Jaunākais izdevums

Uzmanības centrā pasaulē novembra sākumā bija Apvienoto Nāciju Klimata pārmaiņu samits Skotijā. No tā tika gaidīta daudzu valstu vēl izšķirīgāka apņemšanās vērsties pret klimata pārmaiņām.

Pirms tam saistībā ar klimata jautājumiem tikās arī G-20 valstu līderi. Tiesa gan, šis mītiņš pagāja bez Ķīnas un Krievijas līdzdalības. Jānorāda, ka Ķīna viena pati ir atbildīga par tikpat CO2 emisijām, cik nākamie četri lielākie to emitētāji kopā. Tāpat Ķīnai siltumnīcas efektu raisošo gāzu emisiju apmērs ir lielāks nekā visai rūpnieciski attīstītajai pasaules daļai – OECD valstīm – kopā. Tādējādi bez Ķīnas izšķirīgas iesaistes klimata mērķu pildīšanā daudz kam no šīs sērijas jēga var būt ierobežota.

Rietumvalstis, protams, var censties vēl agresīvāk ierobežot klimatam kaitīgo gāzu emisijas, bet tas, nerodot globālus risinājumus, visticamāk, notiks uz to rēķina, kas kādā brīdī var izrādīties nepanesams vai pat bīstams pašu to sabiedrībām. Daļēji notiekošajam iznākums var būt tāds, ka netīro resursu ražošana tiek novākta nost no pamatā bieži vien jau tā salīdzinoši zaļo Rietumvalstu bilancēm, lai gan to vairāk tad tāpat dara citas valstis, iespējams, pie daudz mazākas uzraudzības un mazāk zaļiem noteikumiem.

Par to daļēji jau liek domāt notiekošais tā saucamās zaļās investēšanas frontē, kur Rietumvalstu netīrās kompānijas tiek piespiestas atbrīvoties no saviem mazāk zaļajiem aktīviem, lai gan tie tāpat nonāk citu rokās. Galu galā tas var mazināt pašu Rietumvalstu spēju kontrolēt un virzīt enerģijas transformāciju. Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dati liecina, ka fosilie energoresursi joprojām ir atbildīgi par 81% no pasaules enerģijas vajadzībām.

Tikmēr no šīs nozares tiek nopludināta nauda, lai gan tas vajadzīgajā apmērā nerosina atjaunojamo resursu iegūšanu un uzglabāšanu. Skeptiķi notiekošajā saredz bīstamību tajā, ka grandiozie zaļuma plāni neiet kopā ar pasaules enerģijas vajadzībām, kur sabiedrības var attapties situācijā, kad tām vairs nav pietiekamu bāzes enerģijas avotu vai tās par esošo cenu tos nevar atļauties. Savukārt, nepastāvot enerģijas pieejamībai, problēmu apmēri var vien pieaugt un zaļās pārmaiņas kā tādas var neīstenoties.

Visu rakstu lasiet 9.novembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespēja ierobežot klimata pārmaiņas, lai gan ļoti niecīga, tomēr joprojām pastāv, ja nekavējoties tiks veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai samazinātu oglekļa dioksīda, metāna un slāpekļa oksīda emisijas un sasniegtu klimatneitralitāti pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2050.gadā.

Tā secināts ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes zinātnieku ziņojumā "Klimata pārmaiņas 2021: Fizikālā zinātne", kas publiskots pirmdien.

Pasaules Dabas Fondā (PDF) informēja, ka ziņojums apraksta klimata pārmaiņu reģionālās ietekmes, prognozes un sekas, ja cilvēce pārsniegs vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās pusotra grāda robežu. Viens no ziņojuma galvenajiem secinājumiem - iespējas nepārsniegt pusotra grāda robežu, kas ir Parīzes nolīguma mērķis, strauji samazinās.

Ziņojumā izklāstīta dabas nozīme cīņā pret globālo sasilšanu, jo īpaši oglekļa koncentrācijas samazināšanā atmosfērā - tikai pēdējās desmitgades laikā vien sauszemes un okeānu oglekļa krātuves ir absorbējušas attiecīgi 31% un 23% no cilvēces izraisītajām oglekļa emisijām. Taču zinātnieki brīdina, ka turpmāk, palielinoties oglekļa koncentrācijai atmosfērā, šīs dabiskās oglekļa krātuves kļūs arvien mazāk efektīvas. Tādējādi ir būtiski nekavējoties aizsargāt bioloģisko daudzveidību, ekosistēmas un atjaunot dabu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules galveno risināmo jautājumu topa augšgalā jau kādu laiku atrodas klimata izaicinājumu tēma. Daudz enerģijas tiek patērēts runām par zaļumu, kam seko arī attiecīgas politikas īstenošana, kuras rezultāts bieži vien ir vecās ekonomikas sodīšana un aktīvi mēģinājumi balstīt jaunas it kā zaļākas alternatīvas iepriekšējam darbības modelim.

