, ka sagaida valsti, ja netiks ņemtas vērā citu Eiropas valstu pieļautās smagās kļūdas PPP projektu īstenošanā, un norāda iespējamos rīcības variantus, kā šos riskus novērst,» norāda Fiskālās padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts galvoto aizdevumu atlikums pagājušā gada nogalē bija 477,6 milj. eiro, kas ir vairāk nekā divas reizes mazāks salīdzinājumā ar 2009. gadu, kad tas bija 1,015 miljardu eiro apmērā.

Šādu ainu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdēs rādīja Valsts kases pārstāvji. Valsts galvoto aizdevumu atlikums pēdējos gados – kopš 2015. gada – nepārsniedz 1,7- 1,6% no IKP, savukārt 2009. gadā tas bija 5,4% apmērā. Valsts kases pārstāvji šo situāciju skaidroja ar Parex bankai sniegtajiem galvojumiem sindicēto kredītu atmaksai, kas līdz 2015. gadam tika atmaksāti, restrukturizēti, tādējādi attiecīgais galvojums ticis izpildīts.

Cits lauciņš

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens norādīja, ka pērn pēc situācijas 31. decembrī Parex bankas aktīvu daļas pārņēmējas Revertas parāds bija 654 milj. eiro. Valsts kases pārstāvji atzina, ka tās prasījums pret Revertu ir vien 25 milj. eiro apmērā, bet par kopējām saistībām jautājumi jāadresē Privatizācijas aģentūrai, kuras pārziņā arī ir Reverta. Parlamentāriešiem interesēja arī Liepājas metalurga valsts galvojums, taču Valsts kases pārstāvji norādīja, ka vēsturiski 2013. gadā tika izpildītas galvojuma saistības un pēc tam noslēgts līgums ar Ukrainas KVV grupu, kas paredzēja pirkuma nomaksu (atbilstoši aktīvu vērtībai un tai summai) 10 gadu laikā. Investori samaksājuši diezgan lielu summu, taču nespēja izdzīvot tieši OIK dēļ, kas sadārdzināja elektrības cenu, taču pašlaik arī šis aktīvs atrodas Privatizācijas aģentūras pārziņā un ar Metalurga aktīviem darbojas tiesas ieceltais administrators.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Investori kļūst izvēlīgāki korporatīvajās obligācijās

Žanete Hāka, 07.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija obligāciju tirgū 2016. gadā palielina atšķirību starp bagātajiem un nabadzīgajiem, dinamika, kas varētu pasliktināt ASV ekonomikas atgūšanos, jo mazākām un ne tik augstu novērtētām kompānijām pieaug papildus kapitāla iegūšanas izmaksas, uzskata LHV jaunākais analītiķis Mareks Rudovičs.

Bagātākās ASV kompānijas šogad gandrīz vispār nav cietušas, investoriem izvēlēties ar mazāku risku apveltītus darījumus ņemot vērā vājākus ekonomiskos rezultātus un globālo ekonomisko situāciju. Investori pirmdien iegādājās 12 miljardu dolāru vērtas AAA novērtēto Exxon Mobil un Anheuser-Busch InBev NV obligācijas, bet tās nav vienīgās, jo arī citu ar AAA reitingu novērtēto kompāniju obligācijas šogad piesaista lielu uzmanību.

Augsta reitinga korporatīvo obligāciju izlaišanas apjoms šo divu mēnešu laikā ir manāmi pieaudzis salīdzinot ar pērno gadu un jau pagājušais gads iezīmēja ceturto gadu pēc kārtas, kad šāda tipa jaunu korporatīvo obligāciju izlaišanas apjoms pieauga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts kontrole: Jāievieš skaidrība par mājokļu atbalsta programmas mērķauditoriju

Lelde Petrāne, 27.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta likumā 2015. un 2016.gadam norādīts, ka Ekonomikas ministrijai (EM) valsts budžeta līdzekļi jānovirza pirmā mājokļa iegādes finansēšanai ģimenēm ar bērniem, vienlaikus galvojuma piešķiršanu reglamentējošie normatīvie akti neparedz tā piešķiršanu atbilstoši nosacījumam «pirmā mājokļa iegāde», turklāt nevienā normatīvajā aktā nav skaidrots, kas tieši ir «pirmais mājoklis». Tādējādi galvojumu piešķiršana var nesasniegt finansējuma piešķiršanas likumā patlaban definēto mērķi, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.

