Jaunākais izdevums

E-veselības projekts apturēts – tieši šāds bija Nacionālā veselības centra un Veselības ministrijas vēstījums Saeimas publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātiem par e-veselības projekta tuvāko nākotni.

Prezentējot apkopoto informāciju par e-veselības projektu, Nacionālā veselības dienesta Informācijas tehnoloģiju projektu attīstības nodaļas vadītājs Maksims Burčenko komisijas deputātiem pavēstīja, ka e-veselības projekts darbojas, bet tajā konstatētas vairāk nekā 50 nepilnības, no kurām dažas, iespējams, ir kritiskas. M.Burčenko uzsvēra, ka esošo problēmu pamatā ir augošais datu apjoms, infrastruktūras problēmas un kapacitātes problēmas, tomēr izvērtēšanai ir nepieciešams laiks.

«Izvērtējumu par sistēmas nepilnībām un vajadzībām veic vairākas IT kompānijas. Mēs paši neesam IT speciālisti un iepērkam ārpakalpojumu,» deputātiem sacīja M. Burčenko.

Jau sākoties komisijas sēdei, bija zināms, ka veselības ministre Ilze Viņķele (AP) uz laiku apturējusi e-veselības trešās kārtas izsludināšanu, lai konkretizētu tajā plānotās aktivitātes.

Komisijā pēc jautājumu uzdošanas NVD speciālistam un Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniekam finanšu jautājumos Ārim Kasparānam kļuva skaidrs, ka ne NVD, ne Veselības ministrijā līdz galam nekas īsti nav skaidrs, proti, nebija atbildes, kā projekts vispār ir realizējams, lai nebūtu tikpat neveiksmīgs kā iepriekšējās divas e-veselības kārtas.

Ā. Kasparāns uzsvēra, ka ministres I. Viņķeles pašreizējais uzstādījums ir panākt lielāku lietotāju iesaisti gan projekta izstrādē, gan plānotajos pasākumos, kā arī komisijas deputātiem solīja tikšanos ar ministri šā gada 13. martā, kad arī varētu rasties lielāka skaidrība par e-veselības tālāko nākotni.

Pēc NVD un Veselības ministrijas pārstāvju uzstāšanās Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece aicināja e-veselības vērtētājus apdomāt iespēju visu e-veselību izveidot no jauna un kā noderīgu instrumentu gan pacientiem, gan ārstiem, gan valsts institūcijām. «Mēs visu laiku šajā sistēmā redzam caurumus un lāpām tos ciet. Iespējams, ka ir jābeidz caurumu lāpīšana un jāizveido lietošanai derīga sistēma,» norādīja I. Aizsilniece.

Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta direktore Inga Vārava vērsās pie deputātiem, NVD, Veselības un citu ministriju pārstāvjiem ar aicinājumu vispirms saprast un pēc tam pieņemt kardinālus lēmumus, piemēram, veco e-veselību aizmirst pavisam, kas nozīmētu 16 miljonu eiro utilizēšanu vienā paņēmienā.

«Ir jāsaprot, kur ir šīs fundamentālās problēmas e-veselībā. Vai tā ir sistēmas arhitektūra, vai tā ir veiktspēja, vai ir tehnoloģiju, funkcionalitātes problēmas? Ja, piemēram, saprotam, ka problēma ir veiktspējā, tad seko nākamais jautājums - kurā vietā ir šī problēma. Tā ir Nacionālā veselības dienesta atbildība!» sacīja I. Vārava, norādot, ka izprot ārstu neērtības darbā ar e-veselības informatīvajām sistēmām, tostarp uzskaitot pašreizējos ieguvumus: e-recepti, e-nosūtījumu un darba nespējas lapas.

Visu rakstu lasiet 6. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

10.aprīlī norisinājās izdevniecības Dienas Bizness rīkotā konference Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde. Konferences mērķis bija iezīmēt veselības aprūpes vietu zem drošības lietussarga, akcentējot nepieciešamību Latvijas sabiedrībai justies stabili un pasargāti veselības aprūpes un medikamentu pieejamības ziņā gan dažādu iespējamu krīžu apstākļos, gan ikdienā.

Klātesošie eksperti un amatpersonas uzsvēra, ka veselība noteikti ir viens no sabiedrības drošības aspektiem un pret to tā arī jāizturas, jo mēs varam būt tik spēcīgi un pasargāti, cik pasargāts ir katrs no mūsu valsts attālāko rajonu iedzīvotājiem.

Konferencei iepriekš bija reģistrējušies vairāk nekā 300 veselības aprūpes un farmācijas iestāžu un uzņēmumu vadītāji un vadošie darbinieki, par valsts drošību atbildīgo institūciju darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji un sabiedrības viedokļu līderi, kuri pasākumā piedalījās gan klātienē, gan attālināti. Līdz šim konferenci straumējuši aptuveni 1000 skatītāju.

Konferenci Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde atklāja ekonomikas ministrs Viktors Valainis, uzsverot, ka viena no ministrijas prioritātēm ir līdz šī gada beigām kopā ar Veselības ministriju izstrādāt stratēģiju zāļu rezervju nodrošināšanai iespējamai X stundai, paredzēts arī atbalsts vietējo farmācijas uzņēmumu pārorientēšanai uz Rietumvalstu tirgiem līdzšinējās biznesa sadarbības ar Krieviju vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī “Mēness aptiekās” novērots pieprasījuma pieaugums pēc dāvanu kartēm, komplektētām dāvanām tieši darba kolektīviem, iepriecinājumam klientiem, kas uzņēmuma ieskatā apliecina to, ka uzņēmēji gudri rūpējas, lai viņiem svarīgajiem cilvēkiem Jaunajā gadā būtu laba pašsajūta un veselība.

Uzņēmums to apgalvo, jo 86% no “Mēness aptiekas” rīkotās iedzīvotāju aptaujas respondentiem saviem draugiem un tuviniekiem Ziemassvētkos un Jaunajā gadā vēlēs labu veselību. Savukārt tādi vēlējumi kā: lai daudz naudas, skaisti ceļojumi, daudz prieka un jautrības, lai darbs sniedz gandarījumu – viņiem šī gada nogalē šķiet salīdzinoši maznozīmīgāki – izvēloties vairākas atbildes, par šiem vēlējumiem apstiprinoši atbildējuši tikai 31%-46% aptaujāto.

“Aptaujā atklātais vēlreiz apstiprina, ka laba veselība iedzīvotājiem ir ļoti svarīga, un to, ka veselības nekad nevar būt par daudz, apzinās arī uzņēmēji – darba devēji! Aptiekās jau izjūtam svētku tuvošanos, palielinās pieprasījums pēc dāvanu kartēm, tiek uzdoti jautājumi, kā labāk komplektēt vai papildināt dažādas dāvanas arī darba kolektīviem, klientiem. Tieši šogad aktualizējusies jauna tendence – aptiekas produktus vai dāvanu kartes saviem darbiniekiem iegādājas lielāki un mazāki uzņēmumi. Jau pagājušā gada nogalē to novērojām un esam par šādu iespēju parūpējušies. Aizkustinoši redzēt, ka arī uzņēmēji iegādājas vitamīnus vai citus produktus, lai atbalstītu kādu Ziemassvētku labdarības akciju. Mums ļoti gribas cerēt, ka šie lēmumi par pirkumiem veselībai kopā ar citiem nozīmīgiem soļiem arī palīdzēs, lai labais vēlējums piepildās,” saka Evita Jurjāne-Nelsone, “Mēness aptiekas” pārdošanas, mārketinga un klientu attiecību departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai, liekot cilvēka vajadzības priekšplānā, ir iespējams veidot sabalansētu veselības aprūpes sistēmu no drošības izaicinājumu viedokļa, uzskata Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča, kura ir viena no Dienas Biznesa konferences Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde iniciatorēm.

Viņai arī jautājumi par iniciatīvas nepieciešamību un farmaceitiskās aprūpes lomu veselības aprūpes sistēmā. Konference notiks 10. aprīlī.

Farmaceitiskā aprūpe - ko tā ietver, nozīmē?

Tas nenozīmē tikai to, ka, ieejot aptiekā, kāds padod zāļu kastīti. Jēga ir krietni plašāka. Viss sākas jau ar zāļu iegādi, turpinās ar reģistrēšanu, verifikāciju risinājumiem, kompensējamo medikamentu izsniegšanai nepieciešamo identifikāciju, tad seko farmaceita saruna ar pircēju. Tā nav vienkārši pārdošana kā ar maizi vai pienu, ko paņem no plaukta un iekasē naudu. Tā ir konsultācija, ieteikums, ar ko kopā medikamentus var lietot un ar ko nedrīkst. Tā skan ideālais stāsts par farmaceitisko aprūpi. Piekrītu, ne vienmēr viss ir ideāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atcēla prasību lietot mutes un deguna aizsegus ārtelpās, kur ir intensīva cilvēku plūsma, proti, ielu tirdzniecības vietās, sabiedriskās ēdināšanas vietās ārtelpās, izglītības iestādēs, pasākumos, psiholoģiskās palīdzības terapijas grupās, aģitācijās, dievkalpojumos, kā arī bērnu nometnēs.

Kā skaidrots Veselības ministrijas Ministru kabineta noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" grozījumos, šobrīd, kad 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits ir samazinājies zem 200 uz 100 000 iedzīvotāju, ir sasniegta zemāka Covid-19 izplatības pakāpe - augsts risks. Līdz ar to Veselības ministrijas ieskatā ir iespējams pārskatīt pienākumu lietot mutes un deguna aizsegus, nosakot to lietošanu tikai iekštelpās un atceļot prasību maskas lietot ārtelpās, kur ir intensīva pulcēšanās.

Tāpat ar grozījumiem tiek noteikts, ka vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikātu papīra formā varēs saņemt arī pašvaldības klientu apkalpošanas struktūrvienībās. Proti, sertifikātu Iedzīvotāju reģistrā esoša persona vai tās likumiskais pārstāvis varēs pieprasīt un saņemt gan ārstniecības iestādē, kas veica vakcināciju vai Covid-19 testu, gan jebkurā citā ārstniecības iestādē, gan arī vienotajā valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija aicina premjeru Krišjāni Kariņu (JV) apturēt olu importu no trešajām valstīm, tostarp Ukrainas, aģentūru LETA informēja asociācijā.

Asociācijā atgādināja, ka šā gada jūnijā Latvijas valdība lēma piešķirt papildus līdzekļus pastiprinātai importa olu un olu produktu no Ukrainas kontrolei. «Papildus pārbaužu laikā ir atklāts, ka salmonellu satur pat termiski apstrādāti produkti, kas liek domāt par higiēnas līmeni Ukrainas ražotnēs,» norāda asociācijā, paužot bažas par Latvijas patērētāju veselības drošību, jo imports no Ukrainas veido trešdaļu no visu importēto olu apjoma. Asociācija 14.augustā nosūtījusi premjeram aicinājumu nekavējoties apturēt olu un olu produktu importu no trešajām valstīm.

Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija vēstulē premjeram norāda uz tās rīcībā esošo zvērinātu advokātu biroja «Eversheds Sutherland Bitāns» ziņojumu par tiesiskajiem pamatiem aizliegumam importēt olu izstrādājumus no Ukrainas uz Latviju un Eiropas Savienību (ES). Ziņojuma secinājumos norādīts, ka pēc tam, kad ES dalībvalsts ziņojusi par konstatēto neatbilstību saistībā ar importēto pārtiku un pastāv risks, ka sabiedrības veselība var tik apdraudēta, dalībvalstij jāziņo Eiropas Komisijai (EK) par nepieciešamību noteikt kādu no ES normatīvajos aktos noteiktajiem pasākumiem, kuru starpā ir konkrētās pārtikas importa no attiecīgās trešās valsts aizliegšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpePubliskajam un privātajam sektoram jāapvieno spēkiAdekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

VIDEO: Kur ņemt naudu veselības aprūpei? 

15. maijā portālā Db.lv bija vērojama tiešraides diskusija "Kur ņemt naudu veselības...

Latvija — Baltijā pēdējā

Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka finansējuma apmērs veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums. To, cik daudz naudas valsts tērē veselības aprūpei, pasaulē vērtē pēc trijiem parametriem — procentos no IKP, procentos no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un cik vidēji vienam iedzīvotājam. „Veselības aprūpei piešķiramais minimālais procentuālais apjoms no IKP, ko iesaka eksperti, ir 5%, valstis ar attīstību veselības aprūpei tērē apmēram 8% no IKP, pēc valsts budžeta izdevumiem minimālais apjoms ES ir 12%, vidēji Eiropā tie ir 15%, bet Latvijā nesasniedz pat 11%,” skaidroja I. Aizsilniece. Viņa atgādināja, ka pēc OECD datiem 2023. gadā veselības aprūpei Igaunijā tērēs 2600 eiro (pērn ap 2400 eiro), Lietuvā — 2100 eiro (pērn ap 1400 eiro), bet Latvijā teju uz pusi mazāk. Arī IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā — 40 500 eiro - ir mazāks nekā kaimiņvalstīs — Lietuvā – 49 000 eiro un Igaunijā — teju 48 000 eiro. „Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma pasaulē tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, lai neļautu cilvēkiem saslimt, ilgstoši slimot, iegūt hroniskas kaites un nebūt darbspējīgiem, jo darbspējīgs cilvēks ir pienesums ekonomikai,” uzsvēra I. Aizsilniece.

Viņa norāda, ka nepietiekamais veselības aprūpes finansējums rada ietekmi uz savlaicīgu šīs sfēras pakalpojumu pieejamību. Latvijā apmēram 11% iedzīvotāju ir ar invaliditāti. „Latvija slimnīcu tēriņos pietuvojas Igaunijai un Lietuvai, kaut gan pakalpojumu tarifs, ko maksā slimnīcām Latvijā, ir zemāks nekā par to pašu pakalpojumu slimnīcām kaimiņvalstīs,” uzsver I. Aizsilniece. Viņa šo situāciju skaidro ar to, ka cilvēki Latvijā nevar savlaicīgi saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, bet to saņem, jau esot kritiskā stāvoklī, bet smagi slimu pacientu ir daudz grūtāk un dārgāk ārstēt. „Neieguldot veselības aprūpē tik, cik būtu nepieciešams sākotnēji, vēlāk jau nākas tērēt ļoti lielas summas ārstēšanai un invaliditātes apmaksai,” tā I. Aizsilniece. Viņa atgādina, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir reformēta četras reizes atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur tas izdarīts tikai vienu reizi.

Pieaug pašatnācēju skaits

Valsts SIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina: slimnīca izjūt to, ka veselības aprūpe nav pieejama ārpus slimnīcas, ar lielo un pieaugušo tā dēvēto pašatnācēju — smagi slimo pacientu skaitu. Latvijā cilvēki jau tieši samaksā apmēram 40% no visiem veselības aprūpes tēriņiem, kas tāpat ir ļoti daudz salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. „Veselības aprūpes sistēmai ir jābūt gatavības režīmā, to nevar uzturēt tikai tad, kad tā būs nepieciešama, tā jāuztur ik dienu, lai tā gaidītu ikvienu pacientu un būtu pieejama tad, kad ir nepieciešama,” norādīja R. Muciņš. Viņš norāda, ka šādas sistēmas uzturēšana bez valsts finansējuma nav iespējama.

„Slimnīcai trūkst speciālistu. Latvijā ir ļoti labi attīstīts arī privātais veselības sektors, kur ir liela tiešmaksājumu ietekme, bet esam vienotā tirgū, un daudzi pakalpojumi publiskā finansējuma trūkuma dēļ tiek sniegti privātajā sektorā. Ja būtu vairāk publisko līdzekļu, tad arī publiskais un privātais sektors varētu sniegt vairāk pakalpojumu. Vislielākā problēma ir publiskajā sektorā, kur iemesls ir naudas trūkums, kas tālākā ķēdē izraisa visas pārējās problēmas,” skaidroja R.Muciņš.

I.Aizsilniece kā piemēru rāda situāciju, kad valsts kādai no lielajām slimnīcām piešķir naudu 100 magnētiskās rezonanses izmeklējumu veikšanai mēnesī, bet reāli nepieciešami ir 150 izmeklējumi, un, kaut arī pat šim nolūkam ir atbilstoši speciālisti, kuri to varētu paveikt, taču naudas tam nav. „Veselības aprūpes pakalpojumu rindās ilgais gaidīšanas laiks pacientiem rodas tāpēc, ka nav atbilstoša finansējuma,” tā I. Aizsilniece.Ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska, piekrītot I. Aizsilnieces un R. Muciņa sacītajam par katastrofālo situāciju veselības aprūpes finansēšanā, norādīja uz teju 50 milj. eiro lielu iztrūkumu kompensējamo medikamentu iegādei. „Ja pacienti, kuri nespēs par tiem maksāt, nevarēs saņemt valsts pilnībā vai daļēji apmaksātos medikamentus, tad tas būs ceļš uz bezdibeni,” prognozēja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par valsts laboratorijas pakalpojumu pieejamību, kur gada beigās paredzams deficīts 30 miljonu eiro apmērā, jo šā gada pirmajos trijos mēnešos tas jau bija apmēram 7 miljoni.

L. Kozlovska atgādina, ka Latvijā jau esam pārdzīvojuši vairākus veselības aprūpes finansēšanas modeļus — gan punktu, gan algu, gan kapitācijas (ar variācijām). Primārajā veselības aprūpē Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka par valstīm un pacientiem visizdevīgāko, vispieejamāko atzīst tā dēvēto jauktās kapitācijas modeli, kas ietver sevī valsts medicīnas sistēmu. „Nekas labāks nav izdomāts kā noteiktais procents veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta, un tie ir vismaz 12%, lai varētu dzīvot gan pacienti, gan arī ārstniecības iestādes iepriekšējā gada līmenī,” uzsvēra L. Kozlovska. Viņa savu sacīto pamato ar RSU doktorantes pētījumu par Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas lietderību, tā novērtējumu.

K. Ketners atgādina, ka 2002.- 2003. gadā diskutēja par apdrošināšanas sistēmu, pēc tam veidoja Nacionālo veselības dienestu, tam sekoja kārtējie apdrošināšanas sistēmas ieviešanas mēģinājumi, balstoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vēlāk arī uz valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu daļu. Būtiskākais jautājums - vai šīs pārmaiņas ģenerē papildu naudu. Ja ne, tad jāraugās uz nodokļu pārskatīšanu, piemēram, K. Ketners 2016. gadā piedāvāja šim mērķim novirzīt divus procentpunktus no PVN, savukārt toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs - sākotnēji vienu, vēlāk trīs un vairāk procentpunktu no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām.

Pacientam vajag pakalpojumu

I.Aizsilniece norāda, ka pacientam nav svarīgas konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja īpašumtiesības — vai tas pieder valstij, pašvaldībai, privātuzņēmējiem vai baznīcai, bet būtiski ir maksimāli ātri saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. „Valsts par veselības pakalpojuma sniegšanu var maksāt gan valsts, gan pašvaldību, gan baznīcas, gan privātuzņēmēju medicīnas iestādēm, piemēram, Vācijā ir daudzas veselības aprūpes iestādes, kuru īpašniece ir baznīca,” tā I. Aizsilniece.

Viņa pirms daudziem gadiem iestājusies pret ideju par lielo valsts slimnīcu privatizāciju, jo tās ir ne tikai sabiedrībai svarīgas, bet arī valstij stratēģiski nozīmīgas. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka nevajadzētu šķirot pēc tādas pazīmes kā uzņēmējdarbības forma vai īpašumtiesības. Tā to dara gudras valstis tepat Eiropas Savienībā. Tās slēdz līgumus ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem ir izdevīgi to darīt un kuri var sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi, ļoti vēlams, lai viņi iztiktu bez papildu subsīdijām — ar to apmaksas sistēmu, kas eksistē. Latvijā diemžēl ir gan ļoti labi, gan arī slikti apmaksāti (tarifi) veselības aprūpes pakalpojumiem.

„Tās privātās veselības aprūpes iestādes, kuras Latvijā sniedz pakalpojumus, iztiek no tā, ko valsts samaksā, kaut arī nereti privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus kritizē, ka tie izlasot rozīnes — savācot tos labākos, kaut arī darbojas tur, kur valsts viņiem ir ļāvusi darboties, izmantojot iepirkumu politiku,” uzsvēra M. Rēvalds. Viņš skaidro, ka privātie nesaņem ne valsts, ne kādas pašvaldību subsīdijas un arī netiek pie ES struktūrfondu līdzfinansējuma (izņemot ģimenes ārstus). „Ir jāmeklē risinājumi sistēmas iekšienē un jādara tā, lai valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēma balstītos uz to, kas skaitās tās pamats — tā ir primārā veselības aprūpe, lai tā maksimāli daudz un maksimāli kvalitatīvi sāktu pildīt tieši šo funkciju. Tas varētu samazināt spiedienu uz pārējām sistēmas sastāvdaļām, kuras ir dārgas.

Tādējādi pārskatāmā termiņā tās pārstātu spiest uz visdārgāko sadaļu, kas ir slimnīcu darbība, kur nonāk ielaistie pacienti pārāk lielā skaitā un pārslogo šo sadaļu,” piedāvāja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka nav iespējams mainīt iedzīvotāju vecuma struktūru, jo vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Lai cilvēki mazāk slimotu, lielāks finansējums jānovirza ģimenes ārstiem komplektā ar viņu kvalitatīvākiem pakalpojumiem un lielāku veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, jo īpaši, ja Latvijā veselīgais dzīves ilgums ir par 20 gadiem īsāks nekā Zviedrijā. „Tā kā privātās veselības aprūpes izdevumi Latvijā tuvojas 40% un darba devēji darbinieku veselības apdrošināšanas prēmijās ik gadu samaksā vairāk nekā 100 milj. eiro, pie tam šī summa ik gadu turpina pieaugt, tad Latvijas valdība varētu atvieglot dzīvi darba devējiem, mainot novecojušos kritērijus, kas limitē naudas daudzumu, cik drīkst iztērēt uz vienu strādājošo gadā, lai to neapliktu ar nodokļiem un samazinātu spiedienu uz valsts apmaksātu veselības aprūpes sistēmu,” ierosināja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka valsts attiecīgās veselības apdrošināšanas summas griestus, kurus neapliek ar nodokli, noteica pirms daudziem gadiem, kad bija citas pakalpojumu cenas (izmaksas). „Par šo ar Latvijas valdību ir runāts vairākkārtīgi, un arī šāda soļa fiskālais efekts budžetam nav milzīgs, jo īpaši, ja pretī tiek likti ieguvumi — cilvēku veselība, mazāki ārstniecības izdevumi, ātrāka sasirgušā cilvēka atgriešanās darbā, bet attiecīgu lēmumu joprojām nav,” tā M. Rēvalds.

Vajag ekonomisko izaugsmi

„Iespējams, ka atbilde par veselības aprūpes finansējuma apmēru, rēķinot attiecībā pret IKP vai budžeta izdevumiem, vai vienu iedzīvotāju, ir datos, ka 2021. gadā Latvijā nodokļu apmērs uz vienu iedzīvotāju bija 5442 eiro, Igaunijā — 7927 eiro, Lietuvā - 6449 eiro, bet ES vidēji 13 674 eiro,” tā uz jautājumu par veselības aprūpes finansējumu atbild Finanšu ministrijas Budžeta politikas plānošanas departamenta direktors, bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka ir arī šīs medaļas otra puse — kā ar šiem līdzekļiem rīkojamies, kas ir Latvijas prioritātes un kam šo iekasēto nodokļu naudu tērējam.

„Tad, kad nonāk līdz politiskajai diskusijai par izdevumiem, tad ir citas prioritātes un var atrast, kurām sfērām atvēlētais finansējums ir virs ES vidējā līmeņa un kurām tas ir ievērojami zemāks,” tā K. Ketners. Viņš atzīst, ka arī citām nozarēm ir pietiekami būtiski politiķu solījumi, tāpēc budžeta izdevumu pārkārtošana, šķiet, varētu būt ļoti sarežģīta. „Neviens nestrīdēsies, ka vidēji viena cilvēka veselības aprūpei gadā būtu nepieciešami ir 1800 — 2000 eiro, taču Latvijā cilvēks pats samaksā apmēram 40% tad, kad viņam veselības aprūpe ir nepieciešama, un pat, ja šāda nauda valstij tiktu atrasta, būtu jautājums, kur šo naudu ieguldīt — primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vai citā vietā,” analizē K. Ketners.

Viņš norāda, ka, ieguldot primārajā aprūpē, tik daudz nebūs jāiegulda stacionāros, vienlaikus ir jautājums, vai lielās universitātes slimnīcas koordinē savu darbību ar reģionālajām slimnīcām — vai ir izveidots attiecīgs tīkls. „Beļģijā ir tīkls (hospital network), kur galvgalī ir universitātes slimnīcas, iespējams, ka uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tomēr ir pārāk daudz dažādu īpašnieku struktūru, vienlaikus Rīgai nav reģionālās slimnīcas, tāpēc viss spiediens tiek vērsts pret universitātes slimnīcām,” skaidro K. Ketners. „Ja nekas nemainīsies ārējā vidē, tad iedzīvotāju skaits vecumā grupā 60+ līdz 2060. gadam pieaugs par piektdaļu, un, ja mēs neuzlabosim primāro aprūpi un cilvēki nekļūs veselīgāki, tad uz slimnīcām būs vēl lielāks spiediens pacientu skaitā pie vēl mazākas darbaspēka pieejamības, tāpēc ir būtiski rīkoties šobrīd, lai šos riskus mazinātu, pretējā gadījumā problēmas kļūs tikai vēl asākas,” uzsver R. Muciņš. Viņš atzīst, ka Rīgā universitātes slimnīcas pilda reģionālās slimnīcas funkcijas, kam atbilst 60%, bet terciāram līmenim - 30%. „Bez tam ap 5% pacientu patērē 30% no PSKUS naudas, tas ir tas superterciārais līmenis, kurā ieguldām milzu līdzekļus, jo vienas operācijas izmaksas var būt 100 000 eiro un arī vēl dārgāk, lai glābtu cilvēku, un tā notiek, iespējams, tāpēc, ka iepriekš kaut kas nav darīts pareizi,” tā R. Muciņš. Viņš norāda, ka sabiedrība noveco, bet darbaspēka pieejamība samazinās, un slimnīcas vienā brīdī var neizturēt šo spiedienu.

Papildu naudu vajag nekavējoties

Ja īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam, tad 2027. gadā nonāktu līdz 2000 eiro gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju Latvijā, kas ir absolūtais minimums, norāda I. Aizsilniece. Vienlaikus viņa atgādina, ka pēc Covid-19 pieaugusi mentālā saslimšana par 23%, kā arī saslimšana ar onkoloģiju. „Diemžēl, bet pieaugusī saslimstība neļauj tikt līdzi pat tam līmenim, kāds bija iecerēts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs,” secina I. Aizsilniece.

L. Kozlovska uzskata, ka valsts līmenī ir jābūt pēctecībai attiecībā uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, vēl jo vairāk, ja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam pieņemtas tieši tā paša premjera vadībā, kurš ir arī pašlaik, mainījušies vien komandas spēlētāji (ministri). „Šī valdība veselības aprūpi kā prioritāti neizvirza, jo šogad vajadzīgi papildu 140 milj. eiro, kas spētu nodrošināt sfēras pamatvajadzības atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, un nākamajā budžetā tas jau jāiekļauj kā papildu finansējums 310 milj. eiro apmērā, kam līdz 2027. gadam jāpārsniedz 900 milj. eiro,” skaidroja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka primārajai veselības aprūpei finansējums solīto un apstiprināto 26 milj. vietā tika piešķirts 2,5 milj., tādēļ pacienti tagad stāv rindā uz skrīningiem. „Un brīnāmies par ielaistajiem dzemdes kakla vēžiem, par zarnu vēža skrīningiem, kur mēs nevaram pacientu nosūtīt uz kolonoskopiju. Zarnu vēža slimnieki, kuru diagnozes ir apstiprinātas, 30-40% ir 3.-4.tadijā. Tas ir tas, kas valstij izmaksās daudz dārgāk,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds iespējamu problēmas sakni redz faktā, ka veselības aprūpes nozari uztver kā tērējošu nozari, jo veselības aprūpe norij milzīgu naudu.

„Mums ir jāmācās redzēt savādāk, jo veselības aprūpe savā ziņā ir ražojoša nozare, tā ražo darbspējīgu cilvēku, kurš piedalās Latvijas tautsaimniecībā un ar savu produktīvo darbu ģenerē nodokļus,” uzsver M. Rēvalds. Viņš norāda, ka Latvijā cieš no tā, ka ir pārāk maz veselīgi nodzīvotu gadu salīdzinājumā ar citām valstīm un pārāk daudz darba nespējas, kā arī pārāk augsta invaliditāte, kas liek ciest tautsaimniecībai. „Produktīvs darbaspēks nevar būt cilvēks situācijā, kad viņš ir slims, sēž darbā un domā par muguras sāpēm, domā par citām sāpēm vai kopj savu radinieku, kurš ir slims, līdz ar to pusi no sava darbalaika ražīgi nestrādā. Jautājums ir - vai mums nākotnē vajag 390 000 produktīvu darbinieku vecuma grupā no 50-70 gadiem?” spriež R. Muciņš. I. Aizsilniece steidz papildināt, ka darba nespēja ir liela problēma, jo tā rada milzīgus izdevumus no valsts budžeta, turklāt šajā laikā darbnespējīgs cilvēks nestrādā, tātad nerada arī darbaspēka nodokļus.

Sadarbības iespējas

„Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir piemēri, kuri būtībā atbilst privātās publiskās partnerības ( PPP) pazīmēm,” norāda M. Rēvalds. Viņaprāt, situācijā, kad valstij trūkst finansējuma veselības aprūpei, ir tikai loģiski izmantot to pienesumu, ko var dot privātās veselības aprūpes iestādes. „Par PPP Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, bet realitātē ir tikai viens liels Ķekavas apvedceļa projekts, lai gan arī veselības aprūpē PPP varētu būtu, ja tas būtu jēgpilni un abpusēji izdevīgi, tā nav parazītiska,” uzsver M. Rēvalds. Viņaprāt, PPP ir potenciāls, ko varētu gudri izmantot. „Slimnīcai ir maksimāli daudz funkciju, un visu, ko vien iespējams, cenšamies iegādāties ārpakalpojumā, tostarp arī ar medicīnu saistītos pakalpojumus, taču PPP projektu klupšanas akmens medicīnā ir ilgtermiņa plānošana, jo nav iespējams paredzēt, kāda tā būs pēc 10-20-30 gadiem, bez tam vēl ir nepieciešamas zināšanas,” tā R. Muciņš.

Viņaprāt, to, ko kāds jau ir izveidojis un attīstījis, otru reizi nav jēgpilni darīt, piemēram, slimnīcai vajag sadarboties ar tikko atklāto Nukelārās medicīnas centru, nevis pašiem veidot ko līdzīgu. „PPP sevi ir pierādījusi, un ir nepieciešama savstarpējā uzticēšanās, jo PPP netiek pieļauta tikai tāpēc, ka ir satraukums par to, cik pēc tam valstij nāksies maksāt, ko apstiprina arī viens gadījums (ātrās palīdzības auto noma). Arī K. Ketnera ieskatā galvenā problēma ir ilgtermiņa plānošana, jo neskatāmies tālāk par budžetu nākamajiem trijiem gadiem. „Bremzējošais faktors ir fiskālā disciplīna un negatīvā pieredze ar dažiem projektiem,” tā K. Ketners. M. Rēvalda ieskatā pirmie soļi šajā virzienā ir ārpakalpojumi.

Datu apmaiņas rēbuss

„Problēma, ka nav vienotas informācijas platformas valsts mērogā ar medicīniskās informācijas apmaiņu starp publisko un privāto veselības aprūpes sniedzēju,” tā L. Kozlovska. Viņa atzīst, ka digitalizācija norit jau daudzus gadus, bet valsts līmenī nav šādas vienotas datu apmaiņas vietnes. „E-veselībā strādā četras pozīcijas — e-recepte, vakcinācija, nosūtījums un darba nespējas lapa, turklāt iepriekšējā valdība lēma, ka ir nepieciešami vismaz 30 milj. eiro, lai reformētu e-veselības sistēmu,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds uzsver, ka sistēmai ir vajadzīga efektīva iespēja, kur apmainīties ar pacienta datiem starp visiem pakalpojuma sniedzējiem visos līmeņos, sākot ar ģimenes ārsta praksi vienā galā un universitātes slimnīcu otrā galā. „Šo procesu ir traucējuši gan subjektīvi, gan objektīvi apstākļi — kāds nepiedalās datu apmaiņā vai ir pārspīlēta vēlme attīstīt savas sistēmas un pārspīlēta datu drošība, kas to padara sarežģītu,” tā M. Rēvalds. Viņš kā vēl vienu problēmu min veselības aprūpes darbiniekus, kuri nespēj ievadīt datus attiecīgajās sistēmās. L. Kozlovska atgādina, ka nepārtraukti ir jāstrādā ar vismaz 3-4 programmām uz vienu pacientu, tas ir pilnīgi nevajadzīgi, un e-veselība būtu īstā vieta, kur savienot visas šīs programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā norisinājies inovāciju konkursa «EIT Jumpstarter» fināls, kurā apbalvoja labākos Eiropas jaunos inovatorus veselības aprūpes, pārtikas un izejmateriālu jomā.

Kopā 18 komandas no 10 valstīm dalījās ar saviem inovatīvajiem risinājumiem un cīnījās par naudas balvām €70 000 vērtībā.

Uzvarētāju laurus kategorijā «Veselība» plūca «iLoF» – risinājums, kas pārbauda Alcheimera pacientus, izmantojot mākslīgo intelektu un fotoniku, lai transformētu nepieciešamo medikamentu noteikšanu katram pacientam klīnisko pētījumu laikā. Pārtikas kategorijā uzvarēja «2BNanoFood», kas nodrošina biosabrūkošus risinājumus pārtikas rūpniecībā, savukārt izejmateriālu kategorijā uzvaru izcīnīja «UP Catalyst» ar savu novatorisko risinājumu sintētiskā grafēna ražošanai.

Konkursa programmu izstrādāja trīs sadarbības organizācijas – «EIT Health», «EIT Raw Materials» un «EIT Food», ko atbalsta Eiropas Inovāciju un Tehnoloģiju Institūts (EIT). Šīs programmas mērķis ir atrast un atbalstīt labākās studentu, zinātņu doktoru, tehnoloģiju entuziastu, kā arī citu speciālistu idejas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Modināšana. Lai kādu panāktu vai apsteigtu, Latvijai jāpamostas

Ieva Tetere, SEB bankas vadītāja, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle; Andris Nātriņš, Biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis, Banku augstskolas padomes priekšsēdētāja vietnieks, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trim gadsimtiem, 18. gadsimta pirmajā pusē, tagadējā Vidzemes teritorijā sāka darboties hernhūtieši jeb brāļu draudzes. Šis laiks un kustība pamatoti tiek dēvēta par Latvijas modināšanu, jo lika cilvēkiem apzināties savu vērtību, noticēt sev un tam, ka labāka dzīve ir atkarīga no mums pašiem.

Kā iznākums – savulaik plaši pazīstamā Piebalgas amatniecība, kā arī Rīgas mastu šķirotāja, pirmā latviešu lieluzņēmēja Jāna Šteinhauera ekonomiskā un politiskā darbība. Tā iedvesmoja zemnieku kārtas pārstāvjus Latvijā izglītoties, veidot spēcīgas saimnieciskās vienības, kā arī panākt lielāku ietekmi dažāda līmeņa varas struktūrās. Tālāk jau nākamajā gadsimtā – jūrskolu iniciatīva un veiksmīgie latviešu kārtas kuģu būvētāji un būvuzņēmēji. Vai šodien Latvija nav līdzīgā situācijā? Lai panāktu pārmaiņas, ir jānotic pašiem sev – šogad izstrādātajai Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijai ir visas iespējas kļūt par modināšanas pamatu visplašākajā sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Jaunā "e-veselībā" plāno ieguldīt vismaz sešus miljonus eiro

Db.lv, 15.03.2021

"Dienas Bizness" šā gada februārī rakstīja, ka soli pa solim e-veselībā būs ieguldīti aptuveni 20 miljoni ES un Latvijas valsts naudas, aizvadīti vairāk nekā 10 gadi, aiz kuriem stāv 10 veselības ministru politiskā atbildība par projektu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties problēmām e-veselības sistēmas darbā, veselības resors ir sācis pirmos sagatavošanas darbus jaunas digitālās veselības platformas izveidei, kam plānoti aptuveni seši miljoni eiro, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De Facto".

Decembrī e-veselības pieejamība bija traucēta septiņas dienās, bet vēl piecas darbadienas tā faktiski nav strādājusi. Janvārī traucējumi bijuši sešās darbadienās, bet februārī - trīs dienas, bet par četrām dienām novērtēts, ka sistēma nestrādā. Turklāt sagaidāms, ka problēmas, visticamāk, kļūs vēl asākas, kad sistēmā sāks vadīt datus par Covid-19 masveida vakcināciju.

E-veselība, kas neder vakcinēšanas plānam 

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts nācis klajā ar priekšlikumu veidot īpašu IT...

Vakcinēšanas faktu var ievadīt tikai e-veselībā. Ja tā nestrādā, datus jāievada "Excel" failos, pēc tam tos Nacionālais veselības dienests (NVD) ielādē e-veselībā. Vakcinēšanas ierakstiem iepriekš jau bija radīts speciāls produkts, kas gan būtībā nav izmantots.

"Šobrīd diemžēl šobrīd ir tā, ka to vakcinācijas faktu var savadīt tikai un vienīgi e-veselības sistēmā. Viens ir tas, ka likumdošanā nebija nekādi paredzēta šī obligātā vakcinācijas faktu elektroniska reģistrēšana. Tamdēļ modulis, kas bija izstrādāts, manuprāt, jau kopā ar visu darbnespējas lapām, īsti netika izmantots. Izmantoja tikai daži dakteri, bet tieši uz Covid-19 laiku tas tika uzfrišināts, atjaunots, jo nebija citas iespējas, kā šo vakcinācijas faktu ievadīt elektroniski," raidījumam skaidrojis NVD direktora vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edgars Goba.

No jauna pasūtītie risinājumi masveida vakcinēšanas procesa nodrošināšanai, tostarp rindu veidošanai, tiks radīti tā, lai tie neietekmētu e-veselības darbu un otrādi. "Šis risinājums tiks integrēts ar e-veselību. Tas tiks integrēts tādā veidā, lai vienas vai otras sistēmas darbību neietekmētu savstarpēji, tā saucamais asinhronais risinājums, kad viena sistēma var strādāt arī bez otras sistēmas patstāvīgas pieejamības," raidījumam sacījis "ZZ dats" direktors Edžus Žeiris.

Gadu mijā ar "ZZ dats" noslēgts arī līgums uz trim gadiem par NVD informācijas sistēmu, tostarp e-veselības, uzturēšanu. Līgums ietver arī konsultēšanu un problēmu novēršanu. "Tas, ko šobrīd prasītos, to sistēmu varbūt sadalīt vairākos mazākos, teiksim, tādos integrētos apgabalos, lai to var vieglāk uzturēt, un tajos gadījumos, ja kaut kas apstājas, neapstājās viss," vērtējis E.Žeiris.

Uzņēmums e-veselības platformu atjaunos, lai, pēc E.Gobas vārdiem, vismaz pāris gadus ar to varētu "dzīvot mierīgi".

NVD tomēr vilcinoties ar iesākto plānu veselības norēķinu informācijas sistēmā izveidot vēl 15 jaunas funkcijas. No Eiropas fondu iezīmētajiem 5 miljoniem eiro pagaidām iztērēti vien 40 000 eiro, jo neesot skaidrs, vai to vispār var izdarīt šobrīd strādājošajā sistēmā un vai to var izdarīt solīto trīs gadu laikā.

De facto ziņoja, ka jau tagad esot skaidrs, ka e-veselības mūžs esošajā veidā vairs nav atlicis pārāk garš. Pērn pārtraukts cits fondu finansēts projekts e-veselības tālākai pilnveidošanai. Tā vietā no valsts budžeta piešķirti 2 miljoni eiro, lai radītu ko pilnīgi jaunu. Drīzumā valdība varētu lemt par vēl 5 miljonu eiro novirzīšanu jaunas digitālās veselības platformas izveidei.

Aizvadītā gada beigās izsludināts iepirkums par to, kā nākotnē būtu jāizskatās vienotajai veselības informācijas sistēmai. "Es esmu iepazinies ar šī iepirkuma gaitu, un mani secinājumi, jāsaka, nav nomierinoši. Es konstatēju, ka tā pieeja ir bijusi līdzšinējā (..) Iepirkums nav pabeigts, lēmums nav pieņemts, un es uzskatu, ka, pirms kādus lēmumus tālāk pieņem un saprot, kā virzīt šo konkrēto iepirkumu, pasūtītājam ir jādefinē sava vīzija par to, ko mēs gribam iegūt. Jo šobrīd man liekas, ka šī situācija, šis iepirkums, kas šobrīd ir procesā, ir atkal no sērijas, aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko," komentēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Veselības ministrija jauna e-veselības kodola izveidei pieteikusies uz 5 miljoniem eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ko valdība nākamnedēļ plāno sadalīt augstas gatavības projektiem ekonomikas sildīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir izveidojusi unikālu vienotu veselības aprūpes lojalitātes programmu Baltijas valstīs, kuras realizācijā apvienojušies veselības aprūpes eksperti Latvijā „Veselības centru apvienība” (VCA), „Mēness aptieka" un „Centrālajā laboratorija”.

Ar plašu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu veselības lojalitātes programma jau ir pieejama vairāk nekā 330 vietās visā Latvijā.

Kļūstot par vienotās „VESELĪBAS” lojalitātes programmas dalībnieku, ikvienam ir ērta iespēja saņemt punktus un tos izmantot jebkurā no trīs uzņēmumu 330 filiālēm – piemēram, sakrāt punktus, iegādājoties uztura bagātinātāju ar D vitamīnu „Mēness aptiekā”, un tērēt tos, lai segtu līdz pat līdz 50% no cenas par D vitamīna līmeņa analīzēm „Centrālajā laboratorijā” vai arī līdz 50% ārsta konsultācijai „Veselības centru apvienībā”.

Programma „VESELĪBA” ietver visus ambulatorās veselības aprūpes cikla pakalpojumus, ko piedāvā šie veselības uzņēmumi – pakalpojumus un aptieku produktus veselībai un profilaksei, diagnostikai un ambulatorajai ārstēšanai, kā arī dažādus rehabilitācijas un citus pakalpojumus, lai atbalstītu veselīgu dzīvesveidu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums "TietoEVRY" sadarbībā ar Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centru izstrādā virtuālās terapijas laboratoriju.

Pilotprojekta mērķis paredz nodrošināt pacientiem psihoterapijas seansus ar virtuālās paplašinātās realitātes palīdzību.

Virtuālās terapijas laboratorija, izmantojot nākamās paaudzes tehnoloģijas, uzlabos pusaudžu un jauniešu garīgo veselību. Ņemot vērā, ka pandēmijas laikā jāievēro fiziskā distance, valstī noteiktie ierobežojumi un jāmazina inficēšanās risks, pilotprojekts sniegs priekšrocību - apgūt svarīgas emociju kontroles prasmes attālinātā saskarsmē ar speciālistu.

"Tā ir veiksmīga sadarbība starp garīgās veselības profesionāļiem un informācijas tehnoloģiju ekspertiem ne tikai Latvijā, bet arī Somijā. No tās ieguvēji būs galalietotāji - bērni, pusaudži un viņu ģimenes. Virtuālās terapijas laboratorija ir inovāciju solījums padarīt šādus pakalpojumus cilvēkiem pieejamākus, tāpēc nākotnes ambīcija ir terapijas metodi izmantot arī reģionos," pauž informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "TietoEVRY" Latvijas filiāles vadītāja Valērija Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vastint Latvia attīstītā biroju kompleksa Business Garden Rīga ēkas Malduguņu ielā 2 un 4 kļuva par pirmajiem ekspluatācijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem Baltijas valstīs, kas ieguvuši starptautisko WELL Health-Safety novērtējumu.

WELL Health-Safety novērtējums ir uz pierādījumiem balstīta nekustamo īpašumu novērtēšanas sistēma, kuras prioritāte ir ēku lietotāju veselība, drošība un labsajūta. Sistēmu izstrādājis WELL būvniecības institūts (IWBI), un tā pamatojas uz WELL būvniecības standartu, kā arī uz vairāk nekā 600 zinātnieku un praktiķu ekspertīzi.

Novērtējuma saņemšana apstiprina attīstītāju un apsaimniekotāju sasniegumus veselības un drošības jomā postpandēmijas situācijā, fokusējoties uz tādiem aspektiem kā ēku tīrīšanas un dezinfekcijas procedūras, rīcības plāni ārkārtas situācijām, veselības aprūpes pieejamība, gaisa un ūdens kvalitātes vadība, ieinteresēto pušu iesaiste un apmācība, kā arī inovāciju ieviešana veselības un drošības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Digitālā veselība nav tikai IT projekts

Āris Kasparāns, Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors, 02.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domājot par to, kā ārstēsimies pēc pieciem gadiem, galvenais akcents liekams nevis uz pagātnes kritizēšanu, bet gan nākotnes stratēģijas iezīmēšanu: ko un kā vajadzētu darīt, lai tiktu sasniegti sabiedrības veselības aktuālie mērķi, digitālās tehnoloģijas izmantojot kā vienu no atbalsta mehānismiem.

Digitālā transformācija veselības aprūpes sektorā jau šobrīd tiek aktīvi īstenota; piemēram, daudzi izmeklējumi un analīzes pieejami tiešsaistē, kur tos var apskatīt gan nozaru speciālisti, gan paši pacienti. Svarīgi, ka šobrīd visā Eiropas Savienībā tiek veidota tā dēvētā vienotā datu telpa, un veselības aprūpe veidos daļu no šīs kopējās ekosistēmas. ES uzsver nepieciešamību pāriet no privāto datu aizsardzības uz pilsoņu aizsardzību un no plānošanas uz reālu darbību.

Jebkura plāna centrā – pacienti un personāls

Daļa no šīs stratēģijas ir uz pacientu centrēta aprūpe, un tiek uzsvērts, ka digitālā veselība nav informācijas tehnoloģiju projekts vai nākamais programmatūras komplekts, kas būtu jānodod veselības aprūpes profesionāļu un sabiedrības rīcībā. Šodien digitālā veselība ir ekosistēma, kas NVD ieskatā aptver gan sakārtotus pārvaldības modeļus, to izstrādē iesaistot vairākas puses, gan stratēģijas izveidi. Savukārt IT komponenti ir tikai daļa no kopējā redzējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

2023. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara projektu Saeimā plānots iesniegt ceturtdien, 9. februārī.

Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45,6% no IKP.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 8,796 miljardi eiro un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022.gadu ir 1,564 miljardi eiro jeb 16,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LANA: Kāpēc FM neiesaistās vai netiek iesaistīta diskusijās par izmaiņām Alkohola aprites likumā?

Db.lv, 10.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) aicina Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju uz pamatotu un datos balstītu grozījumu veikšanu Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Šobrīd diskusiju fokusā ir trīs galvenie temati: par alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika ierobežojumiem, par alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā un par vecuma sliekšņa grozīšanu alkoholisko dzērienu iegādē. Īpaši svarīgi ir likumā vai to pavadošajos noteikumos iekļaut mērīšanas kritērijus, pēc kuriem vērtēt regulāru likumu grozījumu ietekmi uz pārmaiņām sabiedrības veselībā.

"Jautājumus raisa fakts, ka diskusijās par iespējamām izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā nepiedalās vai netiek iesaistīta Finanšu ministrija. Tiek plānoti ierobežojumi, kas pēc VM un ārstu sacītā varētu mazināt alkoholisko dzērienu pārdošanas apjomus, tiek paaugstināts akcīzes nodoklis, bet vienlaikus valsts budžeta projektā plānots 14 milj. EUR nodokļu pieaugums pret pagājušo gadu. LANA vaicā, kā tas ir iespējams", vaicā LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ērtas un ergonomiskas darba vietas nodrošināšana ir ieguldījums darbinieku veselībā, kas pēc tam nesīs augļus darba ražīguma formā.

DB aptaujātie speciālisti gan norāda, ka nav māksla iegādāties ergonomiskākos krēslus un veselībai labvēlīgāko biroja tehniku, bet jāprot tos pareizi pielietot. «Biežākie veselības riski, ja cilvēks ikdienā nepareizi strādā pie datora, ir tādi, ka visbiežāk viņam parādās muguras lejas daļas sāpes, acu sausums un saspringums plecu joslā, kā arī mēdz parādīties tirpšana roku pirkstos un ir saspringti, sāpīgi ikru muskuļi. Ja ir ievēroti visi ergonomikas principi un regulāras pauzes, darbam pie datora nevajadzētu izraisīt nekādas problēmas,» stāsta veselības centra Vivendi fizioterapeite Līga Māķēna.

Elko Baltijas pārdošanas direktors Andrejs Gavrilovs teic, ka tipiskākās kļūdas, izvēloties biroja tehniku, ir nepareizi novērtētas vajadzības un vēlme ietaupīt – ja izvēlas lētāko biroja tehniku, tai var būt nepietiekama veiktspēja. Piemēram, birojā ar 20 darbiniekiem ir vērts iegādāties jaudīgāku printeri vai kopētāju, lai izvairītos no gaidīšanas rindā pēc izdrukām. Taujāts, kāds ir minimālais biroja tehnikas komplekts katram darbiniekam, A. Gavrilovs atzīst, ka ir grūti sniegt universālu padomu, jo biroji ir dažādi. Visbiežāk standarta komplekts ir dators, printeris ar vai bez kopēšanas un skenēšanas funkcijām, dažādi aksesuāri, taču prasības grafiskajiem dizaineriem un grāmatvežiem var būt krasi atšķirīgas. Universāls ieteikums lietotāja labsajūtai ir izmantot lielākus monitorus (24’’ vai vairāk), jo tas ir ērti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts finansētais atbalsts ir īslaicīgs plāksteris

Ilmārs Šukjurovs, pasākumu aģentūras "EventAgency.lv" vadītājs, Biznesa augstskolas Turība doktorants, 28.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai valstī, kultūras un pasākumu nozare ierindojas starp tām, kas cietušas visvairāk. Papildus satraukumu un bažas rada arī neziņa par nākamo gadu.

Kamēr kultūras ministrs uzsver, ka nozare šoruden spēs izdzīvot, valsts atbalsts ir pirmais plāksteris, kas daļai uzņēmumu ļauj saglabāt savu darbību, bet tas ir tāds vienreizējs palīglīdzeklis, kas neglābs ilgtermiņā.

Pasākumu nozare nav 100% apstājusies

Pasākumu nozare noteikti nav pilnībā apturēta, jo ik pa laikam tiek organizēti dažādi pasākumi, protams, ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus. Mana uzņēmuma gadījumā pasākumu skaits ir samazinājies par aptuveni 80%. Lielāks uzsvars tiek likts uz korporatīvo segmentu, rīkojot pasākumus uzņēmumiem. Pašlaik klientiem tiek piedāvāti arī pasākumi tiešsaistē. Pirmā viļņa laikā liela daļa pasākumu, piemēram, festivāli tika pārcelti uz nākamo gadu, bet dažādu organizāciju ikgadējie pasākumi, kuros tiek apbalvoti labākie darbinieki, saliedēšanās pasākumi, konferences un semināri netika pārcelti, meklējot tiešsaistes risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

E-veselības iespēja - efektīvāks veselības iestāžu darbs

Valdis Bergs, Mobilly TX valdes priekšsēdētājs, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-veselība ir viens no Latvijā visplašāk apspriestajiem un kritizētajiem publiskajiem IT risinājumiem – gandrīz katrs ir tajā saskatījis kādu nepilnību un kļūmi. Tā ir – ārsti un farmaceiti, arī pacienti ir pelnījuši ērtāku un pilnvērtīgāku E-veselības infrastruktūru. Nav šaubu, ka sistēma ir jāpilnveido, taču jāņem vērā, ka tās sakārtošana ir un būs nebeidzams process. Datu apstrāde aizvien tiks pilnveidota – parādīsies jaunas vajadzības un risinājumi, tāpēc ir svarīgi saprast, ko var un vajag uzlabot tieši šobrīd.

Manuprāt, aktuāli ir divi būtiski uzlabojumi, kas vērsti uz efektīvāku resursu plānošanu veselības aprūpē: pacientu nosūtījumu un rindu vadības moduļa izveide, kā arī pacientu identifikācijas sistēma.

Ir apsveicami, ka Nacionālais veselības dienests pulcē ārstus, farmaceitus un veselības nozares organizācijas, lai noskaidrotu, kādi uzlabojumi E-veselībā ir aktuāli nozares cilvēkiem. Tomēr papildus diskusijai, piemēram, par uzlabojumiem e-recepšu un e-darbnespējas lapu darbībā, būtu jāaktualizē divi citi jautājumi, kas būtu jāiekļauj t.s. E-veselības trešās kārtas projektu sarakstā.

Pirmkārt, pacientu nosūtījumu un rindu vadības moduļa izveide, kas ir ļoti aktuāls jautājums Latvijas veselības aprūpes iestādēm. Vienota rindu vadības sistēma padarītu efektīvāku pacientu plūsmu, jo šobrīd cilvēks var pierakstīties rindā pie interesējošā speciālista vairākās ārstniecības iestādēs, bet beigās apmeklēs tikai vienu. Ja pacients neatceļ vizīti, tad pārējo iestāžu speciālisti šo tikšanos būs ieplānojuši savos pieņemšanas kalendāros un rezultātā tiek zaudēta iespēja šajā laikā pieņemt kādu citu pacientu. Tas ir neefektīvs resursu patēriņš, ko varētu novērst, izveidojot minēto rindu vadības sistēmu. Ņemot vērā, ka šobrīd Latvijā šāda risinājuma nav, attiecīgā IT infrastruktūra būtu jāveido no jauna. Nosūtījumu un rindu vadības modulis varētu tikt būvēts kā papildinājums esošajai E-veselības infrastruktūrai. Jaunu moduļu pievienošana ir pasaulē pārbaudīts un aprobēts veids, kas ļauj pakāpeniski modernizēt lielas IT sistēmas, neiejaucoties to ikdienas darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?

Kopš Saeimas vēlēšanām ir pagājušas teju divas nedēļas, bet valdības veidotāji nav tikuši tālāk par ķebli. Par ķebli un to, uz cik kājām tam labāk būt - trim vai četrām. DB ierosina vairāk runāt par darāmo. Jo mums ir sapnis kā teiktu Martins Luters Kings. Sapnis, lai ministru neizvēlētos kādu pirts sarunu laikā, un, cerams, ka augstāk par viņa vai viņas “politisko cenu”, tiktu vērtētas kompetences. Lai būtu analizēti (vai vismaz izlasīti) nacionālās attīstības plāni un tiktu saprasts, ka viss iepriekš uzrakstītais kara ekonomikā īsti neder. Ja Eiropas Komisāru (EK) kandidātus jau tradicionāli “cepina” ar sarežģītiem jautājumiem par nozari, kas tiks pārraudzīta, tad Latvijā pagaidām šāda prakse nav. Ministram jābūt nevis ērtam, bet vērtam. Vērtam ar pieredzi nozarē, zināšanām, izpratni un prasmi vadīt lielu kolektīvu, ne tikai belašu ēstuvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru