Jaunākais izdevums

Ropažu novada domes deputāts Vladislavs Šlēgelmilhs mežā nelikumīgi norok kāpu – ar šādu sūdzību Latvijas Avīzē anonīmi vērsušies Ropažu novada iedzīvotāji.

Deputātam V. Šlēgelmilham piederošie uzņēmumi SIA SK 333 un SIA DBO 333 jau vairākus gadus saimniekojot smilšu karjera Jugla teritorijā. Maksimālais iegūstamo smilšu apjoms šeit jau drīz būs izsmelts, tādēļ uzņēmējs izrakteņu atradni pamazām pārveido par autosporta bāzi. Bijušais karjers nu tautā vairāk pazīstams kā autosporta trases 333 atrašanās vieta. Taču pirms nedēļas Latvijas Avīze saņēmusi satrauktus signālus no vietējiem iedzīvotājiem, ka smilšu ieguve joprojām turpinoties. Turklāt tagad racēji esot «iekampušies» Rīgas mežiem piederošajā teritorijā.

Apmeklējot notikuma vietu, bijis redzams, ka karjera dienvidu malā izrakta tāda kā niša, kas «iespraucas» Rīgas mežu teritorijā. Turklāt nesen tā ir bijusi vēl dziļāka, bet tagad lielākā daļa aizšķūrēta ar smiltīm un ekskavatori klusi guļ karjera tālajā malā. «Tas laikam tādēļ, ka vides dienests un prese sākusi interesēties. Vēl pirms trim dienām šī kabata bija daudz garāka un notika intensīvi rakšanas darbi. Mums ir arī fotogrāfijas,» pastāstījis kāds vietējais iedzīvotājs, kurš vēlējies palikt anonīms.

Kā laikraksts uzzinājis Ropažu novada būvvaldē, arī tā ir saņēmusi sūdzības par Šlēgelmilha uzņēmumu veiktajiem rakšanas darbiem, bet neko padarīt nespējot, jo deputāts ierēdņu prasības vienkārši ignorējot. Tādēļ būvvalde par notiekošo informējusi Valsts vides dienestu un gatavojas vērsties arī Ģenerālprokuratūrā. «Patiesībā Šlēgelmilha kungs nav pārreģistrējis viņam izsniegto atļauju derīgo izrakteņu ieguvei, tādēļ arī savā teritorijā viņš nemaz nedrīkstētu rakt un pārdot smiltis,» stāstījusi būvvaldes pārstāve Renāte Gremze.

Karjera īpašnieks V. Šlēgelmilhs labprāt piekritis sarunai ar avīzi. Deputāts uzskata, ka pret viņu tiek organizēta kampaņa no politisko pretinieku puses, kas vienlaikus ir arī viņa biznesa konkurenti. Pēc tam, kad būvfirma Merks Ropažu novada Zaķumuižā sākusi liela objekta (gāzes uzņēmuma SIA AGA rūpnīcas) celtniecību, starp karjeru īpašniekiem sācies īsts «smilšu karš».

Šlēgelmilhs nemaz neslēpj, ka noracis meža zemi, bet arī neuzskata, ka būtu nodarīts kāds īpašs kaitējums. «Pagājušogad pie mums notika sacensības Stipro skrējiens un viņiem trasē vajadzēja tādu bedri, kur lēkt iekšā un rāpties ārā. Man pie pašas teritorijas robežas bija šīm vajadzībām ļoti piemērota bedre, kas saglabājusies vēl kopš tā laika, kad te bija padomju armijas tanku poligons un pazemes bunkuri. Sacensību vajadzībām to vajadzēja iztīrīt no atkritumiem un nedaudz paplašināt. Nu un, ko tur liegties, sanāca nedaudz ierakties Rīgas mežu teritorijā,» teicis Šlēgelmilhs. Taču viņš kategoriski noliedzis, ka, paplašinot bedri, iegūtās smiltis būtu pārdotas. Tās atrodoties turpat karjerā un pamazām tiekot sašķūrētas atpakaļ izraktajā bedrē. Agrāk to izdarīt neesot bijis iespējams, jo pēc sacensībām uznācis sals un smiltis sasalušas.

Sarunas gaitā V. Šlēgelmilhs vairākkārt uzsvēris, ka zeme, kur notikuši rakšanas darbi, drīzumā pilnīgi oficiāli būšot viņa rīcībā, jo teju, teju tikšot parakstīts līgums ar Rīgas mežiem par karjeram piegulošās meža zemes iznomāšanu. Viņš arī neslēpis nākotnes nodomus vispār norakt šo meža stūri, lai tas netraucētu bērnu bagijkrosa trases paplašināšanai.