Lielu izaicinājumu, piemēram, Eiropas zaļajai transformācijai gan, visticamāk, sagādās šī ziema, ja tā izrādīsies barga. Jāņem vērā, ka pasaulei enerģija ir nepieciešamam milzīgā apmērā, lai gan pieejamība energoresursiem daudzos gadījumos nonākusi uz jautājuma zīmes. Rezultātā, ja jāizvēlas starp to, vai šajā ziemā riskēt nenosalt, vai dzīvot nosacīti zaļi un sildīties un kādu grāmatu lasīt pie svecītes, daudzi tomēr labāk izvēlas par visu cenu mēģināt sev nodrošināt kādas enerģijas piegādes.

Rezultātā pasaulē, kas mēģina apkarot klimata pārmaiņas, pieprasījums pēc vienas no netīrākajām degvielām – oglēm – ir teju sasniedzis jaunu rekordu.

Arī Bloomberg izceļ visai smago dilemmu, kādas priekšā nonākusi pasaules enerģijas politika. Piemēram, Apvienotajā Karalistē darboties nācies spēkstacijām, kuras enerģiju iegūst tieši no ogļu dedzināšanas. Vairākas no tām, piemēram, Vestbērtonas spēkstaciju turklāt uz zaļās politikas fona esot plānos slēgt jau nākamgad. Šajā pašā laikā tieši šādu staciju darbināšana šajā septembrī esot ļāvusi izvairīties no situācijas, kad šajā valstī vienkārši sāk pazust gaisma. Kopumā šāda problēma gan nav unikāla vien Apvienotajai Karalistei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pašvaldības vēl var pieteikties finansējumam enerģētikas un klimata projektiem

Db.lv, 19.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas pilsētu finansēšanas mehānisms (EUCF) arī šogad, līdz maija beigām, aicina Latvijas novadu pašvaldības pieteikties finansējumam 60 000 eiro apmērā klimata un enerģētikas rīcības plānu īstenošanai, norādīts EUCF paziņojumā.

Klimata pārmaiņu seku mazināšana visā pasaulē, tostarp Eiropas Savienībā (ES) ietver nozīmīgus un ambiciozus mērķus. Daļa no tiem jāsasniedz jau pavisam drīz – tuvāko deviņu gadu laikā, un, ja tas neizdosies, valstij nāksies maksāt apjomīgu soda naudu.

Latvijā šobrīd viena no jomām, kurā nepieciešamas krasas pārmaiņas un efektīva rīcība, lai sasniegtu klimata mērķus, ir autotransports, ko apstiprina arī Latvijas Auto asociācija. Vēl divi lielākie siltumnīcefekta gāzu emisijas avoti ir enerģētika (36,9%) un lauksaimniecība (22,2%).

Vietējās pašvaldības ir apņēmušās ievērojami samazināt enerģijas patēriņu un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas. Tomēr šo plānu īstenošanu nereti ierobežo grūtības iegūt finansējumu vai atrast pareizos tā avotus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku pasaules topa tēma ir klimata pārmaiņas. Arī pasaules varenie šā mēneša sākumā klimata pārmaiņu samitā Skotijā tikušies, lai pārspriestu šos jautājumus un dotu solījumus vēl par izšķirīgāku cīņu pret planētas sakaršanu.

Skaļi paziņojumi biruši kā no pārpilnības raga, lai gan cits stāsts var būt ar to reālu īstenošanu – tas būs ļoti dārgi un nozīmēs apzinātu ekonomiku attīstības bremzēšanu. Sabiedrībām to izjūtot arvien izteiktāk, augs nepatika. Liels uzsvars samitā ir bijis uz ogļu, naftas un dabasgāzes iegūšanas attīstības bremzēšanu.

Šā samita laikā Global Carbon Project nāca klajā arī ar aplēsēm, ka šogad pasaules CO2 emisijas atkal ir sasniegušas to līmeni, kādas tās bija pirms pandēmijas. Jānorāda, ka pagājušajā gadā, Covid-19 vīrusam apstopējot pasaules ekonomiku, tika fiksēts šādu emisiju kritums. Tiek arī rēķināts, ka, lai piepildītu plaši apspriestos Parīzes klimata vienošanās mērķus, pasaules nācijām līdz 2050. gadam katru gadu jāspēj samazināt izmeši tādā apmērā, kādus kopā rada tādas milzīgas tautsaimniecības kā Vācija un Saūda Arābija, raksta Bloomberg.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Zinātne – attīstības dzinējspēks

Māris Ķirsons, 12.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātne un pētniecība ir inovāciju pamats, kas ļauj ražot un darbus paveikt efektīvāk, tērējot mazāk resursu, vienlaikus arī radot jaunus produktus, ko piedāvāt tirgum.

Inovācijas, tehnoloģiskie risinājumi ir jebkuras nozares konkurētspējas stūrakmeņi, arī tādā sfērā kā mežsaimniecība, kurā eksperimentu pārbaude var ilgt gadiem un pat gadu desmitiem. Mežsaimniekiem svarīga ir ne tikai meža zinātnieku gadu desmitos pārbaudītu un pierādītu pētījumu izmantošana, bet arī jaunāko tehnoloģiju un risinājumu izstrāde un ieviešana praksē, kas ļauj samazināt resursu patēriņu dažādu funkciju veikšanai.

Izmanto priekšteču radīto bāzi

“Mežsaimniecībā zinātne neietekmē pagātni un reti ietekmē tagadni, bet tā būtiski ietekmēs nākotni,” uz mežzinātni kā ilgtermiņa ietekmes instrumentu norāda Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprināts Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns 1,8 miljardu eiro apmērā

LETA, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, otrdien pavēstīja EK pārstāvji.

Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai EK tika iesniegts 2021.gada 30.aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,826 miljardu eiro apmērā. Plāns paredz atbalstu sešās jomās - klimata mērķu sasniegšanā, digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās, veselības nozarē un likuma varas stiprināšanā.

Plānā ir 85 pasākumi, tostarp 24 reformas un 61 investīciju elements.

Tostarp pasākumos klimata mērķu sasniegšanai (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un elektrotīklu dekarbonizācija, pielāgošanās klimata pārmaiņām) paredzēti 676,2 miljoni eiro, digitālajā transformācijā (publiskā un privātā sektora digitalizācija, e-pārvaldes pakalpojumi, datu pārvaldība, digitālās prasmes, 5G un pēdējā kilometra savienojamība) paredzēti 365,3 miljoni eiro, bet nevienlīdzības mazināšanai (ceļu atjaunošana, skolu infrastruktūra, mājokļi par pieņemamu cenu, rūpniecības parki, sociālie pakalpojumi, ilgtermiņa aprūpe, prasmju pilnveide) plānoti 370 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inflācijas sekas cilvēku un kompāniju maciņos

Māris Ķirsons, 28.09.2021

Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Skanstes rajonā prezentēta par zaļāko dēvētā biroju kompleksa “Verde” pirmās kārtas būvniecība, iestādot pirmos trīs pamatkokus kas atradīsies uz ēkas 5.stāva terases.

“Verde” pirmās ēkas spāru svētki gaidāmi vēl šogad, bet būvniecība pilnībā noslēgsies 2022.gada jūnijā.

Kopumā 30 000 m2 plašajos “Verde” birojos būs mūsdienīga, energoefektīva un zaļa vide produktīvam darbam vairāk nekā 3000 cilvēkiem. “Verde” attīstībā plānots investēt vairāk nekā 65 miljonus eiro.

Pasākumā projekta attīstītājus pārstāvēja “Verde” investors un attīstītājs, “Capitalica Asset Management” ģenerāldirektors Andrius Barštis (Andrius Barštys) un “Verde” komercdirektore Iveta Lāce, savukārt projekta izstrādātājus - “Verde” galvenais arhitekts Andris Kronbergs (“ARHIS Arhitekti”) un “Verde” ainavu arhitekte Linda Zaļā (“ZALA Landscape Architects”).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieciskās ražošanas samazināšanās, ūdens trūkums, jūras līmeņa celšanās un citas nelabvēlīgas klimata pārmaiņu sekas var līdz 2050.gadam izraisīt līdz 216 miljoniem cilvēku migrāciju savu valstu robežās, pirmdien brīdinājusi Pasaules Banka.

Pasaules Banka 2018.gadā publiskoja ziņojumu par klimata pārmaiņu ietekmi uz migrāciju Dienvidāzijā, Latīņamerikā un Subsahāras Āfrikā un prognozēja, ka līdz 2050.gadam šajos reģionos varētu pārvietoties 143 miljoni cilvēku.

Jaunajā ziņojumā ietverti vēl trīs reģioni - Austrumeiropa un Vidusāzija, Ziemeļāfrika un Austrumāzija un Klusā okeāna reģions - lai sniegtu globālu prognozi par potenciālo migrāciju, norādīja Pasaules Bankas pārstāvis, bet viņš piebilda, ka šī prognoze nav akmenī cirsta.

"Ja valstis tagad sāks samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, novērst nepilnības attīstībā, atjaunot svarīgākās ekosistēmas un palīdzēt cilvēkiem pielāgoties, klimata izraisīto iekšējo migrāciju var izdoties samazināt līdz pat 80% - līdz 44 miljoniem cilvēku līdz 2050.gadam," sacīja Pasaules Bankas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" sadarbībā ar AS "Gaso", AS "Latvijas Gāze", AS "Latvenergo" un AS "Augstsprieguma tīkls" rīko ikgadējo enerģētikas nozares konferenci "Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu", lai runātu par svarīgākajiem jautājumiem nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo spēcīgas pārmaiņas, gan Eiropas zaļā kursa ietvaros, gan ar enerģētiku saistītajās nozarēs – siltumapgādes, transporta, ražošanas un citās tautsaimniecības nozarēs.

Ja vērtē no tehnoloģiju puses – Eiropā tiek īstenoti aizvien ambiciozāki projekti, kas apliecina nozaru gatavību kļūt klimatneitrālām, ieviešot jaunus risinājumus, kas balstīti, izmantojot zaļo enerģiju. Priekšplānā izvirzās valstis, kas attīsta enerģijas ražošanu no AER vai citiem resursiem atbilstoši Klimata plāna mērķu sasniegšanai.

Raugoties no finansējuma aspekta, nenoliedzami, ES atbalstam, valsts atbalsta politikai, uzņēmējdarbības videi un normatīvajam regulējumam ir izšķirīga nozīme enerģētikas un saistīto nozaru sekmīgai virzībai Eiropas zaļā kursa un Klimata mērķu sasniegšanas virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu nozaru Latvijas izcelsmes uzņēmumu vadītāji izveidojuši Biznesa ilgtspējas padomi, lai apmainītos zināšanām, padziļinātu izpratni par ilgtspēju un kopīgi veidotu ilgtspējīgāku uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Atsaucoties Swedbank aicinājumam, Biznesa ilgtspējas padomē apvienojušies tādi Latvijas uzņēmumi kā Latvijas Finieris, Latvijas Dzelzceļš, LMT, Medicīnas sabiedrība ARS, Madara Cosmetics, Valmiermuiža, Dobeles dzirnavnieks, Latvijas graudaudzētāju kooperatīvs VAKS un kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums Laflora.

Biznesa ilgtspējas padomes dalībniekus vieno atbalsts globālajiem 2050. gada klimatneitralitātes centieniem, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un vēlme veicināt ilgtspējīga biznesa kultūras veidošanu Latvijā.

"Lai arī pēdējo 50 gadu laikā pasaulē ir notikusi nepieredzēti strauja ekonomiskā izaugsme, tā nav bijusi līdzsvarota. Dabas resursi, kas bija nepieciešami šīs izaugsmes nodrošināšanai, ir izsmelti. Sociālās problēmas ir samilzušas, jo labklājība sadalīta nevienlīdzīgi. Tāpēc mūsu visu kopīgs uzdevums tuvākā desmitgades laikā būs radīt jaunu ekonomiku, kas pilnā mērā rēķinās ar dabas nozīmi, kā arī investē dabas kapitāla uzturēšanā un atjaunošanā, lai mūsu ekonomiskā darbība arī būtu ilgtspējīga," uzņemot padomes dalībniekus pirmajā tikšanās reizē teica Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nākotnes enerģija

Māris Ķirsons, 09.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportlīdzekļi ar alternatīvo degvielu pakāpeniski ienāks ikdienas dzīvē, to veicinās gan tehnoloģiju attīstība, gan Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšana un valstu valdību lēmumi attiecībā uz mazu emisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādi un ekspluatāciju.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar AS Gaso, Neste Latvija un Møller Baltic Import SE rīkotajā nozares pasākumā, kas veltīts tīras enerģijas izmantošanai. Šāda konference tiek organizēta jau otro gadu, šogad tās nosaukums bija NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats.

Alternatīvo degvielu attīstība ir ļoti būtiska arī Latvijai, it īpaši, ja vairāk nekā 700 000 spēkratu lielais autoparks lielākoties ir vecāks par 10 gadiem. Risinājumi attiecībā uz tā dēvēto tīro enerģiju autotransportam ir vairāki – visvienkāršākais ir fosilo degvielu aizstāt ar atjaunojamo, ir iespējas iegādāties auto, kuri izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG), kuru perspektīvā varētu iegūt no Latvijā saražotā biometāna, un tādējādi tas jau būtu BioCNG, sava veida alternatīva varētu būt sašķidrinātā dabasgāze (LNG) un, protams, elektroauto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot veicināt ilgtspējīgas un atbildīgas ekonomikas attīstību, SEB banka piešķīrusi finansējumu 6 miljonu eiro apmērā SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā no 2022. gada 1. februāra. '

Tas ir pirmais SEB bankas izsniegtais Zaļais kredīts Latvijā, kas ir pieejams uzņēmumiem, kuri īsteno videi draudzīgus un ilgtspējīgus biznesa risinājumus.

Zaļās obligācijas kā konceptu SEB un Pasaules Banka izstrādāja 2008. gadā, ņemot vērā arvien pieaugošo investoru pieprasījumu iesaistīties klimata pārmaiņu novēršanas iniciatīvās. 2017. gadā SEB izlaida pirmās zaļās obligācijas 500 miljonu eiro vērtībā. Daļa šo obligāciju iegūto līdzekļu tiek izmantoti finansējuma piešķiršanai Baltijas valstu uzņēmumiem, kas plāno īstenot ilgtspējīgus, videi draudzīgus projektus.

Zaļais finanšu pasaulei būs fokusā  

Ja agrāk zaļās obligācijas bija tāds kā modes trends vai papildu fīča,...

