Pērn ekonomikas izaugsmi uz augšu virzīja mājsaimniecību patēriņš, norāda eksperti.
Šajā gadā ekonomika, visdrīzāk, vairs neaugs tik strauji kā iepriekšējos gados, un Ukrainas-Krievijas konflikta dēļ nākas samazināt ekonomikas izaugsmes prognozi. Tā, piemēram, SEB bankas eksperti šā gada izaugsmes prognozi no 4,8% samazinājuši līdz 2,9%, bet 2015.gada no 4,8% līdz 3,4%.
Db.lv jau rakstīja, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) 2013.gadā faktiskajās cenās ir 23,3 miljardi eiro , bet 2013.gada ceturtajā ceturksnī – 6,3 miljardi eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
IKP 2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, palielinājies par 4,1%, bet 2013.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 2012.gada 4.ceturksni, pieaudzis par 3,6% pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem.
#1/4
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis
Pērnais gads ekonomikai kopumā ir bijis gana veiksmīgs pat neskatoties uz to, ka IKP pieaugums 2013.gadā bija nedaudz lēnāks par 2012.gadā uzrādītajiem 5,2%.
Palēninājumu lielā mērā noteica ārēji faktori, gan tas, ka pamazām izzuda pēckrīzes atsitiena efekts, kas bija vērojams tirdzniecībā. Taču ārējo notikumu un faktoru ietekme atstās nozīmīgu ietekmi arī šogad. Pozitīvas vēsmas no eirozonas nedaudz mazina riskus, kas pēdējā laikā ir auguši no Austrumu puses, jo īpaši Ukrainas un Krievijas. Visām trijām Baltijas valstīm Krievija ir starp top 5 eksporta tirgiem. Tāpat jārēķinās, ka arī pārējie blakus esošie un Latvijai nozīmīgi tirgi ir savstarpēji saistīti. Krievijas ekonomika uzrāda izaugsmes palēnināšanos jau labu laiku, kas nozīmē, ka konflikta gaisotne un iespējamās sankcijas var pastiprināt esošās tendences.
Tas uzliek nenoteiktību par eksporta tālāko attīstību, jo īpaši Krievijas un tai blakus esošo tirgu virzienā, kā dēļ būs nozares, kas piebremzēs arī investīciju projektus. Protams, investīcijas pilnībā neapstāsies, jo lielu ietekmi saglabās ES fondu apguve. Savu lomu turpinās uzturēt privātais patēriņš, tomēr nevar izslēgt, ka ģeopolitiskā saspīlējuma ietekmē, tas var kļūt vēl gausāks.
Savu artavu dos arī valdības tēriņu kāpums, tomēr iespējamie scenāriji signalizē, ka var nākties pārskatīt - ierobežot līdzšinējos tēriņu plānus, jo ekonomikai bremzējoties, lēnāk pildīsies arī valsts kase. Tādēļ nākas secināt, ka Ukrainas konflikts ir nodzēsis līdzšinējās attīstības prognozes, zīmējot tās krietni piezemētākās krāsās. Visticamāk tuvākie divi gadi paies jauno apstākļu adaptācijas zīmē, bez plašām iespējām būvēt ilgtermiņa plānus. Šā gada izaugsmes prognoze no 4,8% tiek samazināta līdz 2,9%, bet 2015.gada no 4,8% līdz 3,4%.
#2/4
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Ņemot vērā, ka izaugsmi pērn galvenokārt virzīja mājsaimniecību patēriņš, arī straujāk augošās nozares bija tās, kas pārsvarā strādā uz iekšējo tirgu – piemēram, dažādi komercpakalpojumi, māksla, kultūra un atpūta (tai skaitā, azartspēles), būvniecība. Savukārt galvenajās eksportējošās nozarēs – apstrādes rūpniecībā, transportā, lauksaimniecībā – rezultāti bija salīdzinoši vāji. Jāsaka gan, ka apstrādes rūpniecības attīstību pērn ievērojami ietekmēja Liepājas Metalurga darbības izbeigšana, vairumā pārējo ražošanas nozaru bija vērojama izaugsme.
Šī gada janvārī prognozējām, ka Latvijas izaugsme šogad būs straujāka nekā pērn, ap 4,8%, pateicoties straujākam eksportam un investīcijām. Lai arī joprojām sagaidāms, ka pasaules ekonomikas izaugsme šogad būs labāka kā pērn (balstot mūsu eksportu un investīcijas), visticamāk, nāksies Latvijas prognozi samazināt, ņemot vērā nesenos notikumus Ukrainā.
Tas apgrūtina Latvijas izaugsmi divos veidos. Pirmkārt, mazākas ārējās tirdzniecības plūsmas. Negatīva ietekme būs ne tik daudz no pašas Ukrainas, jo tās īpatsvars Latvijas eksportā ir mazs (ap 1%), bet no Krievijas un citām reģiona valstīm, kas cieši saistītas ar Krieviju un Ukrainu. Šo valstu valūtu vērtības kritums jau pasliktināja mūsu ražotāju konkurētspēju šajos tirgos, savukārt iespējami tirdzniecības šķēršļi no Krievijas puses mazinātu ārējo pieprasījumu. Otrkārt, pieaugusī nenoteiktība saistībā ar ārējā pieprasījuma attīstību negatīvi ietekmē investīciju aktivitāti galvenokārt tajos Latvijas uzņēmumos, kuri tirgojas ar Krieviju un Ukrainu, bet, iespējams, arī citos sektoros, ja kopējais uzņēmēju noskaņojums reģionā pasliktināsies.
#3/4
Ekonomikas ministrija
Tautsaimniecības izaugsmi 4.ceturksnī ietekmēja arī laika apstākļi. Saistībā ar silto gada nogali saražotās siltumenerģijas apjomi bija mazāki nekā pirms gada, bet zemā ūdens līmeņa dēļ saruka arī hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjomi. Kopumā šīs rūpniecības nozares ietekmēja IKP samazināšanos par 0,5 procentpunktiem.
Pakāpeniski stabilizējoties ekonomiskajai situācijai Eiropā, sagaidāms, ka šogad uzlabosies Latvijas eksporta iespējas uz Rietumeiropu. Palielinoties nodarbinātībai un darba samaksai, turpinās augt privātais patēriņš. Ekonomikas ministrija prognozē, ka arī 2014.gadā IKP pieaugums pārsniegs 4%. Vienlaikus pastāv nenoteiktība saistībā ar Ukrainas krīzes ietekmi uz Latvijas ekonomiku.
#4/4
Finanšu ministrs Andris Vilks
Lielāko devumu izaugsmē pērn deva iekšzemes pieprasījums, kamēr eksportu ierobežoja nelabvēlīgā situācija ārējos tirgos, savukārt šogad izaugsmi papildus var veicināt ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās un spēcīgāks pieprasījums eirozonā un visā Eiropas Savienībā kopumā. Tajā pašā laikā nenoteiktību ir palielinājusi krīze Ukrainā, kas diemžēl var atstāt ietekmi uz visa reģiona attīstību.