V. Šlēgelmilhs Ropažu novada domē ir ievēlēts no Latvijas Zaļās partijas (LZP). Turklāt viņš ir arī LZP Ropažu nodaļas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Zaļš iet kopā ar visu – SIA Rīgas meži vides izglītības projekts Zaļā klase

Laura Slišāne, SIA Rīgas Meži projekta Zaļā klase vadītāja, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts meža dienests (VMD) ir izsniedzis atļauju 29,34 hektāru izciršanai Biķernieku mežā, aģentūrai LETA sacīja VMD preses sekretāre Selva Šulce.

Viņa sacīja, ka uz Biķernieku mežu attiecas Meža likuma un tam pakārtoto normatīvo dokumentu prasības. Saskaņā ar likumu, lai mežā varētu veikt kādu saimniecisku darbību, meža īpašniekam jānodrošina meža inventarizācijas veikšana un dati jāiesniedz VMD. Lai meža īpašnieks varētu rakstīt iesniegumu un prasīt atļauju veikt ciršanu, jābūt izstrādātam meža apsaimniekošanas plānam, pamatojoties uz meža inventarizācijas datiem.

Šulce piebilda, ka Biķernieku meža īpašnieks šādu plānu bija izstrādājis un savā VMD iesniegtajā pieteikumā izteicis vēlmi cirst mežu. Pēc iesnieguma saņemšanas VMD darbinieki kopā ar Zemkopības ministrijas darbiniekiem otrdien, 10.oktobrī apmeklēja Biķernieku mežu, lai, atbilstoši normatīvajiem aktiem, veiktu pārbaudi dabā. Pārbaudē tika konstatēts, ka veiktās darbības ir atbilstošas mežsaimniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

LVM paziņojis 2,5 miljonu vērtā meža izpētes iepirkuma uzvarētāju

Gunta Kursiša, 27.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas valsts meži (LVM) paziņojusi, ka meža apsaimniekošanas tehnoloģijas izpēti par vairāk nekā 2,53 milj. Ls veiks SIA Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas uzņēmumam SIA Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts, un līgums paredz izpētīt, izvērtēt uz izvēlēties potenciāli piemērotāko tehnoloģiju meža apsaimniekošanai. Pēc izpētes institūts tehnoloģiju ieviesīs pilotprojekta formā un izvērtēs reālos darba kvalitātes un pašizmaksu rādītājus, Db.lv skaidroja LVM pārstāvis Tomass Kotovičs.

«Veicot meža apsaimniekošanas darbus ar meža mašīnām, nepieciešams izvairīties no koku sakņu un stumbru bojāšanas - īpaši nozīmīgi tas ir meža kopšanas darbos, kad retina un veido nākotnes mežaudzes. Bojātie koki var inficēties ar koku slimībām, tajos var iemitināties meža kaitēkļi, bet, ja saknes ir aplauztas, tos viegli izgāž vējš. Koku bojājumi rada saimnieciskus zaudējumus meža apsaimniekotājam un mazina meža vērtību,» T. Kotovičs skaidro saudzīgākas meža apsaimniekošanas tehnoloģijas ieviešanas nozīmīgumu, piebilstot, ka šo iemeslu dēļ LVM pēta un izvērtē iespējas meža izstrādē ieviest jaunas konstrukcijas meža mašīnas, kas ir saudzīgākas pret meža augsni un kokiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Latvijas valsts meži aktīvi turpina iepirkt meža zemi

Lelde Petrāne, 11.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības Latvijas valsts meži (LVM) akcionāru sapulcē jūlija sākumā atbalstīts LVM nodoms pirkt meža zemi – 14 īpašumus 221,06 hektāru platībā par 188,3 tūkstošiem latu.

Jau ziņots, ka 2012. gada sākumā Zemkopības ministrija uzdeva LVM palielināt meža īpašumu un meža zemes iepirkšanu no privātajiem meža īpašniekiem, kas to vēlas pārdot, lai nodrošinātu meža nonākšanu Latvijas valsts, nevis kāda ārzemnieka īpašumā.

