Viedokļi

Vladimirs Reskājs: Valsts budžets kā mācībstunda

Vladimirs Reskājs, 11.Saeimas deputāts, 08.11.2013

Jaunākais izdevums

Nākamā gada budžeta veidošanā ir pieļautas vairākas būtiskas kļūdas, no kurām ir jāizvairās.

Process bijis garš un samocīts, sociālie partneri neapmierināti un kompromisi nepārliecinoši, partiju strīdi bezgalīgi. Mums ir jābūt daudz konstruktīvākiem savu finanšu plānotājiem, jo pieļautas kļūdas dārgi maksā.

Pirmkārt, budžeta veidošanas procesā jāievēro nulles budžeta princips. Tas nozīmē, ka ir jāizvērtē visu tēriņu pamatotība pēc būtības, nevis tēriņi “jāpievelk” piešķirto līdzekļu apjomam. Jāievēro princips – vispirms vajadzības, tad tēriņi, nevis otrādi. Apjomīgam darbam pie 2015. gada nulles budžeta būtu jāsākas tagad, nevis nākamā gada augustā vai septembrī.

Otrkārt, nav pieļaujams budžeta veidošanas procesa beigu posmā palielināt nodokļus ar vienīgo mērķi - palielināt budžeta ieņēmumus. Valsts budžeta likuma pieņemšanai ir jānotiek šķirti no diskusijas par izmaiņām nodokļu likumos. Tikai tā varam izvairīties no neprognozējamiem nodokļu palielinājumiem un jaunām «galvassāpēm» uzņēmējiem, kas var rezultēties ekonomiskās aktivitātes samazinājumā.

Treškārt, šo budžetu pavada rekordliels likumprojektu skaits, pret kuriem iebilst juristi, raksturojot tos kā nekvalitatīvus un dažus pat neatbilstošus Satversmei. Tas liecina par steigu un neiedziļināšanos. Kā obligāts Latvijā būtu ieviešams princips – vipirms diskusija par jaunām likumdošanas iniciatīvām, saskaņošana ar attiecīgo nozaru organizācijām, izvērtējot likumu ietekmi uz Latvijas attīstību kopumā, un tikai tad šo likumu virzība parlamentā.

Ceturtkārt, kā jau visa iepriekšminētā rezultāts, atsevišķas jaunas nodokļu palielināšanas iniciatīvas parādījās tikai uz budžeta otro lasījumu. Nenotika konsultācijas ar sociālajiem partneriem un to viedoklis tika ignorēts. Tas būtiski samazināja jau tā zemo uzticību realizējamās politikas kvalitātei un uzticību valsts varai kopumā. Uzņēmējus, protams, var ignorēt, tikai tad grūti veidot dialogu par godīgu nodokļu nomaksu, atbildīgu ero ieviešanu utml.

Piektkārt, es nevaru atbalstīt budžetu, kurā izglītības un zinātnes sektors nav prioritāre. Tas ir dziļā pretrunā ir mūsu lielajiem plāniem un vīzijām par «ekonomisko izrāvienu». Ja finansējums zinātnei pret IKP turpina samazināties, un šobrīd cīnamies kā viena no pēdējām vietām Eiropas Savienībā, tad par kādu attīstību mēs varam diskutēt.

Protams, budžetā ir arī dažas pozitīvas iniciatīvas, kuras koalīcijas pārstāvji automatiski piemin. Toties ar to nevar attaisnot budžeta kopējo zemo kvalitāti un kļūdas tā sastādīšanas procesā. Par zemo kvalitāti liecina sasteigti un pavirši lēmumi, neskaitāmi juristu iebildumi, kā arī sabiedrības skaļie protesti. Savukārt procesā politiķus interesēja tikai viņu personīgo iniciatīvu atbalsts, nemaz neuztraucoties par budžeta kopējo saturu un pieņemto lēmumu sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto koplietošanas platformas "Carguru" šā gada lielākais sasniegums un izaicinājums bija parēja uz jaunu IT platformu

"Tas nebija viegli – faktiski vajadzēja strādājošo mehānismu pārcelt no vecā "ķermeņa" uz jauno tā, lai tas atsāktu "elpot" maksimāli ātri. Diemžēl tādēļ nedaudz iekavējām attīstību, taču tas bija nepieciešams, lai pārietu uz citu līmeni," biznesa portālam db.lv saka Vladimirs Reskājs, "Carguru" (SIA "Slyfox") vadītājs.

Šobrīd uzņēmums turpina investēt jaunajā IT sistēmā, uzkrāt pieredzi un pilnveidot pakalpojumu. Kompānija saglabā galveno mērķi – lai jebkur Rīgā piecu minūšu laikā varētu atrast brīvu mašīnu un kļūt par mobilitātes izvēli Nr.1.

Šobrīd "Carguru" autoparkā ir 160 mašīnas. Vasarā V. Reskājs atklāja, ka pakalpojums tiek izmantots vidēji no 800 līdz 1000 reizes dienā un vidējais viena brauciena ilgums ir aptuveni 60 līdz 80 minūtes. Uzņēmumam ir 25 tūkstoši privāto un teju tūkstoš korporatīvo klientu. Gada vidū kopējais braucienu skaits pārsniedza 400 tūkstošus reižu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Auto koplietošana izmēģināta jau 1500 reizes

Anda Asere, 07.07.2017

Carguru auto koplietošanas pakalpojumu sāka piedāvāt maijā un līdz šim tas izmantots jau 1500 reizes

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto koplietošanas pakalpojuma Carguru mobilā lietotne līdz šim lejupielādēta vairāk nekā 2000 reižu un bijuši aptuveni 1500 īslaicīgās auto nomas gadījumi

Lielākoties tie ir braucieni pilsētas robežās, bet ir bijuši arī garāki braucieni ap 50 līdz 100km. «Protams, mums vēl priekšā daudz un dažādi izaicinājumi, bet arī sasniegumi var tikai pieaugt. Kopumā esmu apmierināts ar līdzšinējiem panākumiem un redzu lieliskas attīstības iespējas nākotnē,» teic Vladimirs Reskājs, Carguru idejas autors.

Vaicāts, kā notiek ieiešana tirgū, V. Reskājs atzīst, ka saskaras ar izaicinājumiem – kā jau jebkurš jauns uzņēmums. «Carguru gadījumā esam Latvijas tirgū pirmie, tāpēc daudzi vēl nezina, kas ir automašīnu koplietošana un īslaicīgā noma,» viņš teic. Uzņēmums šobrīd aktīvi strādā pie lietotnes uzlabošanas, kas līdz šim lejupielādēta vairāk nekā 2000 reižu. Tāpat tiek aprīkotas jaunās mašīnas, lai paplašinātu pieejamo auto skaitu – līdz jūlija vidum to skaitu plānots palielināt līdz 25, bet līdz vasaras beigām to skaits sasniegs 50.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Carguru kā sadarbības partneri izvēlas Amserv Grupas vadītāju

Lelde Petrāne, 05.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto koplietošanas pakalpojuma sniedzējs Carguru noslēdzis investīciju piesaistīšanas procesu, par sadarbības partneri izvēloties Amserv Grupas vadītāju.

Informācija par piesaistīto investīciju apmēru gan netiek atklāta.

Šogad uzsākto investīciju piesaistīšanas procesu Carguru noslēdza augustā. Tā mērķis bija atrast partneri ar labāko iespējamo sinerģiju un pieredzi auto biznesa jomā, ar kuru kopā būtu iespējams palielināt attīstības tempus un autoparka esošo automašīnu skaitu. Pēc pārrunām ar vairākiem interesentiem, panākta vienošanās ar Amserv Grupas vadītāju Latvijā Armandu Vimbu.

«Meklējot investoru mūsu prioritāte nebija atrast vienkārši finanšu partneri, bet uzsvaru likām tieši uz daudzpusīgu sinerģiju. Tāpēc iespējamos sadarbības partnerus primāri meklējām starp auto nozares pārstāvjiem,» tā procesu raksturo Carguru vadītājs Vladimirs Reskājs. «Neslēpšu, sarunas notika ar vairākiem potenciālajiem investoriem, bet par savu prioritāti es uzskatīju stiprināt Carguru sadarbību tieši ar Toyotu. Šim japāņu zīmolam ir ļoti labs modeļu klāsts un kvalitāte. Rezultātā mēs vienojāmies ar A. Vimbu,» skaidro V. Reskājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Carguru Latvijā dienā izmanto 70 līdz 90 reizes

Anda Asere, 31.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto koplietošanas pakalpojumu Carguru Latvijā dienā izmanto 70 līdz 90 reizes, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Auto koplietošanas pakalpojums Carguru pieejams kopš šā gada vasaras sākuma. Uzņēmums SIA Slyfox, kas to ievieš, ir apmierināts ar paveikto. «Šobrīd ir vairāki interesenti, kas izrāda interesi par iespēju ar mūsu zīmolu attīstīt šādu biznesu Minskā, Tallinā un Vācijā,» atklāj Vladimirs Reskājs, Carguru (SIA Slyfox) līdzīpašnieks.

Līdz šim pakalpojumam ir bijuši vairāk nekā 3000 lietotāji un ir notikuši 7000 nomas gadījumi – šobrīd katru dienu auto koplietošanas pakalpojums tiek izmantots aptuveni 70 līdz 90 reizes. «Manuprāt, tas ir diezgan pieklājīgs skaits, ņemot vērā, ka attīstām pakalpojumu no nulles pavisam jaunā tirgū un lietotāji lielākoties neko nezina par auto koplietošanas ideju,» vērtē V. Reskājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koplietošanas platformas Carguru autoparks divos gados izaudzis no 12 līdz 160 mašīnām.

Pakalpojums tiek izmantots vidēji no 800 līdz 1000 reižu dienā, caurmērā viena brauciena ilgums ir 60–80 minūšu. Līdz šim kopējais braucienu skaits ir pārsniedzis 400 tūkstošu. «Pirms diviem gadiem sāku ar 12 mašīnām, pakāpeniski izaugām līdz 50. Tagad ir 160, psiholoģiski esmu gatavs brīdim, kad būs 300. Vairs nav neziņas par to, kā būs, kad ir salīdzinoši liels autoparks. Protams, pasaules TOP kompānijām tas ir daudz lielāks, piemēram, Yandex Drive Krievijā ir 12 tūkstoši mašīnu,» stāsta Vladimirs Reskājs, Carguru (SIA Slyfox) vadītājs. Ja Carguru tīklā būtu daudz vairāk mašīnu, pakalpojums būtu ērtāks un pieejamāks. Vladimirs arī iepriekš ir izteicies, ka koplietošanas pakalpojums labi strādās tad, kad līdz nomas mašīnai jāiet piecas minūtes un arī braucienu varēs beigt piecu minūšu attālumā no galamērķa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā Carguru, arī CityBee kopš oktobra sākuma Rīgā piedāvā vieglo auto koplietošanas pakalpojumu.

Sākumā galvaspilsētā būs pieejamas 200 CityBee koplietošanas automašīnas, un ar laiku to skaits tiks palielināts. «Braucieni ar CityBee būs aptuveni par 40% lētāki, salīdzinot ar taksometru pakalpojumiem, un par 10 līdz 15% lētāki par Carguru,» apgalvo Luks Īla (Lukas Yla), CityBee vadītājs. Carguru (SIA Slyfox) vadītājs Vladimirs Reskājs nav informēts par CityBee cenas un tarifu sistēmu, tāpēc, nesalīdzinot divus pakalpojumu sniedzējus, norāda, ka viņam ir prieks, ka kaimiņi lietuvieši redz lielu potenciālu auto koplietošanai Rīgā un izvēlas mūsu valsti kā tirgu, kurā darboties. «Uzskatu, ka tas ir labs signāls šim segmentam kopumā. Mēs no savas puses turpināsim iet dziļāk IT risinājuma attīstībā, piedāvājot arvien labāku un ērtāku servisu lietotājiem. Carguru jaunā versija ir tikai divus mēnešus veca, un mums padomā ir daudz kas, ar ko pārsteigt lietotājus un konkurentus,» sola V. Reskājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā gadā auto koplietošanas pakalpojuma Carguru lietotāju skaits ir pārsniedzis 4000 cilvēku un ir notikuši vairāk nekā 11 tūkstoši nomas gadījumi

«Šis bija sākuma gads ne tikai Carguru, bet arī auto koplietošanai Latvijā kopumā. Paveikto un rezultātus vērtēju pozitīvi. Izdevās gan ieinteresēt sabiedrību, gan stabilizēt pakalpojuma darbību. Diemžēl neizdevās šogad palielināt autoparka izmērus līdz cerētajam līmenim, jo lielākus resursus un laiku izlēmām ieguldīt tieši pašas sistēmas attīstībā. Spējām pilnveidot sākotnējo versiju ar jaunām funkcijām un paplašināt potenciālo lietotāju loku. No novembra piedāvājam risinājumu uzņēmumiem, jaunu tarifu plānu ar nulles pašrisku, kā arī 24 stundu likmi,» stāsta Vladimirs Reskājs, auto koplieotšanas pakalpojuma Carguru vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā Carguru idejas autors Vladimirs Reskājs plāno Rīgā ieviest automašīnu koplietošanas pakalpojumu

Skaidrojot, ko nozīmē šāds pakalpojums, Vladimirs teic, ka tā ir mašīnu īslaicīga noma – cilvēks paņem auto tur, kur to vajag, un lieto tik ilgi, cik nepieciešams, samaksājot par lietošanas laiku. Vairākās vietās Rīgā būs vieglās automašīnas, kurās jebkurš, kurš būs lejupielādējis Carguru mobilo lietotni, izgājis reģistrācijas procedūru un atbildīs lietošanas noteikumiem, varēs iznomāt auto uz konkrēto laiku, kas nepieciešams. «Viss process, sākot no reģistrācijas un beidzot ar mašīnas iznomāšanu un aizvēršanu, notiek caur aplikāciju,» viņš saka.

Testa fāzē uzņēmums sāks darbu ar 12 mašīnām. «Tās jau ir iegādātas un no maija sākuma tiks izvietotas Rīgas centrā. Līdz vasaras vidum plānojam mašīnu skaitu palielināt līdz 50, bet līdz gada beigām līdz 200, jo šī pakalpojuma atslēgvārds ir mašīnu blīvums. Auto koplietošana strādā tad, kad mašīna ir vajadzīga, tā ir viegli pieejama,» saka Vladimirs. Šobrīd braukšanas maksa ir 27 centi minūtē, bet stāvēšanas maksa – deviņi centi minūtē dienā un trīs centi minūtē naktī. Tarifā iekļautas visas izmaksas, kas saistītas ar mašīnas lietošanu – degviela, stāvvietas, OCTA, KASKO, nodokļi utt. Tarifu plāna galvenā ideja bija ekonomiskā pamatotība. «Tam jābūt rentablam un no biznesa viedokļa saprotamam. Man ir svarīgi, lai tas ir lētāk par pašu lētāko Rīgas taksometru, lai gan pasaulē šis pakalpojums netiek uzskatīts par konkurentu taksometru biznesam, bet gan par privātā transporta alternatīvu,» saka Vladimirs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidu budžets nozīmē visa iesāktā finansēšanu pērnā gada līmenī ar šīs Saeimas korekcijām, bet netiek skarti nodokļu ieņēmumu apmēri, kuriem, pēc visām prognozēm, 2019. gadā jāaug

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka apstiprināta budžeta iztrūkums nav traģēdija, šādam gadījumam ir paredzēta noteikta kārtība. Līdzīga kārtība tehniskā budžeta gadījumā, kāda ir Latvijā, ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko īsti nozīmē tehniskais budžets un ar ko tas atšķiras no īstā – Saeimā akceptētā?

Tehniskais budžets ir iespēja – mehānisms – nodrošināt valsts funkcionēšanu bez Saeimā apstiprināta budžeta likuma. Tas dod pilvaras finanšu ministrei veikt konkrētus valsts naudas maksājumus – izdevumus. Ir noteikti limiti – ierobežojumi – attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, kuri ir noteikti tieši tādā pašā apmērā, kādi tie bija 2018. gadā. Vienlaikus jaunā Saeima veica grozījumus un paredzēja, ka pašreizējā tehniskā – pagaidu – budžeta izdevumi ir atbilstoši Latvijas apstiprinātajam vidējā termiņa 2018.–2020. gada budžeta ietvaram, turklāt ir atļauti visi izdevumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu programmu apguvi, par to realizāciju pienākošajām atlīdzībām, ir papildu līdzekļi algām, pensijām un pabalstiem, kā arī nauda pašvaldībām, to funkciju nodrošināšanai un arī Satversmes tiesas lēmumu izpildei attiecībā par tiesnešu un prokuroru algām, kā arī mediķu virsstundu darba apmaksai. Minēto iemeslu dēļ faktiski var uzskatīt, ka pērnais gads turpinās šogad. Savukārt īstajā – Saeimas akceptētajā – 2019. gada valsts budžetā būs ietvertas jaunās valdības izveidotāju iniciatīvas. Protams, šo jauno iniciatīvu rezultātā lielākoties ir gan ieguvēji, gan arī zaudētāji, taču tas ir politiskās vienošanās rezultāts. Vienlaikus, veidojot jauno 2019. gada budžetu, jārēķinās, ka daļa līdzekļu, kas ir budžeta 2018. gada bāzē, būs jau iztērēti. Protams, 2018. gada budžetā bija arī tādi pasākumi, kuri vairs netika finansēti 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības par 2020.gada budžetu, tomēr tas tiks virzīts uz Saeimu

LETA, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības par 2020.gada budžetu, tomēr piektdien notikušajā sanāksmē puses atbalstīja budžeta virzīšanu izskatīšanai Saeimā.

Piektdien valdības un sociālo partneru veidojošajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tika skatīts 2020.gada budžets. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valde jau ceturtdien atzina, ka tā neatbalsta 2020.gada budžetu, uzskatot, ka tajā valdība nav ieklausījusies sociālajos partneros, kā arī valdība ignorējusi likumus, kas paredz finansējuma pieaugumu veselības aprūpei un izglītībai.

Tiesa, NTSP sēdē arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns gan piebilda, ka viņa vadītā organizācija nav pret 2020.gada budžetu, bet gan LBAS iestājas par uzlabojumiem budžetā, kurus organizācija cer panākt, kamēr 2020.gada budžets tiks skatīts Saeimas komisijās. «Mūsu mērķis nav valdības krīze. Tomēr ceram, ka budžets tiks pieņemts ar nelieliem uzlabojumiem, ietverot to, kas minēts valdības deklarācijā,» piebilda LBAS vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien atbalstīja priekšlikumu grozījumos Maksātnespējas likumā, kas paredz maksātnespējas procesa administratorus pielīdzināt valsts amatpersonām.

Tā kā kopumā grozījumiem likumā iesniegti 133 priekšlikumi, parlaments tagad turpina izskatīt arī nākamos.

Ierosinājumu maksātnespējas administratorus pielīdzināt valsts amatpersonām atbalstīja 76 dažādu partiju pārstāvji, vēl trīs deputāti - Vladimirs Reskājs (LA), Māris Kučinskis (ZZS) un Irina Cvetkova (LKS) bija pret. Savukārt Jānis Junkurs, Ingmārs Līdaka (ZZS), Klāvs Olšteins un Viktors Valainis balsojumā atturējās, bet vēl desmit parlamentārieši tajā nepiedalījās.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) debatēs norādīja, ka pēdējo gadu prakse liecina, ka administratora rīcība dažkārt neatbilst likumdevēja paredzētajam rīcības un kompetences modelim.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Dzīve izsmērētās inflācijas apstākļos

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 28.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējā devalvācija Latvijā ir izslimota, bet tas nenozīmē, ka mēs būtu kļuvuši imūni pret globālo kaiti vārdā Gigantiski Valstu Parādi; rūgtenās zāles pret to rīs visi

Latvijas tauta un ekonomika savu rūgto taupības un valūtas iekšējās devalvācijas zāļu kausu ir izdzērusi. Iejūtīgie starptautiskie apmeklētāji, kas nāk aplūkot atspirgstošo neseno sirdzēju, izsaka komplimentus par sārtajiem vaidziņiem un runā par Latvijas krīzes «mācībām». Pēdiņās vietējā mācībstunda liekama tāpēc, ka neviens to negrasās atkārtot, jo tik rūgtas zāles nevienas Rietumu zemes elektorāts nenorītu, tomēr ar samilzušajiem Rietumvalstu parādiem jādara kaut kas būs. Latvijā tas bija iespējams ap- stākļu sakritību virknes dēļ, kas gan ir cits stāsts, ko šeit nepīšu klāt.

Kā jau norāda termins «iekšējā devalvācija», pirmskrīzes kredītu dzīrēs šeit bija sagāzts pārāk daudz naudas, un lata vērtībai bija jākrītas, tikai devalvācija tika vadīta tā, ka nekriās pašas valūtas vērtība, bet gan tika strauji bremzēti valsts ierastie tēriņi un ievērojami kritās iedzīvotāju rocība un spēja tērēt. Paralēli savilktās jostas taktikai Latvijā risinājums tam tika rasts ar vienvirziena aviobiļešu pirkšanu uz labvēlīgākiem darba tirgiem. Šo scenāriju gluži fiziski nevar atļauties visi, un jebkurā gadījumā šāda veida taupība Rietumu valstsvīriem būtu politiska pašnāvība. Varam nešaubīties, ka tāda nenotiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima apstiprina jauno Straujumas valdību

LETA, 22.01.2014

Demisionējušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Ministru prezidenta amatam nominētā zemkopības ministre Laimdota Straujuma Saeimas ārkārtas sēdes laikā, kurā notiek balsojums par uzticības izteikšanu Laimdotas Straujumas veidotajam Ministru kabinetam.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti. Jauno valdību neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība Saskaņas centrs, divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nav pašreizējā koalīcijas sastāvā, - Vladimirs Reskājs un Inga Vanaga atturējās. Balsojumā nepiedalījās divi jaunās koalīcijas parlamentārieši - Valdis Liepiņš (RP) un Juris Viļums (RP), kā arī divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nepārstāv jauno valdību - Inga Bite un Dāvis Stalts.

Šajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16. un 17. novembrī Rīgā notiks Baltijā lielākais starptautiskais forums, kas veltīts e-komercijas jomai – Rietumu eCom21.

Šogad foruma galvenā tēma ir E-Commerce HD2 – Homo Digitalis in High Definition. Tā dalībnieku uzmanības centrā būs cilvēks – klients, kura intereses nosaka mūsdienu tiešsaistes industrijas attīstību.

Konferences eCom 21 patrons tradicionāli ir Rietumu Banka.

Kā human-based ecommerce maina biznesa modeļus

eCom21 tiek rīkots jau sesto reizi, un par tā galveno tēmu katru gadu tiek izvēlēti būtiskākie un aktuālākie tiešsaistes industrijas jautājumi. Šoreiz foruma rīkotāji piedāvā apspriest vienu no elektroniskās komercijas attīstības pamattendencēm, kas noteiks tās nākotnes virzienus un formas.

„2017. gada konferences centrālā līnija ir human-based ecommerce,” stāsta eCom21 programmas direktors Mihails Bode. „Ekosistēmas centrā mēs redzam cilvēku ar viņa izvēli un vēlmēm, ar visu, kas viņu veido, ar viņa uzvedību un drošības prasībām. Pasaule, tai skaitā digitālā pasaule, vienlaikus gan kļūst sarežģītāka, gan arī sadalās atomos. Piedāvāt un pārdot preces un pakalpojumus tiešsaistē bez personalizācijas kļūst aizvien grūtāk. Lai gūtu panākumus, ir jāņem vērā tas, kā uzvedas un ko grib ne tikai cilvēki kopumā, bet arī katrs indivīds, kuru, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, spējam ieraudzīt patiešām high definition – tātad ar augstu izšķirtspēju.”

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Konkursa komisijai jāuzņemas atbildība

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 11.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc neveiksmīgā mēģinājuma VID ģenerāldirektora amatā apstiprināt Māri Skujiņu tiks sludināts jauns atklāts konkurss. Tas mudina domāt par konkursa komisijas, kuras vadībā ir Valsts kancelejas direktors, kapacitāti. Jāteic, ka iepriekšējais konkurss nodemonstrēja komisijas totālu impotenci.

Turklāt nebija jau jāuzlauž seifi, vajadzēja vien ielūkoties Lursoft. Vai komisijai tas prātā neienācā? Izbrīna komisijas vadītāja Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska teiktais, ka viņa rīcībā nebija žurnālistu sniegtās informācijas. Jājautā – kāpēc? Tā nekādā gadījumā nav klasificēta, bet publiski pieejama. Vai tas nozīmē, ka konkursa komisija neprot pārbaudīt pretendentus un tai nav nepieciešamo iemaņu? Jo ļaunāk. Tādā gadījumā tas ir testimonium paupertatis konkursa komisijai.

Jāteic, ka komisija arī iegāza M. Skujiņu, jo viņš zināmā mērā paļāvās, ka, ja jau viņu izvirza, tad viss ir kārtībā. Daudz tiek runāts par to, ka profesionāļi nevēlas piedalīties šādos konkursos, jo tas nozīmē, ka viņi tiks atdoti sabiedrības saplosīšanai. Normālā situācijā šo «saplosīšanu» izdarītu komisija un šaubīgs kandidāts nemaz sabiedrības vērtējumam netiktu piedāvāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Uzņēmumu Reputācijas Tops prezentēs jau desmito korporatīvās reputācijas analīzi, apskatot ne tikai 2014. gada reputācijas izmaiņas, kāpumus un kritumus, bet arī analizējot aizvadītās dekādes spilgtākās tendences.

2014. gada Latvijas uzņēmumi ar augstāko reputāciju tiks apbalvoti jau 17. jūnijā, bet ar pētījumu Dienas Biznesa lasītāji varēs iepazīties 18. jūnijā - žurnālā Uzņēmumu Reputācijas Tops.

Reputācijas Tops šajos gados kļuvis par ļoti būtisku tirgus notikumu barometru, skaidri identificējot dažādu tirgus svārstību un aktivitāšu ietekmi uz reputācijas reitingiem. Pirmie topa gadi kompāniju vadītājiem lika izvērtēt arī sociālās atbildības nozīmi uzņēmuma reputācijā.

Īss ieskats vēsturē:

Pētījums uzņēmumu reputācijas līderu noskaidrošanai pirmo reizi tika veikts 2005. gadā. Eksperti bija vienisprātis, ka Reputācijas Tops rosinās uzņēmējus novērtēt reputācijas spēku biznesā. Pirms desmit gadiem topā iezīmējās būtiska tendence – topa vietas ieņēma gan pelnošas korporācijas, gan 2005. gadā zaudējumus cietuši uzņēmumi, pierādot, ka ne vienmēr apgrozāmo līdzekļu daudzums nosaka to, kurš komersants būs sabiedrībai vai saviem sadarbības partneriem tīkamākais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor izsniegusi līzinga finansējumu 950 tūkstošu eiro apmērā autoparka paplašināšanai auto koplietošanas pakalpojuma sniedzējam Carguru.

Papildu transportlīdzekļi ļaus uzņēmumam padarīt servisu vēl pieejamāku, kā arī nodrošinās lietotājus ar jauniem mobilitātes risinājumiem.

Luminor sadarbību ar Carguru, kas ir pirmais auto koplietošanas pakalpojumu sniedzējs Latvijā, uzsāka jau 2017. gadā, kad par saņemto finansējumu 450 000 eiro apmērā tika iegādātas pirmās 30 koplietošanas automašīnas. Savukārt šogad Carguru autoparks tiks papildināts vēl ar 46 hibrīda automašīnām, kas veicinās ekonomiskāku un dabai draudzīgāku pārvietošanos galvaspilsētā un ārpus tās robežām.

“Tagad, kad strādāšana no mājam ir mūsu ikdiena, personīgās automašīnas tiek izmantotas retāk, taču neatkarīgi no tā, par tām ir jāturpina veikt dažādi regulārie maksājumi, piemēram, transportlīdzekļa ekspluatācijas un ceļa nodokli, segt apdrošināšanas, stāvvietas un auto uzturēšanas izmaksas. Ilggadējā sadarbība ar Luminor Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem ir nodrošinājusi iespēju pārvietoties zaļāk un arī ekonomiskāk,” norāda Vladimirs Reskājs, Carguru vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Startup, kuru attīstībai vajadzētu sekot līdzi 2018. gadā

Anda Asere, 16.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Domāju, ka 2018. gadā Latvijā vajadzētu parādīties jaunuzņēmumiem apdrošināšanas jomā. Šis lauks Latvijā ir faktiski tukšs un ir perspektīvs.»

Vaicāta, kuru startup attīstībai vajadzētu sekot līdzi 2018. gadā, Startup Wise Guys jaunzņēmumu atlases vadītāja un Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas Startin.lv vadītāja Egita Poļanska laikrakstam Dienas Bizness min vairākus – HackMotion, CastPrint, Notakey, DigiPulse, TheMonetizr, Robotic Solutions, CEnOS, Solfeg.io un Airboard.

«Protams, ļoti interesē, kā veiksies Anatomy Next ar lielo investīciju raundu, kā arī dažiem citiem salīdzinoši lielajiem jaunuzņēmumiem,» teic E.Poļanska.

Nordigen līdzdibinātājam Robertam Bernānam ir interesanti sekot līdzi jaunuzņēmumiem, kuri strādā konservatīvās nozarēs, tādēļ viņš vēros, kā veiksies Edurio, kā arī nosacītiem jaunpienācējiem – Anatomy Next un Toneboard. «Latvijā ir virkne ar jaunuzņēmumiem, kas pierādījuši sava produkta vērtību, un būs interesanti pavērot, kuri no tiem spēs kļūt par patstāvīgiem biznesiem. Šajā grupā ir diezgan daudzi jaunuzņēmumi, starp kuriem minami ir tādi kā Notakey un Hackmotion,» viņš teic. Savukārt Anatomy Next līdzdibinātājs Sandis Kondrāts aicina sekot līdzi Toma Zvidriņa aktivitātēm Silīcija ielejā, būvējot Latvijas un ASV ekonomisko tiltu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto koplietošanas pakalpojumu sniedzējs Carguru sācis darbu pie investora piesaistes, lai šogad attīstītu pakalpojuma sniegšanu jaunā līmenī, informē uzņēmums.

«Pieprasījums pēc pakalpojuma turpina pieaugt, tādēļ līdz gada beigām nepieciešams būtiski palielināt automašīnu skaitu un vēl vairāk paplašināt darbības zonu, lai pakalpojums būtu ērti pieejamas arvien plašākā Rīgas teritorijā, īpaši Rīgas mikrorajonos. Šī iemesla dēļ pašlaik aktīvi meklējam investoru, ar kura palīdzību plānojam attīstīties daudz ātrāk,» stāsta Carguru idejas autors Vladimirs Reskājs.

Carguru martā ir palielinājis autoparku, iegādājoties 9 jaunas automašīnas, tostarp 4 jaunus Yaris Hybrid un 5 jaunus Auris Hybrid. Kopumā Carguru lietotājiem šobrīd pieejamas 30 automašīnas.

Autoparka papildinājums ļāvis arī paplašināt Carguru auto koplietošanas stāvvietu skaitu darbības zonās Rīgā. Šobrīd, papildus autostāvvietām Rīgas centra rajonā un populārāko tirdzniecības centru tuvumā, ir izvietotas 10 jaunas nomas beigšanas zonas mikrorajonos - Āgenskalnā, Purvciemā, Mežciemā, Ziepniekkalnā un VEF rajonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbraukšana kā fenomens pēdējā dekādē ir pieņēmies spēkā ļoti strauji un daudzos tirgos kļūst par alternatīvu privātajam auto, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Baltijas valstis ir starp līderiem Eiropā ar savu tālejošo domāšanu regulējumā, kas ļauj izmantot tādas modernās tehnoloģijas kā kopbraukšanas mobilās lietotnes,» vērtē Enns Metsars (Enn Metsar), Uber vadītājs Baltijā. Igaunijas īstermiņa savstarpējās auto nomas kompānijas Autolevi Latvijas tirgus vadītājs Kaspars Salenieks spriež, ka auto koplietošanas kompānijām ir izdevies trāpīt ar lietotājiem svarīgām lietām – gaidīšanas laiku, paredzamu cenu un izvēles iespēju. Tāpat viņš pieļauj, ka šī pakalpojuma attīstību sekmējusi taksometru nozares nesakārtotība. Moller Auto biznesa attīstības vadītājs Arturs Cjunskis teic, ka šobrīd bieži kopbraukšana ir nomas paveids, kura lielākā priekšrocība ir samaksa par patērēto laiku braucot, piemēram, auto var iznomāt arī uz pusstundu vai pat desmit minūtēm, kamēr agrāk noma bija vismaz uz diennakti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

CityBee: Pirmais mēnesis Rīgā ir bijis tiešām labs

Anda Asere, 05.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā mēnesī CityBee auto koplietošanas pakalpojumu Latvijā ir izmēģinājuši astoņi tūkstoši cilvēku, kuri veikuši tuvu pie 30 tūkstošiem braucienu

«Pirmais mēnesis Rīgā ir bijis tiešām labs. Bijām pārsteigti par tirgus atsaucību. CityBee jau bija diezgan labi zināms mobilitātes pakalpojumu zīmols, taču esam pārsteigti par to, ar cik lielu uzmanību mediji un cilvēki Latvijā pieņēma pakalpojumu un vēlējās to pamēģināt,» saka Luks Īla (Lukas Yla), Lietuvas kompānijas CityBee vadītājs.

Auto koplietošanas platforma Carguru darbojas jau vairāk nekā divus gadus. Vaicāts, vai šī mēneša laikā ir jūtamas izmaiņas lietotāju uzvedībā, Carguru (SIA Slyfox) vadītājs Vladimirs Reskājs teic, ka šobrīd nekādas specifiskas izmaiņas nejūt. «Turpinās izaugsme, kas ir vērojama kopš paša pirmā mēneša, kad Carguru parādījās Rīgā. Lietotāju skaits ar katru dienu kļūst arvien lielāks. Pieaug gan privātais, gan korporatīvais segments. Izaugsme saglabājas arī pārējos rādītājos – braucienu skaitā, nobrauktajos kilometros un braucienos pavadītajā laikā. Kopš paša sākuma koncentrējāmies uz kvalitatīvu un sabiedrības interesēm atbilstošu pakalpojumu, to novērtē arī lietotāji un turpina ieteikt Carguru citiem,» tā viņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā dzimuši arvien jauni jaunuzņēmumi un tie arvien vieglāk sevi piesaka pasaulē kā globāli spēlētāji

«2017. gads ir bijis pārmaiņu pilns jaunuzņēmumu vidē gan Latvijā, gan pasaulē. Kriptovalūtu investīcijas stratēģijas tiek pārspriestas taksometros, frizētavās un tirgū, kamēr par pūļa finansējumu interesējas vien retais. Latvijas jaunuzņēmumi arvien vieglāk sevi pasaulē piesaka kā globāli spēlētāji, tai skaitā piedaloties vadošajos pasaules biznesa akseleratoros Techstars, 500 Startups un Startup Bootcamp. Investīciju vide soli pa solim attīstās, gan rodoties jauniem investoriem kā TechHub Riga dibinātāja Andra Bērziņa Change Ventures, gan arī Latvijā investējot starptautiskiem fondiem, piemēram, Karma Ventures. Slush laikā organizētajā paneļdiskusijā par jaunuzņēmumu vidi Latvijā bija pilna telpa ar mediju pārstāvjiem un investoriem no Skandināvijas, Lielbritānijas, Turcijas un citām valstīm. Arī Ekonomikas Ministrija sper aktīvos soļus jaunuzņēmumu vides uzlabošanā, gan ar startup nodokļu likumu, gan akselerācijas fondiem, gan jaunuzņēmumu atbalsta speciālista pozīciju Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā. Ne visa likumdošana virzās tik gludi, kā varētu vēlēties, bet noteikti ejam pareizajā virzienā,» vērtē Ernests Jenavs, Edurio dibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Ar kādiem auto brauc mūsu deputāti?

Dienas Bizness, 21.02.2014

Volvo

V.Agešins (SC) - modelis: S80 / izl. gads: 2003
G.Igaunis (RP) - modelis: 40 / izl. gads: 2001
E.Demiters (RP) - modelis: HC60 / izl. gads: 2012
N.Kabanovs (SC) - modelis: V70 / izl. gads: 2002 un modelis: V70 / izl. gads: 1999
D.Zaķis (V) - modelis: XC60 / izl. gads: 2011
J.Ozoliņš (RP) - modelis: XC90 / izl. gads: 2007
R.Ražuks (RP) - modelis: 240 / izl. gads: 1990
I.Laizāne (VL-TB/LNNK) - modelis: 940/ izl. gads: 1996
I.Zujevs (SC) - modelis: n/a / izl. gads: 2009
E.Siliņa (pie frakcijas nepieder) - modelis: n/a / izl. gads: 2005

Foto: REUTERS/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputātu privāto automašīnu vidū ir gan prestižu auto marku spēkrati, gan tautā iecienītas automašīnas, un deputātu iecienītākās auto markas Volvo, Volkswagen, Toyota un BMW.

Tā liecina Sabiedrības par atklātību – Delna veiktā analīze, kurā noskaidrots, kādas automašīnas deputātiem atrodas lietošanā vai īpašumā.

Saeimas deputātu privātie un lietojamie auto ir ļoti atšķirīgi, līdzīgi kā tas ir sabiedrībā, kur auto var būt pēdējo gadu jaunākie modeļi vai desmit un vairāk gadus vecas mašīnas.

Saeimas deputātu par 2012. gadu iesniegtās VID amatpersonas deklarācijas liecina, ka populārākās markas braucamrīki, kas parlamentāriešiem atrodas īpašumā vai lietošanā, ir Volvo, Volkswagen, Toyota un BMW. Šī markas automašīnas arī ir starp TOP 10, kas Latvijā ir visvairāk reģistrētas. Deputātiem īpašumā esošie auto vidēji ir gandrīz par četriem gadiem vecāki, nekā lietošanā esošie, proti, vidējais īpašumā esošo auto ražošanas gads ir 2001., pretēji lietošanā esošo mašīnu ražošanas gadam, kas ir 2005.gads.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā daudzi jaunuzņēmumi piesaistījuši finansējumu tālākai attīstībai, tāpat arī notikuši vairāki apvienošanās darījumi, kas apliecina šī biznesa virziena potenciālu

«Panākumu šogad nav trūcis. Pirmkārt, jāatzīmē Infogr.am pievienošanās Prezi, kas ir trekns komats vienam no Latvijas redzamākajiem jaunuzņēmumiem, tālāk augot jau globāla biznesa sastāvā. Sonarworks ir priecējuši ar savu straujo izaugsmi un sākuši strādāt ne tikai ar audio profesionāļiem, bet arī vienkāršiem audiofīļiem – šomēnes piesaistītais pusmiljons no Karma Ventures, kam tā ir pirmā investīcija Latvijā, apstiprina šī virziena potenciālu. Arī Anatomy Next un Funderful panākumi ASV sarežģītajā izglītības tirgū liek lepoties un parāda, ka papildu finanšu tehnoloģijām Latvijā sāk nostiprināties arī izglītības tehnoloģiju tradīcijas,» teic Ernests Jenavs, Edurio dibinātājs. Arī Nordigen līdzdibinātājs Roberts Bernāns izceļ Infogr.am, ko iegādājās Prezi, jo tas ir ļoti labs signāls, ka Latvijā var izveidot, nevis tikai funkcionējošu jauzņēmumu, bet arī attīstīt to līdz pārdošanai, un Sonarworks, kuri ne tikai ieguvuši vairākas balvas, bet arī kļuvuši par zināmiem nozares spēlētājiem. Vēl viņš izceļ Printful, kas turpina strauji attīstīties un šovasar atvēra ražotni Latvijā. «Manā skatījumā Sonarworks ir viens no perspektīvākajiem Latvijas jaunuzņēmumiem. Šogad viņiem bija ļoti labs gads – ir saņemti vairāki apbalvojumi un tika piesaistītas investīcijas no Igaunijas riska kapitāla fonda Karma Ventures,» saka Vladimirs Reskājs, Carguru līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Enerģijas dzērienus lieto kopā ar kafiju

Dienas Bizness, 20.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) nogādāts jaunietis, kurš enerģijas dzērienus lietojis kopā ar kafiju. Ar šādu dzērienu kombināciju puisis bija mēģinājis nakti palikt nomodā, tomēr no lielā kofeīna daudzuma jaunietim palicis slikti un viņš izsaucis ātro palīdzību, vēsta laikraksts Diena.

Turklāt - tā puisim nav bijusi pirmā reize, kad viņš nonācis līdzīgā situācijā. Slimnīcā jaunietis nogādāts ar ļoti ātru, neregulāru sirdsdarbību un augstu asinsspiedienu. Tikai pēc diennakts ārstniecības iestādē sirdsdarbība puisim atgriezās normas robežās, skaidro laikraksts.

BKUS bērnu kardioloģe Ingūna Lubaua norādījusi - gadījumi, kad enerģijas dzērienu dēļ slimnīcā nonāk jaunieši, nav reti. Visbiežāk tas notiek, sākoties skolai septembrī vai eksāmenu laikā pavasarī.

Lai novērstu šādas situācijas, vairāk nekā pirms gada tika sākta diskusija par nepieciešamību līdzīgi kā alkoholu aizliegt enerģijas dzērienu tirdzniecību personām jaunākām par 18 gadiem. Lai gan likumprojektu, kas to paredz, Saeima apstiprināja 1. lasījumā, patlaban tas iestrēdzis un uz priekšu nevirzās. Deputāti gan sola pie šī jautājuma drīz atgriezties, un, iespējams, Lietuvas nesenais lēmums aizliegt enerģijas dzērienu tirdzniecību bērniem līdz pilngadībai būs pamudinājums arī Latvijai darīt to pašu, raksta Diena.

Komentāri

Pievienot komentāru