Zaļā ekonomika: Kaņepju nozare gaida atbalstu 

Kaņepes varētu būt Latvijas zelts vai nafta, ir pārliecināts Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Indāns

Inita Šteinberga, speciāli DB, 2014. gada 11. augusts plkst. 8:35

Kaņepes šogad aug ideāli, pat par 8 cm divās diennaktīs, ja nav nokavēts sējas laiks. Ja tika iesēts pavasara sausuma periodā, tad kaņepes attīstība iekaltušā augsnē bija stipri aizkavēta, un tā neatgūstas arī vasarā. Taču, ja sēja ir izdarīta pareizi un īstajā brīdī, tad ekstrēmās vasaras nekaitē augšanai. Latvijā 2014. gadā audzē kaņepes šķiedras un spaļu ieguvei 116 ha platībā un pārtikai, pamatā eļļas ieguvei, 120ha platībā. Kaņepju audzētāju ir vairāki desmiti, kas ir Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) biedri, skaidro M.Indāns.

Problēmu netrūkst

Šobrīd nozarei, lai tā straujāk attīstītos, ir nepieciešams attīstīt šķiedras kaņepes pirmapstrādes rūpnīcas. Ir vairāku investoru interese par škiedras kaņepes pārstrādes rūpnīcu izveidi, teic M. Indāns, bet pašlaik tiek gaidīta LAP programmu atvēršana.

Viņš uzsver, ka svarīgi arī meklēt kaņepju šķiedras un spaļu realizācijas iespējas ārvalstu tirgos, kur pieprasījums pēc kaņepju šķiedras pieaug. Diemžēl neattaisnojās audzētāju cerības, un Eiropas Parlaments, un komisija nav atbalstījusi LIKA un Zemkopības ministrijas sagatavotos priekšlikumus lauku atbalsta maksājumos atbalstu kaņepju kultūrai kā CO2 absorbentam.

M. Indāns skaidro, ka kaņepes ir īpašs augs ar vienu no lielākajiem rādītājiem CO2 absorbēšanā, kas ir vairākas reizes lielāks nekā kokiem vai citām kultūrām gada griezumā. «Šis ir ļoti svarīgs lēmums, jo spēcīgi motivētu zemniekus atkal pievērsties Latvijai vēsturiski tik tradicionālajai kaņepju kultūras audzēšanai. Savukārt kvalitatīvs izejmateriāls stimulētu veselu nišu – šobrīd pasaulē inovāciju un ilgtspējas topā esošo kaņepju produktu izstrādi un ražošanu.»

Sēklu materiālu audzētājiem nodrošina asociācija ar centralizētiem iepirkumiem un piegādēm, kas atvieglo zemniekiem sēklas sagādi. LIKA iesaka tikai Latvijā jau pārbaudītās franču un poļu šķirnes šķiedras kaņepju audzēšanai. Taču būtu ļoti nozīmīgi Latvijā attīstīt un sertificēt savu vietējo šķirni, kas samazinātu sēklu iepirkuma cenu un stiprinātu neatkarību no citiem piegādātājiem.

Tiešos maksājumus kaņepju audzētāji saņem kā par jebkuru citu kultūru, bet no 2015. gada varēs saņemt papildu atbalsta maksājumu par sertificētas sēklas iesēšanu.

Papildus gan jāmaksā 12 eiro no hektāra par THC (psihoaktīvā viela, lai tā nepārsniegtu ES un LV normatīvajos aktos noteikto 0,2% līmeni) monitoringu. 

Plānos rūpnīcas

Kaņepes ir tradicionāla latviešu zemnieku audzēta kultūra, kurai soli pa solim šobrīd tiek atgriezta dzīvība, teic M. Indāns. Latvijā ir pateicīga zeme kaņepju audzēšanai, kaņepes šķiedra daudzos rādītājos pārspēj pat, piemēram, Vācijā audzēto, liecina pētījumi. Kā nopietns pieteikums startam uzskatāms brīdis, kad 2010. gadā tika izveidota asociācija, lai veicinātu nozares attīstību, kā arī gan pārtikā izmantojamu, gan šķiedras kaņepju audzēšanu un pārstrādi. Kaņepju audzēšanas cikls – no maija sākuma līdz vidum sēj, jūnijā mēslo (ja nav bioloģiskā saimniecība), septembrī pļauj, septembra beigās šķiedras kaņepes novāc no lauka. Liela problēma patlaban kaņepju audzētājiem ir specifiskā novākšanas tehnika. Katrs pielāgojis esošo, kā spējis. Speciālā tehnika, kas būtu nepieciešama novākšanai, šobrīd ir tikai Krāslavā. To iegādāties attur lielā cena un kaņepju nozares neskaidrā nākotne. Piemēram, izmaksas ir apmēram 40 000 eiro par piekarināmo pļāvēju.

Asociācijā spriež, ka 2016. gadā jābūt divām pirmapstrādes rūpnīcām ar pārstrādes jaudu 700 ha vai 4200 tonnu stiebriņu katrai, 2017. gadā – 1000 ha un 6500 t stiebriņu katrai –, kā arī šķiedras pārstrādes rūpnīcai. Līdz tam laikam jānodrošina spaļu noieta tirgus un izmantošana. Šeit noteicošais būs audzētāja un arī pārstrādātāja rentabilitāte. Visu noteiks pieprasījums. Tāpēc ļoti būtisks ir mārketings un stāsts par kaņepes veselīgajām īpašībām.

Aug konkurence

Zemnieku saimniecības Adzelvieši saimnieks Jānis Grīnbergs patlaban kā vienu no kultūrām audzē pārtikas ka- ņepes sēklu (patiesībā riekstiņu) ieguvei 10 ha platībā. Ģimenes saimniecībā gatavo smalko un rupjo kaņepju aizdaru, kaņepju pulveri un eļļu. Kā vienu no vērtīgākajiem zemnieks min eļļu, taču tās ražošanu bremzē specifiskie glabāšanas apstākļi, īsais realizācijas termiņš.

Ar kaņepju produkcijas realizāciju sokas sliktāk nekā pērn un iepriekš. Kaņepju audzētājs to skaidro ar konkurences palielināšanos. Vairāk kļuvis arī dažādu citu našķu piedāvātāju. Arī maksātspējīgo gados jauno cilvēku, kas bija galvenie kaņepju izstrādājumu pircēji, kļuvis jūtami mazāk, tie devušies peļņā uz ārzemēm. To, ka cilvēku kļuvis mazāk, jūt arī savā ģimenes saimniecībā, jo trūkst labu darbinieku. «Lai varētu konkurēt, tirgū vajadzīga labāka produkcija, kā citiem. Viens no priekšnoteikumiem – kvalitatīvi riekstiņi, skaidro J. Grīnbergs, taču kvalitatīvākās sēklas varot iegūt, vācot ar rokām, bet darbaroku trūkst. Saimniecībā kaņepes nokuļ ar veco kombainu Jeņisej. Kurš vienreiz pamēģinot jaunos, dārgos kombainus, otrreiz negribot to darīt. Turklāt, ar kombainu kuļot, kvalitatīvākie riekstiņi izbirst un tiek zvirbuļiem un vārnām, secina J. Grīnbergs. Zemnieks atzīst, ka visas ietaises kaņepju audzēšanai un pārstrādei ir pašu gatavotas un pielāgotas. Zemnieks aprēķinājis – jo plašāki sējumi, jo ražība zemāka. Piemēram, kad bija tikai 3 hektāri kaņepju un tās vāca ar rokām, ražība bija 700-1000kg t no ha, audzējot 7ha – jau vairs tikai 400kg no ha, bet tagad, audzējot 10ha – ap 300kg no ha.

Vajag vietējo šķirni

Kaņepju izstrādājumi ir produkti, ko galvenokārt pērk ziemā. Papildu peļņa no kaņepēm vasarā – ekskursantiem tiek demonstrēta kaņepju apstrāde pēc senču metodēm.

Esot pamēģināts audzēt arī nedaudz šķiedras kaņepes, jo bijuši solījumi, ka ražu novāks no lauka, taču viss beidzies ar to, ka uzņēmuma interese zudusi, līdz ar to arī iespēja realizēt un izdevīgāk bijis sadedzināt turpat uz lauka. Par pieprasījuma zudumu sūdzoties arī igauņu kolēģi. Tādēļ saimnieks uzskata par nepamatotu ažiotāžu, kad visiem kā lieliski audzējama kultūra tika ieteikta kaņepe, jo piemērotas tehnikas trūkst, arī īsta noieta nav. Kā aplamu zemnieks uzskata arī teoriju, ka kaņepes nenoplicinot zemi. Noplicinot gan, turklāt divus gadus pēc kārtas vienā tīrumā aug slikti. Adzelviešos kaņepes laukos audzē pārmaiņus ar āboliņu.

Kā trūkumu nozarei J.Grīnbergs uzskata arī to, ka vēl aizvien nav izdevies reģistrēt savu vietējo kaņepju šķirni. Tas ļautu gan saņemt Eiropas atbalsta maksājumus, gan ietaupīt uz sēklas materiāla rēķina, varētu audzēt paši. Patlaban katru pavasari jāiegādājas sertificēta somu šķirne Finola, jo somi aizsargā savas autortiesības. Tā ir laba, taču sēklas maksā 9 eiro kilogramā, izrēķinājis saimnieks. Šķiedras audzētājiem šādu bēdu nav, jo sēkla lēta, nopērkama apmēram par 2–3 eiro kilogramā. Kopumā šogad J. Grīnbergs prognozē vidēju ražu pārtikas kaņepēm, jo daļa izslīka, tagad – izkalst, bet līdz vākšanai vēl būtu jāaug mēnesi.

Barons cīnās pats

Sergeju Zakrevski no Krāslavas puses dēvē par kaņepju baronu, jo viņš pirmais uzdrošinājās apsēt laukus ar šķiedras kaņepēm lielos apjomos. Kaņepes ir grūti audzējama kultūra, pārliecināts S. Zakrevskis, kurš savā saimniecībā audzē šķiedras kaņepes 50ha platībā, pats arī apstrādā. Vajag īpašu pļaujamo, labu, tīru augsni, uzsver saimnieks. Turklāt ir liela atkarība no laika apstākļiem, jo šķiedras kaņepēm mēnesi pēc nopļaušanas jāstāv uz lauka, lai stublāji no salmiņiem kļūtu par stiebriņiem.

Latvijā ir tikai viena speciālā kaņepju pļaujmašīna. Taču to nav izdevīgi vadāt tālāk par 50-70 km. Tāds pats ir attālums, kādam būtu jābūt līdz vietai, kur kaņepes no audzētāja pieņemtu pārstrādei. Citādi šis bizness vairs nav rentabls lielo transporta izmaksu dēļ, pārliecināts S. Zakrevskis.

Latgalē ir vecās linu pārstrādes iekārtas, arī Sergejam Zakrevskim, uz kurām tiek pārstrādāta arī kaņepe nelielos apjomos, arī pārstrādes tehnoloģijas ir līdzīgas. Pagaidām, kamēr nav lieli apjomi, tehnika ir pielāgota, bet lielākiem apjomiem būtu nepieciešama specifiskāka tehnika, kas ir nesamērīgi dārga.

Viena šķiedras pārstrādes rūpnīca ir iecerēta Talsu novadā, ko plāno darīt uzņēmums Transhemp. Iestrādes ir arī pašam Zakrevskim Krāslavā, arī Limbažos, Valmierā, Rēzeknē. Kā izeju no situācijas S. Zakrevskis uzskata valdības atbalsta palielināšanu šai visnotaļ perspektīvajai un potenciāli peļņu nesošajai nozarei.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2012. gada 29. augusts plkst. 9:23

Talsu novadā jau 2013.gada rudenī plānots sākt industriālo kaņepju pirmapstrādi jaunā rūpnīcā....

2012. gada 29. augusts plkst. 10:32

Ventspils pašvaldība projekta Tīrā biomasa ietvaros audzē kaņepes, kārklus, apsi, mieža...

2011. gada 01. marts plkst. 13:12

Sākot ar šo gadu, lauksaimnieki, kas nodarbojas ar kaņepju audzēšanu, arī varēs...

2011. gada 17. februāris plkst. 8:59

Nozares attīstībai kaņepju audzētājiem ir jāapvienojas, lai attīstītos....

2010. gada 09. novembris plkst. 17:53

Maz izdevies novākt šķiedru kaņepju, ko pirms trim gadiem sākuši audzēt Krāslavas...

Nepalaid garām

Alus pasaule ir daudz plašāka, nekā varētu iedomāties, stāsta šī dzēriena someljē...

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

No šīs sadaļas
2014. gada 07. augusts plkst. 13:28

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir saņēmis laboratorisko analīžu rezultātus, kas apstiprina...

2014. gada 06. augusts plkst. 9:01

«Atbrauc uz dravu sakreņķējies, ieskaties stropā, un sliktās domas kā nebijušas, saime...

2014. gada 05. augusts plkst. 15:22

Atsaucoties uz vairāku zemnieku saimniecību lūgumu, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas...

2014. gada 05. augusts plkst. 12:40

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir saņēmis laboratorisko analīžu rezultātus, kas apstiprina...

2014. gada 04. augusts plkst. 13:37

VAS Lauku attīstības fonds līdz 1. augustam piešķīrusi 428 aizdevumus par kopējo...

2014. gada 04. augusts plkst. 12:32

Saulaines ciemā Rundāles novada pašvaldībai piederošo zemi nedēļas nogalē tīrīja...

2014. gada 04. augusts plkst. 10:04

Latvijā tikai divās saimniecībās audzē vietējās Latvijas baltās šķirnes cūkas. Abas...

2014. gada 01. augusts plkst. 13:36

Šonedēļ viens no lielākajiem graudaugu pārstrādātājiem Latvijā AS Rīgas Dzirnavnieks...

2014. gada 31. jūlijs plkst. 17:32

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina visus labības audzētājus, sevišķi Āfrikas...

2014. gada 31. jūlijs plkst. 14:01

Graudu pārstrādes uzņēmums AS Dobeles dzirnavnieks vakar pieņēma pirmo šā gada kviešu...