Nekustamais īpašums

YIT kopā ar sadarbības partneriem izveido fondu mājokļu attīstības projektiem arī Latvijā

Lelde Petrāne, 23.12.2016

Jaunākais izdevums

Somijas būvkompānija YIT ir iesaistīta fonda izveidē, kas investēs mājokļu attīstības projektos Čehijā, Slovākijā, Polijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, liecina tās paziņojums Zviedrijas biržai.

Fonda investori ir YIT (40%), Etera (30%) un Somijas privāto investīciju kompāniju grupa (kopā 30%). Fonda kapitāls ir aptuveni 37 miljoni eiro un to pārvalda kompānija Vicus Capital Advisors Limited.

Nākamo gadu laikā saskaņā ar plāniem fonds īstenošot vairāk nekā desmit projektus un galvenokārt privātajiem pircējiem plānots pārdot ap tūkstoti dzīvokļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Būvkomersantu reģistra datiem, patlaban Latvijā ir aktīvi 5,5 tūkstoši būvkomersantu, savukārt, savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, kādu no būvniecības apakšnozarēm kā pamatnodarbošanos norādījis teju divas reizes lielāks uzņēmumu skaits - 10,3 tūkstoši.

No tiem 8% kompāniju pamatkapitālā ieguldīti ārvalstnieku līdzekļi, liecina SIA Lursoft apkopotā informācija. Lielākoties ieguldījumi nāk no tuvējām kaimiņvalstīm - Krievijas, Lietuvas un Igaunijas.

Pēc Lursoft aprēķiniem, patlaban Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 334 Latvijā reģistrētos būvniecības uzņēmumos, Lietuvas - 156, bet Igaunijas - 132.

Reģistrētā pamatkapitāla apjoma ziņā vislielākais būvniecības uzņēmums Latvijā gan pieder somiem - SIA "YIT Latvija". Lursoft izziņā pieejamie dati rāda, ka somu YIT Suomi Oy Latvijas uzņēmuma pamatkapitālā ieguldījuši 47,43 milj.eiro.

SIA "YIT Latvija" apgrozījums pēdējos gados bijis mainīgs. Ja 2016.gadā uzņēmums apgrozījis 6,57 milj.eiro, tad 2017.gadā apgrozījums palielinājies līdz 11,31 milj.eiro, bet pagājušajā gadā atkal sarucis līdz 6,57 milj.eiro. Pēdējo reizi ar peļņu SIA "YIT Latvija" strādājusi 2013.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

YIT Infra Latvija pamatkapitāls palielināts par vienu miljonu eiro

Db.lv, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gada nogalē par vienu miljonu eiro palielināts ceļu un maģistrāļu būvnieka SIA «YIT Infra Latvija» (iepriekš pazīstams kā SIA «Lemminkainen Latvija») pamatkapitāls, kas tagad ir 5 107 440 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas SIA «YIT Infra Latvija» pamatkapitālā ierakstītas komercreģistrā 2018.gada 28.decembrī. Līdz tam SIA «YIT Infra Latvija» pamatkapitāls bija 4 107 440 eiro.

Pamatkapitālu palielinājis SIA «YIT Infra Latvija» vienīgais īpašnieks, Somijas uzņēmums «YIT Construction Ltd».

SIA «YIT Infra Latvija» nodarbojas ar ceļu būvniecību, ēku un citu inženierbūvju pamatu izbūvi, asfaltbetona ražošanu un piegādi, kā arī un materiālu testēšanas laboratorijas pakalpojumu sniegšanu.

2017.gadā SIA «YIT Infra Latvija» apgrozījums pieauga līdz 26,922 miljoniem eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 37 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 147 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētas izmaiņas SIA "YIT Infra Latvija" amatpersonu sarakstā, liecina "Lursoft" dati.

Dati rāda, ka līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Mika Peter Kovero vietā amatā iecelta Katja Maria Laurila. Bez jaunās valdes priekšsēdētājas SIA "YIT Infra Latvija" valdē strādā arī Juha Matti Jauhiainen un Jari Antti Juhani Virsunen. Lursoft dati rāda, ka SIA "YIT Infra Latvija" jaunieceltā valdes priekšsēdētāja līdz šim nav ieņēmusi amatus citos Latvijā reģistrētos uzņēmumos.

SIA "YIT Infra Latvija" galvenais darbības veids ir ģenerāluzņēmējdarbība būvniecībā. 2018.gadā uzņēmuma finanšu rezultāts bija 1,6 milj.EUR zaudējumi, ko ietekmēja vairāki faktori. Piemēram, uzņēmums saskārās ar būvniecībai nepieciešamo materiālu pieejamības problēmām, darbaspēka resursu trūkumu, vairāku augstās komplicētības pakāpes projektu izpildes risinājumu nodrošināšanu, kā arī reorganizāciju un integrāciju saistīto uzdevumu veikšanas papildu slodzi. Tāpat arī ietekmi uz rezultātu atstājušas izejmateriālu un resursu cenu izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

YIT Somijā uzsāk 50 miljonus vērtus projektus

Lelde Petrāne, 01.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija YIT Somijas pilsētās Turku, Tamperē un Vantā jaunā gada sākumā uzsākusi aptuveni 50 miljonus eiro vērtu dzīvojamo projektu celtniecību.

YIT sākusi būvēt divus projektus Turku. YIT Turun Fabriikin Fauna sastāvēs no gandrīz 100 dzīvokļiem, un tā vērtība pārsniedz 15 miljonus eiro. Fauna ir trešais projekts, kas tiks būvēts Fabriikki rajonā, un tas tiks pabeigts 2019. gada pirmajā ceturksnī. Turun Alfa

sastāvēs no aptuveni 60 dzīvokļiem, un tā vērtība pārsniedz 10 miljonus eiro. Alfa ir jaunā pilsētas bloka pirmais projekts. Tas tiks būvēts blakus vēsturiskai tekstilizstrādājumu rūpnīcas ēkai, un tiks pabeigts 2019. gada otrajā ceturksnī.

Tampereen Aallonharja sastāvēs no 40 dzīvokļiem. Projekta vērtība - 10 miljoni eiro. Projekts tiks pabeigts 2019. gada otrajā ceturksnī.

YIT uzsācis arī Vantaan Karpalo būvniecību Vantā. Karpalo tiks būvēts saskaņā ar Smartti koncepciju, kuras pamatā ir funkcionalitāte un pieejamība. Tajā būs gandrīz 60 dzīvokļi. Projekta vērtība ir gandrīz 10 miljoni eiro, un tas tiks pabeigts 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodota pirmā dzīvojamā ēka projektā «Green City», kas atrodas Rīgā, Purvciemā, Upeņu ielā 19 (iepriekš Stirnu ielā 38B), informē YIT LATVIJA.

Jaunajā namā ir simts 1-4 istabu dzīvokļi, un patlaban iespējams iegādāties 30 dzīvokļus. Jaunie mājokļu īpašnieki uz savām jaunajām mājām varēs pārcelties jau nākamā gada sākumā.

Dzīvokļi tiek pārdoti ar pilnu apdari, un pārdošanu un garantijas saistības veiks «YIT LATVIJA». Jauno «Green City» iedzīvotāju automašīnām ir ierīkotas stāvvietas ēkas puspagraba stāvā un iekšpagalmā, kuras var iegādāties papildus pērkot dzīvokli. Ēkai ir labiekārtota apkārtējā vide, iekšpagalmā ir ierīkots bērnu rotaļu laukums ar rotaļu iekārtām un sporta laukums ar basketbola grozu. «Green City» projekta autors ir «Jākobsonu mākslas darbnīca».

Projekta attīstīšanu veic «YIT» grupas uzņēmumi - nekustamo īpašumu attīstītājs SIA «YIT LV Housing I» un būvnieks SIA «YIT LATVIJA».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītāja SIA YIT Celtniecība pērn strādāja ar 6,567 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,2% mazāks nekā 2015.gadā, bet uzņēmuma zaudējumi pērn bija 402 829 eiro jeb gandrīz astoņas reizes lielāki nekā 2015.gadā, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pērn sākti 4.kārtas būvdarbi dzīvojamo māju projektā Biķernieku ielā 16A un 2.kārtas būvdarbi projektā Pupuķu ielā 7.

Papildus uzsāktajiem projektiem tika turpināti darbi dzīvojamo māju projektā Ķīpsalas ielā 49. Savukārt Pupuķu ielā 9 un 11 tika pabeigti būvniecības darbi un ēkas nodotas ekspluatācijā.

Šogad uzņēmums plāno turpināt būvniecību projektos Biķernieku ielā 16A un pabeigt projektus Pupuķu ielā 7, Ķīpsalas ielā 49, Hospitāļu ielā 39 un Stendes ielā 5.

Papildus šogad ir plānots sākt vēl četrus jaunus dzīvojamo māju projektus Rīgā - Ķīpsalas ielā 41, Eiženijas ielā 17, Žagatu ielā 5 un pēdējo kārtu Pupuķu ielā 5.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nododot ekspluatācijā sesto ēku dzīvojamo namu kompleksā Biķerziedi, nekustamo īpašumu attīstītājs SIA YIT Latvija pabeidzis visa projekta īstenošanu Teikā, Biķernieku ielā, informē uzņēmumā.

Uzsākot projekta būvniecību 2016. gadā, tika lēsts, ka tajā tiks ieguldīti 10 miljoni eiro. Šobrīd projekta īstenotājs kopējās investīcijas nenorāda.

«Pašlaik nekustamo īpašumu tirgū pieprasījums pēc dzīvokļiem šajā segmentā ir visaugstākais, un mēs nodrošinām atbilstošu piedāvājumu.Turklāt «Biķerziedi» atrodas Teikā, kur pieprasījums pēc dzīvokļiem ir ļoti liels, jo te ir attīstīta infrastruktūra un zaļa apkārtējā vide,» uzsver «YIT Latvija» valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

Piecstāvu ēkā ir 90 vienas līdz četru istabu dzīvokļi, platībā no 37 līdz pat 88 kvadrātmetriem, katram no tiem ir balkons, un dzīvokļi tiek piedāvāti ar pilnu iekšējo apdari. Vidējā dzīvokļu cena «Biķerziedos» ir 1650 eiro par kvadrātmetru, komentē «YIT Latvija».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«YIT» grupas uzņēmumi - nekustamo īpašumu attīstītājs SIA «YIT LV Housing I» sadarbībā ar SIA «YIT LATVIJA», kas veic būvniecības darbus, - nosvinējuši spāru svētkus ēkai jaunajā projektā «Green City», Stirnu ielā, Purvciemā, informē projekta attīstītāji.

Ēkas projekta autors ir «Jākobsonu mākslas darbnīca» un tajā būs 100 vienas, divu, trīs un četru istabu dzīvokļi, no kuriem 52 jau ir rezervēti. Dzīvokļi tiek pārdoti ar pilnu apdari, un pārdošanu un garantijas saistības veiks «YIT LATVIJA».Investīcijas projektā atklātas netiek.

Kā norāda projekta attīstītāji, tad auto stāvvietas atradīsies gan ēkas puspagraba stāvā, gan iekšpagalma teritorijā. Iekšpagalmā tiks ierīkots bērnu rotaļu laukums ar rotaļu iekārtām un sporta laukums ar basketbola grozu. Rotaļu laukums būs pieejams arī apkārtējo māju iedzīvotāju bērniem.

Dzīvojamo namu paredzēts nodot ekspluatācijā 2019. gada otrajā pusē, bet daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kompleksa otrās ēkas būvniecību tiek plānots uzsākt jau šopavasar. Aktīva būvniecība notiek arī citos objektos, piemēram, pagājušajā nedēļā spāru svētki tika svinēti citā «YIT LATVIJA» projektā «Annas Parks».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien pabeigta arī Latvijā strādājošo Somijas būvniecības uzņēmumu YIT un «Lemminkainen» apvienošana, sacīts apvienotās kompānijas paziņojumā.

Apvienošanas gaitā «Lemminkainen» iekļauts YIT sastāvā.

Par apvienošanos abi uzņēmumi paziņoja jūnijā, un tās nolūks ir stiprināt pozīcijas Ziemeļvalstu tirgū.

Lēsts, ka apvienotās kompānijas gada ieņēmumi būs 3,4 miljardi eiro, bet gada peļņa - 85 miljoni eiro. Iecerēts, ka ietaupījumi apvienošanās dēļ līdz 2020.gadam sasniegs 40 miljonus eiro.

YIT darbojas Somijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Krievijā, Polijā, Čehijā un Slovākijā.

LASI ARĪ:

Papildināts - Apvienojas būvuzņēmumi YIT un Lemminkäinen

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

54% iedzīvotāju uzskata, ka mājokļu cenas pēc gada būs augstākas nekā šobrīd

Žanete Hāka, 07.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) šogad kopumā ir augstāka nekā 2015. gadā, informē SEB bankas pārstāvji.

Ja pērn indikatora vērtība bija robežās no 25 līdz 36 punktiem, tad šā gada otrajā pusē indikatora vērtība ir tuvu 40 punktiem. Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu tuvākajā nākotnē ietekmējusi gan iedzīvotāju ienākumu pieauguma turpināšanās, gan kredītu pieejamības uzlabošanās.

Septembrī SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība gan mazliet sarukusi - par 2 punktiem līdz 38.3 punktiem (jūnijā indikatora vērtība bija 40.3 punkti). Gandrīz puse aptaujāto (47%) ir noskaņoti optimistiski un sagaida, ka nekustamais īpašums nākamo 12 mēnešu laikā kļūst dārgāks. Cenu samazināšanos 12 mēnešu laikā prognozē 9%, savukārt neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, skaits veido 30% no kopējā respondentu skaita. 14% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) rudenī nedaudz samazinājusies.

Šobrīd tā veido 46,8 punktus, kas ir nedaudz zemāk nekā šī gada pavasarī, tomēr joprojām augstāk nekā pirms gada.

Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozē 53,6% aptaujāto iedzīvotāju. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars palielinājies nebūtiski un šobrīd veido 6,8%. Neitrāli noskaņoti ir 22,3% iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, kas ir nedaudz vairāk nekā šī gada pavasarī. Savukārt 17,3% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos.

«Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu tuvākajā nākotnē ietekmējis gan iedzīvotāju ienākumu pieaugums, gan labāka kredītu pieejamība. Tomēr sarunas publiskajā telpā par ekonomikas pārkaršanu un iespējamo krīzes atkārtošanos samazina iedzīvotājos pārliecību par nākotni un mazina optimismu par mājokļu cenu izmaiņām. Mājokļu cenu indikators palīdz saprast iedzīvotāju noskaņojumu attiecībā uz savu nākotni un labklājību. Šogad aprīlī indikators ir sasniedzis augstāko vērtību kopš 2009. gada, kad valstī bija krīze un iedzīvotāji nākotnē skatījās ar pesimismu. Toreiz indikatora vērtība bija negatīva – -55,5 punkti,» aptaujas rezultātus komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Norises Latvijas mājokļu tirgū: vai bumba ar laika degli?

Ermīns Sniedze, SIA Latio Mājokļu tirdzniecības vadītājs, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lavijas sabiedrība mūžsenis dalījusies divās frontēs. Vienā pusē ir tie, kas skandē, cik pie mums viss labi: tautsaimniecībā «uzrāviens» (IKP pieaugums, pēc ātrā novērtējuma, šajā pusgadā palielinājās par 2,1%), algas – lielākas (šogad pusgadā +7,8%, sasniedzot 1036 EUR par pilnas slodzes darbu), bezdarbs samazinās (šogad pusgadā tas bija 6,4%, gada laikā – 1,3 procentu kritums), pircēju optimisms palielinās, nekustamā īpašuma tirgus aug. Iepretim ir ļoti piesardzīgie, sakot: ārējā vide ir nestabila, korupcija – augsta, izaugsme bijusi pārāk lēna un ilga.

Vēsu prātu aplūkojot pašreizējo Latvijas mājokļu tirgus situāciju un nozares pašreizējos izaicinājumus, SIA Latio vēlētos izcelt vairākas problēmas, kuru risināšanas atlikšana var novest pie sniega bumbas izraisītas lavīnas efekta.

• Latvijā jaunu mājokļu iegāde netiek kreditēta pienācīgos apjomos. Mums patīk sevi salīdzināt ar kaimiņvalstīm, taču diemžēl uz Lietuvas un Igaunijas fona izskatāmies bēdīgi. Latvijā izsniegto kredītu apjoms ir teju uz pusi mazāks nekā kaimiņos. Ja salīdzinām situāciju 2008. un 2017. gadā, redzam, ka Latvijā pirms teju 10 gadiem mājsaimniecību ilgtermiņa kredītu apjoms bija 9,3 miljardi eiro, bet 2017. gadā tas bija samazinājies par 42% – līdz 5,4 miljardiem eiro. Lietuvā atskaites punkts bijis līdzīgs kā pie mums: 9,1 miljards eiro, bet 2017. gadā pat neliela izaugsme – 9,2 miljardi eiro. Igaunijā attiecīgi 7,9 un 8,8 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Mājokļu tirgus nākamajos 2-3 gados būs kā šampanieša pudele, kas tiek aizkorķēta un kratīta

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš, 04.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu tirgus attīstība ir liela neizmantota iespēja veicināt ekonomikas izaugsmi un celt Latvijas kā dzīvesvietas pievilcību. Lai tas notiktu, ir jāiegulda. Šobrīd to darām pārāk maz.

2016. gadā tikai 2.0% no IKP Latvijā bija ieguldījumi mājokļos, pretstatā 4.7% vidēji Eiropas Savienībā (Eurostat dati). Vien joprojām krīzes dziļākajam punktam blakus sēdošā Grieķija šim mērķim velta mazāku daļu no nacionālā ienākuma. Pretstatā tam, Igaunijā ieguldījumi mājokļos jau spēlē lielāku lomu tautsaimniecībā nekā vidēji ES. Turklāt būvatļauju dinamika liecina, ka mūsu ziemeļu kaimiņi negrasās apstāties. Ap 2% no IKP šīs investīcijas Latvijā ir svārstījušās gandrīz visu laiku kopš 1995. gada, izņemot 2005. – 2008. gadu. Tātad mājokļu ieguldījumu deficīts ir veidojies ilgāku laiku. Rezultāts nav iepriecinošs. Acīmredzams ir kvalitātes deficīts, bet ir pilsētreģioni, kuros nepietiek jebkādu daudzmaz pieņemamu mājokļu. To saraksts nav garš, bet šajās vietās tiek radīta kopējās pievienotās vērtības lauvas tiesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijas iedzīvotāji, augot dzīvokļu cenām, biežāk priekšroku dod privātmāju iegādei

Dienas Bizness, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan reģionu pilsētās esošais dzīvojamais fonds pagaidām tiek papildināts visai gausi un dzīvokļu cenas turpina augt, lielākajā daļā Latvijas pilsētu mājokļi pērn ir kļuvuši pieejamāki, - liecina jaunākie Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati.

To veicinājusi gan straujā algu izaugsme, gan kredītu procentu likmju samazināšanās. Tiesa, saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta aptaujas datiem, līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos arvien vairāk iedzīvotāju jau pieder savs mājoklis (70%), tādēļ vēlme un vajadzība iegādāties jaunu sarūk.

Mājokļu pieejamība Baltijas valstu galvaspilsētās 2017. gadā bijusi augsta, un Rīga saglabājusi līdera pozīciju galvaspilsētu starpā. Mājokļu pieejamības indekss 2017. gadā uzlabojies Rīgā un Viļņā, bet pasliktinājies Tallinā. Uzlabojumu Rīgā noteica hipotekārā kredīta procentu likmju samazinājums, Viļņā – straujš algu pieaugums, bet Tallinā pieejamība pasliktinājusies spējā dzīvokļu cenu kāpuma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū Latvijā pagājušā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2015.gada jūliju-septembri bija otrs straujākais mājokļu cenu pieaugums, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat jaunākie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Latvijā pagājušā gada trešajā ceturksnī mājokļu cenas bija par 10,8% lielākas nekā šajā pašā periodā 2015.gadā. Lielāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē pērn jūlijā-septembrī reģistrēts vien Ungārijā (+11,6%).

Kopumā 25 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, mājokļu cenas trešajā ceturksnī bija lielākas nekā 2015.gada jūlijā-septembrī. Mājokļu cenu kāpums Lietuvā bija 5,3%, bet Igaunijā - 7,4%.

Savukārt mājokļu cenas samazinājās Kiprā (-3,3%) un Itālijā (-0,9%).

Savukārt trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli-jūniju mājokļu cenas pieauga 25 ES dalībvalstīs, par kuram pieejami dati, bet tās samazinājās tikai Rumānijā (-0,7%), bet Somijā tās saglabājās iepriekšējo trīs mēnešu līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijā otrajā ceturksnī straujākais mājokļu cenu kāpums ES

LETA, 12.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū Latvijā šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar aprīli-jūniju pērn bija straujākais mājokļu cenu pieaugums, liecina trešdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Latvijā - tāpat kā Ungārijā - šā gada otrajā ceturksnī mājokļu cenas bija par 10,3% augstākas nekā šajā pašā periodā pērn. Mazāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē aprīlī-jūnijā reģistrēts Austrijā (+9%), Lielbritānijā (+8,8%) un Zviedrijā (+8,7%).

Kopumā 25 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, mājokļu cenas otrajā ceturksnī bija augstākas nekā aprīlī-jūnijā pērn. Mājokļu cenu pieaugums Lietuvā bija 3,4%, bet Igaunijā - 1,8%.

Mājokļu cenas samazinājās Kiprā (-8,9%) un Itālijā (-1,4%).

Otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar šā gada pirmajiem trim mēnešiem mājokļu cenas pieauga 23 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, bet tās samazinājās četrās bloka valstīs: Kiprā un Horvātijā (abās valstīs -0,9%), Itālijā (-0,4%) un Ungārijā (-0,2%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) ir sasniegusi 48,6 punktus, kas ir augstākais radītājs kopš 2009. gada.

To iedzīvotāju īpatsvars, kuri prognozē, ka tuvākā gadā laikā nekustamā īpašuma cenas palielināsies, pārliecinoši aug jau vairākus mēnešus pēc kārtas. Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu ietekmējuši gan augošie ienākumi, gan pieejamāki kredīti.

Martā nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozēja 54,6% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir augstākais radītājs indikatora vēsturē kopš 2009. gada. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju skaits krasi samazinājies un šobrīd veido 6%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri tuvākā gada laikā sagaida nemainīgas mājokļu cenas, skaits šobrīd veido 21,8%. Savukārt 17,7% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Gatavi nākamajam burbulim

Egons Mudulis, 13.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bizness jātur kārtībā pastāvīgi – nevar zināt, kad būs nākamais būvniecības burbulis, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda YIT Corporation prezidents un izpilddirektors Kari Kauniskangas, stāstot par ceļu līdz šogad īstenotajai divu Somijas celtniecības uzņēmumu ‒ YIT un Lemminkainen ‒ apvienošanai, kā arī par nozares aktualitātēm.

Fragments no intervijas

Vai šobrīd ir kādas pazīmes būvniecības burbulim tajās valstīs, kur darbojaties?

Man ir vairāk nekā 20 gadu pieredze šajā sektorā, pirms 10 gadiem redzēju šādu burbuli Baltijas valstīs. Šobrīd šādas problēmas neredzu. Protams, cenas, piemēram, Stokholmas mājokļu tirgū ir ievērojami augušas pēdējos gados, taču mēs no tā neciešam, jo tur šajā jomā nedarbojamies. Savukārt Somijā mājokļu būvniecības apjomi ir dubultojušies salīdzinājumā ar to, kādi tie bija pirms diviem gadiem. Šāda izaugsme gan ilgstoši nevar turpināties. Tai paša laikā cenu līmenis ir ļoti stabils, un no iedzīvotāju redzespunkta tur nav nekāds burbulis. Bet nekad nevar zināt, kad būs nākamais burbulis, un bizness ir jātur kārtībā pastāvīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij pagaidām nav līdzekļu, ar ko finansēt ģimeņu mājokļu programmu 2017.gadā.

Valdība šodien uzklausīja ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) ziņojumu par iespējām nākamgad finansēt mājokļu programmu. Ekonomikas ministrs stāstīja, ka nepietiks ar iepriekš plānotajiem ieņēmumiem no termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības.

«Nākamgad programmai nepieciešami 8,5 miljoni eiro, no kuriem 2,5 miljoni eiro tiks ņemti no termiņuzturēšanās atļaujām. Līdz ar to trūkst seši miljoni eiro. Ekonomikas ministrija piedāvāja sašaurināt to personu loku, kas varētu pretendēt uz valsts galvojumu mājokļu programmā, taču šis priekšlikums tika noraidīts. Man nav risinājuma, kur ņemt naudu. Neuzņemos to meklēt Ekonomikas ministrijas apcirkņos. Tāpēc mums visiem jādomā, kur ņemt trūkstošos līdzekļus,» uzsvēra Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

YIT Celtniecība: Dzīvokļu pircēju psiholoģiskā robeža ir 100 tūkstoši eiro

Lelde Petrāne, 06.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA YIT Celtniecība uzsācis trešās ēkas būvniecību daudzdzīvokļu māju kompleksā Priedes, Pupuķu ielā, Rīgā. Projekta ietvaros kopā paredzēta četru ēku būvniecība, no kurām pirmās divas jau ir nodotas ekspluatācijā, bet ceturtās ēkas būvniecību plānots uzsākt nākamā gada pavasarī.

Investīciju apjoms pirmajā un otrajā mājā ir aptuveni 8 miljoni eiro. Trešās mājas investīciju apjomu šobrīd attīstītājs nekomentē.

Izvērtējot iepriekšējos gadus, SIA YIT Celtniecība esot novērojusi šādas nekustamā īpašuma tendences:

- Ja līdz šim dzīvokļu iegādei noteicošais bija vieta, tad šobrīd šī tendence ir mainījusies, un par prioritāti ir kļuvusi īpašuma cena. Klientiem ir izveidojusies arī psiholoģiskā robeža, pēc kuras tie vairs nevēlas izskatīt piedāvājumu. Šī robeža ir aptuveni 100 tūkstoši eiro. Tādēļ projektā Priedes neviens dzīvoklis šo summu nepārsniedzot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū Latvijā pērnā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada mājokļu cenas pieaugušas par 9,5%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» ceturtdien publiskotie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Lielāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Čehijā (+12,3%), Īrijā (+12%), Portugālē (+10,4%), Nīderlandē un Ungārijā (abās valstīs +10,2%). Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā sadārdzinājušās par 8,5%, bet Igaunijā - par 4,7%.

Kopumā mājokļu cenas trešajā ceturksnī gada izteiksmē pieaugušas visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, izņemot Itāliju, kur reģistrēts kritums par 0,9%.

ES dalībvalstīs kopumā gada izteiksmē jūlijā-septembrī mājokļu cenas pieauga par 4,6%, bet eirozonā - par 4,1%. Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenas gan ES, gan eirozonā trešajā ceturksnī palielinājās par 1,7%.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem mājokļu cenas pieauga 23 ES dalībvalstīs, par kuram pieejami dati. Samazinājums fiksēts Rumānijā (-1,6%), Somijā un Itālijā (abās valstīs -0,5%), kā arī Kiprā (-0,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū Latvijā pērnā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada mājokļu cenas pieaugušas par 8,1%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» trešdien publiskotie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Lielāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Īrijā (+11,8%), Portugālē (+10,5%), Slovēnijā (+10%), Nīderlandē (+8,5%), Čehijā (+8,4%) un Bulgārijā (+8,2%). Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā sadārdzinājušās par 6,9%, bet Igaunijā - par 4,9%.

Kopumā mājokļu cenas ceturtajā ceturksnī gada izteiksmē pieaugušas visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, izņemot Itāliju, kur reģistrēts kritums par 0,3%.

ES dalībvalstīs kopumā gada izteiksmē oktobrī-decembrī mājokļu cenas pieauga par 4,5%, bet eirozonā - par 4,2%. Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenas ES ceturtajā ceturksnī palielinājās par 0,7%, bet eirozonā - par 0,9%.

Ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem mājokļu cenas pieauga 23 ES dalībvalstīs, par kuram pieejami dati. Samazinājums fiksēts Zviedrijā (-2,8%), Dānijā (-1,7%), Beļģijā (-0,4%) un Somijā (-0,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvuzņēmumi Lemminkäinen Corporation (Lemminkäinen) un YIT Corporation (YIT) šorīt paziņojuši par apvienošanos.

Apvienotais uzņēmums darbosies Somijā, Krievijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Čehijā, Slovākijā un Polijā mājokļu celtniecībā un attīstībā, biznesa, ražošanas, sabiedrisko ēku celtniecībā un attīstībā, infrastruktūras celtniecībā un citās jomās.

Saskaņā ar plāniem apvienošanās radīs finansiāli spēcīgu kompāniju pilsētattīstības jomā. Jomas, kurās darbojas uzņēmumi, papildinās viena otru, mazinot ekonomisko ciklu ietekmi.

Provizoriskie apvienotās kompānijas kombinētie gada ieņēmumi būs aptuveni 3,4 miljardi eiro, bet peļņa - 85 miljoni eiro. Apvienotā kompānija nodarbinās 10 tūkstošus cilvēku un darbosies 11 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru