Nekustamais īpašums

VZD: Valstī nav vērojama pandēmijas izraisīta darījumu cenu samazināšanās nekustamā īpašumu tirgū

LETA, 13.12.2021

Jaunākais izdevums

Valsts zemes dienests (VZD) secinājis, ka Covid-19 pandēmija nav atstājusi būtisku ietekmi uz nekustamā īpašumu darījumu skaitu un cenu, teikts Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts valdībā.

Ziņojumā teikts, ka 2021.gadā nekustamo īpašumu cenu izmaiņu tendence valstī turpina uzrādīt nelielu cenu pieaugumu, bet darījumu skaits valstī 2021.gada pirmajos astoņos mēnešos ir palielinājies salīdzinājumā ar 2019. un 2020.gada attiecīgajiem periodiem.

Tāpat VZD secinājis, ka darījumu skaits lielajās pilsētās samazinās, bet nedaudz pieaug ap tām. Savrupmāju segmentā pieaug darījumu skaits un cenas savrupmājām Rīgas plānošanas reģionā, kā arī teritorijās pie lielajām valsts nozīmes pilsētām. Rīgā sērijveida dzīvokļiem un dzīvokļiem jaunajos projektos ir tendence cenām pieaugt, pašlaik tās ir augstākas par 2019.gada pirmā pusgada līmeni.

Tāpat ziņojumā secināts, ka lauksaimniecības zemēm darījumu skaits un cenas stabilizējušās, tām vairs nav tik liela tendence pieaugt.

Savukārt komercobjektu un ražošanas segmentā valstī vērojams darījumu skaita pieaugums. Komerctelpām Rīgā un pārējās valsts nozīmes pilsētās darījumu cenas 2021.gada pirmajā pusē nav zemākas par 2019.gada pirmā pusgada cenu līmeni, ražošanas objektiem Latgales un Vidzemes reģionos cenas atgriezušās 2019.gada pirmā pusgada līmenī, bet Kurzemes reģionā vērojams neliels cenu pieaugums.

Kopējās darījumu skaita izmaiņas 2019.gadā (pa visu gadu - 53 870 darījumi) un 2020.gadā (pa visu gadu - 53 730 darījumi) ir vērtējamas kā nebūtiskas, secinājis VZD.

Tomēr 2020.gada griezumā iezīmējas lielākas darījumu skaita svārstības - īpaši no februāra līdz aprīļa vidum, kad nekustamā īpašuma tirgū bija vērojams straujš darījumu skaita kritums. VZD skaidro, ka to izraisīja vispārējā ekonomiskās aktivitātes samazināšanās valstī pandēmijas dēļ, apjukums iedzīvotājos, kas savukārt izpaudās nogaidošā pircēju un pārdevēju attieksmē. Tāpat izsludinātā ārkārtas stāvokļa dēļ bija apgrūtināts īpašuma reģistrācijas process, ko izraisīja zemesgrāmatas darbības pārkārtošanās - klienti netika apkalpoti klātienē.

Pēc pirmā ārkārtējā stāvokļa beigām (2020.gada 9.jūnijs) nebija vērojams darījumu skaita samazinājumam proporcionāls pīķveida skaita pieaugums, tas drīzāk atgriezās iepriekšējo mēnešu līmenī. 2021.gada janvārī un februārī darījumu skaita straujo kritumu VZD saista ar zemesgrāmatā reģistrētu datu pievienošanas procesa gaitu tirgus datu bāzei, kas notiek ar zināmu laika nobīdi. 2021.gada martā darījumu skaits strauji pieauga, bet turpmākajos mēnešos novērots neliels darījuma skaita samazinājums. 2021.gada pirmajos astoņos mēnešos salīdzinājumā ar tādu pašu periodu 2019. un 2020.gadā, kopējais darījumu skaits ir pieaudzis par aptuveni 10%.

Teritoriāli izteiktākas darījumu skaita izmaiņu svārstības ir vērojamas valstspilsētās un blīvi apdzīvotajās teritorijās, savukārt nenozīmīgi pieaugumi ir teritorijās, kur parasti ir vērojams mazs darījumu apjoms. VZD pieļauj, ka šādas teritoriālās izmaiņas ir veicinājusi arī darba vides pārkārtošanās - attālinātā darba iespējas.

Ārvalstnieku aktivitātē 2020.gadā novērota darījumu skaita sarukuma tendence, ko, visticamāk, veicināja uz laiku ieviestie ceļošanas un valsts robežu šķērsošanas nosacījumi, kā arī nogaidošā pircēju attieksme, teikts ziņojumā. Kopumā ārvalstnieku veikto darījumu skaits 2020.gadā samazinājās par 18%, salīdzinot ar iepriekšējā gadu, bet 2021.gada pirmajos astoņos mēnešos ārvalstnieku veikto darījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gada atbilstošo periodu, ir pieaudzis par 24% un tas ir ļoti tuvs 2019.gadā šajā periodā notikušo darījumu skaitam.

Nekustamo īpašumu cenu izmaiņu tendence valstī uzrāda nelielu cenu pieaugumu, secinājis VZD. Tā kā cenu indekss ir samērā svārstīgs lielums, ir redzamas sezonālas svārstības, kas ir dabiskas nekustamā īpašuma tirgum, taču kopumā cenu indeksam ir augoša tendence, uzsver VZD. Arī salīdzinot pret 2019.gada otro pusgadu ir vērojams neliels cenu pieaugums. Līdz ar to kopumā valstī šobrīd nav vērojama Covid-19 pandēmijas izraisīta darījumu cenu samazināšanās nekustamā īpašumu tirgū, secinājis VZD.

VZD ir izvērtējis Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes ietekmi uz nekustamā īpašuma tirgu, balstoties uz nekustamā īpašuma pirkuma - pārdevuma darījumu datiem par laika periodu no 2019.gada 2.jūlija līdz 2021.gada 31.augustam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Atsevišķiem lauksaimniecības zemju īpašumiem šogad var mainīties kadastrālā vērtība

LETA, 13.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka valdība līdz 2025.gadam lēma iesaldēt līdzšinējās kadastrālās vērtības, atsevišķiem lauksaimniecības zemju īpašumiem var būt izmaiņas vērtībā, no kuras aprēķina nekustamā īpašuma nodokli, informēj Valsts zemes dienestā (VZD).

Šis pieaugums attiecas uz 7% no visām lauksaimniecības zemes vienībām, kurām jāpiemēro speciālā vērtība, un tas saistīts ar faktu, ka valdība 2016.gadā ieviesa speciālo kadastrālo vērtību sistēmu lauksaimniecības zemēm, kuru patība ir lielāka par trīs hektāriem. Speciālā vērtība tika noteikta līdz 2025.gadam, un tās pieaugums ik gadu nedrīkst pārsniegt 10% no iepriekšējā taksācijas gada speciālās vērtības.

VZD vērš uzmanību, ka līdzšinējās Īpašumu kadastrālās vērtības var būt mainījušās gadījumos, ja 2021.gadā Kadastra informācijas sistēmā tika aktualizēti nekustamo īpašumu raksturojošie dati. Piemēram, ja zemei pašvaldība mainīja lietošanas mērķi, vai zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā tika precizēti apgrūtinājumi, vai pēc meža inventarizācijas tika noteikti citi meža zemes saimnieciskās darbības ierobežojumi. Savukārt, ēkām vērtība var būt mainījusies, piemēram, ja tām tika mainīts lietošanas veids - dzīvojamās telpas pārveidotas par biroja telpām vai otrādi, ja tika precizēts ēkas fiziskais nolietojums, ja tika mainīti ēkas apjoma rādītāji, kā rezultātā mainījās ēkas kopplatība.

Komentāri

Pievienot komentāru