Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Gaidim Bērziņam vēl bija mati. Viņi vēl bija jauni – pusi dienas sēdēja bankā, bet otrā pusē skrēja uz Universitāti, Juridisko fakultāti. Tieši tad viņi laikam saprata šī «maksātnespējas biznesa» būtību. Tu tātad ienāc lielā saimnieciskā organizācijā, kurā ir daudz dažādu aktīvu. Un tu pats lem, ko pārdot, ko nepārdot, kādus aktīvus atdot, kādus neatdot. Un pats sev ņem atalgojumu, cik uzskati par pareizu. Kļuva saprotams, ka tas ir ļoti labs bizness.

Tagad laikam tas ir kļuvis par vienu no galvenajiem biznesiem, kādēļ uzņēmumi pat speciāli tiek novesti līdz maksātnespējai, lai varētu pie tiem tikt?

Varu pastāstīt, kā tas ir izdevies. 2008.gadā bankrotēja Parex. Līdz tam Latvijas Komercbanku asociācija bija ļoti stipra, to kontrolēja vietējā kapitāla bankas. Augstā līmenī bija juridiskā ekspertīze, ko veica banku eksperti, kuri vērtēja, piemēram, kāda likuma izmaiņu ietekmi uz banku nozari. Pēc Parex bankas kraha vietējās bankas ne tikai zaudēja ietekmi, bet tika būtiski pazaudēta arī šī banku juridiskās ekspertīzes kvalitāte un nozīme. Jo skandināvu banku attieksme bija tāda: «kā ir, tā ir».

Tā nevis vienkārši «pazaudējās», bet tika pazaudēta tāpēc, ka ietekmi Latvijas komercbanku asociācijā pārņēma skandināvu bankas?

Skandināvu bankas uzskatīja, ka likumdošanas analīze nav īpaši svarīga, mēs esam lieli, mēs vienmēr pielāgosimies. Tas «tēvzemiešiem», tam pašam Gaidim Bērziņam, ļāva dabūt cauri attiecīgos likumus maksātnespējas jomā. Tikai tāpēc, ka bankas uzskatīja, ka ir tik lielas, ka vienmēr izgrozīsies. Rezultātā visi šie likumi izrādījās vērsti pret bankām. Jo kas ir maksātnespēja, runājot vienkāršā valodā? Maksātnespēja ļauj parādniekam izvairīties no atbildības, apmānīt banku, apmānīt kreditorus, pārdot aktīvus par samazinātu cenu un pēc tam izpirkt tos atpakaļ. Bankas šo maksātnespējas afēru rezultātā pamatīgi cieta, jo bija ļoti daudz manipulāciju.

Kas sekmēja šīs manipulācijas maksātnespējas jomā?

Ministra Gaida Bērziņa laikā tika izveidota maksātnespējas administratoru rinda. Kā lai administratori tiek pie vajadzīgajām lietām? Ir jāapvienojas! Tādēļ izveidojās divas administratoru grupas. Kā rīkojās administratori? Viņi zina, ka kādam uzņēmumam, piemēram, Dzimtā sēta, kurai bija ļoti daudz nekustamā īpašuma objektu, tiks ierosināta maksātnespēja. Tāpēc administratori izveido tā saucamo pool, proti, vairāki administratoru biroju darbinieki viens pēc otra dažu dienu laikā sastājas rindā. Kļūst pilnīgi skaidrs, ka kādam no «mūsējo» apvienības šī vajadzīgā lieta arī iekritīs. Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu. Un visu to sekmēja tas, ka bankas nepievērsa pietiekamu uzmanību visām šīm izmaiņām likumdošanā, kas tika attiecīgi dabūtas cauri.

Jūs sākāt runāt par savu konkrēto pieredzi ar Gaidi Bērziņu un Ilmāru Krūmu. Kā jums beidzās sadarbība ar viņiem?

Kā man tā beidzās? No sava viena miljona atpakaļ es dabūju simts tūkstošus. Es zaudēju lielu naudu. Vai es varēju kaut ko izdarīt? Nē, jo nebija nekādas caurspīdības, nekādu iespēju kontrolēt administratoru rīcību, viņi varēja rīkoties gan tā, gan šā. To sekmēja sistēma, par kuru maz kurš vēl zināja.

Kāpēc politiķi, jūsuprāt, pieļāva šādas negodīgas sistēmas izveidošanos maksātnespējas gadījumu administrācijā?

Politiķi ļoti labi saprot tikai to, ko izjūt paši uz savas ādas. Piemēram, tad kad tika diskutēts par ātro kredītu ierobežošanu, mēs daudzkārt devāmies uz Saeimas deputātu frakcijām, skaidrojām, ka šie ierobežojumi var novest pie citiem ierobežojumiem. Mēģinājām ieskaidrot, ka varbūt ir vajadzīgi precīzi formulēti un vērsti ierobežojumi. Nevis tā, ka ņemam un ierobežojam, bezmaz aizliedzam visu ātro kreditēšanu, jo tas var ietekmēt arī citas lietas. Un tā taču arī notika. Nosacījumus nācām mainīt arī līzinga kompānijām, piemēram, lai noformētu automašīnas līzingu, tika ieviests ļoti daudz ārkārtīgi stingru nosacījumu. Vēlāk paši politiķi sūdzējās: nevaru pārdot mašīnu, jo pircējam neļauj noformēt līzingu, vai nevaru nopirkt, jo man «nez kāpēc» līzingu nedod. Bet mēs taču jūs brīdinājām, ka tā būs šo likumdošanas izmaiņu dēļ, kuras jūs paši pieņēmāt! Bet, redziet, nesaprot politiķi neko, kamēr paši ar to nesaskaras. Ja skar personīgi, saprotam, ja neskar, neko saprotam. Tā diemžēl ir.

Vēl viena lieta, kura ir maz publiski izrunāta, ir šīs ABLV Bank problēmas, par kurām plašāka sabiedrība uzzināja pēkšņi, taču šaurākās aprindās atkal runā, ka «jau kopš pagājušā gada augusta to zināja». Ko jūs par to zinājāt?

Ko es par to zināju? Tik tiešām man bija sakars ar kādu darījumu kādas bankas pirkšanā, un pagājušā gada vasarā vairākas reizes nācās būt FKTK. Jau tajā laikā FKTK runāja, ka vajagot samazināt darbu ar nerezidentiem, ka esot tādas nostādnes un rekomendācijas, lai visu to samazinātu. Ar nerezidentiem faktiski tika saprasti nevis visi nerezidenti, bet Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Uzbekistānas pilsoņi, būtībā bijušās PSRS valstis. Jau pagājušajā gadā runāja par modeļa maiņu. FKTK visām bankām prasīja jaunus biznesa plānus, jautājot, kā tās strādās, samazinot nerezidentu īpatsvaru. Bet nerezidenti taču deva pamata ienākumus lielākajam banku skaitam! Turklāt kāpēc gan šie nerezidenti izvēlējās tādas bankas kā ABLV Bank vai Rietumu banka? Ne jau tāpēc, ka bankas vienkārši pateica «mēs būsim nerezidentu bankas», bet tāpēc, ka šajās bankās bija labs serviss. Oļegu Fiļu un Ernestu Berni atceros no 1995.gada, kad viņi vēl bija jauni puikas un tirgoja valūtu. Taču, kad viņi pieķērās klāt «Aizkraukles bankas» attīstībai, rezultāts bija tāds, ka jau 1998.gadā tai bija interneta banka, lieliska rēķinu apkalpošana. Tieši tāpēc nerezidenti izvēlējās šo banku. Nevis tāpēc, ka viņi vienkārši deklarēja, ka būs nerezidentu banka, bet tāpēc, ka viņiem jau deviņdesmito gadu beigās bija tik labs serviss, kāds skandināviem pat acīs nerādījās.

Vēl tiek runāts par tādu procesu, ka tad, kad amerikāņi nopirka Citadeli, bijušo Parex banku, daudzi tās nerezidentu klienti nepalika šajā bankā, bet pārgāja uz ABLV un citām bankām. Kādēļ tā notika?

Tā ir taisnība. Parex bankas klienti pārgāja uz Aizkraukles banku. Kāpēc? Jo Aizkraukles bankai un Rietumu bankai ir labs klientu serviss. Jā, tas ir dārgs, taču skandināvu bankas tādu nepiedāvā. Runāju tikai par sevi un saviem klientiem, kurus es zinu, par to, kāpēc viņi izvēlas vienu vai otru banku. Skaidrs, ka daudzus interesēja bijušo Parex bank klientu informācija.

Arī FinCen 13.februāra paziņojums bieži vien tiek pasniegts kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Atkal jautājums - cik daudzi zināja, ka kaut kas tāds ir iespējams?

Protams, ka bankas zināja, jo visu laiku tika doti šie «maigie mājieni» par nerezidentu daļas samazināšanu. Tāpat bija zināma šī kopējā amerikāņu prakse uzlikt bankām sodus, pamatojot ar nepietiekošu AML nosacījumu ievērošanu, sodus attiecinot uz gada un pat divu gadu peļņas apjomu. Aizkraukles bankai sodu nebija, bet signāli tās virzienā bija jau no pagājušā gada vasaras. Man personiski FKTK tika pateikts tā: Sergej, iesi iekšā bankā, pirksi banku, zini, ka ar nerezidentiem tu nestrādā.

Gribējāt pirkt banku?

Jā. Taču nosaukumu es nesaukšu. Tas nebūtu korekti. Kā finansistam man patīk fakti, tāpēc es nerunāšu par to, ko pilsētā runā. Taču no pagājušā gada vasaras bija zināmas ļoti skaidras FKTK nostādnes attiecībā uz nerezidentiem – nestrādāt ar nerezidentiem. Sak, strādājiet tā kā skandināvu bankas, vienkārši.

Tātad arī valdībai šāda notikumu attīstība ar bankām nebija nekāds pārsteigums?

Protams. Tā taču bija jau kopējā nostāja – nestrādāt ar nerezidentiem, strādāt ar Latvijas klientiem, samazināt nerezidentu daļu.

Samazināt nerezidentu daļu tomēr nav tas pats, kas likvidēt bankas vispār?

Protams, taču, redziet, izzagt vienmēr ir vieglāk nekā nopelnīt. Tādu uzņēmumu kā bankas, ar tik lieliem aktīviem nav daudz. Tāpēc saprotiet, ka jebkuriem administratoriem tās šķiet gards kumosiņš.

Kad es kā žurnālists mēģinu izzināt, kāpēc finanšu ministre un valdība nemaz necīnījās par ABLV Bank saglabāšanu un darba turpināšanu, man dažkārt atbild: tu gan esi naivs, tā taču ir ģeopolitika, viņi tur neko nevarēja darīt!

Kā tad nevarēja, protams, ka varēja! Luksemburgā, Kiprā, Maltā un vēl daudz kur pasaulē strādā ar šiem nerezidentiem. Un visas šīs valstis un to valdības aizstāv savas intereses un savas bankas. Aizkraukles banka, Rietumu banka – šādas bankas pelnīja pa astoņdesmit miljoniem gadā. Cik šādu uzņēmumu mums Latvijā ir? Uz rokas pirkstiem var izskaitīt. Šajās bankās bija vislielākās algas. Ne tikai lielākās algas! Labākie, ambiciozākie darbinieki centās strādāt tieši šajās bankās. Labākie cilvēki! Labākie IT speciālisti. Labākie analītiķi. Labākie vērtspapīru speciālisti. Labākie juristi. Kāpēc Aizkraukles bankā bija vislabākās algas? Tāpēc, ka tai bija vislabākie darbinieki! Tieši, pateicoties šiem saviem cilvēkiem, labajiem speciālistiem, Aizkraukles banka varēja izaugt tik liela, dabūt vislabākos klientus. Nevis tāpēc, ka tā «ļaunprātīgi» mēģināja apkalpot Ukrainu, Baltkrieviju vai Kazahstānu! Jau 1998.gadā Aizkraukles banka izcēlās citu banku vidū – visā. Kontu apkalpošanā, internetbankas ziņā, darbā ar vērtspapīriem, investīcijām. Tajā jau tad bija tādas lietas, ko citas bankas vēl nespēja sev izveidot.

Neskatoties uz to, ka lēmums par pašlikvidāciju ir jau pieņemts, ir vērts vēlreiz parunāt par valdības uzvedību brīdī, kad bankai radās problēmas ASV FinCen paziņojuma dēļ. Atceramies 2008./2009. gadu - pasaules krīze, Parex bankas problēmas, sarunas ar SVF. Mūsu valdība, pat Valdis Dombrovskis, kuru daudz kritizēja par pārāk «mīkstu» uzvedību, meklēja kompromisus, diskutēja, bija jūtams, ka notiek kaut kāds sarunu process, kurā tiek salāgotas mūsu intereses un kaut kādas citas intereses. 2018.gads, amerikāņu paziņojums ABLV Bank sakarā, viss notiek ļoti strauji, uzreiz izskan kategoriski paziņojumi no finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas puses. Nav jūtama nekādu sarunu esamība, nekāda mūsu interešu aizstāvība. Kā to var izskaidrot?

Tā ir ģeopolitika. Amerikāņi pašlaik nekur neļauj bijušās PSRS pilsoņiem – krieviem, baltkrieviem, ukraiņiem – ērti justies ar savu naudu. Jāsaprot, ka arī šī rīcība nebija vērsta pirmām kārtām pret kādas bankas akcionāriem, bet pret tās klientiem, kurus grib ierobežot. Taču, protams, tas nav normāli, ka piektdien vēl viss bija kārtībā, bet pirmdien jau bankā ierodas FKTK darbinieki un atslēdz SWIFT norēķinus. Bankai bija ļoti lieli aktīvi, ļoti liels pašu kapitāls, ļoti liels kredītportfelis, ļoti daudz brīvu naudas līdzekļu. Skaidrs, ka, ja viņiem neatslēgtu SWIFT, viņi mierīgi varētu atdot atpakaļ visiem nerezidentiem naudu, un tad viņiem vēl paliktu vienu miljardu liels kredītportfelis.

Tātad speciāli tika izdarīts tā, lai banka nevarētu atdot naudu nerezidentu klientiem?

Protams, ka tāpēc atslēdza SWIFT. Tas bija solis, kas mākslīgi «izslēdza» banku. Ko nozīmē atslēgt SWIFT? Tas nozīmē nogriezt skābekli. Ar tik likvīdiem aktīviem, tik daudz vērtspapīriem, kurus var ātri pārdot, pat pasakot, ka jūsu nauda šeit ir nevēlama, varēja visiem atdot naudu, un sveiki! Skaidrs, ka tur bija kaut kāds politisks lēmums.

Politisks bija arī Danas Reiznieces-Ozolas paziņojums, ka problēmas būs vēl desmit bankām. Valdības pārstāvji parasti izvairās lietot pat nesalīdzināmi maigākus izteikumus, ja tie negatīvi var ietekmēt finanšu sistēmu. Te pēkšņi - kā ar āmuru pa pieri. Kas tas bija?

Varu jūs nomierināt. Līdz 6. oktobrim nevienu banku neaizvērs, jo tam ir lieli politiski riski, tas var negatīvi ietekmēt valdības tēlu.

Jūs runājat par Saeimas vēlēšanu dienu?

Protams. Varu pat saderēt par šo jautājumu. Politiskie riski tiks ņemti vērā. Jau tagad, var teikt, ir «pirmskrīzes» stāvoklis. Ja tiks aizvērta vēl kāda banka, tas nograus politiķu reitingus. Tāpēc līdz Saeimas vēlēšanām nevienu banku neaizvērs. Ko finanšu ministre ar savu izteikumu domāja? Protams, to, ka šīm desmit bankām ir nerezidentu bankas modelis, tām faktiski nav Latvijas klientu. Kāds ir šo nerezidentu banku modelis? Tiek savākta nauda no bijušās PSRS teritorijas, gluži vienkārši tāpēc, ka pie mums te ir klusi un mierīgi. Tā tiek ieguldīta vērtspapīros, vai arī tiek izsniegti kredīti tiem pašiem nerezidentiem, kuri nevēlas ņemt kredītus kādā skandināvu bankā. Šo modeli grib likvidēt. Domāju, ka licenci var pazaudēt kādas divas trīs bankas. Bet tikai pēc Saeimas vēlēšanām, jo tagad nevienam tas nav izdevīgi. Bankas aizvēršana ir liels tēla zaudējums gan finanšu ministram, gan FKTK, gan valdībai kopumā. To visi saprot.

Jūs nodarbojaties ar tā saucamo nebanku kreditēšanu. Jums laikam ir izdevīgi, ja bankas tiek aizvērtas?

Saprotiet, tad, kad banka tiek aizvērta, ļoti daudzi nekustamie īpašumi tiek iztirgoti par ļoti zemām cenām. Kādam tas būs izdevīgi. Notiks Aizkraukles bankas pašlikvidācija, un tas nozīmē, ka tās īpašumi tiks pārdoti par vairāk vai mazāk tirgus cenu. Taču, ja kādu banku likvidētu administratori, tās aktīvi tiktu izpārdoti ātri un par zemām cenām. Tas uzspridzinātu nekustamā īpašuma tirgus stabilitāti. Un tas nav vairuma tirgus dalībnieku interesēs. Man jau tagad daudzi klienti atsakās no plānotajiem pirkumiem, jo cer, ka varēs dabūt «kaut ko garšīgu», kad tiks izpārdota Aizkraukles banka. Nevienam tas nav izdevīgi.

Kā nevienam – tiem, kas grib pārpirkt pa lēto, un maksātnespējas administratoriem tas nav ļoti izdevīgi!?

Protams, ka maksātnespējas administratoriem banku problēmas ir ļoti izdevīgas. Tas nav tikai vilinoši. Kaut ko tādu var labi, ja desmit gados reizi saorganizēt! Tagad ir Trasta komercbanka administrēšanā. Bet iedomājieties, ja var tikt pie desmit bankām! Administratori ir ļoti ieinteresēti, lai bankas tiktu novestas līdz bankrotam. Taču Latvijas ekonomikai nebūt nav izdevīgi tas, ja ļoti daudz nekustamo īpašumu vienlaicīgi tiks izmesti tirgū īsā laikā. Kāpēc? Jo tas izjauks stabilitāti un var izprovocēt krīzi.

Ja jūs iepriekš teicāt, ka neviena banka netiks aizvērta līdz Saeimas vēlēšanām, jūs atzīstat, ka realitāte ir politiska ietekmējamība nozarē, kurā ir deklarēta neatkarīga regulācija? Kā ir ar to politisko spiedienu?

Varu runāt tikai par personisko pieredzi. Politiķi ir tādi cilvēki, kuri cenšas neuzņemties nekādu atbildību. Viņiem labāk ir neko nedarīt, nekā uzņemties kaut kādu atbildību. Politiķiem nepatīk nekas konkrēts. «Ir viedoklis», viņi saka. «Pirmsšķietami» - tagad pat tāds vārds ir izgudrots. Arī regulatorā tie ir galvenie vārdi. Un Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Valsts iestādēs tagad visur skan šis «pirmsšķietami». Nav tā, ka kāds, piemēram, skaidri un gaiši pasaka: ja jūs strādājat ar nerezidentiem, mēs jūsu banku veram ciet. Nē. Visur ir mājieni. Rekomendācijas. «Mums liekas», «varbūt jums labāk vajadzētu darīt tā». Viss tādā miglainā, aizplīvurotā formā. Vienlaikus bankām tiek izvirzītas prasības, kuras skaisti izskatās uz papīra, bet kuras nav viegli izpildīt. Un tas nozīmē, ka būs problēmas, par kurām jums neviens nesaka.

Vai Ilmāra Rimšēviča arests jums bija pārsteigums?

Kā lai jums pasaka. Komunikācija ar Rimšēviču nebija pienākums. Rast iespēju «izejai uz Rimšēviču» bija svarīgi nevis tāpēc, ka viņš būtu varējis kādam palīdzēt, bet tāpēc, ka viņš tomēr varēja radīt problēmas. Tā ir šī divējādā patiesība. Redziet, parasti nekad nav tā, ka viena puse melo, bet otrai ir pilnīga taisnība. Patiesība parasti ir kaut kur pa vidu. Rimšēvičs ne no viena neizspieda naudu. Bet «izeja uz Rimšēviču» - tas bija kā «apdrošināšanas polise». Varbūt vajadzēs, varbūt nevajadzēs. Zināt, kā joko banku sakarā? Kad spīd saule, banka tev piedāvā lietussargu. Kad līst lietus, banka paprasa lietussargu atpakaļ. Gan jau katram ir sava taisnība.

Taču šī forma – ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Centrālās bankas baņķiera arests – jums likās adekvāta?

Es tajā dienā nedabūju atpūsties. Biju slēpot. Bet tā vietā, lai vizinātos, sēdēju portālos un rakstīju īsziņas. Jo visiem tas bija šoks. Man zvanīja no Krievijas un no Ukrainas. Visi gribēja zināt, kas notiek. Jo tas bija visās ziņās, visur, ne tikai Latvijā. Skaidrs, ka Latvijas tēls cieta. Tas bija reāls «perebors». Protams, aizturēt uz 48 stundām - tās ir tiesībsargājošo iestāžu tiesības. Taču valstij tas rada riskus. Varu minēt konkrētu personisku pieredzi. Mūsu klienti grib mums veikt maksājumu, bet viņu partneri no Meksikas jau saka: klausieties, varbūt mēs jums nemaksāsim uz Latviju, jums tur ir problēmas, mēs aizskaitīsim jums kaut kur citur, uz Igauniju, piemēram. Meksikā tas atbalsojās! Rimšēviča arests un tātad kaut kādas Latvijas problēmas.

Ko jūs domājat par Mārtiņa Bunkus slepkavību?

Protams, es pazinu Bunkus. Taču ne tik labi, lai raksturotu viņu kā cilvēku. Domāju, ka slepkavības pasūtītāji noteikti nav no Latvijas. Trasta komercbankā bija ļoti daudz nerezidentu naudas – no Kazahstānas, Uzbekistānas, Azerbaidžānas, protams, Ukrainas. Bet cilvēki tur ir pietiekami skarbi. Savukārt maksātnespējas administratori bieži izvairās no konkrētas atbildes. Jautājumus nerisina, velk garumā. Tas ir bezprecedenta gadījums. Taču jūs saprotat, ka bija cilvēki, kas Trasta komercbankā turēja miljonus. Bet viņi ne tikai nedabūja savu naudu, bet nedabūja pat konkrētu atbildi, kad un cik. Tāpēc Bunkus slepkavība bija zīme. Tas bija vēstījums maksātnespējas administratoru «rasei» no cilvēkiem no Austrumiem, kuriem ir cita izpratne par dzīvi, par to, ko drīkst un ko nedrīkst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties drosmīgiem un izdarīgiem būvniekiem un nekustamo īpašumu attīstītājiem, pagājušajā gadā Rīgā bija vērojams straujākais jauno dzīvokļu skaita pieaugums visās Baltijas valstīs, sasniedzot pat 65% pieaugumu*.

Šobrīd nekustamo īpašumu tirgū veidojas augsts pieprasījums no pircēju un investoru puses, tāpēc daudzi būvnieki arvien biežāk izvēlas alternatīvo finansējumu avotus, lai ātrāk pabeigtu dažādus remontdarbu projektus un ēku renovācijas, kas tālāk paver šiem objektiem veiksmīgu, peļņu nesošu pārdošanu. Bet kā neapjukt plašajā kreditoru izvēlē? Konsultē AS West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs.

Kāpēc cilvēki arvien biežāk izvēlas ņemt kredītu būvniecības darbu veikšanai?

Pieprasījums pēdējā laikā tiešām ir audzis. Lielākoties būvnieki un celtnieki izvēlas ņemt aizdevumu, lai ātrā laika posmā realizētu dažādu jau iesāktu objektu remontdarbus. Tas ir arī aktuāli cilvēkiem, kas vēlas pabeigt sava mājokļa remontdarbus. Daudziem arī pieder tādi īpašumi, kurus viņi jau ilgstoši mēģina pārdot, bet pircēji nepērk, jo, piemēram, sienu apdare vai santehnika jau ir morāli novecojusi. Šādā gadījumā vistālredzīgākais risinājums ir aizdevuma paņemšana, kas ļauj ātrā tempā izremontēt pārdodamo objektu, lai pēc tam to pārdotu par krietni vien augstāku cenu. Protams, nekustamā īpašuma pircēju interese ir daudz lielāka, ja objekts ir ne tikai labā stāvoklī, bet arī ar svaigi veiktu remontu. Īsāk sakot – aizdevums kalpo kā akselerators peļņas gūšanai no nekustamā īpašuma – kā juridiskām, tā arī privātām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku hipotekārais kreditētājs AS "West Kredit" reģistrējis jaunu komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 69,6 miljoni eiro, liecina "Lursoft" dati.

Ķīlas ņēmējs ir AS "Rietumu Banka".

Kā DB skaidro AS "West Kredit" valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs, ķīla reģistrēta, lai saņemtu papildu finansējumu uzņēmumu - nekustamo īpašumu attīstītāju kreditēšanai.

S. Maļikovs skaidro, ka patlaban no tirgus dalībnieku puses vērojams pieprasījums pēc finansējuma, taču bankas pēdējo gadu laikā kļuvušas ļoti piesardzīgas un daudzos gadījumos šādus uzņēmumus nekreditē vispār.

Finansējums ir nepieciešams, lai tirgus spētu attīstīties, tādēļ "West Kredit" pieņēmis lēmumu aktīvāk iesaistīties nekustamā īpašuma attīstītāju finansēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot uzņēmuma attīstību, Latvijā lielākais nebanku hipotekārais kreditētājs AS West Kredit paplašina savu darbību un turpmāk sniegs kreditēšanas pakalpojumus visā Latvijas teritorijā gan privātpersonām, gan uzņēmumiem.

Lēmums paplašināt uzņēmuma darbības ģeogrāfiju pieņemts, atsaucoties daudzu klientu aicinājumam, un tas veicinās Latvijas reģionu attīstību, kuros šobrīd saņemt aizdevumu ir problemātiski, uzskata AS West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs.

«Līdz šim savu uzmanību koncentrējām uz kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu Rīgā un Pierīgā, taču arvien vairāk klientu akcentē problēmu saņemt kredītus Latvijas reģionos,» norāda A. Silantjevs.

«Ja Rīgā un lielākajās Latvijas pilsētās nekustamā īpašuma tirgus ir salīdzinoši aktīvs un kredītdevēji ir gatavi izsniegt hipotekāros aizdevumus, lielai daļai Latvijas reģionu iedzīvotāju iegādāties īpašumu ir praktiski neiespējami, jo bankas atsakās izsniegt aizdevumus, pamatojoties uz to ģeogrāfisko atrašanās vietu. Mēs plānojam šo situāciju manīt,» skaidro A.Silantjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas universālveikals Stockmann pagājušo gadu pabeidzis ar peļņu un apgrozījuma pieaugumu par 4%

Šogad uzņēmums sācis strādāt ar jaunu biznesa modeli, noslēdzot pirmo koncesijas līgumu ar labi zināmu zīmolu Hugo Boss, kas ļaus saņemt piegādes tieši no ražotāja, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas universālveikala direktore Dace Goldmane atklāj, ka saskaņā ar kompānijas veikto aptauju lielākā daļa jeb 60% klientu izvēlas Stockmann tāpēc, ka tā sortiments ir unikāls, bet 75% atzīst, ka apkalpošana ir tāda, ko nevar saņemt nekur citur Rīgā. «Un mēs būvējam biznesu uz to, ka veikala visās nodaļās kvalitātes prasības ir vienādas, apkalpošana būs vienāda. Ideāli, ja pārdevējs jau pasaka priekšā klientam, ko vēl vajadzētu,» tā direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Dzirciema jaunajā projektā Baltozoli ieguldīti 2 miljoni eiro

Laura Mazbērziņa, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs Jaunsaules Nams nodevis ekspluatācijā daudzdzīvokļu namu Baltozoli. Projekts ir būvēts pēc pirmskara laika celtniecības metodēm no ķieģeļiem un monolītā betona. Projekta kopējās investīcijas sasniedz divus miljonus eiro, ko finansējis nebanku hipotekārais kreditētājs West Kredit.

«Lai arī šis būvniecības veids ir bijis salīdzinoši dārgs, mums ir izdevies piedāvāt konkurētspējīgu cenu jaunajiem dzīvokļiem. Iegādājoties dzīvokli, īpašumā nāk arī zeme,» saka Viesturs Vucāns, SIA Jaunsaules Nams dibinātājs un projekta idejas autors.

«Materiālu izvēle veicina mājas energoefektivitāti un samazina komunālo maksājumu apmēru, kas ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, par ko interesējas klienti. Baltozolos ir pieci stāvi, salīdzinoši neliels dzīvokļu skaits, vairums dzīvokļu vispieprasītākajā segmentā ir no 40 līdz 50 kvadrātmetru platībā,» informē Aldis Riekstiņš, SIA Latio valdes loceklis.

Projekta attīstītāja SIA Jaunsaules Nams šobrīd aktīvi labiekārto ēkas teritoriju. Šobrīd rezervēti 11 no 32 pieejamajiem dzīvokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik rudeni viens no svarīgākajiem biznesa vides pasākumiem ir Dienas Bizness TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kas šogad notiek 13. novembrī Hanzas Peronā.

Ierašanās pasākumā tikai ar ielūgumiem, taču šogad ceremoniju varēs vērot arī tiešraidē, ko nodrošinās TV24. Šogad pasākuma atbalstītāji ir Repharm, B-Bus un West Kredit.

Pasākumā tiks atklāts zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad izdevumā ir ne tikai 500 Latvijas lielākie uzņēmumi, bet pirmo reizi saraksts papildināts līdz 1000 uzņēmumiem. Izdevumā ir nozīmīgāko uzņēmumu finanšu rādītāji, svarīgāko Latvijas tautsaimniecības nozaru analīze un atspoguļotas tendences Latvijas ekonomikā, ekspertu viedokļi.

«Cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir izvērtusies par principiālu ģeopolitisku karadarbību, kurā visi līdzekļi attaisno mērķi. Aukstā kara frontē sabiedrība tiek baidīta ar terorismu. Diemžēl Latvijai ģeopolitiskais aukstais karš izmaksā pārāk dārgi, un, veidojot 2020. gada TOP 500, no lielāko uzņēmu saraksta var būt izkrituši uzņēmumi, kuri Moneyval nekritisku prasību dēļ būs pametuši Latviju un arī TOP 500. Prognozējot nākamo posmu ekonomikā, jāsecina, ka tam būs klimata pārmaiņu zīmogs un daudzām nozarēm tiks izrakstītas CO2 brilles,» atzīst Anita Kantāne, Dienas Biznesa galvenā redaktore un izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 12. līdz 15.martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā norisināsies izstāde "Māja I 2020", kurā varēs uzzināt par jaunumiem būvniecībā un vērot jaunāko produktu demonstrēšanu.

Četrās izstādes dienās divās hallēs un āra ekspozīcijā ar jaunākajām būvniecības tehnoloģijām un risinājumiem mājas būvniecībai no pamatiem līdz jumtam iepazīstinās vadošie ražotāji, tiešie piegādātāji un lielākie būvmateriālu tirdzniecības lielveikali.

Savus aktuālos piedāvājumus "Mājā I" prezentēs vairāk nekā 400 uzņēmumu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, Krievijas, Šveices, Čehijas un Lielbritānijas.

Būvmateriālus piedāvās ekovates ražotājs "Balticfloc", gāzbetona ražotājs "Bauroc", dabai draudzīgo, cementēto koka ēveļskaidu plātņu ražotājs "CEWOOD", "PAROC", "VASmann" un citi.

Plašā klāstā būs arī apdares materiāli - dažādu veidu iekšdurvis un ārdurvis, logi, vinila un koka grīdas, dažādi koka, mākslīgā akmens un stikla elementi gan iekšējai apdarei, gan māju fasādēm. Izstādē būs sastopami uzņēmumi "AKB Būve", "Brodoor", "Estēts", "i2", "Kāpņu stils", "PATA kokmateriāli", "Reaton", "Velux" un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredīts – it kā visiem zināms jēdziens, tomēr nonākot situācijā, kad aizņēmums kļūst aktuāls pašam, rodas neskaitāmi jautājumi. Uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, kas Tev jāzina par jebkuru aizdevumu atbild West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs.

Vai varu saņemt aizdevumu arī nestandarta mērķiem?

Jā, ja cilvēks atnāk pie mums un atklāti izstāsta reālo situācija, mēs varam lemt par dažādu aizdevumu izsniegšanu. Piemēram, mums ir klienti, kas ar mūsu aizdevumu seguši komunālo maksājumu parādus. Bankas nekad šāda tipa kredītus neizsniegtu.

Vai varu saņemt aizdevumu, ja algu man maksā aploksnē?

Nē, jo neatbalstām ēnu ekonomiku. Ja Tavs ienākumu avots nav caurspīdīgs un netiek maksāti nodokļi, tad saņemt aizdevumu nevari.

Ko darīt, ja man pieteikta maksātnespēja un kredītu man nedod?

Maksātnespēja ir viens no zināmākajiem iemesliem, kāpēc kredītus atsaka bankas. Tāpēc mēs aicinām cilvēku uz sarunu, lai izvērtētu reālo situāciju. Ja atceramies, īpaši pēckrīzes gados, maksātnespējas process bija ierasta lieta daudzām ģimenēm Latvijā. Tomēr redzam, ka situācija ir mainījusies. Šiem pašiem cilvēkiem šobrīd bieži ir pastāvīgs darbs, stabili ienākumi, un arī no kļūdām viņi mācījušies vairāk nekā citi, kas šo pieredzi neizjuta uz savas ādas. Bieži tieši cilvēki ar maksātnespējas pieredzi ir labākie aizdevuma ņēmēji un atdēvēji. Kāpēc gan liegt viņiem šo iespēju? Pirms piešķiram vai atsakām kredītu, vienmēr noskaidrojam detaļas – varbūt esi bijis tikai galvotājs, un vai tāpēc šīs kļūdas dēļ uz visiem laikiem būtu Tev jāliedz iespēja aizņemties?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

VIDEO: Ir nauda, nav ko finansēt

Žanete Hāka, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus mainās gan politiskā spiediena dēļ, gan patērētāju prasību un paradumu maiņas dēļ un tas rada savdabīgu problēmu - nauda ir, bet nav ko finansēt. Kā to ir iespējams atrisināt un ko jums būtu jāzina par notiekošo?

Žanete Hāka 25. februārī uz sarunu aicināja Altero.lv līdzdibinātāju Artūru Kostinu, Blue Orange valdes priekšsēdētāju Dmitriju Latiševu un West Kredit valdes priekšsēdētāju Sergeju Maļikovu.

Video fragmenti:

00:00:20 - Uzņēmumi pamet Latviju

00:04:40 - Kur uzņēmējiem dabūt finansējumu

00:07:01 - Altero pieredze mazo uzņēmumu finansēšanā

00:08:49 - Kāds ir tirgus stāvoklis Lietuvā un kā var palīdzēt valdība

00:12:34 - Kāpēc Latvijai ir augstākas kredītu likmes Baltijā

00:15:05 - Vai Moneyval rekomendāciju ieviešana uzlabos situāciju

00:17:20 - Altero pētījums par uzņēmēju kreditēšanu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvo finansētāju aizdevumu apjoms uzņēmumiem palielinās; nākotnē to loma turpinās pieaugt, taču bankas, visdrīzāk, sektors neizkonkurēs.

Alternatīvo finansētāju aizdevumu apjoms uzņēmumiem aug, kā liecina novērojumi, aktīvākie aizņēmēji ir transporta, tirdzniecības, ražošanas sektors. Būtiskākie aspekti, kādēļ aizdevēji atsaka uzņēmumiem, ir pārāk liela ienākumu atkarība no dažiem klientiem, finanšu necaurspīdība vai īss darbības laiks. Tirgus dalībnieki prognozē, ka nākotnē šo aizdevēju loma turpinās pieaugt, taču bankas, visdrīzāk, sektors neizkonkurēs.

Apjomi pieaug

Kā liecina alternatīvo finansētāju sniegtie dati, šajā gadā aizdevumu apjomus plānots audzēt, un iezīmējas arī aktīvākās nozares aizdevumu saņemšanā. Tā pagājušajā gadā AS Capitalia tika izsniegts finansējums uzņēmumiem 10,5 miljonu eiro apmērā, savukārt šogad plānots šo apjomu dubultot līdz 20 miljoniem eiro, stāsta AS Capitalia vadītājs Juris Grišins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstāžu tradicionālais uzdevums – parādīt savu produktu un pakalpojumu – iet rokrokā ar tīklošanu un jaunu kontaktu veidošanu.

«Izstāde ir lielisks formāts tīklošanai, jo gan apmeklētāji, gan dalībnieki ir ieradušies, lai veidotu jaunus kontaktus, un ir labvēlīgi noskaņoti un ieinteresēti aprunāties, sniegt informāciju un atbildēt uz jautājumiem. Turklāt izstādē parasti ir tīklošanai piemērota vide – neviens nesēž, visi nepārtraukti pārvietojas, ir daudz uzskates materiālu, par kuriem ir iespēja uzdot jautājumus vai tos izmēģināt, notiek dažādi pasākumi un konkursi,» raksturo Aiga Veckalne, SIA Personīgās zīmolvedības akadēmija līdzīpašniece. