Šonedēļ biroju ēka Talejas ielā 1, kura plašāk pazīstama kā “Valsts Ieņēmumu dienesta” (VID) mājvieta ieguvusi nosaukumu “VALSTS BIROJI”, tādējādi norādot uz nozīmīgām pārmaiņām ēkas lietotāju vidū.

Ēka kļuvusi par pirmo centralizēto valsts biroju ēku, kurā apvienoti virkne valsts pārvaldes iestāžu biroju, tādējādi veicinot gan labāku sadarbību starp iestādēm, gan efektīvu telpu izmantošanu, kas ietver arī sanāksmju un citu telpu koplietošanu, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis Andris Vārna.

Valsts biroju ēkā Talejas ielā 1 turpina mājot Valsts ieņēmuma dienests, kas attālinātā darba ietekmē laika gaitā optimizējuši izmantoto telpu platību vairāk nekā uz pusi (no sākotnējās platības), tādējādi radot iespēju arī citām iestādēm izvietot šeit birojus. Patlaban ēku apdzīvo VID, VNĪ, atsevišķas Latvijas Republikas prokuratūras struktūras, Valsts robežsardzes administrācija, Jaunsardzes centrs, atsevišķas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta centrālā aparāta struktūrvienības, kā arī Nodokļu un muitas policija, kas no 2026. gada 1. janvāra nodalās no VID un kļūst par atsevišķu Iekšlietu ministrijas padotībā esošu iestādi. Oktobrī ēkā darbu uzsākusi arī Veselības inspekcija, savukārt 2026. gadā uz valsts biroja ēku pārcelsies Ekonomikas ministrija un tās padotības iestādes – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome, Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs un Centrālā statistikas pārvalde.

Publiskajā telpā periodiski izskan apgalvojumi, ka valstij pieder daudz tukšu ēku un neizmantotu telpu. Šis priekšstats rada maldīgu iespaidu par neefektīvu valsts īpašumu pārvaldību, tomēr dati rāda pretējo — stāsts par “daudzajām tukšajām telpām” ir mīts. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārvalda profesionālu nekustamo īpašumu portfeli, kurā no pamata portfelī esošajiem 694,5 tūkstošiem kvadrātmetru vakance ir tikai 9,9 tūkstoši kvadrātmetru, jeb 1,6 %.

Runājot par valsts nekustamajiem īpašumiem būtiski saprast, ka šobrīd visas ministrijas aktīvi strādā, lai sakārtotu tos VNĪ izveidotā Valsts nekustamo īpašumu informācijas sistēmā (VNĪIS). Tās mērķis ir veicināt vienotu izpratni par valsts nekustamo īpašumu sadalījumu atbilstoši to izmantošanas iespējām un sekmētu efektīvu valsts nekustamo īpašumu uzskaiti un pārvaldību.

Kopumā VNĪ pārvaldībā ir dažādi nekustamie īpašumi, tai skaitā publiskā sektora iestāžu lietotās ēkas, kultūras un izglītības funkciju nodrošināšanai nepieciešamie īpašumi, valstiski nozīmīga drošības infrastruktūra, piemēram, robežkontroles punkti, kā arī bezmantinieka manta. Pamata portfelī atrodas valsts pārvaldes iestāžu izmantotie objekti un ēkas, kuras iespējams efektīvi iznomāt, attīstīt un modernizēt. Aktīvu portfelī atrodas īpašumi, kurus nepieciešams pārvaldīt un uzturēt līdz lēmuma pieņemšanai par turpmāko rīcību. Šis portfelis VNĪ šobrīd veido 11 %, jeb 45 ēku un būvju īpašumi, kuru ēku kopējā platība sastāda 111,4 tūkstošus m2, no kuriem vakance ir 6,5 %. Savukārt atsavināmajā portfelī ir iekļauti īpašumi, kuri publiskā sektora iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus. Šajā portfelī nonāk arī valstij piekritīgā bezmantinieku manta, kas vairumā gadījumu tiek virzīta atsavināšanai. Šobrīd atsavināmajā portfelī atrodas 20 % no kapitālsabiedrības pārvaldībā esošo ēku kopējās platības, jeb 205,2 tūkstoši m2.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) slēgt līgumu konkursā par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) A2 korpusa būvniecības pabeigšanu.

IUB lēmums pieņemts, izskatot SIA "Aimasa" iesniegto sūdzību par VNĪ rīkotā konkursa rezultātiem.

VNĪ iepirkumā par A2 korpusa pabeigšanas būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi, būvdarbiem un autoruzraudzību uzvarēja piegādātāju apvienību "NSHC Group", kuras sastāvā ir SIA "Hanza Construction Group" un SIA "Baltic Construction Company".

"Aimasa" sūdzībā apstrīdēja konkursa rezultātus, uzskatot, ka uzvarētājs nepamatoti atzīts par atbilstošu vairākām kvalifikācijas prasībām, ka pasūtītājs nav pienācīgi pārbaudījis uzvarētāja līgumcenu, kā arī ka gan uzvarētājam, gan pašai "Aimasai" atsevišķos saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijos piešķirts nepamatots vērtējums.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pagājušajā gadā izsolēs atsavinājusi 130 nekustamos īpašumus, kuru izsoļu kopējā summa sasniegusi 9,5 miljonus eiro, informēja VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Viņš skaidro, ka Latvijas nekustamo īpašumu tirgum 2025. gads bija dinamisku pārmaiņu periods, bet 2026. gadā gaidāms jauns impulss gan dzīvojamā fonda, gan komerciālo īpašumu segmentos. Nekustamo īpašumu tirgu 2025. gadā ietekmēja kā makreokonomiskie apstākļi, tā publiskā sektora aktivitātes, kas 2026. gadā tikai pieaugs. Neraugoties uz augsto inflāciju 2023. - 2024. gadā, tirgus 2025. gadā demonstrēja pakāpenisku atdzīvošanos.

Tirgus aktivitāti ietekmēja arī 2025. gada 3. jūlijā veiktie būtiskie grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā valsts un pašvaldību iestādēm, nozīmīgi atvieglojot neefektīvu nekustamo īpašumu atsavināšanu.

Noslēgušās 9 valstij nevajadzīgo nekustamo īpašumu izsoles ar kopējo izsolīto vērtību 422 540 eiro, tostarp par 332 480 eiro nosolīta bijusī Latvijas Kino muzeja ēka Peitavas ielā 10, Rīgā, tās sākuma cena 302 480 eiro, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Šogad februārī VNĪ pabeidza telpu pielāgošanu Latvijas Kino muzeja vajadzībām VNĪ vadībā atjaunotajā "TabFab" kvartālā Miera ielā, Rīgā un muzejs ir atvērts apmeklētājiem.

Nams Peitavas ielā 10, kur vairāk nekā 20 gadus atradās Latvijas Kino muzejs, uzcelts 1870. gadā un ir labā vai apmierinošā tehniskajā stāvoklī. Īpašumu veido zemesgabals 684 kvadrātmetru platībā un uz tā esošā administratīvā ēka ar kopējo platību 831,3 kvadrātmetri un noliktava ar kopējo platību 582,8 kvadrātmetri. Ēka pārdota kopā ar blakus esošo namu, kurā jaunajam īpašniekam būs iespēja realizēt savas ieceres.

Atbilstoši kapitālsabiedrības stratēģijai, VNĪ ilgtermiņā uztur īpašumus, kas nepieciešami valsts pārvaldei, savukārt īpašumi, kuri publiskajām iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti publiskas izsoles ceļā vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem. Atsavināšana dod iespēju īpašumiem iegūt jaunu pielietojumu un valstij līdzekļus nozīmīgu projektu īstenošanai.

Valdība ir nodevusi rīcību ar valstij piekritīgo mantu – nekustamajiem īpašumiem, kustamo mantu un bezķermeniskām lietām un konfiscēto mantu – no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārziņā.

Izmaiņas ir stājušās spēkā šī gada 1. janvārī, samazinot birokrātiju, paātrinot īpašumu pārņemšanas procesu un ļaujot ietaupīt valsts budžetā teju 300 tūkstošus eiro. Plānots, ka funkcijas pārņemšana pilnībā noslēgsies līdz februāra beigām.

Līdz šim VID īstenoja valstij piekritīgās mantas administrēšanas procesu, kas ietvēra rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, un tā sadali atbilstoši iestāžu kompetencei, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām, finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem. Saskaņā ar izmaiņām VID pārziņā vēl uz gadu paliek darbības ar finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem, kā arī rīcība ar obligāti iznīcināmo kustamo mantu. VNĪ pārņem rīcību ar nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermenisko lietu, tajā skaitā, likvidēto uzņēmumu un bezmantinieku kapitāldaļu/akciju atsavināšanu. Saskaņā ar VID veiktajiem aprēķiniem, 65% gadījumu, pēc nekustamo īpašumu sadales atbilstoši iestāžu kompetencei, tie nonāk VNĪ pārvaldībā.

Valsts īpašumu pārdošanas apjomi šogad turpinās augt, jo sevišķi ievērojot 2025. gada vasarā pieņemtos grozījumus Publiskas perso-nas mantas atsavināšanas likumā valsts un pašvaldību iestādēm, paredz VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes loceklis Andris Vārna.

Aizvadītais gads iezīmējis aktivitātes atjaunošanos mājokļu tirdzniecī-bas sektorā, kas skaidri parāda tuvākā laika tendenci kopumā. Pircēju aktivitāte augs. Ekspertu galvenais skaidrojums ir Eiropas Centrālās bankas krītošās bāzes likmes 2024. gadā un 2025. gadā, Euribor likmēm nokrītot līdz līmenim, kad veidojas pircēkjiem pieņemama kreditēšana. Pēdējā gada laikā straujāk augušas lietotu mājokļu cenas, kas norāda uz augstu tirgus aktivitāti otrreizējā tirgū.

Pērn aizvien aktīvāk notikusi arī Valsts īpašumu atsavināšana izsolēs, ko vislabāk demonstrē VNĪ apkopotā statistika par darījumiem pēdējos trīs gados. Saistībā ar jau minētajiem grozījumiem paredzams darījumu pieaugums konkrētajā segmentā. Proti, grozījumi ļauj pārdot publiskas personas zemi, uz kuras atrodas privātpersonai piederošas, zemesgrāma-tā ierakstītas ēkas, kuras uzceltas uz spēkā esoša neapbūvēta zemesga-bala nomas līguma pamata. Par to un citām niansēm sīkāk A. Vārnas viedoklī.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Reterra” attīsta trīs dzīvojamo ēku projektus Rīgā, un jaunā biroju ēka “Lāčplēša Plaza” būs ceturtais nekustamā īpašuma attīstības projekts Latvijas galvaspilsētā.

Ēka, kas top Lāčplēša ielā 76, jau ir aktīvā būvniecības fāzē, un šobrīd vairāk nekā 75% telpu ir iznomātas. Ēkas pabeigšana plānota 2026. gada vasarā.

Četru stāvu biroja ēkas kopējā platība ir 1617 kvadrātmetri, no kuriem 405 kvadrātmetri paredzēti tirdzniecības telpām un 1212 kvadrātmetri – birojiem.

“Komerctelpu izmērus iespējams pielāgot nomnieku vajadzībām gan būvniecības laikā, gan pēc tās. Pieejamas telpas no 30 līdz 200 kvadrātmetriem, tādējādi projekts nodrošina elastību dažādiem biznesa risinājumiem. Telpas būs piemērotas gan mazām komandām, gan lielākiem uzņēmumiem,” skaidro Jevgenija Kiseļova, “Colliers Baltics” partnere un mazumtirdzniecības nodaļas vadītāja.

Ministru kabinets apstiprinājis Finanšu ministrijas virzītās privātās – publiskās partnerības (PPP) programmas “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” virzību 1. lotē, balsoties uz veiktajiem finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem un 7 pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem un atļauj programmas īstenotājām VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsākt iepirkuma procedūru privātā partnera piesaistei, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Tas dod zaļo gaismu, lai līdz 2030. gadam 7 Latvijas pašvaldībās – Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Tukumā, Jēkabpilī, Cēsīs un Gulbenē – uzbūvētu 1482 pieejamas cenas īres mājokļus valstij un pašvaldībām būtisku nozaru speciālistiem.

VNĪ plāno slēgt līgumus ar pašvaldībām jaunā gada sākumā. Ar šo programmu Latvijas valsts pirmo reizi iesaistīsies pašvaldības autonomo funkciju īstenošanā, sniedzot atbalstu no savas puses palīdzībai dzīvojamās telpas īrei nodrošināšanā ar pieejamības maksājuma līdzfinansēšanu.

Ar šo lēmumu noslēdzies sagatavošanās posms PPP programmas īstenošanai 1. lotē, kurā, pamatojoties uz Eiropas Investīciju bankas piesaistīto ekspertu veiktiem aprēķiniem un pašvaldību lēmumiem, apstiprināta konkrētu zemesgabalu un mājokļu skaita iekļaušana projektā.

Biroju ēkas “Lāčplēša Plaza” būvniecībā Rīgā, Lāčplēša ielā, 24. martā tika iemūrēts ēkas pamatakmens. Šis ir “Reterra” pirmais komerciālais nekustamā īpašuma attīstības projekts Latvijā, un būvuzņēmējs ir SIA “Mapri Būve”, kas ir uzņēmuma “Mapri” meitasuzņēmums Latvijā.

Papildus ēkas būvniecībai “Mapri Būve” kļūs arī par tās galveno nomnieku, nākotnē pārceļot savu Latvijas biroju uz ēku “Lāčplēša Plaza”.

Četru stāvu biroja ēkas kopējā platība būs 1812 kvadrātmetri, no kuriem 405 kvadrātmetri paredzēti tirdzniecības telpām un 1407 kvadrātmetri – birojiem. Būvniecības pabeigšana plānota 2026. gada vasarā.

“Reterra” izpilddirektors Reigo Randmets uzskata, ka “Lāčplēša Plaza” atspoguļo arī virzienu, kādā attīstās Rīgas nekustamo īpašumu tirgus: “Mēs būvējam rajonā, kas turpmākajos gados kļūs par arvien nozīmīgāku centru. Lāčplēša un Satekles ielu krustojums ir ļoti labi pieejama vieta ar intensīvu satiksmes plūsmu, un tās vērtība līdz ar jauniem attīstības projektiem tikai pieaugs. Šogad blakus biroju ēkai tiks atvērts “Lidl” veikals, un nākotnē teritoriju papildinās “Rail Baltica” terminālis.”

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) informē, ka līdz ar svētkiem pilnībā noslēgusies Latvijas–Krievijas robežas žoga izbūve. Projekta noslēguma posmā ekspluatācijā pieņemta lielākā daļa (72 no 99 km) no uzņēmuma SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate” izbūvētā žoga.

Līdz ar šo darbu pabeigšanu ir noslēdzies vērienīgs un stratēģiski nozīmīgs valsts ārējās drošības infrastruktūras posms. Kopumā uz Latvijas–Krievijas robežas izbūvēts žogs aptuveni 280 kilometru garumā, nodrošinot nepārtrauktu barjeru tajās vietās, kur tas tehniski bija paredzēts.

“Solītais ir izpildīts – fiziskā žoga izbūve uz Latvijas austrumu robežas kā ar Krieviju, tā Baltkrieviju ir paveikta. Tas ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas iedzīvotāju un mūsu valsts drošībā, tāpat tas ir atspaids Valsts robežsardzes dienestam, kas pastāvīgi atvaira agresīvo kaimiņvalstu atbalstītu organizētas nelegālās migrācijas spiedienu uz mūsu robežu. Turpinās robežas aprīkošana ar viedās tehnoloģijas iekārtām, un mūsu virsmērķis ir izveidot modernāko robežapsardzību uz ES austrumu robežas,” uzsver iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) šodien veiksmīgi noslēgusi īpašuma Teātra ielā 9 izsoli. Nekustamais īpašums Teātra ielā 9 nosolīts par 2,72 milj. eiro, sākuma cena 2,71 milj. eiro. Īpašumu iegādājusies juridiska persona, informē VNĪ.

Īpašums Teātra ielā 9 sastāv no zemes 435 m2 platībā, uz kuras atrodas piecstāvu administratīvā ēka 1891,4 m2 platībā ar mansardu, un pagrabu zem pagalma. Savukārt ēka ir viena no eklektiski dekoratīvā jūgendstila celtnēm Rīgā. Nama fasāžu dekoratīvajā noformējumā izmantoti eklektismam raksturīgi skulpturālie dekori. Īpaši akcentēts ir ēkas stūra tornis ar izvirzītu balkonu, kuru uz saviem pleciem tur puskailu un muskuļainu atlantu tēli. Stūra torni vainago tēlnieka Augusta Folca veidotā trīs atlantu skulptūra, uz kuru pleciem balstās zemeslode. Kopš 1992. gada ēkā atrodas Itālijas Republikas vēstniecība.

2026. gada pirmajā pusē atsavināšanai tiks nodots īpašums Smilšu ielā 7, Rīgā, savukārt gada otrajā pusē - īpašumus Lāčplēša ielā 1 un Valdemāra ielā 32, Rīgā, kur šobrīd atrodas Centrālās statistikas pārvalde.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) paplašina valsts sektora ēku pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem. Iepriekš plānoto sešu valsts sektora ēku aprīkošanu ar saules paneļiem, tos uzstādīs arī uz topošās robežķšērsošanas vietas Kundziņsalā administratīvās ēkas jumta.

Projekta ietvaros saules paneļi tiks uzstādīti Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) dekorāciju darbnīcu kompleksā, Valmieras teātrim, Lāčplēša ielā 4, Valmierā, Latvijas Nacionālā arhīva ēkai Skandu ielā 14, Rīgā, Muzeju krātuvei Pulka ielā 8, Rīgā, Valsts biroju ēkai Talejas ielā 1, Rīgā un Čiekurkalna 1.līnijas 1. Savukārt topošajā robežšķērsošanas vietā, Kundziņsalā, palielinās sākotnēji plānoto elektrostacijas jaudu, sasniedzot primārās enerģijas ietaupījumu 196 MWh gadā, vienlaikus samazinot uz vidi radītās ietekmes apjomu, paplašinot ilgtspējīgu risinājumu izmantošanu valsts sektora ēkās un samazinot ilgtermiņa uzturēšanas izmaksas.

Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir izsludinājusi atklātu konkursu par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A2 korpusa būvdarbu pabeigšanu.

Projekta mērķis ir nodrošināt, lai A2 korpuss, kas paredzēts kā nozīmīga slimnīcas infrastruktūras daļa, tiktu pilnībā pabeigts un nodots ekspluatācijā atbilstoši augstākajiem kvalitātes un drošības standartiem.

“Stradiņa slimnīcas A2 korpusa projekts ir viens no būtiskākajiem valsts veselības aprūpes infrastruktūras būvniecības darbiem. VNĪ kā pieredzējis valsts kapitālsabiedrību projektu pārvaldītājs nodrošinās profesionālu un caurspīdīgu būvniecības procesa vadību – ar stingru uzsvaru uz kvalitāti, izmaksu kontroli un termiņu ievērošanu. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai šis sabiedrībai nozīmīgais projekts tiktu īstenots precīzi, efektīvi un atbildīgi,” uzsver VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un sešas pašvaldības parakstījušas vienošanās par kopīgu dalību pirmās publiskās un privātās partnerības (PPP) īres mājokļu programmas 1. lotē 1290 īres mājokļu izveidei.

Saskaņā ar vienošanos Rīgas, Tukuma, Jēkabpils, Cēsu, Gulbenes un Daugavpils pašvaldības pilnvaro VNĪ uzsākt un veikt iepirkuma procedūru privātā partnera piesaistei.

Līdz ar šo soli VNĪ kā programmas īstenotājs uzsāk sagatavošanās darbus iepirkuma procedūras veikšanai. Vienošanās ar pašvaldībām parakstīšana seko operatīvi pēc Ministru kabineta 2025. gada 22. decembra lēmuma, ar kuru tika apstiprināta programmas "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem" 1. lotes virzība.

“Vienošanos parakstīšana ar sešām Latvijas pašvaldībām iezīmē skaidru pāreju no plānošanas un aprēķiniem uz praktisku īstenošanu. Pieejams, mūsdienīgs, energoefektīvs mājoklis bieži ir izšķirošais faktors, lai speciālists izvēlētos strādāt reģionā, un ar šo programmu kopā ar pašvaldībām risinām ļoti konkrētu un ikdienā jūtamu problēmu. Līdz 2030. gadam 1290 Latvijas speciālistu ģimenes saņems savu jauno īres mājokļu atslēgas – tas ir ieguldījums gan cilvēkos, gan vietējā ekonomikā,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) veiksmīgi noslēgusi bijušā Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta nekustamo īpašumu Miera ielā 3, Salaspilī.

Īpašums nosolīts par 1,134 miljoniem eiro. Īpašumu izsoles ceļā iegādājās juridiska persona.

Īpašums Miera ielā 3, Salaspilī sastāv no zemes ar kopējo platību 59 876 m2 un uz tā esošās apbūves. Īpašums robežojas ar Latvijas Nacionālo botānisko dārzu. Īpašumā esošo būvju stāvoklis ir atšķirīgs un šobrīd ēkas netiek izmantotas. Īpašumu pēc 374 soļiem iegādājās juridiska persona par 1,134 miljoniem eiro (sākuma cena 760 tūkstoši eiro).

Īpašums kādreiz kalpoja par mājvietu Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtam, kas bija vadošais bioloģisko un ekoloģisko pētījumu centrs Latvijā. Institūts, kas dibināts 1951. gadā, veica plaša spektra zinātniskus pētījumus dažādās bioloģijas jomās. Tomēr 2020. gada beigās institūts pameta savu vēsturisko ēku Salaspilī un pārcēlās uz jaunām telpām Rīgā. 2022. gada novembrī valdība nolēma šo īpašumu Salaspilī nodot Finanšu ministrijas (FM) valdījumā, un pēc tam tas tika nodots VNĪ pārvaldīšanā.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 2025. gadā pabeiguši 6 nozīmīgus attīstības projektus, kas vērsti uz valsts drošības stiprināšanu, kultūras mantojuma saglabāšanu un publiskās pārvaldes iestāžu darba vides uzlabošanu, projektu kopējām investīcijām sasniedzot 157,5 miljonus eiro.

Īstenotie projekti aptver gan robežas infrastruktūras attīstību, gan valsts iestāžu telpu modernizāciju, nodrošinot ilgtspējīgus un funkcionālus risinājumus valsts vajadzībām.

Gada nogalē noslēdzās vērienīgs un stratēģiski nozīmīgs valsts ārējās drošības infrastruktūras posms – tika pabeigta robežas žoga izbūve gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežu, kā arī tika nodota ekspluatācijā iepriekš izbūvēto robežapsardzības infrastruktūra, kas ietver patruļtakas, laipas un citus inženiertehniskos risinājumus, lai nodrošinātu efektīvu robežas uzraudzību jebkuros apstākļos. Kopumā uz Latvijas – Krievijas robežas izbūvēts žogs aptuveni 280 kilometru garumā, tostarp veikta pontonu izbūve 17 kilometru apjomā, būvdarbos iesaistot 6 būvniekus, kā arī vienu posmu īstenojot VNĪ kopā ar Nacionālo bruņoto spēku karavīriem. Kopumā būvdarbi tika veikti 18 darbu daļās, ieguldot 138,6 miljonus eiro. Žogs nodrošina nepārtrauktu barjeru tajās vietās, kur tas tehniski bija paredzēts.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) veiksmīgi noslēgusi īpašuma Teātra ielā 9 un Vaļņu 32, Rīgā, izsoles.

Nekustamais īpašums Teātra ielā 9 nosolīts par 2,72 milj. eiro, sākuma cena 2,71 milj. eiro. Savukārt īpašums Vaļņu ielā 32 nosolīts par 1, 56 milj. eiro, sākuma cena – 1,37 milj. eiro. Abus īpašumus iegādājušās juridiskas personas.

Īpašums Teātra ielā 9 sastāv no zemes 435 m2 platībā, uz kuras atrodas piecstāvu administratīvā ēka 1891,4 m2 platībā ar mansardu, un pagrabu zem pagalma. Savukārt ēka ir viena no eklektiski dekoratīvā jūgendstila celtnēm Rīgā. Nama fasāžu dekoratīvajā noformējumā izmantoti eklektismam raksturīgi skulpturālie dekori. Īpaši akcentēts ir ēkas stūra tornis ar izvirzītu balkonu, kuru uz saviem pleciem tur puskailu un muskuļainu atlantu tēli. Stūra torni vainago tēlnieka Augusta Folca veidotā trīs atlantu skulptūra, uz kuru pleciem balstās zemeslode. Kopš 1992. gada ēkā atrodas Itālijas Republikas vēstniecība.

Noslēgusies VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) īstenotā 2,39 miljonus eiro vērtā Patentu valdes ēkas Citadeles ielā, Rīgā, pārbūve un jaunās telpas nodotas atpakaļ lietotājam, informēja VNĪ.

18. decembrī notika svinīgā telpu atklāšana. Pārbūves un atjaunošanas darbi nodrošinās iespēju visiem Patentu valdes darbiniekiem strādāt vienuviet.

Telpu pielāgošanas laikā vienlaikus tika īstenotas vairākas būvniecības ieceres. Projekta būvniecības ieceres īstenoja SIA "Eltex", būvuzraudzību nodrošināja SIA "Steelandglass", savukārt autoruzraudzību nodrošināja SIA "Baltex Group" un SIA "Jaunrīga". Kopējās projekta izmaksas veido 2,39 miljonus eiro. Projektā pārbūvēta ēka 847 kvadrātmetru apjomā un labiekārtota teritorija 2157 kvadrātmetru platībā.

Ēkas atjaunošana bija nepieciešama, ņemot vērā ēkas nolietojumu, kā arī nepieciešamību nodrošināt telpu atbilstību klientu ikdienas vajadzībām un vides pieejamības prasībām, ņemot vērā arī ilgtspējību, skaidro VNĪ. Tāpat līdzšinējais telpu risinājums nebija piemērots, lai nodrošinātu iespēju visiem Patentu valdes darbiniekiem strādāt vienā ēkā - atsevišķas struktūrvienības bija izvietotas citā ēkā. Renovācija ļauj darbiniekiem turpmāk strādāt atvērta tipa modernās un ergonomiskās telpās, kā arī kvalitatīvi apkalpot klientus klātienē.

Ģenerālprokuratūrā pirmdien sākts kriminālprocess par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar prettiesisku atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, tādējādi radot zaudējumus AS "Latvijas valsts meži" (LVM), informē prokuratūrā.

Pērn 20. novembrī Ģenerālprokuratūrā tika sākta prokurora pārbaude par to, vai, lemjot par atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, valsts amatpersonas ir rīkojušās atbilstoši likuma prasībām.

Pārbaudē konstatēts, ka iegūtās ziņas norāda uz iespēju, ka notikuši noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā saistībā ar prettiesisku atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, veicot cenu korekciju LVM ilgtermiņa līgumos, informēja prokuratūrā.

Līdz ar to Ģenerālprokuratūrā sākts kriminālprocess par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā".

Izmeklēšanas interesēs plašāka informācija, totstarp ziņas par noziedzīgu nodarījumu konkrētu kvalifikāciju prokuratūra patlaban nesniedz.

2023. gada nogalē valdības atbalstu saņēmušo kokrūpniecības uzņēmumu finanšu stāvoklis 2023. gadā nebija sistemātiski vai strukturāli nestabils, secinājusi dienesta pārbaudes komisija, kas kopš pagājušā gada decembra vērtēja valsts atbalsta kokrūpniekiem apstākļus.

Padziļināti apskatot datus no publiski pieejamam resursiem, komisija secinājusi - lai arī tobrīd bija vērojams būtisks ražošanas izmaksu kāpums un eksporta kritums, cenu faktoram veidojot ap 70%-85%, atbalstu saņēmušo uzņēmumu finansiālā situācija bija stabila un apmierinoša.

Komisija norāda, ka 2023. gada informatīvais ziņojums "Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu" bijis sagatavots nekvalitatīvi un tajā sniegtā informācija bija vienpusēja, jo balstījās tikai uz nozares asociācijas viedokli, bet Zemkopības ministrija (ZM) neveica visaptverošu analīzi.

Pārbaudes komisija secinājusi, ka minētā ziņojuma sagatavošanā netika iesaistīta valsts AS "Latvijas Valsts meži" (LVM), netika veikta visaptveroša datu iegūšana un analīze, kas, komisijas ieskatā, norāda uz objektivitātes trūkumu.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš atkāpies no amata, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga", atsaucoties uz raidījuma rīcībā esošo neoficiālo informāciju.

Par atkāpšanos no amata Putniņš esot paziņojis LVM akcionāru sapulcē šogad 16. oktobrī.

Putniņš aģentūrai LETA komentāru šajā jautājumā nesniedza.

Vienlaikus "Nekā personīga" vēsta, ka Putniņš no amata, visticamāk, atkāpies politiska spiediena dēļ - atkāpšanās varētu būt saistīta ar valdības lēmumu izrādīt pretimnākšanu kokrūpniekiem, kuri LVM izsolēs uz trim gadiem nosolījuši līgumus par samērā augstām cenām.

Raidījums norāda, ka Putniņa vadītajai valdei iepriekš prasīja pārskatīt noslēgtās vienošanās un samazināt cenas, taču LVM atteicās to darīt, jo tā būtu līdzekļu izšķērdēšana. Evikas Siliņas (JV) vadītā valdība kokrūpniekiem labvēlīgo lēmumu pieņēma, neskatoties uz to, ka iepriekšējos gados kokrūpnieku nozare bija guvusi rekordlielu peļņu.

Dienesta pārbaudes komisijas ziņojumā par valsts atbalstu kokrūpniekiem netika analizēts situācijas cēlonis un vienlīdzīgas konkurences jautājums, šādu vērtējumu aģentūrai LETA pauda Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, kurš laikā, kad valdība pieņēma lēmumu par atbalstu kokrūpniecības uzņēmumiem, bija Zemkopības ministrijas valsts sekretārs.

Kronberga skatījumā, ziņojums ir retrospekcija uz situāciju, kuras attīstības scenārijs tagad ir redzams - nozarē esošo uzņēmumu skaits ticis saglabāts, valsts budžets plānotos ienākumus saņēma, bet tajā situācijā ārējie apstākļi starptautiskajos tirgos, tajā skaitā Ukrainas kara situācija, veidojusi "ļoti negatīvas prognozes Latvijas eksportspējīgajai nozarei".

"Tieši tāpēc ne tikai kokrūpnieki, bet arī Ārvalstu investoru padome aicināja valdību nekavējoties iejauties," klāstīja Kronbergs.

Ierēdnis pauda, ka kokrūpniecība ir Latvijas eksporta viens no svarīgajiem spēlētājiem. Pēc Kronberga teiktā, valdības lēmums bija ne tikai par eksportspējas saglabāšanu, bet arī par darba vietu saglabāšanu tieši reģionos, nodokļu ienākumiem, ietekmi uz iekšzemes kopproduktu (IKP). "Vienlaicīgi tas bija arī lēmums par to, lai nozarē saglabātos maksimāli daudz uzņēmumu, kas spēcina konkurenci, nevis tikai lielākie un finansiāli spēcīgākie uzņēmumi," sacīja Kronbergs.

Turpinot mākslas muzeja “Arsenāls” atjaunošanas otro posmu, no šī gada 17. aprīļa uz laiku automašīnu kustībai tiks slēgts Torņa ielas posms no Citadeles ielas līdz Noliktavas ielai. Ierobežojumi nepieciešami, lai veiktu lietusūdens kanalizācijas izbūves darbus un ielas atjaunošanas darbus, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) korporatīvā komunikācijas un ilgtspējas daļa.

“Arsenāla atjaunošanā mūsu mērķis ir ne tikai saglabāt un modernizēt vēsturisku kultūras mantojuma objektu, bet arī veidot pieejamu un mūsdienīgu vidi, kurā ikviens apmeklētājs muzeju var sasniegt un izmantot ērti un droši. Torņa ielas pārbūve ir būtiska šī projekta sastāvdaļa – tā uzlabos piekļuvi muzejam, padarīs apkārtējo pilsētvidi ērtāku un drošāku, vienlaikus risinot arī nozīmīgus inženiertehniskos jautājumus ēkas ilgtermiņa saglabāšanai,” uzsver VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Torņa ielas rekonstrukcijas ietvaros plānots izbūvēt modernu lietus ūdens novadīšanas sistēmu. Tas ir kritiski svarīgs risinājums, lai novērstu augsto gruntsūdeņu ieplūšanu muzeja ēkas pagrabstāvā, tādējādi pasargājot vēsturisko būvi un topošās mākslas darbu glabātuves no mitruma ietekmes. Paralēli tiks veikta ceļa (bruģa) seguma atjaunošana, padarot piekļuvi muzejam un pārvietošanos pa Torņa ielu ērtāku un drošāku ikvienam pilsētas viesim. Darbi tiks veikti, sākot no Arsenāla ielas puses. Lai netraucētu Saeimas darbībai, darbi Torņa ielā tuvāk Jēkaba ielai tiks uzsākti vasarā, Saeimas atvaļinājuma laikā un tos plānots pabeigt līdz rudenim.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pirmo reizi ieviesīs centralizētu biroja mēbeļu iegādi valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm.

Šāds risinājums paredz vienotu pieeju mēbeļu izvēlei un iegādei, tādejādi mazinot administratīvo slogu iestādēm un birokrātiju. Tas veicinās efektīvāku valsts resursu izmantošanu, vienlaikus samazinot mēbeļu iegādei nepieciešamo līdzekļu apjomu.

“Centralizēta pieeja ir īpaši būtiska laikā, kad arvien vairāk iestāžu maina vai samazina izmantotās telpas. Līdz šim atšķirīgi mēbeļu izvēles kritēriji bieži ierobežoja iespēju jau iegādātās mēbeles nodot citām iestādēm. Vienots iepirkums ļaus veidot saskaņotu biroju iekārtojuma pieeju visā valsts pārvaldē un nodrošinās iespēju mēbeles efektīvāk atkārtoti izmantot, tādējādi stiprinot ilgtspējīgu saimniekošanu,” norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.