Likums Par valsts budžetu 2015.gadam nosaka, ka EM budžeta programmā Ekonomikas attīstības programma ieskaitītie līdzekļi ir izmantojami Pirmā mājokļa programmas finansēšanai. Likums Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā nosaka, ka valsts sniedz palīdzību, nodrošinot, ka tiek sniegts galvojums par dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemtā aizdevuma atdošanu. EM piešķirtais finansējums Pirmā mājokļa programmas finansēšanai tiek ieguldīts AS Attīstības finanšu institūcija Altum, kura izsniedz un administrē galvojumus.

2015.gadā AS Attīstības finanšu institūcija Altum galvojumu sniegšanai tika piešķirts finansējums 2 335 295 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Zināt zinu, bet neteikšu jeb informācijas minimums

Inguna Ukenābele, DB ziņu redaktore, 18.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kārtējo reizi pa aplinku ceļiem atklātībā nākušie fakti par Parex bankas akcionāru līgumu liek uzdot nepatīkamus jautājumus par amatpersonu atbildību pret nodokļu maksātājiem

Pagājušās nedēļas nogalē Latviju sasniedza ziņa no ne pārāk tālās Nīderlandes parlamenta, kurā šīs valsts finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms stāstīja, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) savulaik veikto ieguldījumu Latvijas Parex bankas glābšanā ir nodrošinājusi ar savu akciju pārdošanas opciju. Latvijā sākās zināma šūmēšanās, jo izskatās, ka Parex bankas pūra lādei nav dibena un ik pa laikam no tās izspraucas jau atkal jauns pārsteigums. Latvijas amatpersonas tikmēr steidza mierināt satrauktos prātus sev raksturīgā veidā – stāstot, ka visi līgumi ir konfidenciāli. Zemteksts laikam bija: ko tas holandietis vispār atļaujas muldēt! Bet nekas, Latvijas nodokļu maksātāj, tu guli mierīgi tālāk, jo neko vairāk mēs tev šā kā tā neteiksim! Un, pats galvenais, lai kādi līgumi arī nepastāvētu, no Parex bankas tapinātajai Citadelei tas investoru atrast netraucēs!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Citadele bankā konsultācijām par valsts galvojumu mājokļa kredītam pieteikušās vairāk nekā 800 ģimenes

Žanete Hāka, 20.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsultācijām bankā Citadele par iespēju saņemt hipotekāro kredītu ar valsts galvojumu un atvieglotiem nosacījumiem pirmajai iemaksai kopš 15. janvāra saņemti vairāk nekā 800 pieteikumi, informē bankas pārstāve Baiba Ābelniece.

Banka Citadele, iesaistoties valsts atbalsta programmā mājokļu iegādei, izsniedz hipotekāros kredītus Latvijas ģimenēm ar bērniem, atvieglojot nosacījumus par pirmo iemaksu, kas līdz šim ģimenēm bijis būtisks šķērslis sava mājokļa iegādei. Atbalsta programmas ietvaros ģimenēm ir iespēja saņemt bankas finansējumu līdz 95% no mājokļa tirgus vērtības.

Par iespējām iegādāties mājokli valsts atbalsta programmas ietvaros interesējas gan iedzīvotāji Rīgā, gan arī citās Latvijas pilsētās. Redzam, ka piesakās arī ģimenes bez bērniem, kurām valsts atbalsts pašreiz nav paredzēts. Tas nozīmē, ka mājokļa iegādes jautājums ir aktuāls ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Jāņem vērā, ka šī ir tikai pirmreizēja pieteikšanās uz konsultācijām, lai ģimenes detalizēti iepazītos ar valsts galvojuma un kredīta nosacījumiem un banka varētu izvērtēt klienta spēju kredītu atmaksāt, kā arī atbilstību valsts atbalsta programmā noteiktajiem kritērijiem hipotek ārā kredīta piešķiršanai. Ir pāragri prognozēt, cik no šīm ģimenēm, kas ir pieteikušās uz konsultācijām, atbildīs programmā izvirzītajiem kritērijiem valsts atbalsta saņemšanai un patiešām būs gatavas iegādāties mājokli, norāda bankas Citadele Privātpersonu kreditēšanas da ļas vadītāja Baiba Tētiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rindā uz samazinātu PVN gaida maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un prese

Māris Ķirsons, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ģimenes ar bērniem varēs saņemt hipotekāros kredītus ar atvieglotiem nosacījumiem pirmajai iemaksai

Žanete Hāka, 14.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sava mājokļa iegāde ģimenēm ar bērniem būtu pieejamāka, banka Citadele un Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum trešdien parakstīja līgumu par sadarbību valsts atbalsta programmā mājokļu iegādei, informē Citadele pārstāvji.

Ģimenes ar bērniem hipotekāros kredītus ar atvieglotiem nosacījumiem pirmajai iemaksai varēs saņemt bankā Citadele valsts atbalsta programmas mājokļu iegādei ietvaros.

Līdz ar līguma parakstīšanu Citadele ir pirmā komercbanka Latvijā, kas ir gatava izsniegt hipotekāros kred ītus Latvijas ģimenēm ar bērniem, atvieglojot nosacījumus par pirmo iemaksu, kas līdz šim ģimenēm ir bijis būtiskākais šķērslis sava mājokļa iegādei.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola uzsver: «Mājoklis ir viena no cilvēku pamatvajadzībām. Taču līdz šim dzīvokļa iegāde lielai daļai cilvēku bija finansiāli grūts vai pat neiespējams uzdevums. Tādēļ man ir īpašs prieks, ka 2015. gadu varam iesākt ar starta šāvienu šai valsts atbalsta programmai. Atbalstam dzīvokļu iegādei ģimenēm ar bērniem jau šogad esam paredzējuši 332,7 tūkstošus eiro.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bankas: Nākamā gada budžeta projektā konkrēta finansējuma ģimeņu mājokļa iegādei nav

Žanete Hāka, 02.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts atbalsta programma ģimenēm, sniedzot valsts galvojumu aizdevumam mājokļa iegādei jaunajām ģimenēm, ir pierādījusi savu efektivitāti, tādēļ bankas aicina Saeimu iekļaut 2016. gada valsts budžetā konkrētu finansējumu šīs programmas turpināšanai, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

2016. gada valsts budžeta projektā, ko valdība ir apstiprinājusi un iesniegusi Saeimā, konkrēta finansējuma ģimeņu atbalstam nav.

Kopš programmas darbības sākuma valsts galvojums aizdevumam mājokļa iegādei piešķirts 754 ģimenēm par 4,6 miljoniem eiro. No tiem 422 gadījumos atbalsts sniegts mājokļa iegādei Rīgā un Pierīgā, bet 332 gadījumos – pārējos Latvijas reģionos, liecina Attīstības finanšu institūcijas Altum dati uz 28.septembri. 2015. gadam piešķirtā finansējuma, pēc Altum aplēsēm, galvojumiem varētu pietikt vēl tikai nākamā gada pirmajiem mēnešiem.

Valsts galvojums sniedz ģimenēm iespēju saņemt aizdevumu mājokļa iegādei ar mazāku pirmo iemaksu, jo daļu no pirmās iemaksas garantē valsts. Tieši pirmās iemaksas sakrāšana ir lielākais šķērslis aizdevuma saņemšanai jaunajām ģimenēm dzīves apstākļu uzlabošanai vai dzīvojamās platības paplašināšanai atbilstoši bērnu skaitam.

Komentāri

Pievienot komentāru