Kopumā 2012. gadā Zemkopības ministrija ir saskaņojusi LVM meža zemes iegādi 394 hektāru apjomā par kopējo cenu 380,5 tūkstoši latu. Patlaban LVM izskatīšanas procesā ir 148 meža zemes īpašumi 2276 hektāru platībā par kopējo piedāvāto cenu 1,08 miljoni latu, taču sarunu procesā cenas var mainīties. Privāto mežu īpašnieku interese pārdot savus meža īpašumus LVM esot liela.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Samazinājušās meža atjaunošanas izmaksas, bet pieauguši kopšanas izdevumi

Db.lv, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā vidējās meža atjaunošanas izmaksas bija no 438 līdz 567 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Salīdzinājumam 2016.gadā izmaksas bija robežās no 551 līdz 600 eiro uz hektāru, bet vēl gadu iepriekš – no 620 līdz 687 eiro. Meža atjaunošanas izmaksās ietilpst augsnes sagatavošanas, stādu audzēšanas un stādīšanas izdevumi.

2017.gadā visaugstākās meža atjaunošanas izmaksas bija meža zemes pirmās kvalitātes grupas mežos (566,7 eiro/ha), bet viszemākās – otrās kvalitātes grupas mežos (437,8 eiro/ha), kas ir attiecīgi par 2,4 % un 24,2 % mazākas nekā gadu iepriekš.

2017. gadā vidējās meža kopšanas izmaksas Latvijā pieaugušas gandrīz visās meža zemes kvalitātes grupās. Vidējās meža kopšanas izmaksas 2017. gadā bija no 227 līdz 288 eiro uz vienu hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, bija meža zemes pirmās kvalitātes grupas mežos – 287,9 eiro/ha, kas ir par 54,2 % lielākas nekā 2016. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privāto mežu īpašniekiem būs lielāka brīvība apsaimniekot savus mežus - to paredz gaidāmie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Koku ciršana mežā".

Zemkopības ministrija (ZM) pēc aizvadītām vairāk nekā 30 sarunām un diskusijām ar vides organizāciju un meža nozares pārstāvjiem grozījumu noteikumos par Koku ciršanu mežā spēkā stāšanos plāno atlikt par pusgadu, ja noteikumu projektu atbalstīs valdība.

Tādējādi grozījumi noteikumos par Koku ciršanu mežā varētu stāties spēkā 2021.gada 1.jūlijā nevis nākamā gada 1.janvārī, kā bija paredzēts iepriekš. ZM ir sagatavojusi attiecīgu priekšlikumu par grozījumu spēkā stāšanās atlikšanu par pusgadu.

Zemkopības ministrija aizvadītajā nedēļā rīkoja izbraukuma pasākumu meža apsaimniekošanas procesu izzināšanai interesentiem un masu mediju pārstāvjiem, informējot par šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī par gaidāmo grozījumu mērķiem ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas politikas nodrošināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No kopējā īpašnieku skaita Latvijā kooperatīvos pagaidām iesaistījušies vien nedaudzi, bet tendence ir augoša un arvien vairāk meža īpašnieku iesaistās kooperatīvos, pastāstīja Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Pēc viņa sacītā, ne vairs kā agrāk vien daži desmiti, bet jau simtiem meža īpašnieku Latvijā ir iesaistījušies kooperatīvu darbībā.

Muižnieks pastāstīja, ka meža īpašnieku kooperatīvā, kas palīdz ar saimniekošanu, tostarp iesaistās tie, kas paši nevēlas darboties savā mežā. Kopumā Latvijā patlaban ir trīs meža īpašnieku kooperatīvu.

LMĪB valdes priekšsēdētājs arī atzīmēja, ka kopumā Latvijā ir tendence ik gadu samazināties meža īpašumiem, kas ir mazāki par 10 hektāriem. Savukārt tādu īpašumu, kuri lielāki par 50-100 hektāriem, skaits strauji pieaug.

Viņš arī piebilda, ka meža zemju tirgū darbojas ne tikai valsts mežu apsaimniekotāja "Latvijas Valsts meži" (LVM), bet tāpat ir daudz vietējo kompāniju un fizisko personu, kā arī pietiekami liels ārvalstu uzņēmumu īpatsvars, pārsvarā Skandināvijas kompānijas. Ir arī uzņēmumi ar Vācijas kapitālu. "Interese par mūsu [Latvijas] zemes tirgu ir, līdz ar to tirgus ir aktīvs," sacīja Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Zemkopības ministrijas pārziņā paliek gan Valsts meža dienests, gan Latvijas valsts meži

Egons Mudulis, 13.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To paredz Saeimā trešajā galīgajā lasījumā akceptētie apjomīgie grozījumi meža likumā, pie kura darba grupā piedalījās 16 organizācijas.

Mainīts likuma mērķis, nosakot, ka tam jāveicina ekonomiski, ekoloģiski un sociāli ilgtspējīga apsaimniekošana un izmantošana, visiem meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem nodrošinot vienādas tiesības un pienākumus, īpašumtiesību neaizskaramību un saimnieciskās darbības patstāvību, kā arī jāreglamentē valsts meža zemes pārvaldības un atsavināšanas nosacījumi.

Likums nosaka, ka meža nozares atbalstam, attīstības un zinātniskās izpētes projektu finansēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai un meža īpašnieku izglītošanai tiks veidots Meža attīstības fonds. Līdz 2012. gada 31. martam Ministru kabinetam jānosaka fonda pārvaldīšanas kārtība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Āboltiņu izslēdz no Vienotības par partijas valdes autoritātes graušanu un piedalīšanos aizkulišu sarunās

Zane Atlāce - Bistere, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas Vienotība jaunā valde par partijas iekšējās disciplīnas neievērošanu, apzinātu partijas valdes autoritātes graušanu un piedalīšanos aizkulišu sarunās ar mērķi diskreditēt ekonomikas ministra izraudzīšanās procesu, ir nolēmusi izslēgt no partijas Vienotība Solvitu Āboltiņu un atsaukt viņu no partijas frakcijas vadītāja amata Saeimā, informē partijā.

«Pastāvīga pretstāvēšana partijas valdes lēmumiem nav pieņamama. Vienotības valde nepārprotami lēma, ka par ekonomikas ministra amata kandidātiem publiski komunicē tikai partijas vadītājs. Kandidātu uzrunāšana, konsultācijas ar koalīcijas partneriem un valdes locekļiem par iespējami labāko kandidātu tika deleģētas vienīgi valdes priekšsēdētājam. Solvita Āboltiņa ir rīkojusies tieši pretēji un es uzskatu, ka valdes lēmumu ignorēšana un individuālas aktivitātes publiskajā telpā ir vērtējamas kā apzināta partijas jaunās valdes autoritātes graušana un kaitniecība partijas tēlam kopumā,» komentē Vienotības valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Partijas valde uzskata, ka frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa apzināti pretnosatatījusi frakciju valdei, faktiski aicinot torpedēt labākā kandidāta virzīšanu ekonomikas ministra amatam. Valdes ieskatā frakcijas vadītāja ir atkārtoti veicinājusi domstarpības starp Saeimas deputātiem un partijas valdi, kas nav pieļaujami, īpaši situācijā, kad partijas saliedēts un koleģiāls darbs visās tās biedru pārstāvētajās institūcijās ir izšķirīgs partijas autoritātes atjaunošanai sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Šogad ugunsgrēki skāruši valsts mežus vairāk nekā 70 hektāru platībā

Žanete Hāka, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pavasaris šogad solījās būt vēss un lietains, laiks izvērties sauss un karsts, un ir pagājuši jau vairāk nekā četri mēneši kopš fiksēta pirmā ugunsnelaime valsts mežā, informē VAS Latvijas Valsts meži.

Šogad reģistrēti jau 89 meža ugunsgrēki, un uguns skartā valsts meža platība ir vairāk nekā 70 hektāri, tajā skaitā degušas jaunaudzes vairāk nekā 30 hektāru platībā. Tas nozīmē, ka vidējā degusī platībā ir 0,8 hektāri.

Visvairāk meža ugunsgrēku fiksēti Dienvidlatgales mežsaimniecībā, kur 36 ugunsgrēkos uguns skārusi 19 hektārus meža, savukārt Zemgales mežsaimniecībā fiksēti 17 meža ugunsgrēki, kuros uguns skartā meža platība ir 23,5 hektāru liela.

Šogad no visiem valsts mežā fiksētajiem meža ugunsgrēkiem Valsts meža dienests (VMD) fiksējis ļaunprātīgas dedzināšanas pazīmes 34 gadījumos, kur nopostīti 17 hektāri meža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mežacūku populāciju Latvijā vēlas samazināt par vismaz 80%, mediniekus gaida finansiāls atbalsts

Dienas Bizness, 18.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu intensīvu meža cūku populācijas blīvuma samazināšanu saistībā ar potenciālu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību Latvijā, medību tiesību lietotāji (mednieku kolektīvi) varēs pretendēt uz atbalstu par meža cūku populācijas samazināšanu, informē Zemkopības ministrija.

Kopumā 2013./2014. gada medību sezonas laikā tiek plānots samazināt meža cūku populāciju Latvijā par vismaz 80% - no 74 tūkstošiem īpatņu medību sezonas sākumā līdz ne vairāk kā 15 tūkstošiem medību sezonas noslēgumā.

Medību tiesību lietotāji, kas savās medību platībās būs nomedījuši vairāk nekā 70 procentus no Valsts meža dienesta (VMD) noteiktā pieļaujamā nomedīšanas apjoma (limita), varēs saņemt 35 eiro par katru nomedīto meža cūku virs minētajiem 70 procentiem. Šā atbalsta finansējuma izlietojumu administrēs Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz medību tiesību lietotāju pieteikumiem un VMD sniegto informāciju par izpildīto meža cūku nomedīšanas apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Meža platību paplašināšanai un dzīvotspējas uzlabošanai pieejami 9,5 miljoni eiro

Žanete Hāka, 13.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) aicina meža īpašniekus pieteikties atbalstam pasākumā Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā, informē ZM.

Atbalstu var saņemt meža ieaudzēšanai, retināšanai, mazvērtīgu mežaudžu nomaiņai un atjaunošanai pēc meža ugunsgrēkiem un dabas katastrofām. Pasākuma otrās kārtas projektu iesniegumu pieņemšana notiks no 2016. gada 27. jūnija līdz 2016. gada 27. jūlijam ar kopējo publisko finansējumu 9,5 miljoni eiro.

Meža īpašniekiem jāņem vērā, ka atbalsta piešķiršanas kārtībā veiktas vairākas izmaiņas. Turpmāk atbalstu jaunaudžu retināšanai varēs saņemt tikai tad, ja jaunaudzē nepieciešams būtisks kokaugu aizzēluma samazinājums (tiks vērtēta atbilstība kritērijiem). Turklāt atbalsta pretendentiem jāpievērš uzmanība līdz šim sagatavotajiem meža apsaimniekošanas atbalsta pasākumu plāniem. Ja pasākumu plānā, kas ar Valsts meža dienestu saskaņots pirms 2016. gada 15. maija, ir paredzēta jaunaudžu retināšana un plānā nav skaidri norādīta atbilstība kritērijam – samazināt valdošās sugas koku vai konkurējošo koku skaitu vismaz par 500 kokiem vienā hektārā vai atbrīvot augšanas telpu no bieza vai vidēji bieza krūmu aizzēluma, pretendentam pasākumu plāns jāsaskaņo atkārtoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Rīgas meži» šopavasar apņēmusies iestādīt 454,66 ha jauna meža, kopumā iestādot 1 369 740 jaunu koku. Tā ir līdz šim lielākā SIA «Rīgas meži» gadā atjaunojamā platība un iestādāmo kociņu skaits.

Meža atjaunošanas darbi tiek uzsākti šodien, 4.aprīlī, Tīreļu mežniecībā. Paredzēts, ka meža atjaunošana turpināsies līdz jūnija sākumam.

Meža atjaunošanas darbi ieplānoti visās mežniecībās. Atjaunojamo platību un stādāmo kociņu skaita ziņā līderos ir Tīreļu un Gaujas mežniecība.

Tīreļu mežniecībā šogad plānots atjaunot mežu 162,49 ha platībā, t.sk. Olaines iecirknī plānots stādīt 85,67 ha, bet Tīreļu iecirknī – 76,82 ha meža. Gaujas mežniecībā ieplānota meža atjaunošana 142,09 ha platībā, no kuriem absolūti lielākā daļā - 106,50 ha - jauna meža tiks stādīti Juglas iecirknī, bet 35,59 ha Garkalnes iecirknī.

Daugavas mežniecībā iestādīs jaunu mežu 103,72 ha platībā, bet Katrīnas mežniecībā - 45,65 ha meža. Arī šogad plānoti meža atjaunošanas darbi Rīgas mežniecībā, iestādot jaunu mežu 0,71 ha platībā zaļās zonas estētiskās vērtības uzlabošanai Rīgas pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Uzsāk jauna meža stādīšanu Rīgas mežos. Jauns meža atjaunojamo platību rekords

Rīgas Meži SIA, 08.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rīgas meži šopavasar apņēmušies iestādīt 454,66 ha jauna meža, kopumā iestādot 1 369 740 jaunu kociņu. Tā ir līdz šim lielākā SIA Rīgas meži gadā atjaunojamā platība un iestādāmo kociņu skaits.

Meža atjaunošanas darbi tiek uzsākti šodien, 4.aprīlī, Tīreļu mežniecībā. Paredzēts, ka meža atjaunošana turpināsies līdz jūnija sākumam. Darbi ieplānoti visās mežniecībās. Atjaunojamo platību un stādāmo kociņu skaita ziņā līderos ir Tīreļu un Gaujas mežniecība.

Tīreļu mežniecībā šogad plānots atjaunot mežu 162,49 ha platībā, t.sk. Olaines iecirknī plānots stādīt 85,67 ha, bet Tīreļu iecirknī – 76,82 ha meža. Gaujas mežniecībā ieplānota meža atjaunošana 142,09 ha platībā, no kuriem absolūti lielākā daļā - 106,50 ha - jauna meža tiks stādīti Juglas iecirknī, bet 35,59 ha Garkalnes iecirknī.

Daugavas mežniecībā iestādīs jaunu mežu 103,72 ha platībā, bet Katrīnas mežniecībā - 45,65 ha meža. Arī šogad plānoti meža atjaunošanas darbi Rīgas mežniecībā, iestādot jaunu mežu 0,71 ha platībā zaļās zonas estētiskās vērtības uzlabošanai Rīgas pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksta Neatkarīgā rīcībā nonākusi Zatlera Reformu partijas (ZRP) biedru sarakste, kurā aicināts meklēt jaunus līderus un mainīt partijas statūtus un Ētikas kodeksu, lai novērstu pašreizējo autoritārismu un reģionālajām nodaļām piešķirtu lielāku rīcības brīvību.

Savukārt, ZRP, atsaucoties uz šo rakstu, izsūtījusi vēstuli, ka uzdarbojas kāds viltvārdis, kurš cenšas destabilzēt situāciju partijā.

Biedru grupa (kā sevi dēvē vēstuļu autori vai autors) uzskata, ka «pašlaik jebkurš, kas mēģinās atklāti kritizēt kodolu, saskaņā ar Ētikas nolikumu un statūtiem dienas laikā var tikt izslēgts no partijas, neļaujot publiski aizstāvēt savu viedokli». «Tā jau notika, piemēram, ar Rīgas nodaļas vadītāju Renāru Putniņu,» esot teikts vienā no vēstījumiem, informēja Neatkarīgā.

Pērn R. Putniņš tika izslēgts no partijas ar argumentu, ka viņš nav veicis savus tiešos pienākumus un kavējis nodaļas darbu. Viņš prognozēja, ka sāksies biedru masveida aizplūšana no ZRP. Šobrīd tāda tendence tiek pārrunāta arī jau minētajā sarakstē un partijas vadībai tiek pārmesta augstprātība, liekulība, varaskāre, alkatība, savu interešu pārstāvniecība, vēstīja laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Mežu īpašnieki sūdzas par nesamērīgu mikroliegumu noteikšanu

Zane Atlāce - Bistere, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 600 meža īpašnieku valsts augstākajām amatpersonām nosūtījuši vēstuli, lūdzot izvērtēt, viņuprāt, nesamērīgu īpašumtiesību aprobežošanas praksi, nosakot mikroliegumus, un pieņemt lēmumus, kas veicinātu sadarbībā balstītu dabas aizsardzību privātos īpašumos.

"Dabas aizsardzības jautājumi ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā - kāpēc problēmsituācijas netiek risinātas tur? Tāpēc, ka šie mēģinājumi ir bijuši gan darba grupā par grozījumiem mikroliegumu noteikumos, gan priekšlikumu izstrādē Mazā ērgļa sugas aizsardzības plānam, taču nesekmīgi, jo nedz VARAM, nedz Dabas aizsardzības pārvalde, kas ir valsts iestādes, kuru pienākumos ir nodrošināt labu pārvaldību pār savā kompetencē esošiem jautājumiem, to nedara vai dara neveiksmīgi attiecībā uz mikroliegumiem, kas ir ārpus aizsargājamām teritorijām," norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) izpilddirektore Aiga Grasmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

PVD noraida VK pārmetumus par neefektīvu Āfrikas cūku mēra līdzekļu izmantošanu

Žanete Hāka, 16.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vēlas norādīt, ka neviena no Āfrikas cūku mēra apkarošanai paredzētajām automašīnām nav PVD centrālā aparāta darbinieku rīcībā, informē dienests.

PVD ir iepazinies ar Valsts kontroles atzinumu, kurā tā norādījusi, ka par saņemto finansējumu PVD iegādājies 22 automašīnas, kas nepieciešamas gan kontrolpunktu vajadzībām, gan mežacūku līķu pārvadāšanai un saimniecību apsekošanai, tostarp sešas no automašīnām atstājot centrālās pārvaldes Rīgā rīcībā un neizmantojot paredzētajiem mērķiem - to maršruts pamatā esot bijis no mājām uz darbu un atpakaļ, informē PVD.

Piecas no iegādātajām automašīnām uzreiz netika nogādātas PVD pārvaldēs un kontroles punktos, jo slimības apkarošanas sākumpunktā nebija precīzi zināms, kādā virzienā slimība izplatīsies un attiecīgi – kurā reģionā šis tehniskais atbalsts būs visvairāk nepieciešams. Tomēr dažu mēnešu laikā pēc automašīnu piegādes, tās tika nogādātas PVD pārvaldēm, kuru teritorijā izplatījās Āfrikas cūku mēris un tās joprojām tur tiek izmantotas paredzētajiem mērķiem. Valsts kontroles konstatētais, ka automašīnu maršruts bijis no mājām uz darbavietu, ir pamatots - Āfrikas cūku mēra apkarošanas darbi, tostarp izsaukumi uz vietām, kur atrasti meža cūku līķi, kas nekavējoties jāsavāc, notiek ne tikai darba dienās un ne tikai darba laikā, tāpēc automašīnas patiešām netiek atstātas pārvaldes stāvvietā, bet tuvāk inspektoru dzīvesvietām, lai nekavējoties dotos izsaukumos jebkurā diennakts laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Izstrādā jaunus dabas aizsardzības noteikumus meža apsaimniekošanā

Jānis Rancāns, 02.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi jaunu Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu, kas paredz vispārējās dabas aizsardzības prasības meža apsaimniekošanā, aprobežojumus aizsargjoslās ap purviem, bioloģiski nozīmīgo meža struktūras elementu noteikšanas un saglabāšanas nosacījumus, kā arī saimnieciskās darbības ierobežojumus dzīvnieku vairošanās sezonas laikā.

ZM izstrādātais MK noteikumu projekts Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Ministrija norāda, ka ņemot vērā, ka viena no būtiskākajām vispārējām dabas aizsardzības prasībām meža apsaimniekošanā ir bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, noteikumu projektā noteikts, ka, apsaimniekojot mežu, jāsaglabā bioloģiski vērtīgi meža struktūras elementi: mežaudzes ezeru un purvu salās, mežu puduri, mežaudzes ūdensteču un ūdenstilpju palienēs, ģeomorfoloģiskie veidojumi, skudru pūžņu kolonijas, avoti un avoksnāji, apaugums mikroieplakās, mežmalas un bioloģiski vērtīgās mežaudzes.

ZM izstrādātajā noteikumu projektā ir ietverti bioloģiski nozīmīgo meža struktūras elementu noteikšanas kritēriji un apsaimniekošanas nosacījumi. Tāpat bioloģiskās daudzveidības aizsardzības nolūkā noteikumu projektā ir ietverts nosacījums, ka aizliegts cirst un izvākt ekoloģiskos kokus, kas saglabāti saskaņā ar normatīviem aktiem par koku ciršanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās meža atjaunošanas izmaksas 2018. gadā bija no 509 līdz 669 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Salīdzinājumam 2017. gadā izmaksas bija robežās no 438 līdz 567 eiro uz hektāru, bet vēl gadu iepriekš – no 551 līdz 600 eiro. Meža atjaunošanas izmaksās ietilpst augsnes sagatavošanas, stādu audzēšanas un stādīšanas izdevumi.

2018. gadā visaugstākās meža atjaunošanas izmaksas bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos (668,7 eiro/ha), kas ir attiecīgi par 23,1 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet viszemākās – otrās kvalitātes grupas mežos (508,7 eiro/ha), kas salīdzinājumā ar 2017. gadu ir attiecīgi par 16,2 % lielākas.

2018. gadā vidējās meža kopšanas izmaksas Latvijā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājušās pirmās un trešās meža zemes kvalitātes grupas mežos, bet otrās un ceturtās meža zemes kvalitātes grupas mežos palielinājušās. Vidējās meža kopšanas izmaksas 2018. gadā bija no 199 līdz 261 eiro uz vienu hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos – 261,0 eiro/ha, kas ir par 14,8 % lielākas nekā 2017. gadā, un meža zemes otrās kvalitātes grupas mežos – 260,8 eiro/ha, kas ir par 5,7 % lielākas nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Vidējās meža atjaunošanas izmaksas – no 557 līdz 662 eiro uz hektāru

Dienas Bizness, 30.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā Latvijā vidējās meža atjaunošanas izmaksas bija no 557 līdz 662 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Salīdzinoši 2013. gadā tās bija no 566 līdz 630 eiro uz vienu hektāru.

2014. gadā vislielākās meža atjaunošanas vidējās izmaksas, kurās ietilpst augsnes sagatavošana, stādu un stādīšanas izmaksas, bija meža zemes trešās kvalitātes grupas1 mežos (662,35 eiro/ha), bet viszemākās – meža zemes pirmās kvalitātes grupas1 mežos (557,73 eiro/ha).

2014. gadā meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, Latvijā bija vidēji no 218 līdz 240 eiro par hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas 2014. gadā bija meža zemes trešās kvalitātes grupas mežos (239,90 eiro/ha).

2014. gadā viena kubikmetra koksnes vidējās mežizstrādes izmaksas galvenajā cirtē bija 16,44 eiro, bet starpcirtē – 20,78 eiro. Mežizstrādes izmaksas attiecas uz galveno cirti, kurā meža gabals tiek izcirsts gandrīz pilnībā, un starpcirti (kopšanas, rekonstruktīvā, sanitārā), kurā cirte tiek veikta daļēji. Katra no cirtēm ietver kokmateriālu sagatavošanu, pievešanu līdz ceļam un transportēšanu līdz iepirkšanas punktam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik ne vienā vien Eiropas valstī ir noteikti ierobežojumi lauku zemes pircējiem. Arī Latvijas zemnieki aicina pieņemt ierobežojumus, neraugoties uz pretrunu ar brīvā tirgus principiem

Zemkopības ministrijas pētījums par ārvalstu pieredzi zemes tirgus regulēšanā liecina, ka dažādu veidu ierobežojumi pastāv ne tikai jaunajās ES dalībvalstīs – Ungārijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī vecajās ES dalībvalstīs – Francijā, Austrijā, Vācijā. Pašlaik Saeimā tiek izstrādāti normatīvi, kas ierobežotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirdzniecību, kā arī zemes platību nonākšanu viena īpašnieka rokās. Līdz šā gada 1. maijam (10 gadus) Latvijā darbojās ierobežojums – ES dalībvalstu pilsoņiem bija liegts iegādāties lauksaimniecības un meža zemi, tomēr šis ierobežojums faktiski bija dekoratīvs, jo ārvalstu fiziskās personas varēja reģistrēt savu (vai kopā ar Latvijas pilsoni) SIA Latvijā, kurai nekādu liegumu vai ierobežojumu pirkt un pārdot zemi nebija. Lauksaimnieku vidū vienprātības par iecerēto LIZ tirgus regulēšanu nav, jo ir divi pretēji skatupunkti. Visi uzskata, ka turpmāka zemes resursu koncentrēšanās Lavijas situācijā ir nevēlama, jo galu galā «mūziku pasūtīs daži», savukārt otra daļa uzskata, ka ierobežojumi ir pretrunā ar brīvā tirgus un efektīvas strādāšanas principiem. Tā uzskata arī viena no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem Latvijā SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atvieglos zemes iegādes nosacījumus vietējiem; neļaus to pirkt ārzemniekiem, ja tie pastāvīgi neuzturas Latvijā

Žanete Hāka, 23.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 23.martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas paredz precizēt lauksaimniecības zemes iegādes kārtību, informē Saeimas Preses dienests.

Izmaiņas nepieciešamas, jo Eiropas Komisija (EK) iebildusi pret lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, kāds tas šobrīd ir Latvijā. Vienlaikus likumprojekts paredz atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā.

Ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā, grozījumi paredz gan fiziskajām, gan juridiskajām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē. Tāpat personām būs jāspēj valsts valodā prezentēt plānu par zemes turpmāku izmantošanu lauksaimniecībā un atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru