Nodokļi

Zatlera partija sola vienlaikus mazināt budžeta deficītu un darbaspēka nodokļus

Madara Fridrihsone, 04.08.2011

Jaunākais izdevums

Bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera izveidotās Zatlera reformu partijas (ZRP) ekonomiskā programma paredz trīs gadu laikā par 9 procentpunktiem samazināt darbaspēka nodokļus un jau 2012. gadā panākt, ka budžeta deficīts nepārsniedz 2,5 % no IKP.

To, iepazīstinot ar ekonomisko programmu, atzina viens no tās autoriem – ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņš paskaidroja, ka ieņēmumus, ko budžets varētu zaudēt darbaspēka nodokļu, tas ir, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālo iemaksu samazināšanas rezultātā, kompensēšot papildu ieņēmumi, kas tikšot gūti, apliekot ar lielākiem nodokļiem nekustamos īpašumus un atceļot samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes.

Medikamentu, zīdaiņu pārtikas, apkures un sabiedriskā transporta pakalpojumu sadārdzināšanās, ko varētu izraisīt samazinātās PVN likmes atcelšana, mazturīgajiem tikšot kompensēta, sacīja V. Dombrovskis.

Tāpat ZRP piedāvājot izvērst aktīvu cīņu pret ēnu ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepnieks: Nesen ievēlēto deputātu atlaišana ir politiskās sistēmas problēma vai cilvēki ir «pilnīgi debili»

LETA, 24.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas, ka pirms deviņiem mēnešiem ievēlētos politiķus tauta vakar tik vienprātīgi atlaidusi, liecina, ka tā ir politiskās sistēmas problēma vai arī cilvēki ir «pilnīgi debili», diskusijā radio sacīja polittehnologs Jurģis Liepnieks.

Liepnieks diskusijā Radio SWH norādīja, ka spriest par pilnīgu vēlētāju izvēli varēs tikai pēc ārkārtas vēlēšanām rudenī, kad būs ievēlēta jaunā Saeima. Taču viņš norāda, ka tik liela sabiedrības vienprātība, kad par Saeimas atlaišanu nobalsojuši 94,3% vēlētāju, rada bažas.

«Tik lielas sabiedrības daļas vēršanās pret savu pirms deviņiem mēnešiem izdarīto izvēli ar tādu entuziasmu varētu liecināt par problēmām politiskajā sistēmā, vai arī par to, ka tā [sabiedrība] ir pilnīgi debila, nespējīga domāt un izdarīt saprātīgas izvēles. Tas nozīmē, ka vēlētājs pavisam nesen ir izdarījis nepareizu izvēli. Tātad esošā Saeima ir izdarījusi kaut ko tik šausmīgu, ka tā uzreiz jāatlaiž,» diskusijā stāstīja Liepnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs receptes nodokļu ieņēmumu palielināšanai

Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis, Kārlis Vilerts, Ludmila Fadejeva, 03.12.2019

1. attēls. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi (2017) un darbaspēka nodokļu slogs (2018) OECD sastāvā esošajās ES dalībvalstīs

Avots: Eurostat un OECD

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Imigrējošs darbaspēks: ko tas varētu nozīmēt Latvijas dzīves līmenim?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

airBaltic vēstulē SM apgalvo, ka Zatlers par aviobiļetēm maksājis daudz mazāk nekā pārējie pasažieri

LETA, 30.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība AS Air Baltic Corporation (airBaltic) informējusi Satiksmes ministriju (SM) kā valsts akciju turētāju, ka bijušais prezidents un Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis Valdis Zatlers uz kādu no Eiropas galamērķiem iegādājies biļeti par 102,8 latiem turp un atpakaļ, lai gan pārējiem pasažieriem ekonomiskajā klasē tās tika tirgotas, sākot no 180 latiem, liecina biznesa portāla Nozare.lv rīcībā nonākusī informācija.

airBaltic vēstuli nosūtījis SM valsts sekretāram Anrijam Matīsam, kurā arī apgalvots, ka biznesa klasē uz to pašu galamērķi biļetes jau maksājušas 753 latus. Kaut arī Zatlers iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, viņš lidojis biznesa klasē.

Biļešu jautājumu esot kārtojusi pārstāve no Prezidenta kancelejas, kas arī izteikusi dažādas vēlmes.

Jau ziņots, ka Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Zatlers savas prezidentūras laikā uz airBaltic reisiem iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, bet reģistrācijas brīdī viņam iedotas vietas biznesa klasē.

Šāda aviokompānijas darbinieku rīcība ir ierasta prakse gadījumos, piemēram, ja lidmašīna ir pārpildīta, taču attiecībā uz prezidentu tikusi veikta iepriekš plānoti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Zatlers ar ekonomiskās klases biļetēm pārsēdināts biznesa klasē

LETA, 26.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Valdis Zatlers savas prezidentūras laikā uz Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) reisiem iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, bet reģistrācijas brīdī viņam iedotas vietas biznesa klasē, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija no drošiem avotiem.

Šāda aviokompānijas darbinieku rīcība ir ierasta prakse gadījumos, piemēram, ja lidmašīna ir pārpildīta, taču attiecībā uz prezidentu tikusi veikta iepriekš plānoti.

Informācijas avots aviokompānijā atminējās vairākas reizes, kad bijušas norādes darbiniekiem, ka toreizējais prezidents ar ģimeni jāsēdina biznesa klasē. Šajās reizēs Zatlera ģimenei bija iegādātas lētākās ekonomiskās klases biļetes.

Avots nevarēja apgalvot, ka visas reizes šie lidojumi bijuši prezidenta privāti braucieni, tomēr vismaz vienreiz viņš šādi kopā ar ģimeni devies slēpot.

Arī portāls Pietiek.com šodien raksta, ka informēti pārstāvji kādreizējā Zatlera kancelejā un aviokompānijā neoficiāli portālam skaidrojuši, ka Zatlers sev un savu ģimenes locekļu privātajiem lidojumiem biļetes pircis par personiskajiem līdzekļiem ekonomiskajā klasē, tomēr pēc tam ikreiz panākta vienošanās ar airBaltic, ka Zatleru ģimenes locekļi faktiski tiks sēdināti biznesa klasē. Lai to nodrošinātu, airBaltic pat izdots iekšējs rīkojums, liecina Pietiek.com rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk uzņēmēju starp prāvākajiem 11.Saeimas vēlēšanām iesniegtajiem deputātu kandidātu sarakstiem atrodams nacionālās apvienības Visu Latvijai! -Tēvzemei un Brīvībai/LNNK sarakstā – 39 uzņēmēji no 115 kandidātiem. Otro vietu šajā ziņā ieņem Zatlera Reformu partija, bet trešo - Šlesera Reformu partija LPP/LC, liecina sarakstu analīze.

11.Saeimas vēlēšanām savus deputātu kandidātu sarakstus kopumā iesniegušas 13 partijas un to apvienības: Saskaņas centrs, Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Par prezidentālu republiku, Šlesera reformu partija LPP/LC, Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Tautas kontrole, Pēdējā partija, Kristīgi demokrātiskā savienība, Zatlera reformu partija un partija Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām.

Uzņēmēju netrūkst

Zatlera Reformu partijas sarakstā no kopumā 114 kandidātiem 36 kandidāti norādījuši, ka darbojas dažādos uzņēmumos kā valdes priekšsēdētāji, valdes locekļi, direktori, īpašnieki un tamlīdzīgi, Šlesera Reformu partijā LPP/LC - 35 no 115, Zaļo un Zemnieku savienībā - 33 no 115, bet politisko partiju apvienībā Saskaņas Centrs - 32 no 115. Savukārt starp Vienotības 115 kandidātiem ir 26 uzņēmējdarbības vidē strādājošie.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrā no pārtikas nozares uzņēmumiem vidēji trūkst 10% darbinieku jeb aptuveni 3500 darbinieku visā nozarē, ceturtdien Pārtikas nozares padomes sēdē sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa norādīja, ka Latvijā pēdējo 20 gadu laikā darbaspējīgo cilvēku skaits ir dramatiski samazinājies. Situācija ik gadu kļūst sliktāka un nozare katru gadu izjutīs darbaspēka trūkumu arvien plašāk. Nozarē trūkst ražošanas līniju operatori, elektroiekrāvēja vadītāji, konditori, maizes cepēji, atslēdznieki, saiņošanas operatori un citu profesiju pārstāvji.

Viņa arī piebilda, ka vietējie uzņēmēji savstarpēji konkurē par darbiniekiem. Rezultātā atalgojums pārsniedz darbinieka produktivitāti un mazākie uzņēmumi novados paliek bez darbiniekiem. Darbaspēka trūkumu izjūt gan lielie, gan arī mazie uzņēmumi.

Zīmolu «Laima» un «Selga» īpašnieka «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons pastāstīja, ka kompānijai ik dienu pietrūkst 30-60 darbinieku un tad, kad sākas sezonas ražošana, problēma saasinās. Uzņēmums šo problēmu risina, nodrošinot transportu darbiniekiem no Bauskas, kā arī attālākiem reģioniem. Tādējādi nākas sacensties par darbaspēku ar uzņēmumiem, kas atrodas ārpus Rīgas. Tuvāko 2-3gadu laikā saistībā ar uzņēmuma akcionāru plānotām investīcijām uzņēmumam papildus būs nepieciešami 100-200 darbinieku, taču, redzot darbaroku trūkumu, akcionāram jāsāk domāt, vai investēt Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vilnītis: visi bijušā prezidenta trūkumi maznozīmīgi iepretim drosmei

Lelde Petrāne, 18.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Zatlera reformu partijas aktīvistiem, uzņēmējs, Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis neslēpj, ka viņa vērtējums par bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera izpratni tautsaimniecības jautājumos nav pārāk augsts. Tomēr tas uzņēmējam netraucējot atbalstīt V. Zatlera politiskās aktivitātes, kuru pamatā esot drosme, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Izdevums atgādina, ka reģionālā laikraksta Kurzemes Vārds 2. jūnija publikācijā, sniedzot V. Zatlera prezidentūras vērtējumu, J. Vilnītis akcentēja, ka V. Zatleram «nav saprašanas par tautsaimniecību».

Sarunā ar Neatkarīgo Vilnītis atzinis, ka arī šobrīd viņš savu viedokli neesot mainījis, taču visi bijušā prezidenta trūkumi esot maznozīmīgi iepretim tai drosmei, kādu V. Zatlers izrādījis ar aicinājumu atlaist Saeimu. «Valda Zatlera prezidentūra kopumā ir vērtējama vismaz divas balles zemāk nekā pēdējais posms, kurā viņš mani pārsteidza ar savu drosmi un gribu kaut ko mainīt Latvijas politiskajā vidē,» komentējis J. Vilnītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Dombrovskis: sociālās iemaksas neplānojam mazināt

Ritvars Bīders, 18.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pašreiz izmaiņas sociālās apdrošināšanas iemaksu likmēs mēs neplānojam – ne paaugstināšanas virzienā, ne arī samazināšanas virzienā, zinot to, ka sociālajā budžetā vēl aizvien saglabājas deficīts, tā kā runa pamatā ir par iedzīvotāju ienākumu nodokli,» runājot par vadības ieceri mazināt darbaspēka nodokļus, sacīja premjers Valdis Dombrovskis.

«Vakar valdības sēdē mēs apstiprinājām bāzes izdevumus. Tas faktiski ieliek pamatu tālākajam darbam pie valsts budžeta, vērtējot ministriju un neatkarīgo iestāžu pieteiktās prioritātes, papildus finansējuma pieprasījumus. Attiecībā uz nodokļu politiku – šis jautājums būs jāskata kontekstā ar šiem budžeta papildus pieprasījumiem, jo uzstādījums ir no nākamā gada sākt samazināt darbaspēka nodokļus,» Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja premjers.

Viens no veidiem, kādā varētu tik samazināti darbaspēka nodokļi, paredz palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu. «Nodokļus palielināt mēs neplānojam. Runa šajā gadījumā – 2013. gada budžeta kontekstā – būs tieši par darbaspēka nodokļu samazināšanu, un neapliekamā minimuma palielināšana ir viens no soļiem darbaspēka nodokļu samazināšanā,» skaidro premjers. «Ja mēs iesim uz ienākumu nodokļa samazināšanu, tad tā notiks pakāpeniski ar uzstādījumu vairāku gadu laikā sasniegt Igaunijas un Lietuvas līmeni,» tā viņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Pēc «reformām» situācija atgriezusies izejas punktā

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 28.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz atlaistās Saeimas fona Zatlera Reformu partijas zvaigzne uzlēca strauji un tikpat ātri nodzisa – jaunizceptais politiskais spēks reālam darbam izrādījās nepiemērots.

Šodien, 28. maijā, atzīmējama savdabīga jubileja – pirms trim gadiem šajā dienā toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers spēra revolucionāru soli un ar nu jau folklorizējušos Rīkojumu nr. 2 atlaida 10. Saeimu. Ja vien Zatlers par šādu lēmumu nebūtu izšķīries tik īsi pirms savas prezidentūras termiņa beigām, kad pēc dažu avotu sacītā viņam jau bija kļuvis skaidrs, ka prezidenta amatā viņu nepārvēlēs, varētu sacīt – drosmīgs solis. Jo ja tauta referendumā nebūtu atbal- stījusi Saeimas atlaišanu, amats būtu jāzaudē pašam prezidentam. Zatlera gadījums izrādījās savādāks. Īstajā laikā izteiktie saukļi uzrunāja ievērojamu sabiedrības daļu, kuras gandarījums transformējās ne tikai maijpuķīšu pušķos Zatleram un katarsē ar «oligarhu» dedzināšanu, bet arī visai cienījamā rezultātā nākamajās Saeimas vēlēšanās, Zatlera Reformu partijai iegūstot 22 vietas. Taču ar to arī šis «veiksmes stāsts» beidzas un liek visai rezignatīvi paskatīties uz visa šī pasākuma patieso jēgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera pagaidu dzīvoklis tiek īrēts no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas, apstiprināja Pulkinena.

«Ēkā Elizabetes ielā 17 atbrīvojās viens no man piederošajiem trīs dzīvokļiem. Tajā brīdī Valsts kanceleja meklēja dzīvokli Zatleram, es iesniedzu piedāvājumu, un šis dzīvoklis tika izvēlēts,» sacīja Pulkinena. Dzīvokļa īres līgums patlaban noslēgts uz 18 mēnešiem.

Viņa piekrita, ka īres maksa par šo dzīvokli nav liela salīdzinājumā ar līdzīgas platības ekskluzīviem dzīvokļiem Rīgas klusajā centrā. «Tomēr tā ir garantēta ienākuma summa, un valsts būs stabils maksātājs. Mūsdienās jau īrnieki ir dažādi, bet šajā gadījumā ir drošības garantija,» skaidroja Pulkinena.

Uzņēmēja piebilda, ka eksprezidenta ģimenei nebija nekādu papildu prasību pret dzīvokļa iekārtojumu un arī papildu remonts pirms izīrēšanas nebija jāveic. «Nezinu, vai Zatlera ģimene tur jau dzīvo, bet mēbeles uz dzīvokli tiek vestas. Tie ir patīkamākie īrnieki, kādi man ir bijuši,» piebilda Pulkinena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fiskālie noteikumi – ekonomiskās stabilitātes stūrakmens?

Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Oļegs, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LSDSP priekšvēlēšanu programmā sola no bagātajiem nodokļos iekasēt vairāk

LETA, 16.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) šodien Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegtajā 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmā sola ieviest progresīvu un taisnīgu sistēmu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanā, pēc kuras bagātie maksās vairāk.

LSDSP sola panākt Latvijas pāreju uz valsts regulētu, sociāli atbildīgu tirgus ekonomiku, netērējot vairāk, nekā nopelnīts, kā arī neļaut valsts budžeta konsolidācijai un taupībai atstāt graujošu ietekmi uz ekonomiku, iedzīvotājiem, sociālo jomu, vēlēšanos dzīvot, strādāt un investēt šajā valstī.

Tāpat partija savā programmā sola nepieļaut valsts uzņēmumu privatizēšanu, un, tieši otrādi, veidot uzņēmumus ar valsts atbalstu, tā radot darba vietas.

LSDSP iecerējusi sakārtot valsts pārvaldi, lai trūkstošā nauda valsts budžetā nebūtu jāmeklē pie starptautiskajiem aizdevējiem vai mehāniskā nodokļu palielināšanā, kā arī veicināt videi draudzīgu atjaunojamo vietējo energoresursu attīstīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LDDK: jau tagad jāsāk vērtēt darbaspēka nodokļu samazinājuma ietekme uz ekonomiku

Nozare.lv, 31.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tagad ir jāsāk rēķināt un plānot, kā darbaspēka nodokļu samazināšana par diviem procentpunktiem no nākamā gada ietekmēs valsts budžetu un ekonomiku kopumā, norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore (LDDK) Līga Menģelsone.

Db.lv jau ziņoja, ka patlaban valdībā notiek diskusijas par iespēju jau nākamgad par diviem procentpunktiem samazināt darbaspēka nodokļus, norādījis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš skaidroja, ka samazināt nodokļus pirms 2013.gada nav iespējams budžeta konsolidācijas dēļ. Savukārt nākamgad neliels nodokļu samazinājums būtu iespējams, ja tiktu izpildītas budžeta prognozes. Par to jau sāktas sarunas ar finanšu ministru Andri Vilku (V), kurš, tāpat kā koalīcijas partneri, uzskata, ka šāds pasākums varētu tikt īstenots.

Menģelsone uzsvēra, ka politiskā griba ir parādīta, un var teikt, ka politiķi ir sapratuši - augsti darbaspēka nodokļi veicina ēnu ekonomiku un traucē investīciju piesaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vienas stundas darbaspēka izmaksas sasniegušas 7,50 eiro

Lelde Petrāne, 15.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 2. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 45 centiem jeb 6,4 %, sasniedzot 7,50 eiro stundā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzināti dati. Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem darbaspēka izmaksas palielinājās par 9,2 %.

2016. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2015. gada 2. ceturksni pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga visās jomās, izņemot valsts pārvaldi, kur gada laikā tās saruka par 1,8 %, kā arī enerģētikas nozari un izglītību, kur bija vērojams kritums attiecīgi par 0,4 % un 0,3 %.

Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga citu pakalpojumu nozarē – par 21,4 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 13,2 %, būvniecībā – par 12,9 %, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 11,7 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos – par 11,7 %, kā arī ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 11,5 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja Latvijā palielināt nodokļus ir saprātīga, jo jau tagad vairākas jomas Latvijā ir kļuvušas par maksas pakalpojumiem, šādu viedokli pauda Eiropas Savienības (ES) ekonomisko un finanšu lietu ģenerāldirektorāta darbinieks, kurš savulaik piedalījies Eiropas Komisijas aizdevuma uzraudzības misijā Latvijā, taču nevēlējās publiskot savu vārdu.

«Nodokļu celšana ir būtiska politiska izšķiršanās, jo Latvijā ir vairāki sektori, kuriem trūkst finansējuma. Ja skatās Baltijas un arī plašākā kontekstā, nodokļus vajadzēs celt,» sacīja ES ierēdnis, par piemēru minot nepietiekamo finansējumu veselības, augstākās izglītības, un aizsardzības jomām. «Ja paskatās, cik tiek tērēts Latvijā attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) un cik tiek tērēts Igaunijā, Lietuvā vai citās ES dalībvalstīs, tas cipars ir ļoti, ļoti zems. Līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka vairākas jomas Latvijā ir kļuvušas par maksas pakalpojumiem, jo valsts vairs nespēj segt nepieciešamās izmaksas no nodokļu naudas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Vai Zatlera dzīvoklī vajadzīgs remonts par 80 tūkstošiem latu? Vērtējiet jūs

LETA, 19.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem tika izrādīts nekustamais īpašums Elizabetes ielā 17, Rīgā, kas tika nodots bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera (RP) lietošanā un kuram, pēc izskanējušās informācijas, pēc tā iegādes par teju pusmiljonu latu izrādījies nepieciešams remonts vairāk nekā 80 tūkstošu latu apmērā.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) būvniecības direktora pienākumu izpildītājs Artis Dzirkalis, žurnālistiem izrādot Zatlera mājokli, norādīja, ka jau pirms tika nopirkts nepilnus 196 kvadrātmetrus plašais dzīvoklis Elizabetes ielā eksprezidenta Valda Zatlera vajadzībām, bija skaidrs, ka tajā būs nepieciešami papildu uzlabojumi, vienlaikus nebija zināms, cik tie izmaksās.

«Nebija skaidrs par summām, un tas arī nav šobrīd skaidrs. Bet tas, ka dzīvoklim būs nepieciešami uzlabojumi, jā,» norādīja Dzirkalis.

Taujāts, vai valsts nav «nošāvusi greizi» par 484 934 latiem iegādājoties dzīvokli, kura remontam vēlāk vēl nepieciešami aptuveni 80 000 latu, VNĪ pārstāvis sacīja: «Es nevaru komentēt dzīvokļa iegādi, jo bija vesela komisija, kas izlēma par šā dzīvokļa iegādi.» Vienlaikus viņš uzsvēra, ka no tolaik pieejamā piedāvājuma šis dzīvoklis bijis pats lētākais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekošā konta deficīts atgriežas: vai tas uz labu?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 15.02.2019

1. attēls. ES valstu, Islandes, Šveices un Norvēģijas IKP, ekonomikas atvērtība un tekošā konta saldo vidēji 2013.-2017. gadā; burbuļa lielums – IKP

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ko par Saeimas ārkārtas vēlēšanu rezultātiem saka uzņēmēji, Dienas Bizness jautāja mazā un vidējā biznesa pārstāvjiem.

Aigars Ruņģis, SIA Valmiermuižas alus saimnieks: Vairums balsstiesīgo iedzīvotāju netic valsts varai

Ap 600 tūkstošiem balsstiesīgo pateikuši, ka vairs netic nevienai partijai – ne jaunam sākumam, ne stabilai attīstībai, ne pensiju pieaugumam, ne tam, ka politiķi spēs pozitīvi ietekmēt viņu labklājību un ka par kādu partiju būtu vērts atdot savu balsi.

Vēl satraucošāks ir tas, ka nebalsotāju skaits kopš 5. Saeimas vēlēšanām ir pieaudzis četras reizes. Tādēļ retoriskais jautājums visām partijām vai jaunajai Saeimai ir – vai šie nebalsotāji būs apzinīgi nodokļu maksātāji?

Kā uzņēmējs krīzes laikā esmu vienu vētru pārdzīvojis, tādēļ šobrīd vēlētos veidot plānveidīgu, paredzamu uzņēmuma attīstību, kas ir iespējams, ja plānveidīga ir arī valsts un makroekonomiskā attīstība. Tas nozīmē budžeta konsolidāciju un sadarbības izpildīšanu ar Starptautisko Valūtas fondu. Rekomendējama ir arī eiro ieviešana pēc plāna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžetā nav naudas jaunu iniciatīvu un vajadzību finansēšanai, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Nozīmīgs jautājums Latvijas attīstības kontekstā ir tas, vai Latvijas valsts spēs saglabāt saprātīgo budžeta politiku, kas ļāva izkļūt no krīzes, un vai valsts spēs neatgriezties pie politikas, kuras dēļ nokļuva krīzē, skaidroja centrālās bankas vadītājs.

Darbs pie nākamā gada budžeta izstrādes ir tikai pašā sākuma stadijā un vēl daudz kas var mainīties un tikt uzlabots, sacīja Rimšēvičs un uzsvēra, ka tieši tāpēc ir svarīgi jau pietiekami savlaicīgi diagnosticēt iespējamos riskus un veikt nepieciešamos soļus, lai izvairītos no riskiem.

Latvijas Bankas prezidenta vērtējumā, pēdējās tendences un publiskie izteikumi rāda, ka situācija ir gana satraucoša. Bažas rada daudzās iniciatīvas, kas prasa papildu budžeta līdzekļus, labi zinot, ka naudas un ienākumu šo solījumu finansēšanai Latvijai nav. «Tā ir rīcība, kas rada bīstamu tendenci un var īsā laika posmā sagraut visus pūliņus, kas līdz šim ieguldīti makroekonomiskās situācijas stabilizēšanā un fiskālās ilgtspējas nodrošināšanā,» brīdināja Rimšēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru