Veselības ministrija (VM) un Labklājības ministrija (LM) izstrādās pārejas noteikumus attiecībā uz tabakas aizstājējproduktu aizliegumu Bērnu tiesību aizsardzības likumā un Tabakas likumā, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē sacīja VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane.
Viņa informēja, ka grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir saistīti ar grozījumiem Tabakas likumā, kurš šobrīd ir apstiprināts pirmajā lasījumā, un paredz konkrētu tabakas aizstājējproduktu definīciju, pārdošanas aizliegumu un lietošanas ierobežojumus, piemēram, izglītības iestādēs.
LM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršulskis uzsvēra, ka tabakas aizstājējprodukti pēdējos gados kļuvuši arvien populārāki, kā piemēru minot nikotīnu saturošos želejas spilventiņus, kuru lietošana ir bīstama bērniem. Vienlaikus to lietošana ir grūti konstatējama, jo spilventiņi izdala patīkamu aromātu, tomēr neizdala dūmus un nav redzami aiz vaiga.
"Šobrīd Bērnu tiesību aizsardzības likums neietver nekādas sankcijas, tabakas aizstājējprodukti nav regulēti, tādēļ mēs redzam nepieciešamību papildināt šo likumu ar smēķēšanu un dažādu nikotīnu saturošu vielu lietošanu bērnu vidū, lai sauktu pie atbildības gan lietotājus, gan pircējus," skaidroja Uršulskis.
Valsts Pašvaldības policija uzsvēra, ka būtu nepieciešams ieviest arī aizliegumus saistībā ar šo vielu iegādi un citu cilvēku iesaistīšanu, jo nereti bērni mēdz iegādāties paši, lūgt pieaugušajiem, lai tie nopērk, izmantot pasta pakalpojumus vai iegādāties ārvalstīs un paši realizēt.
Kamēr nav stājušies spēkā grozījumi Tabakas likumā, Feldmane atzīmēja, ka arī šie nosacījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā nevar būt spēkā. Tādēļ VM ar LM sagatavos pārejas noteikumus, kas stātos spēkā ne ātrāk, kā stājas spēkā grozījumi Tabakas likumā.
Tāpat komisijas sēdes dalībnieki vienojās, ka uz nākamo lasījumu LM kopā ar Valsts Pašvaldības policiju precizēs seksuālās vardarbības definīciju Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Kā skaidroja Uršuļskis, šajā likumā seksuālā vardarbība definēta kā bērna iesaistīšana seksuālās darbībās, ko bērns nesaprot vai kam nevar dot apzinātu piekrišanu, tomēr Krimināllikumā tā esot definēta citādāk. Tādēļ LM vērtējumā būtu nepieciešams noteikt plašāku seksuālās vardarbības jēdzienu, pieminot arī, kas ir bērna seksuālā izmantošana.
LM rosina papildināt likumu ar definīciju, ka "bērna seksuālā izmantošana ir bērna iesaistīšana jebkādās seksuālās vai citās darbībās ar mērķi sniegt vai gūt seksuālu stimulāciju vai seksuālu apmierinājumu, ko veic pieaugušais vai cits bērns, kurš sava vecuma vai attīstības dēļ atrodas atbildības, uzticības vai spēka pozīcijās attiecībā pret upuri".
LM Valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite norādīja, ka arī bērna seksuālo izmantošana būtu jādefinē, jo, piemēram, arī bērns līdz 14 gadu vecumam, kurš izdarījis šāda veida noziedzīgo darījumu, rīkojušies tā kaut kādu iemeslu dēļ, iespējams, piedzīvojot līdzīgus nodarījumu bērnībā. Tādiem bērniem arī ir nepieciešama palīdzība.
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere norādīja, ka piedāvātais skaidrojums ir neprecīzs, nav skaidrs, vai bērnu seksuālajai izmantošanai ir sasaiste ar seksuālo vardarbību.
Arī Valsts Pašvaldības policija piekrīt, ka jēdziens ir jāprecizē, tomēr tam ir jābūt saprotam arī sabiedrībai, tādēļ būtu ieteicams paplašināt bērnu seksuālās izmantošanas definīciju.
