Neraugoties uz to, ka ASV darba tirgus dati izrādījušies sliktāki nekā iepriekš un nekā prognozējuši analītiķi, vakar akciju cenas Volstrītā piedzīvoja samērā vētrainu izaugsmi, ko lielā mērā var skaidrot ar izzudušajām bažām par to, ka jau drīzumā ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu samazināt ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas apjomus, kuriem patlaban tiek tērēti 85 miljardi ASV dolāru mēnesī
Vadošie ASV fondus tirgus indeksi vakar caurmērā piedzīvojuši vērtības pieaugumu par nepilnu pusotru procentu, tomēr izaugsmes rādītāji bijuši samērā atšķirīgi. Kamēr Dow Jones Industrial Average vērtība pakāpās par 1,11%, bet indekss Nasdaq Composite, kur plašā klāstā dominē tehnoloģiskā sektora un farmācijas kompānijas, pakāpās par 1,63%.
Kā liecina finanšu presē pieejamā informācija, pieprasījums pēc sākotnējo bezdarbnieku pabalstiem jūnijā palielinājies par 16 tūkstošiem līdz 360 tūkstošiem, kamēr analītiķi bija sagaidījuši kritumu līdz 340 tūkstošu līmenim.
Faktiski var teikt, ka arī šoreiz akciju tirgū darbojusies ačgārnā loģika, un investori priecājas par sliktākiem datiem ar cerību, ka FRS turpinās turēt roku uz naudas drukājamās mašīnas pogas un tādējādi naudas masas palielināšanās rezultātā turpinās augt pieprasījums riskantajos finanšu aktīvu segmentos, tostarp arī akciju tirgos.
Neraugoties uz to, ka fondu tirgi darbojas pēc savstarpējās saistības principa, tādu nopietnu paliekošu reakciju ASV notikumi citās pasaules biržas nav atstājuši. Tā, piemēram, Japānas akciju tirgus šo dienu jau noslēdzis ar 0,23% vērtu indeksa Nikkei 225 pieaugumu, kamēr piemēram Honkongā akciju cenas ir sarukušas, vietējam biržas indeksam ap plkst. 10.30 salīdzinājumā ar vakardienu zaudējot aptuveni septiņas procenta desmitdaļas.
Tikmēr vadošajos Eiropas akciju tirgos diena sākusies caurmērā ar dažu procenta desmitdaļu pieaugumu.