Ņujorkas biržas indeksi trešdien pieauga un divi no tiem sasniedza jaunus rekordus, ASV un Ķīnai parakstot ilgi gaidītu tirdzniecības vienošanos.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs atgādināja, ka Volstrītas indeksi ir kāpuši līdz jauniem rekordiem kopš oktobra vidus, un sacīja, ka investori varētu nogaidīt līdz jauniem lielo uzņēmumu peļņas ziņojumiem.

"Ir jābūt daudzām jaunām labām ziņām, lai kāpums tirgū turpinātos," teica O'Hērs.

"Gorilla Trades" stratēģis Kens Bermans sacīja, ka akciju cenu krišanās tehnoloģiju sektorā "var būt gaidāmas korekcijas pirmā pazīme".

Biržu indeksi Āzijā samazinājās un šai tendencei sekoja Eiropas biržu indeksi, tomēr Londonas biržas indekss pieauga, pateicoties britu mārciņas vērtības kritumam, kas veicina akciju cenu kāpumu daudznacionālajiem uzņēmumiem, kuri gūst peļņu citās valūtās.

Volstrītas indeksi pirmdien pieauga līdz jauniem rekordiem trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas, investoriem uztverot ziņu par jaunu ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanos un Pekinai publiskojot spēcīgus ekonomikas datus.

ASV un Ķīnas amatpersonas piektdien paziņoja par daļēju tirdzniecības vienošanos. ASV prezidents Donalds Tramps atteicās no svētdien plānotās jaunu muitas tarifu ieviešanas Ķīnas precēm 160 miljardu ASV dolāru vērtībā un piekrita samazināt dažus no jau esošajiem tarifiem Ķīnas precēm, savukārt Ķīna apņēmās vairāk iepirkt ASV rūpniecības produkciju, enerģētikas preces un lauksaimniecības ražojumus.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi pirmdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem, un ievērojami pieauga arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.

"FTN Financial" analītiķis Kriss Lovs gan pavēstīja, ka tirgu līksmība varbūt nav pilnīgi pamatota.

Pasaules akciju tirgos pirmdien bija dažādas tendences, investoriem pievēršot uzmanību trešdien plānotajai ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās parakstīšanai. Volstrītas indeksi pieauga līdz jauniem rekordiem, bet Eiropas biržu indeksi lielākoties kritās.

Londonas biržas indekss palielinājās, pateicoties mārciņas vērtības kritumam, kas veicina cenu pieaugumu multinacionālo uzņēmumu akcijām, kuri gūst peļņu ASV dolāros.

Britu mārciņas vērtība kritās pēc tam, kad Anglijas Bankas politikas veidotājs Gertjans Vlīge deva mājienu par iespējamu balsojumu, kurā varētu tikt nolemts janvārī pazemināt šīs centrālās bankas galveno procentlikmi.

Lielbritānijas ekonomika novembrī saruka par 0,3%, jo gaidāmais Brexit un politiska neskaidrība veicināja rūpnieciskās ražošanas izlaides samazināšanos.

Volstrītas biržu indeksiem pieaugot, indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus, divas dienas pirms tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps parakstīs "pirmā posma" tirdzniecības vienošanos ar Ķīnu.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga līdz jauniem rekordiem pirms "Apple" un "Amazon" peļņas rezultātu publicēšanas.

Pieauga arī Parīzes biržas indekss, bet Londonas un Frankfurtes biržu indeksi nedaudz saruka.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) nolēma bāzes procentlikmi un obligāciju uzpirkšanas programmas apjomu saglabāt nemainīgu, bet norādīja, ka pandēmijas stimulu programma varētu beigties martā.

Volstrītas indeksi "Nasdaq Composite" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem, ko sekmēja pozitīvu uzņēmumu peļņas rezultātu publicēšana.

"Tirgus ir ignorējis piedāvājuma ķēžu problēmas un ņēmis vērā [pieprasījuma] pieaugumu," sacīja "National Securities" galvenais stratēģis Ārts Hogans.

Akciju cenas pieauga par spīti ASV valdības publicētiem datiem, ka ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju-septembri pieaudzis par 2%, tādējādi reģistrēts krietni mazāks kāpums nekā iepriekšējos trīs mēnešos. Otrajā ceturksnī ASV ekonomika gada griezumā pieauga par 6,7%.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga līdz jauniem rekordiem, tirgus dalībniekiem atzinīgi novērtējot ASV prezidenta Džo Baidena infrastruktūras investīciju plāna apstiprināšanu ASV Pārstāvju palātā.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem otro tirdzniecības dienu pēc kārtas. Tas notika pēc tam, kad ASV Kongresa Pārstāvju palāta apstiprināja Baidena atbalstīto likumprojektu paketi, kas paredz atvēlēt investīcijām infrastruktūrā 1,2 triljonus dolāru.

Parīzes biržas indekss pieauga, bet Londonas un Frankfurtes biržu indeksi kritās.

Akciju tirgos piektdien bija kāpums pēc labvēlīgiem ASV nodarbinātības datiem, kas liecina par pasaulē lielākās ekonomikas atveseļošanos.

"Jaunā nedēļā veidojas tāda pati aina," sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs, atzīmējot, ka apstiprinātā ASV infrastruktūras pakete "tai nodrošinājusi atbalstu".

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga pēc tam, kad vairākas centrālās bankas līdzīgi Federālajai rezervju sistēmai (FRS) norādīja, ka ir gaidāma procentlikmju pazemināšana.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem otro dienu pēc kārtas.

ASV centrālā banka, kā jau bija gaidāms, trešdien izvēlējās saglabāt procentlikmes nemainīgas piekto sanāksmi pēc kārtas, bet neatteicās no prognozes par procentlikmju samazināšanu trīs reizes 2024.gadā.

Volstrītas indeksi pieauga par spīti tam, ka "Apple" akcijas cena kritās par 4,1% pēc tam, kad ASV Tieslietu ministrija apstiprināja, ka tā sūdz šo uzņēmumu tiesā par nelikumīgu monopolstāvokļa uzturēšanu saviem viedtālruņiem "iPhone".

Sociālo mediju kompānijas "Reddit" debijā Volstrītā tās akcijas cena pieauga par 48%.

Anglijas Banka un Norvēģijas Banka ceturtdien nemainīja procentlikmes, bet deva mājienus, ka varētu drīz sākt procentlikmju samazināšanu.

Volstrītas indeksi otrdien pārsvarā pieauga līdz jauniem rekordiem, neraugoties uz satraucošiem ASV patērētāju pārliecības datiem un orkāna "Laura" tuvošanos ASV naftas ieguves rajonam Meksikas līcī.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas, tomēr indekss "Dow Jones Industrial Average" samazinājās.

Naftas cenas turpināja pieaugt, orkānam "Laura" plosoties Meksikas līcī un apdraudot ASV naftas atradnes.

Tirgu dalībnieki ASV un Eiropā bija optimistiskā noskaņojumā pēc ASV un Ķīnas tirdzniecības pārstāvju telefonsarunas par janvārī parakstīto tirdzniecības vienošanās "pirmo fāzi".

Iepriekš bija bažas par šīs vienošanās nākotni, jo ASV un Ķīnas attiecības pēdējā laikā ir pasliktinājušās Honkongas, jaunā koronavīrusa, "Huawei" un "TikTok" jautājumu dēļ.

"Tirgu tieši tagad virza tehnisks impulss (..) vairāk nekā fundamentāli faktori," sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings. "Bet tai pašā laikā tirgus ir pārmērīgi paplašinājies."

ASV akciju cenas pieauga līdz jauniem rekordiem, investoriem gaidot tehnoloģiju uzņēmumu peļņas rezultātus un priecājoties par elektromobiļu ražotājfirmas "Tesla" tirgus vērtības palielināšanos, pārsniedzot 1 triljonu ASV dolāru.

Arī Eiropas akciju tirgos pārsvarā bija kāpums, tirgu dalībniekiem gaidot Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par procentlikmēm un Lielbritānijas valsts budžetu.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem.

Indekss "Standard & Poor's 500" pēdējās trīs nedēļas ir palielinājies, jo negaidīti laba uzņēmumu peļņa ir vairojusi investoru ticību ekonomikas atveseļošanai. Šonedēļ ir gaidāma "Apple", "Amazon" un citu uzņēmumu peļņas rezultātu publicēšana.

Lai gan ziņojumi par peļņu ir apstiprinājuši bažas par augstākām izmaksām, uzņēmumu administratori ir uzmundrinoši izteikušies par spēcīgu patēriņa pieprasījumu, kas ļauj daudziem uzņēmumiem palielināt cenas.

Eiropas akciju cenas pirmdien kritās, aizvien lielākam skaitam valstu apturot "AstraZeneca" Covid-19 vakcīnas izmantošanu, bet ASV akciju cenas pieauga līdz jauniem rekordiem, tirgus dalībniekiem cerot uz ekonomikas atkopšanos.

Dānija pagājušonedēļ apturēja Lielbritānijas un Zviedrijas uzņēmuma "AstraZeneca" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu sakarā ar ziņām par trombozes gadījumiem Eiropā. Dānijas piemēram sekoja arvien lielāks skaits Eiropas valstu.

"Ja tiks pierādīts, ka "AstraZeneca" vakcīna izraisa asins recekļus, un vēl vairāk valstu būs spiestas izbeigt tās izmantošanu, tad tas izrādīsies liels šķērslis sacensībā par pašizolācijas pasākumu izbeigšanu," sacīja "ThinkMarkets" analītiķis Favds Razakzada.

"Eiropas akcijām bija grūti visu dienu, un to pārdošana paātrinājās pēcpusdienā, kad Francija un Itālija kļuva par jaunākajām Eiropas valstīm, kas apturējušas "AstraZeneca" un Oksfordas Universitātes Covid-19 vakcīnas izmantošanu, pēc Vācijas un vairākām citām valstīm."

Akciju cenas pasaulē trešdien pārsvarā pieauga un Volstrītas indeksi sasniedza jaunus rekordus, turpinoties investoru optimismam, ka ASV un Ķīna drīz var noslēgt tirdzniecības vienošanos.

Volstrītas indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar rekordiem trešo dienu pēc kārtas, ko veicināja negaidīti labi ziņojumi par ekonomikas izaugsmi un ilgstoši uzglabājamu preču pasūtījumiem. Jaunie ziņojumi "pastiprina uzskatu, ka ASV ekonomika nav uz recesijas sliekšņa", sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs. ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) pārskats tomēr parādīja, ka uzņēmēji, lauksaimnieki un baņķieri vēl arvien ir nobažījušies par muitas tarifu un ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikta ietekmi. Vairums analītiķu gaida tirdzniecības vienošanos tuvākajā laikā, bet atzīst, ka neziņa par to turpina pastāvēt. "Tirdzniecības optimisms ir pacēlis akcijas," sacīja "CMC Markets" analītiķis Deivids Madens.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, investoriem līksmojot par ASV mikroshēmu ražotāja "Nvidia" labo peļņu.

"Nvidia" akcijas cena pieauga par 16,4%, palielinot uzņēmuma tirgus vērtību līdz gandrīz 2 triljoniem ASV dolāru, pēc ziņām, ka tā ceturkšņa peļņa pieaugusi līdz 12,3 mijardiem dolāru. Rekordlielo peļņu veicināja pieprasījums pēc šī uzņēmuma tehnoloģijas mākslīgā intelekta (MI) jomai.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem, un pieauga arī indekss "Nasdaq Composite".

""Nvidia" parāda, ka MI ir šeit uz palikšanu," sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans.

Japānas biržas indekss "Nikkei 225" pieauga par 2,2%, noslēdzot tirdzniecības sesiju visu laiku augstākajā 39 098,68 punktu līmenī. Tas pārspēja rekordu, kas nebija mainīts kopš 1989.gada.

Akciju cenas Volstrītā otrdien atkal pieauga, un divi no Volstrītas indeksiem sasniedza jaunus rekordus, savukārt Eiropas biržās akciju cenas mainījās dažādos virzienos pēc datu publicēšanas par eirozonas deflāciju augustā un ražošanas aktivitātes vājināšanos.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, un kāpa arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

Lai gan ASV bezdarba līmenis ir pieaudzis un vairākos ekonomikas sektoros turpinās problēmas, analītiķi paredz, ka Vašingtonas atbalsta veicinātā ekonomikas atveseļošanās drīz novedīs pie spēcīga uzņēmumu peļņas kāpuma.

Tirgus gaida rekordlielu peļņu 2021.gada 4.ceturksnī, sacīja "S&P Dow Jones Indices" vecākais analītiķis Hovards Silverblats.

Eiropā Londonas biržas indekss krasi saruka, bet Frankfurtes biržas indekss pieauga un Parīzes biržas indekss nedaudz samazinājās.

Eirozonā augustā bijusi 0,2% gada deflācija, salīdzinot ar 0,4% inflāciju jūlijā, liecina otrdien publiskotās Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" sākotnējās aplēses.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, investoriem pēc pagājušās nedēļas kāpuma atkal pievēršot uzmanību ekonomikas datiem.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pirmdien kritās pēc piektdienas tirdzniecības sesijas, kurā divi no šiem indeksiem bija pieauguši līdz jauniem rekordiem.

Tokijas biržas indekss pieauga līdz visu laiku augstākajam līmenim pēc tam, kad tas piektdien pārspēja rekordu, kas nebija mainīts kopš 1989.gada.

Eiropā Londonas un Parīzes biržu indeksi kritās, bet Frankfurtes biržas indeksam bija niecīgs pieaugums.

Akciju cenu kāpumu pagājušajā nedēļā bija sekmējusi ASV mikroshēmu ražotāja "Nvidia" labas peļņas publiskošana. Pirmdien šī uzņēmuma akcijas cena pieauga par 0,4%.

Investori tagad gaida, kad ceturtdien tiks publiskots ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) indekss, kas Federālajai rezervju sistēmai (FRS) ir iecienīts inflācijas rādītājs.

Akciju cenas ASV un Eiropā pirmdien pieauga, tirgiem reaģējot uz ziņu, ka ASV farmācijas kompānijas "Moderna" izstrādātā Covid-19 vakcīna klīniskajos izmēģinājumos bijusi 94,5% efektīva.

Pagājušonedēļ bija ziņots, ka "Pfizer" un "BioNTech" izstrādāta vakcīna ir 90% efektīva.

"ASV akcijas uzlēca augšā pēc optimistiskās ziņas par "Moderna" vakcīnu, kas līdz ar "Pfizer" vakcīnu palielina cerības, ka pirms nākamās ziemas atjaunosies tāda dzīve, kāda bija pirms pandēmijas," sacīja valūtas tirdzniecības platformas OANDA tirgus analītiķis Edvards Moja.

Pozitīvā ziņa par "Moderna" ļāva investoriem pievērst mazāk uzmanības Covid-19 gadījumu skaita kāpumam, kas dažviet ASV pārmērīgi noslogo slimnīcu infrastruktūru.

Pirmdien ASV tika reģistrēti 133 045 jauni Covid-19 infekcijas gadījumi un 616 jauni nāves gadījumi.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem, un ievērojami palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite". Pieauga arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.

Akciju cenas ASV un Eiropā trešdien pieauga, investoriem neņemot vērā vājus ASV ekonomikas datus optimismā par Covid-19 terapiju un vakcīnām.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor"s 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, un indekss "Nasdaq Composite" pirmoreiz pacēlās virs 12 000 punktu atzīmes. ASV akciju cenas kāpa, pateicoties investoru "bailēm palaist garām" tālākus kāpumus investoru optimisma apstākļos.

Eiropā Londonas, Parīzes un Franfurtes biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 1%. "Globālās akciju [cenas] ir pieaugušas pēc stabilas noskaņojuma uzlabošanās Volstrītā un citur pēdējo nedēļu laikā, samazinoties mirstībai no Covid-19, palēninoties jaunu gadījumu skaita pieaugumam ASV, un valdot cerībām, ka drīz tiks apstiprināta efektīva vakcīna," sacīja "ThinkMarkets" analītiķis Favads Razakzada.

Pasaules akciju tirgos pirmdien pārsvarā bija kritums, investoriem pārdodot akcijas pēc to cenu palielināšanās pagājušajā nedēļā un gaidot jaunas ziņas par ASV uzņēmumu peļņu. Volstrītā tirdzniecība nenotika, jo ASV bija brīvdiena - Mārtina Lutera Kinga diena.

Akciju cenas piektdien bija kāpušas un Volstrītas indeksi pieauguši līdz jauniem rekordiem, jo spēcīgi Ķīnas ekonomikas dati uzlaboja globālās ekonomikas perspektīvu pēc ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās.

"Akcijas pagājušajā nedēļā bija spēcīgā pozīcijā, tāpēc neliels kritums nav liels pārsteigums," sacīja "CMC Markets" analītiķis Deivids Madens. "Ir gaidāms, ka tirdzniecības apjomi un nestabilitāte būs zemi, jo ASV ir valsts brīvdiena."

Investori pievērš arvien lielāku uzmanību uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanai. Tuvāko dienu laikā ir paredzēts tos publiskot par tādiem lieliem uzņēmumiem kā "Netflix", IBM un "Hyundai".

Naftas cenas pirmdien pieauga, rodoties bažām par piegādi pēc tam, kad naftas eksports no Lībijas tika bloķēts, bruņotiem spēkiem slēdzot naftasvadu. Naftas ieguvi Irākā skāra uzbrukums svarīgai naftas atradnei.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas un Āzijas biržās kritās, investoriem viļoties Ķīnas ekonomikas datos.

Tirdzniecības sesija Volstrītā sākās ar kritumu, ko noteica vāji Ķīnas mazumtirdzniecības noieta un rūpniecības dati, kā arī prognozes, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz paziņos par stimulēšanas pasākumu pakāpenisku samazināšanu.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" tomēr noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem, bet indekss "Nasdaq Composite" - ar kritumu.

"Vājāki ekonomikas dati no Ķīnas ir sabojājuši [investoru] noskaņojumu, zemākiem mazumtirdzniecības noieta un rūpnieciskās ražošanas rādītājiem radot jautājumus, vai [ekonomikas] atveseļošanās impulss var tikt saglabāts," sacīja "Interactive Investor" tirgu vadītājs Ričards Hanters.

Akciju cenas ASV un Eiropā ceturtdien kritās, investoriem masveidā pārdodot akcijas bažās par cenu burbuli. Volstrītas indeksi "Standard & Poor"s 500" un "Nasdaq Composite" ievērojami kritās, atkāpjoties no iepriekšējās tirdzniecības sesijās sasniegtajiem rekordiem, un saruka arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

Tirgus bija "pārcenots un gatavs kritumam", sacīja "Prudential Financial" galvenā tirgus stratēģe Kvinsija Krosbija. Viņa atzīmēja, ka septembris vēsturiski ir bijis slikts mēnesis akciju tirgum.

Galvenie ASV biržu indeksi šogad bija pieredzējuši labāko augusta mēnesi pēdējo gadu desmitu laikā, pateicoties cerībām, ka Covid-19 vakcīnas un terapija ļaus ekonomikai atkopties.

Analītiķi ir brīdinājuši, ka tirgū bija gaidāma pauze, ņemot vērā bezdarba palielināšanos un ekonomisko neskaidrību, kamēr ASV turpinās pasaulē lielākais jaunā koronavīrusa uzliesmojums. Briefing.com analītiķis Patriks O"Hērs norādīja, ka kritums bija neizbēgams, ņemot vērā bažas par pārmērīgu akciju cenu kāpumu pēdējās nedēļās.

Pasaules akciju tirgos trešdien bija dažādas tendences, bet Volstrītas indeksi pārsvarā kritās, samazinoties preču piegādes uzņēmuma "FedEx" akcijas cenai pēc negaidīti vājas peļņas.

Galvenie ASV biržu indeksi iepriekš bija pieauguši pēc ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās, bet trešdien tikai indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam rekordam, kamēr indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" nedaudz samazinājās.

Daži analītiķi uzskatīja, ka vājie "FedEx" peļņas rezultāti bijuši ar pārāk lielu ietekmi. Kompānijas akcijas cena saruka par vairāk nekā 10%, tās peļņai nesasniedzot analītiķu aplēses, ko daļēji noteica augstas izmaksas e-tirdzniecības investīcijām un "vāju globālās ekonomikas apstākļu" ietekme. "Es prātoju, vai ziņas no "FedEx" nav likušas investoriem pārdomāt gaidāmo globālās ekonomikas izaugsmi nākamajā gadā, jo pārvadājumu uzņēmumu akcijām ir tendence būt vadošiem indikatoriem," sacīja "CFRA Research" galvenais investīciju stratēģis Sems Stovols.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, savukārt naftas cenas kāpa bažās par situāciju Tuvajos Austrumos.

Volstrītas indeksi nedaudz pieauga pēc ziņām par "Disney" un citu uzņēmumu labiem peļņas rādītājiem.

Nākamnedēļ gaidāmais ziņojums par ASV patēriņa cenu indeksu var būt katalizators, lai Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" noslēgtu tirdzniecības sesiju virs 5000 punktu atzīmes, sacīja "Edward Jones" analītiķis Andželo Kurkafass.

Parīzes, Frankfurtes un Milānas biržu indeksi pieauga, bet Londonas biržas indekss kritās.

"Disney" akcijas cena pieauga par 11,5% pēc ziņām par uzņēmuma peļņu, kas pārspējusi prognozes, un paziņojuma par dividenžu palielināšanu un jaunu akciju atpirkšanas programmu.

Francijas luksusa preču milža "Kering" akcijas cena pieauga par 6%, neraugoties uz gada apgrozījuma un peļņas samazināšanos, kompānijai pārfokusējot savu biznesu ap savu galveno zīmolu "Gucci".

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās pēc ziņām, ka ASV administrācija apsver nodokļu paaugstināšanu turīgajiem akciju investoriem, savukārt Eiropas akciju cenas pieauga pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi un obligāciju uzpirkšanas programmas apjomu.

Volstrītas indeksi trešdien bija pieauguši, bet lielāko nedēļas daļu bija pakļauti spiedienam, pastāvot bažām par pārāk augstiem akciju novērtējumiem un augošu Covid-19 gadījumu skaitu Indijā un citās valstīs.

Ceturtdienas kritumu Volstrītā sekmēja ziņas, ka ASV prezidents Džo Baidens izstrādā plānu pacelt nodokļa likmi akciju darījumos gūtai peļņai no 20% līdz 39,6% cilvēkiem, kas nopelna vairāk nekā miljonu ASV dolāru.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi kritās par 0,9%.

Baidens jau pirms tam bija ierosinājis pacelt uzņēmumu ienākuma nodokļus, lai finansētu viņa ierosinātu infrastruktūras attīstības plānu 2,3 triljonu dolāru apmērā.

Frankfurtes biržas indekss pieauga par 0,8% un Parīzes biržas indekss - par 0,9%, reaģējot uz ECB paziņoto lēmumu.

Akciju cenas pasaulē pirmdien pieauga un Volstrītā sasniedza jaunus rekordus, savukārt kriptovalūta "Bitcoin" kāpa līdz visu laiku augstākajai vērtībai pēc uzņēmuma "Tesla" paziņojuma par investīcijām šajā kriptovalūtā.

Naftas cenas kāpa līdz 52 nedēļu augstākajam līmenim.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga līdz jauniem rekordiem, turpinot pagājušonedēļ piedzīvoto kāpumu cerībā par drīzu jaunas ASV ekonomikas stimulu paketes pieņemšanu un gaidāmu ekonomikas atkopšanos.

Tesla iegādājas Bitcoin 1,5 miljardu dolāru apmērā 

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla Motors" iegādājies kriptovalūtu "Bitcoin" aptuveni...

Investori uzskata, ka ASV prezidentam Džo Baidenam izdosies panākt apstiprinājumu vairumam aspektu viņa ierosinātajā stimulu paketē, kuras apjoms ir 1,9 triljoni ASV dolāru, sacīja analītiķi.

ASV Finanšu ministrijas 10 un 30 gadu obligāciju ienesīgums īslaicīgi pieauga, pastiprinot diskusiju par augstākas inflācijas riskiem.

"Augošas procentlikmes norāda uz ekonomikas uzlabošanos," sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs, piebilstot, ka ir maz liecību par vispārēju inflāciju ekonomikā.

"Akciju tirgus nav pārmēru nobažījies par inflācijas faktoru. Kādu dienu tas notiks. Pašlaik ne," teica O'Hērs.

"Bitcoin" vērtība sasniedza rekordlīmeni - 44 795,20 ASV dolārus - pēc tam, kad ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla Motors" iegādājās šo kriptovalūtu aptuveni 1,5 miljardu dolāru apmērā un drīzumā plāno to pieņemt kā maksāšanas līdzekli par automašīnu iegādēm.

"ThinkMarkets" analītiķis Favads Razakzada atzīmēja, ka šis, iespējams, ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem kriptovalūtas nozarē.

""Tesla" būs liels autonozares spēlētājs, un, ja tas sāks pieņemt "Bitcoin" kā maksāšanas līdzekli, tad tas kriptovalūtai sniegs papildu leģitimitāti," skaidroja analītiķis.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 2,1% līdz 60,56 dolāriem par barelu, sasniedzot augstāko līmeni kopš jaunā koronavīrusa pandēmijas sākuma. To sekmēja OPEC un sabiedroto lēmums samazināt jēlnaftas ieguves apjomu, jo pandēmija ir samazinājusi pieprasījumu.

ASV naftas kompānijas "Chevron" akcijas cena pieauga par 2,5%, "Apache" akcijas cena - par 10%, bet "Halliburton" akcijas cena - par 5,6%.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,8% līdz 31 385,76 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,7% līdz 3915,59 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,0% līdz 13 987,64 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 0,5% līdz 6523,53 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par mazāk nekā 0,1% līdz 14 059,91 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,5% līdz 5686,03 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien pieauga par 2,0% līdz 57,97 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 2,1% līdz 60,56 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga no 1,2046 līdz 1,2049 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,3735 līdz 1,3741 dolāram par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu saruka no 105,39 līdz 105,22 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 87,71 līdz 87,67 pensiem par eiro.

ASV un Eiropas akciju cenas ceturtdien pieauga, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) nolemjot saglabāt nemainīgu obligāciju ārkārtas uzpirkšanas programmu un ASV prezidentam Džo Baidenam parakstot 1,9 triljonus dolāru vērto ekonomikas atbalsta plānu.

Baidens cer pēc iespējas ātrāk realizēt tā galvenos punktus, tostarp piešķirt vairumam amerikāņu līdz 1400 ASV dolāriem lielu finansiālu atbalstu, paplašināt atbalstu bezdarba gadījumā, palielināt resursus skolu ātrai atvēršanai un atbalstu uzņēmumiem un kopienām, ko smagi skārusi jaunā koronavīrusa pandēmija.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem, un kāpa arī indekss "Nasdaq Composite".

Frankfurtes biržas indekss sasniedza jaunu rekordu, bet Parīzes biržas indekss pieauga līdz viena gada augstākajam līmenim. Palielinājās arī Londonas biržas indekss.

Daži ekonomisti bažījas, ka ASV federālās valdības dāsnums būs katalizators lielam inflācijas lēcienam, kas varētu likt Federālo rezervju sistēmai (FRS) pēkšņi mainīt savu politiku.

ASV un Eiropas biržu indeksi, naftas cenas un britu mārciņas vērtība otrdien saruka, tirgiem reaģējot uz bažām par bezvienošanās breksita iespējamību un vāju ekonomikas perspektīvu, kas ir samazinājusi naftas pieprasījumu.

Volstrītā ievērojamu kritumu turpināja uzrādīt tehnoloģiju uzņēmumu akcijas, bet tagad šī tendence skāra arī enerģētikas un finanšu kompānijas.

Otrdienas tirdzniecības sesija iezīmēja pāreju no pagājušās nedēļas beigu dinamikas ar to, ka akciju masveida pārdošana izgāja ārpus tehnoloģiju uzņēmumu loka, sacīja "Cresset Capital" galvenais investīciju speciālists Džeks Ablins.

"Investori (..) ir satraukti par ekonomikas atveseļošanos, kas nepieņemas spēkā," teica Ablins.

Atšķirībā no pagājušās nedēļas ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgums kritās, un krasi saruka arī naftas cenas, kas norādīja uz augošām investoru bažām.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite", kas līdz 2.septembrim pārsvarā bija pieaudzis līdz jauniem rekordiem, pēdējās trijās tirdzniecības sesijās ir sarucis par 10%.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga līdz jauniem rekordiem, neraugoties uz publiskotiem ekonomikas datiem, kas liecināja, ka Lielbritānijas un Japānas ekonomikas nonākušas recesijā.

ASV Tirdzniecības ministrija ceturtdien publiskoja datus, ka mazumtirdzniecības apgrozījums ASV janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājies par 0,8%, tādējādi reģistrēts straujāks kritums par prognozēto 0,1%.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga, un indekss "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar 5029,73 punktiem, kas ir visu laiku augstākais līmenis.

Pieauga arī akciju cenas eirozonas biržās, lai gan Eiropas Komisija samazināja izaugsmes prognozes, vienlaikus arī samazinot inflācijas prognozes.

Parīzes biržā kāpumu nodrošināja autobūves uzņēmumi pēc tam, kad Francijas un ASV autobūves uzņēmums "Stellantis" pērn strādāja ar 18,6 miljardu eiro tīro peļņu, kas ir visu laiku augstākais līmenis tā vēsturē. "Renault" un "Stellantis" akciju cenas pieauga par vairāk nekā 5%.