“Mēs nevaram izlikties, ka klimata pārmaiņas uz mums neattiecas, tāpēc, lai mazinātu ietekmi uz vidi nākotnē, ir jārīkojas jau šobrīd. Depozīta sistēmas ieviešana ir būtisks instruments, lai samazinātu atkritumu daudzumu, kas nonāk vidē. Par to valsts līmenī tiek runāts jau gadiem ilgi, tāpēc ir gandarījums, ka runas pārvēršas konkrētos darbos un arī no savas puses varam sniegt atbalstu šī projekta īstenošanā. Mūsu, kā bankas, tiešā ietekme klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā ir vien 5%, pārējie 95% ir netiešā ietekme, kas izriet no bankas finansētajiem projektiem, līdz ar to ir būtiski atbalstīt uzņēmumu aktivitāti un iniciatīvas, lai kopīgiem spēkiem veidotu labāku vidi gan sev, gan nākamajām paaudzēm. SEB mērķis arī turpmāk ir būt starp līderiem videi draudzīgu ieguldījumu un investīciju jomā un veicināt ilgtspējīgu projektu īstenošanu. Ap 50% no SEB grupas Zaļo kredītu portfeļa veido atjaunojamās enerģijas projekti, bet pārējo – “zaļo” ēku, transporta un energoefektivitātes projektu finansēšana,” teic SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

“Depozīta sistēma ir nākamais attīstības posms, lai samazinātu atkritumu daudzumu, kas nonāk vidē, un ieviestu labi funkcionējošu, stabilu aprites ekonomiku. Apvienojot modernas tehnoloģijas ar pārdomātu un ilgtspējīgu sistēmas pārvaldību, mums ir iespēja ātri un efektīvi sasniegt vides saudzēšanas mērķus un kāpināt iepakojuma pārstrādes rādītājus. Ja šobrīd lielāko vides piesārņojumu mežos, ezeros, upēs un jūrās, kā arī parkos veido tieši plastmasas jeb PET iepakojums, paredzams, ka līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu mēs spēsim savākt un pārstrādāt divreiz vairāk plastmasas iepakojuma nekā šobrīd – līdz pat 90%. Savukārt dzērienu ražotāji spēs atgūt līdz 90-95% atkārtoti uzpildāmās stikla taras, lai tās vēlreiz laistu tirgū,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Plānots, ka 2022. gada 1. februārī Latvijā uzsāks darboties vienota depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Depozīta sistēmā varēs nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) bezalkoholisko un alkoholisko (zem 6%) dzēriena iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīts 0,10 eiro apmērā, ko pēc iepakojuma nodošanas varēs saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma būs nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums būs iztukšots.

Kompānija "Depozīta iepakojuma operators" tika izveidota 2020. gada jūnijā. Kompānijas īpašnieki ir SIA "Alus un dzērienu iepakojuma savienība", SIA "Coca-Cola HBC Latvia”, AS "Cēsu alus", SIA "Cido grupa" un AS "PET Baltija", AS "Aldaris", “Latvijas Mazumtirgotāju Biedrība” un Latvijas Alus darītāju savienība.

SEB bankas Zaļais kredīts ir pieejams lielajiem uzņēmumiem, kas izvēlas ieguldīt atbildīgi – atjaunojamās enerģijas ražošana, energoefektivitātes uzlabošana, ilgtspējīga mežsaimniecība, kā arī atkritumu apsaimniekošanas un citu videi draudzīgu projektu realizēšana, kuru rezultātā tiek samazināts CO2 izmešu daudzums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izstrādātu kopīgu pozīciju un aizstāvētu savas intereses visos politiskajos līmeņos saistībā ar Eiropas Savienības zaļā kursa ieviešanas iespējamajām negatīvajām sekām, zemes izmantotāji — lauksaimnieki, mežsaimnieki, kūdras ieguvēji — veidos kopīgu padomi un visus problēmjautājumus turpmāk skatīs Ministru prezidenta vadītā starpinstitūciju darba grupā.

Tās darbā plānots iesaistīt arī Latvijas zinātniekus, lai kopīgi rastu vislabākos un Latvijas tautsaimniecībai vismazāk sāpīgos veidus, kā samazināt CO2 izmešus un kā palielināt CO2 piesaisti.

Šāds ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes un SIA “Laflora” kopīgi rīkotajā seminārā-diskusijā “Latvijas tautsaimniecības nozares Eiropas zaļā kursa krustugunīs. Vai Latvijā vēl būs lauksaimniecība, mežsaimniecība un kūdras ražošana?” tapušais risinājums turpmākajai darbībai.

Tā kā ES zaļais kurss neietekmēs tikai un vienīgi Latvijas zemes izmantotājus, noteikti nepieciešams intensificēt sadarbību ar citu ES dalībvalstu zemes apsaimniekotājiem, jo īpaši ar attiecīgo nozaru Eiropas līmeņa asociācijām. Svarīgi, lai nozaru pārstāvji ne tikai tiktu uzklausīti, bet sarunas un sadarbība rezultētos konkrētā rīcībā Eiropas Savienības struktūrās. Latvijā platforma visu ieinteresēto pušu sarunai varētu būt Ministru prezidenta vadītā Nacionālā enerģētikas un klimata padome vai speciāli “Fit for 55” radīta padome, kurā bez zemes lietotājiem un viņu produkciju izmantojošajām apstrādes rūpniecības nozarēm, tiktu iekļauts arī finanšu sektors un Ekonomikas, Zemkopības, Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju augstākā politiskā un praktiskā vadība un, protams, zinātnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kazāks: Ja mājsēdi nepagarinās, tās ietekme uz ekonomiku būs neliela

LETA, 28.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja mājsēdi nepagarinās, tās ietekme uz ekonomiku būs neliela, trešdien sarunā ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Kazāks informēja, ka, pastiprinātos drošības pasākumus un mājsēdi no līdz 15.novembrim neturpinot ilgākā laika posmā, ekonomikas izaugsme sabremzēsies, bet netiks apturēta.

