Latvijā līdz 2025. gada beigām sagaidāms mērens jauno automašīnu tirgus pieaugums, aģentūrai LETA sacīja automašīnu "Volkswagen" un "Audi" izplatītāja AS "Moller Mobility Group" Baltijas reģiona vadītāja Izīda Gerkena.

Viņa, balstoties Auto asociācijas apkopotajos datos, norāda, ka 2025. gada astoņos mēnešos jauno auto tirgus Latvijā pieaudzis par 28% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Tostarp "premium" segments astoņos mēnešos pieaudzis par vairāk nekā 5%, taču zīmola "Audi" jauno auto pārdošanas rezultāti pieauguši par 31%, veidojot vairāk nekā ceturtdaļu jeb 25% no visa "premium" tirgus, atzīmēja Gerkena.

Viņa skaidro, ka pieaugums saistīts ar ražotāju piedāvājuma pieejamību, kā arī fokusu uz elektrificētajiem modeļiem - uzlādējamajiem (plug-in) hibrīdiem un elektroauto.

Gerkena piebilda, ka vēsturiski gada pēdējais ceturksnis vienmēr ir bijis aktīvākais, tādēļ arī šogad nav pamata gaidīt būtiskas negatīvas izmaiņas. "Pieprasījumu veicina procentu likmju kritums, kas 2025. gada astoņos mēnešos mainījis pirkumu struktūru - arvien lielāka daļa klientu izvēlas automašīnas iegādāties līzingā," viņa minēja.

“Møller Mobility Group” grupas uzņēmumi “Møller Real Estate Baltic” un “Møller Eiendom Baltikum” lēmuši pārdot sev piederošos nekustamos īpašumus – “Moller Auto” dīleru ēkas Latvijā, lai atbrīvotu kapitālu turpmākām investīcijām Baltijas valstīs.

Kā skaidro Izīda Gerkena, “Møller Mobility Group” Baltijas reģiona vadītāja, šis lēmums neietekmēs “Moller Auto” dīleru darbību, jo tiek pārdoti tikai nekustamie īpašumi. Līdz šim dīleri telpas nomājuši no “Møller Real Estate Baltic” grupas uzņēmumiem un pēc pārdošanas turpinās to darīt no jaunajiem īpašniekiem. Līdzīgs solis jau veikts Igaunijā un Lietuvā.

Īpašumi tiks izlikti publiskajā pārdošanā, un kopumā iecerēts pārdot visus “Møller Real Estate Baltic” grupas uzņēmumu īpašumus Latvijā, tajā skaitā “Audi” un “Volkswagen” centrus Rīgā un Mārupē, “Volkswagen” centru Ventspilī, kā arī uzņēmuma īpašumā esošos zemesgabalus. Lietuvā un Igaunijā šis process jau ir noslēdzies.

Šis gads iezīmē jaunu tendenci – plug-in hibrīdu popularitāte Baltijā jau vairākus mēnešus strauji aug, un pirmo reizi apsteidz arī elektroauto popularitāti, ko apliecina pārdošanas rezultāti jauno auto segmentā.

Salīdzinot ar 2024. gada pirmajiem pieciem mēnešiem, Latvijā plug-in hibrīdu īpatsvars pieaudzis vairāk nekā četras reizes – no 2,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto īpatsvars ir 6,3 %.

Lietuvā plug-in hibrīdi ir teju divas reizes populārāki par elektroauto, to īpatsvars ir pieaudzis no 4,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto ir izvēlējušies 6,3 %. Pat Igaunijā, kur kopumā šogad vērojams auto pārdošanas rādītāju kritums, plug-in hibrīdu popularitāte ir strauji augusi no 3 % līdz 8,3 %, bet elektroauto izvēlējušies 6,3 %.

Likumsakarīgi rodas jautājums, kāpēc tik straujš šo automobiļu popularitātes pieaugums? Vai tie samazinās interesi par elektroauto? Kāpēc plug-in hibrīdi var kļūt par risinājumu, kas ļauj lielai daļai cilvēku, tostarp Baltijā, ikdienā pārvietoties ar videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem?Šis straujais izrāviens sakrīt ar pirmajiem signāliem pagājušā gada izskaņā, kas bija par pamatu mūsu, Moller Baltic Import (MBI), prognozēm un mērķim trīskāršot plug-in hibrīdu pārdošanas apjomus Baltijā.

Autobūvnieks "Stellantis", starp kura zīmoliem ir "Jeep", "Peugeot" un "Fiat", plāno apturēt ražošanu sešās Eiropas rūpnīcās apgrozījuma krituma dēļ, otrdien ziņoja Francijas biznesa laikraksts "Les Echos".

Šīs rūpnīcas atrodas Francijā, Itālijā, Polijā, Spānijā un Vācijā.

"Stellantis" Francijā apstiprināja, ka rūpnīca pie Parīzes tiks slēgta uz divām nedēļām.

Uzņēmuma preses sekretārs Itālijā apstiprināja, ka rūpnīca Neapoles tuvumā uz nedēļu pārtrauks ražot automašīnas "Fiat Panda".

Ražošanas apturēšanā tika vainoti "grūti" tirgus apstākļi Eiropā un nepieciešamība "sabalansēt" uzskaiti.

"Stellantis" preses sekretārs Polijā apstiprināja, ka ir plānots apturēt ražošanu rūpnīcā Tihi pilsētā valsts dienvidos, bet nepateica, uz cik ilgu laiku. "Les Echos" ziņoja, ka šajā rūpnīcā ražošana tiks apturēta uz deviņām dienām oktobrī.

Laikraksts ziņoja, ka paredzēts apturēt ražošanu arī rūpnīcās Vācijas pilsētā Eizenahā uz piecām dienām, Spānijas pilsētā Saragosā uz septiņām dienām un Madridē uz 14 dienām.

Auto tirgotājs SIA "Autobrava" investējis aptuveni 150 000 eiro zīmola "Xpeng" autosalona izveidē "Autobrava Motors" dīlercentrā Kārļa Ulmaņa gatvē, informē uzņēmumā.

Patlaban autosalonā "Xpeng Center Riga" pieejami divi modeļi - "G6" un "G9", bet laika gaitā plānots paplašināt modeļu klāstu atbilstoši "Xpeng" nākotnes plāniem.

"Xpeng" Ziemeļaustrumeiropas ģenerāldirektors Elviss Čengs norāda, ka desmit gadu laikā uzņēmums ir piegādājis vairāk nekā 800 000 automašīnu. Vienlaikus ir saņemti vairāk nekā 3000 pasūtījumu uzņēmuma lidojošajām automašīnām "X2", kas apliecina "Xpeng" zīmola vēlmi ne tikai attīstīt esošo elektroauto tirgu, bet arī noteikt nākotnes mobilitātes tendences pasaulē.

Interesenti lidojošās automašīnas konceptu jaunajā autosalonā Kārļa Ulmaņa gatvē varēs apskatīt līdz svētdienai, 12.oktobrim.

Gundega Skudriņa kopā ar komandu Latvijai atnes divpadsmito godalgu no pasākumu industrijas “Oskara” — dzīvās komunikācijas notikumu festivāla “BEA World Festival”.

Šogad radošā apvienība “Skudras Metropole” un “Don’t Panic” design solutions iekļauti arī festivāla 20 gadu jubilejas izdevuma īpašajā sadaļā kā vieni no pasākumu industrijas Leģendām.

Latvijas pārstāvji — radošā apvienība “Skudras Metropole” un dizaina risinājumu uzņēmums “Don’t Panic” — ar projektu “Christmas Laboratory” šogad izcīnījuši bronzu kategorijā “B2B” BEA World Festival, kas norisinājās Romā, Itālijā.

BEA (Best Event Award) ir viens no pasākumu industrijas nozīmīgākajiem un prestižākajiem starptautiskajiem konkursiem, ko nereti dēvē par nozares “Oskaru”. Šogad festivāls svinēja savu 20 gadu jubileju, pulcējot rekordlielu pieteikumu skaitu — 470 darbus no vairāk nekā 40 valstīm.

Aptuveni 95,9% no pērn Norvēģijā reģistrētajiem jaunajiem vieglajiem automobiļiem bijuši elektroauto, liecina valsts automašīnu tirgu uzraugošās grupas OFV informācija.

Vienlaikus tikai 1% no 2025. gadā valstī pārdotajiem jaunajiem automobiļiem bija aprīkoti ar dīzeļdzinējiem, nieka 0,3% bija spēkrati ar benzīna dzinēju, bet pārējie bija hibrīdi.

Gandrīz katrs piektais jeb aptuveni 180 000 jauno spēkratu bija "Tesla" automobiļi. Aiz tiem otrajā vietā ar aptuveni 13% tirgus daļu seko "Volkswagen".

Turklāt pērn pirmo reizi Norvēģijā elektroauto īpatsvars no visiem valstī esošajiem automobiļiem bijis lielāks par spēkratu, kas aprīkoti ar dīzeļdzinējiem, īpatsvaru.

Šobrīd 32,5% no valstī kopumā reģistrētajiem automobiļiem ir elektroauto, aptuveni 31% ir dīzeļauto, bet apmēram 23% ir automašīnas ar benzīna dzinējiem. Pārējie ir hibrīda automobiļi.

Latvijā pagājušajā gadā reģistrētas kopumā 22 555 jaunas vieglās automašīnas, kas ir par 31,7% vairāk nekā 2024. gadā, liecina Auto asociācijas dati.

Populārākās pērn bija "Toyota" markas vieglās automašīnas - reģistrēts 4221 šāds spēkrats, kas ir 18,7% no visām pārdotajām jaunajām vieglajām automašīnām un par 49,8% vairāk nekā 2024. gadā.

Seko "Volkswagen" ar tirgus daļu 14,8% - pārdoti 3329 šādi spēkrati, kas ir par 68,9% vairāk nekā 2024. gadā. Trešajā vietā ir "Škoda" markas automašīnas - pārdotas 3178 šīs markas automašīnas, kas ir par 23% vairāk nekā gadu iepriekš, un to tirgus daļa veidoja 14,1%.

Ceturtajā vietā ierindojas "Peugeot" automašīnas, kuru tirgus daļa ar 1168 pārdotiem spēkratiem veidoja 5,2%. "Peugeot" pārdošanas apmēri pieauguši par 84,2%. Populārāko automašīnu marku piecinieku noslēdz "Dacia" automašīnas, kuru tirgus daļa ar pārdotiem 958 spēkratiem veidoja 4,3%, kas ir par 1,9% vairāk nekā 2024. gadā.

Latvijā pagājušajā gadā reģistrēti 1606 jauni elektroauto, kas ir par 27,7% vairāk nekā 2024. gadā, informēja Auto asociācijā.

Tādējādi 2025. gadā Latvijā jauno elektroauto reģistrācija veidoja 7,1% no kopējā reģistrētā jauno vieglo pasažieru automobiļu skaita, salīdzinot ar 7,3% 2024. gadā.

Līderis jauno elektroauto tirdzniecībā pērn Latvijā bija "Volkswagen" ar 147 automašīnām, kas ir par 14,5% mazāk nekā 2024. gadā, otrajā vietā ierindojās "BYD" ar 132 automašīnām, bet trešajā vietā bija "Škoda" ar 124 elektroauto, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2024. gadā.

Savukārt ceturtajā vietā pērn ierindojās "Toyota" markas vieglie elektroauto ar kopumā reģistrētām 105 vienībām, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet piecinieku noslēdz "Hyundai" ar 104 elektroauto, kas ir par 44,4% vairāk.

Risku uzņemšanās ir neatņemama uzņēmējdarbības sastāvdaļa un viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem izaugsmes un konkurētspējas veicināšanā, uzskata Gints Buivids, būvniecības uzņēmuma Energiapartner vadītājs.

Lai uzņēmums būtu veiksmīgs, arī sarežģītās situācijās vadītājam ir jāspēj pieņemt lēmumus, jo gaidīšana un bezdarbība ne tikai kavē izaugsmi, bet arī rada risku, ka konkurenti šo brīdi izmantos un aizsteigsies priekšā, spriež G. Buivids. Pilnīga pārliecība biznesā gandrīz nekad nav iespējama – vienmēr būs kāds nezināmais lielums, tāpēc līderim bieži vien ir jāuzticas savai intuīcijai. Ja gadās kļūdīties, kļūdas jāatzīst, jāizdara secinājumi un jāpieņem nākamie lēmumi, jo pēc būtības uzņēmējdarbība nozīmē neskaitāmu risku uzņemšanos un mēģināšanu, atzīst Energiapartner vadītājs.

Vēlas būt patstāvīgs

Bērnībā man vienmēr bija vēlme iegūt tās prasmes, kas piemita tā laika elkiem – filmu varoņiem vai sportistiem, atminas G. Buivids. “Tas mani mudināja nepārtraukti apgūt dažādas prasmes dažādās lietās un kļūt daudzpusīgam. Mani tiešām aizrāva iespēja nemitīgi mācīties ko jaunu un kļūt arvien prasmīgākam, pielietojot jauniegūtās iemaņas savā ikdienā. Mācījos skolā ar matemātikas novirzienu – nebija viegli, taču, neskatoties uz grūtībām, manas sekmes bija labas. Pēc vidusskolas, līdzīgi kā daudzi citi mani vienaudži, arī es nebiju pārliecināts, kādu profesionālo virzienu izvēlēties. Tolaik par perspektīvākajām nozarēm tika uzskatītas jurisprudence un ekonomika, un arī es izlēmu doties šajā virzienā un sāku studēt ekonomiku. Sekmīgi nokārtoju iestājeksāmenus Latvijas Universitātē un tiku budžeta grupā, kas man bija ļoti būtiski. Vienmēr svarīga man bija iespēja būt patstāvīgam, tāpēc jau pirmajos studiju gados sāku arī strādāt. Savu pirmo nopietno darba pieredzi guvu Hansabankas (pašlaik Swedbank) meitasuzņēmumā Hanza Līzings, kas piedāvāja auto līzinga pakalpojumus. Strādāju Volkswagen auto centrā un biju tas cilvēks, pie kura autopārdevēji veda klientus, kas interesējās par finansējuma iespējām,” stāsta G. Buivids, atzīstot, ka pieredze bankā viņam ielika spēcīgus pamatus.

Latvijā pagājušajā gadā reģistrētas 3435 jaunas luksusa klases jeb "premium" segmenta automašīnas, kas ir par 3,8% vairāk nekā 2024. gadā, liecina Auto asociācijas dati.

Jaunu "premium" automašīnu segmentā pērn visvairāk jeb 839 reizes reģistrētas "Audi" markas vieglās automašīnas, kas ir par 12% vairāk nekā 2024. gadā.

Savukārt otrajā vietā "premium" segmentā pērn ierindojās 797 "BMW" automašīnas, kas ir par 6,6% vairāk nekā 2024. gadā. Seko "Mercedes Benz" ar 415 reģistrētām automašīnām "premium" segmentā, kas ir par 20,6% vairāk nekā 2024. gadā.

Ceturtajā vietā "premium" segmentā ierindojas "Volvo" markas automašīnas, reģistrējot 348 automašīnas, kas ir par 22,1% mazāk nekā 2024. gadā. Piecinieku noslēdz "Lexus" markas auto ar reģistrētām 316 vienībām, kas ir par 10,5% vairāk nekā 2024. gadā.

Savukārt sestajā vietā "premium" segmentā ierindojušās "Porsche" automašīnas - pārdotas 305 šādas automašīnas, kas ir par 5,3% mazāk nekā 2024. gadā. Seko "Land Rover" ar 316 automašīnām, kas ir par 10,5% vairāk, "Volkswagen" - ar 83 automašīnām, kas ir par 18,6% vairāk, "Tesla" - ar 68 automašīnām, kas ir par 43% mazāk, bet desmitnieku noslēdz "Bentley"ar 36 pārdotām automašīnām, kas ir divas reizes vairāk.

Vācijas autobūves uzņēmums "Porsche" aicinājis darbiniekus gatavoties vēl vienai izmaksu samazināšanas kārtai, tādējādi raidot jaunu triecienu Vācijas grūtībās nonākušajai autoražošanas nozarei.

"Porsche" jau februārī paziņoja par 1900 darbavietu likvidēšanu, bet mātesuzņēmums "Volkswagen" līdz 2030.gadam likvidēs 35 000 darbavietu.

"Mūsu biznesa modelis, ko esam izmantojuši vairākas desmitgades, pašreizējā formā vairs nedarbojas," "Porsche" vadība norāda darbiniekiem nosūtītā vēstulē, ar kuru daļēji iepazinusies ziņu aģentūra AFP. "Mūsu darbības apstākļi ļoti īsā laika posmā ir būtiski pasliktinājušies."

Uzņēmums skaidro, ka otrajā pusgadā paredzētas sarunas, lai nodrošinātu kompānijas ilgtermiņa nākotni.

"Porsche" vadība iepriekš atzina, ka uzņēmumu negatīvi ietekmē Ķīnas autoražotāju sīvā konkurence, ASV prezidenta Donalda Trampa ieviestie tarifi un ASV dolāra vērtības samazināšanās pret eiro.

Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū.

Aizvadītais 2025. gads bija kārtējais obligāciju rekorda gads – tika piesaistīts gan rekordliels finansējuma apjoms, gan sasniegts uzņēmumu skaits, kas emitēja obligācijas. Pērn Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2,2 reižu pieaugums pret 2024. gadu. Lauvas tiesu no šī apjoma ieņem lielu valsts uzņēmumu (piem., Latvenergo), banku (piem., Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem., Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Piemēram, Luminor banka emitēja trīs obligāciju emisijas kopsummā par 950 milj. eiro un Latvenergo emitēja 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam ir Latvija (1,53 mljrd. eiro) un Lietuva (1,47 mljrd. eiro).

Latvijā reģistrēto jauno vieglo pasažieru automobiļu skaits 2025. gada pirmajā pusgadā ir būtiski palielinājies — par 29,7% salīdzinājumā ar 2024. gada pirmo pusgadu, liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Ja 2024. gadā pirmajā pusgadā tika reģistrēti 8702 jauni automobiļi, tad 2025. gada pirmajā pusgadā — jau 11 287.Jauno vieglo pasažieru auto reģistrācijā turpina dominēt juridiskās personas, kas 2025. gada pirmajā pusgadā veidoja 64,1% no kopējā apjoma (2024. gadā — 63%). Privātpersonu daļa šogad ir 35,9%, salīdzinot ar 37% gadu iepriekš.

"Ir pārsteidzoši pozitīvi redzēt šādu būtisku jauno auto tirgus pieaugumu tieši šogad, kad valdība meklē samazināt izmaksas, ekonomikai nav tas lielākais uzrāviens un ģeopolitiskie apstākļi ne tie stabilākie. Liels pienesums lielākai aktivitātei un konkurencei ir līzinga banku sektorā, ko stimulē samazinātās procentu likmes," norāda Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

ASV un Eiropas biržās trešdien akciju cenas palielinājās, investoriem pozitīvi reaģējot uz ziņām par ASV un Japānas tirdzniecības vienošanos.

ASV prezidents Donalds Tramps solījis 1.augustā noteikt augstākus muitas tarifus daudzām pasaules valstīm, ja vien šīs valstis pirms tam nepanāks tirdzniecības vienošanās ar ASV. Tas attiecas arī uz Eiropas Savienību (ES).

Pēdējās nedēļās ASV noslēgušas vienošanās ar Filipīnām, Indonēziju, Lielbritāniju un Vjetnamu, bet trešdien Tramps paziņoja par vienošanos, saskaņā ar kuru precēm no Japānas tiks piemērots 15% tarifs. Tramps iepriekš draudēja Japānai ar 25% muitas tarifu no 1.augusta, ja netiks panākta vienošanās.

Ziņas par tirdzniecības vienošanos starp ASV un Japānu veicinājušas investoru optimismu, ka drīzumā varētu tikt noslēgti vēl citi darījumi, norādīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās kritās pēc nedēļas nogalē panāktās Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanās. ASV dolāra vērtība pieauga.

Frankfurtes biržas indekss krasi samazinājās, krītoties Vācijas autobūvnieku "Volkswagen", BMW un "Porsche" akciju cenām. Kritās arī Parīzes biržas indekss un ārpus ES esošās Londonas biržas indekss.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

ASV finanšu tirgus "klusā" reakcija bija saprotama, ņemot vērā šonedēļ gaidāmās ekonomiskās ziņas, kas var radīt izmaiņas tirgū, sacīja "Edward Jones" vecālaos globālais stratēģis Andželo Kurkafass.

Lai gan Brisele aizstāvēja panākto tirdzniecības vienošanos kā "labāku nekā tirdzniecības karš ar Savienotajām Valstīm", vairākas ES valstis pauda neapmierinātību ar to.

Visvairāk akciju Vācijas lielākajos biržā kotētajos uzņēmumos pieder ārvalstu investoriem, liecina konsultāciju kompānijas EY jaunākais pētījums.

Pēdējā gada laikā 40 uzņēmumos, kuru akcijas iekļautas Frankfurtes biržas indeksā DAX, savu akciju īpatsvaru būtiski palielinājuši investori no Ziemeļamerikas.

Pērn ārvalstu investoriem piederēja 52,6% "DAX 40" akciju, savukārt Vācijas investoriem šajās 40 kompānijās piederēja 33,1% akciju. Pārējo akciju īpašnieku valsti vai reģionu nebija iespējams skaidri noteikt.

31.jūlijā publicētie dati liecina, ka kopš 2010.gada ASV investoru dalība DAX iekļautajos uzņēmumos ir pieaugusi no 17,1% līdz 25,4%. Vienlaikus Eiropas investoru dalība ir samazinājusies no 25,7% līdz 22,9%.

Dati ir par akcijām, kuru īpašnieku informācija bija pieejama par visu pārskata periodu, norādīja EY.

Vācijas autobūves nozarē pēdējā gada laikā likvidētas aptuveni 51 500 darbavietas jeb gandrīz 7% no sektora kopējā darbavietu skaita, liecina konsultāciju uzņēmuma "EY" apkopotā informācija.

Vācijas rūpnieciskās ražošanas nozarē kopumā nodarbināto cilvēku skaits uz 30.jūniju gada griezumā sarucis par aptuveni 114 000 jeb 2,1% līdz 5,42 miljoniem.

Kopš 2019.gada rūpniecības nozarē strādājošo skaits samazinājies par aptuveni 245 000 jeb 4,3%.

Šis kritums konstatēts laikā, kad samazinās rūpniecības nozares ienākum, kas otrajā ceturksnī sarukuši par 2,1%. Autobūves nozarē ienākumi šajā periodā samazinājušies par 1,6%, ņemot vērā pieprasījuma kritumu, Ķīnas ražotāju sīvo konkurenci un pāreju uz elektroauto ražošanu.

"EY" skaidro, ka Vācijas rūpniecība tāpat saskaras ar augstām enerģijas izmaksām, birokrātiju, gausu iekšzemes pieprasījumu un tirdzniecības nesaskaņām ar ASV.

Izmantojot atbalsta programmu (EKII) elektroauto un ārēji lādējamo hibrīdauto iegādei, videi draudzīgu transportlīdzekli iegādājušies 6426 iedzīvotāji, informēja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).

KEM trīs reizes palielināja kopējo programmas finansējumu, tam kopumā sasniedzot 30 miljonus eiro. Atbalsta programma tiek finansēta no emisiju kvotu izsolē gūtajiem līdzekļiem.

Kopumā aptuveni 40% no Latvijā reģistrētajiem elektroauto iegādāti ar valsts atbalstu EKII programmā. Līdz šim atbalsts piešķirts 6426 videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei, un no tiem 28% jeb 1200 transportlīdzekļus iegādājušās daudzbērnu ģimenes un ģimenes, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti. Programmas finansējums 30 miljonu apmērā izmantots pilnībā.

No iegādātajām automašīnām 37% bijuši jauni elektroauto, 37% lietoti elektroauto, bet vēl 26% - "plug-in" hibrīdauto.