Pēc viņa teiktā, tautsaimniecības attīstībai ir nepieciešama pandēmijas iegrožošana, kas panākama ar plašu sabiedrības vakcināciju pret Covid-19 un laikā terminētiem pastiprinātiem ierobežojumiem saslimstības izplatības ierobežošanai. Līdz ar to valdības centieni paplašināt vakcinācijas aptveri un ierobežot slimības izplatību esot atbalstāmi.

Pasaules izaugsmes scenāriji esot pozitīvi un pandēmijas iegrožošana Latvijā ļaus pilnvērtīgi izmantot globālo izaugsmi.

Ministru prezidents un Latvijas Bankas prezidents pārrunāja arī pēdējā laikā piedzīvoto cenu pieaugumu, piemēram, energoresursu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvia, Latvijas Auto asociāciju un SIXT Leasing Latvija 19. maijā rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2021.

Eiropa šobrīd mērķtiecīgi dodas Zaļā kursa virzienā, pieņemot arvien jaunus izaicinājumus CO2 nospieduma mazināšanai. Latvija, kā viena no ES dalībvalstīm, kura arī ir apņēmusies sasniegt izvirzītos mērķus Klimata plāna 2030 ietvaros, šobrīd aizvien meklē piemērotāko stratēģiju, jo šķēršļu ne mazums.

Vai ar atbalsta pasākumiem, kuri realizēti līdz šim, iecerētie mērķi ir sasniegti? To jautāsim nozares ekspertiem. Katrā ziņā, jauda auto nozares transformēšanai ir krietni jāpalielina, ja vēlamies tikt līdz pārējām Eiropas valstīm. Šajā ziņā, mums ir gan citu valstu piemēri, no kuriem paņemt labāko, gan ES atvēlētie finanšu līdzekļi dažādu programmu ietvaros, ar kuriem soli pa soli doties uz priekšu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī pandēmija, ja neņem vērā pašu tās sākumu, bijusi ideāla ieguldījumiem akciju tirgū. Tomēr vērtspapīri nebūt nav vienīgā lieta, kur ir iespēja nobāzēt savu naudu un cerēt uz šādu ieguldījumu vērtības palielināšanos.

Visai interesantu stāstu parasti, ja par to ir attiecīga interese un tam ir arī pienācīga rocība, piedāvā dažādas alternatīvas luksusa priekšmetu investīcijas, kuru vidū var būt augstas klases vīns, pulksteņi, mākslas darbi, kādas kolekcionējamas lietas un pat augstas klases rokassomiņas. Faktiski šāda investēšana paredz, ka tiek nopirkta kāda luksusa lieta, kura sagādā ne tikai morālo gandarījumu un ļauj, piemēram, palielīties un paspīdēt sabiedrības acīs, bet, laikam ejot, tās vērtība tikai pieaug – turklāt labākajā gadījumā pat ievērojami.

Izceļas vīns

Covid-19 laikos dažādām šādām luksusa kolekcionējamām lietām klājies visai atšķirīgi. Interesanti, ka šī pandēmija visai veiksmīga ir bijusi ieguldījumiem vīnā. Piemēram, konsultāciju uzņēmuma Knight Frank apkopotie dati liecina, ka 12 mēnešos līdz šā gada jūlijam augstas klases vīnu vērtība ir augusi visai spēji – par 13%. Arī, piemēram, London International Vintners Exchange (Liv-Ex) 1000 indeksa vērtība, kas sevī ietver pasaulē 1000 labāko vīnu cenas izmaiņas otrreizējā tirgū, 12 mēnešu skatījumā līdz augustam ir palielinājusies teju par 10%, bet piecu gadu skatījumā tie ir visi 40%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas priekšrocība 5G jomā ir informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūra un spēcīgi uzņēmumi programmatūras izstrādes jomā, tā Rīgā notiekošajā Eiropas 5G ekosistēmas forumā "5G Techritory" 24.novembrī pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

“Latvijas ekonomikas izaugsmes pamatā ir uz eksportu orientēta ražošana, tādēļ valdība īsteno viedās reindustrializācijas politiku – mēs īpaši atbalstām eksporta attīstību, veidojot investīcijām pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi un veicinot visas sabiedrības labklājības pieaugumu. Latvijas priekšrocība 5G jomā ir IT infrastruktūra un spēcīgi uzņēmumi programmatūras izstrādes jomā, tādēļ būsim gatavi 5G risinājumu ieviešanai un nodrošināšanai gan uzņēmējiem, gan patērētājiem. Ar drošu pārliecību varu teikt, ka Latvija ir vislabākā vieta, kur ieguldīt un veidot uzņēmējdarbību, kam būs nepieciešama 5G infrastruktūra augstā līmenī,’’ atklāšanas uzrunā teica K.Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana - veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības priekšnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā.

Konferences laiks: 11.00 – 17.30

Skaties pilnekrānā šeit.

Programma:

11.00 – 11.15 Konferences atklāšana

Irīna Pilvere, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Dr.silv. Linards Sisenis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāns Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs

1. SESIJA | EIROPAS SAVIENĪBAS JAUNĀ VIDES POLITIKA – TĀS ĪSTENOŠANAS OPTIMĀLĀKIE RISINĀJUMI

11.15 – 11.40 Jaunā Eiropas Savienības vides politika un Latvijas zemes izmantošanas nozaru izaugsmes prognozes

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par vienu no galvenajām noteicošajām tēmām pasaulē un sevišķi Eiropā kļuvusi ekonomikas un jebkādu citu procesu zaļināšana.

Liela daļa Vecā kontinenta šā brīža politiķu nobrieduši turpināt veikt veselu ekonomikas transformācijas procesu. Tas paredz to, ka teju jebkas jau tiek un vēl lielākā mērā tiks skatīts caur tādu prizmu, kas izvērtē tā ietekmi uz klimatu.

Šajā procesā arvien vairāk tiek ierautas arī komercbankas, kurām par standartu kļūst tā saucamā zaļā finansēšana. Tas nozīmētu, ka bankām, piešķirot naudu, ir jāizvērtē to klientu zaļuma pakāpe. Attiecīgi, ja tā ir zemāka, tad arī finansējums ir dārgāks vai pat nepieejams. Mērķis šādai pieejai ir novirzīt naudu prom no tradicionālās ekonomikas uz tādas ekonomikas finansēšanu, kas ir klimatam draudzīga.

Protams, dzīvošana zaļāk skan labi, un šis mērķis ir apsveicams. Tomēr šāda mēroga pārmaiņas pašas par sevi līdzi sev nes arī riskus. Zināmas bažas ir par to, ka klimatam draudzīgie risinājumi ne vienmēr patiesībā ir tik zaļi, kā tie tiek sākotnēji mālēti, un gluži par standartu kļūst tas, ka jebkurš tirgus dalībnieks un arī politiskais uzstādījums cenšas sevi pasniegt pēc iespējas zaļākā gaismā, lai gan realitāte var izrādīties cita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas izejvielu tirgus atrodas mini supercikla sākumā, norādījuši vairāki pasaules lielākie šādu izejvielu tirgotāji.

Financial Times izceļ, ka tādu pārtikas nozares kompāniju kā Cargill, Cofco, Viterra un Scoular vadītāji pauž pārliecību, ka kukurūzas, kviešu un sojas pupiņu cena augsta var saglabāties nākamos divus līdz četrus gadus. Pamatā pieprasījums pēc pārtikas izejvielām liels saglabāšoties no Ķīnas puses. Tāpat sava loma būšot ekonomiku zaļināšanai. Proti, lielāka daļa no pārtikas izejvielām tikšot novirzīta biodegvielas ieguvei.

"Mēs noteikti redzam mini superciklu. Mēs esam vidē, kur noteikumus diktē liels pieprasījums - cilvēku populācija aug, to bagātība aug un tie arī patērē vairāk. Un tam vēl ir jāpievieno uz augu valsts bāzēts degvielas pieprasījums," FT teic, piemēram, Viterra vadība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieglo automašīnu ražošanu, tirdzniecību un izmantošanu arvien vairāk ietekmēs klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi, kaut arī visa autoparka pārejai uz elektrības un ūdeņraža dzinējiem nepieciešami desmiti miljardi eiro un daudzi gadi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins. Viņaprāt, tik būtiskas pārmaiņas, kādas varētu notikt auto segmentā nākamo 20–30 gadu laikā, vēl nav pieredzētas.

Vienlaikus viņš norāda, ka auto segmentā ir arī jomas, kuras šo 30 gadu laikā tā arī nav piedzīvojušas pārmaiņas. Tostarp pelēko un melno autoservisu (labotavu) joprojām ir daudz vairāk nekā oficiālo auto dīleru licencēto autoservisu.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā Covid-19 radītā situācija auto industrijā?

Savdabīga. Daļai turīgāku cilvēku, kuri nevarēja īstenot savus iecerēto ceļojumu plānus, ir naudas uzkrājumi, kuri tiek tērēti ne tikai nekustamā īpašuma remontiem, renovācijai, bet arī nedaudz atliktu auto remontu veikšanai. Tādējādi darba apjoms auto tehniskajām apkopēm un remontiem pat ir palielinājies. Ir arī otra puse, proti, Covid-19 pandēmijas ietekmē auto ražošanas konveijeri daudzās rūpnīcās pirmo reizi daudzu desmitu gadu laikā apstājās. Iemesli šim faktam ir vairāki. Vispirms – tika pārrautas komplektējošo detaļu piegādes. Piemēram, auto ražošanai ir nepieciešamas mikroshēmas, bet to ražotāji nespēja tās piegādāt, tādēļ bija auto, kuriem nav attiecīgo mikroshēmu, un tos nevar pārdot, pat ja ir pircēji. Ļoti pamatīgu triecienu auto ražotājiem izraisīja ugunsgrēks Renesas Electronics ražotnē, kas nodrošināja tā dēvētās drošības sistēmu mikroshēmu piegādes, pēc ugunsnelaimes to piegāžu apjoms sarucis vairāk nekā 10 reizes. Un vēl metāla, plastmasas cenu pieaugums būtībā ir piespiedis ražotāju paaugstināt savu izstrādājumu cenas, kas, protams, ir redzams arī autosalonos. Cik ilgi šāda situācija turpināsies, pašlaik ir grūti prognozēt. Bet ir skaidrs, ka no tās auto tirdzniecības biznesa romantikas, kāda bija pirms 25–30 gadiem, nekas nav palicis pāri un arī auto tirgotāju peļņa ir būtiski sarukusi – ir maza rentabilitāte. Būtībā nauda jāpelna vēl ar kaut ko citu, nevis tikai ar auto tirdzniecību. Ne jau velti nevienu no auto tirgotājiem nevar atrast Latvijas bagātāko cilvēku sarakstos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik veidojas īpaši labvēlīgi apstākļi atjaunojamās enerģijas straujam izaugsmes lēcienam, noskaidrots auditorkompānijas "EY" (agrāk "Ernst & Young") pētījumā "EY Renewable Energy Country Attractiveness Index", kas tiek veikts visā pasaulē jau 58.reizi.

"EY" pārstāvji aģentūrai LETA atklāja, ka patlaban vienlaicīgi dažādi faktori - tirgus pieprasījuma un piedāvājuma situācija, efektīvu tehnoloģiju attīstība, valstu politikas pārmaiņas, vides, sociālo un pārvaldības apsvērumu nozīmes pieaugums sabiedrībā un uzņēmējdarbībā, kā ar investoru gatavība ieguldīt "zaļās" enerģijas jaudu izveidē, sekmē būtisku atjaunojamās enerģijas izaugsmi.

Auditorkompānijas pētījums parāda, ka pērn, neskatoties uz pandēmiju, pasaulē ieguldījumi atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudās pieauga par 2% un sasniedza 303,5 miljardus ASV dolāru, bet atjaunojamās enerģijas jaudu uzstādīšana bija pat par 45% augstāka nekā 2019 gadā, sasniedzot 265 gigavatus (GW), kas ir straujākā izaugsme kopš 1999.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Bonduelle virzās uz ilgtspējību, ieviešot atbildīgas uzņēmējdarbības principus

Sadarbības materiāls, 04.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiek prognozēts, ka pasaulē iedzīvotāju skaits nākotnē pieaugs līdz pat 9 miljardiem, raisot aktīvas diskusijas par pārtikas nodrošinājumu aizvien pieaugošajam iedzīvotāju skaitam, kā arī par atbildīgu dabas resursu izmantošanu un korporatīvo atbildību dabas jautājumos. Bonduelle kā uzņēmums ar lielu pieredzi tradicionālā dārzeņu audzēšanā atzīst ilgtspējības un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstības nepieciešamību un ir spēris būtiskus soļus, lai samazinātu savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Veiktās izmaiņas atspoguļojas uzņēmuma stratēģijā un darbībā – arī turpmākajos gados paredzētas ievērojamas pārmaiņas.

Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības īstenošana

Ģimenes uzņēmumam Bonduelle kopš tā dibināšanas 1853. gadā vienmēr ir bijis pozitīvs skatījums uz ilgtspējas jautājumiem, un uzņēmuma galvenais mērķis vienmēr ir bijis veiksmīgi nodrošināt lauksaimniecības produktu piegādi, vienlaikus cienot dabu un cilvēkus. Lai to sasniegtu, Bonduelle izstrādāja dārzeņu audzēšanas sistēmu, kas neizšķiež gaisa, augsnes un zemes dzīļu resursus. Uzņēmums vienmēr atbalstījis ekoloģisku un atbildīgu lauksaimniecību un centies popularizēt dārzeņus kā neatņemamu cilvēku uztura sastāvdaļu. Toms Kazakevičs (Tomas Kazakevičius), Bonduelle izpilddirektors Baltijas valstīs, norāda, ka virzība uz ilgtspējīgāku nākotni veicina aizvien jaunas un tālejošas apņemšanās. “Klimata pārmaiņas, augsnes noārdīšanās un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās arvien vairāk apdraud dabas un cilvēces līdzsvaru. Tomēr risinājums pastāv: mēs ticam, ka uzņēmumi var palīdzēt šo problēmu risināšanā, samazinot savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Nākamo gadu laikā mēs plānojam ieviest pārstrādājamus iepakojumus visiem mūsu produktiem, ievērojami samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpat mēs plānojam izmantot alternatīvas dārzeņu audzēšanas metodes, kā arī centīsimies uzlabot darbinieku un viņu kopienu dzīves apstākļus,” stāsta T. Kazakevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru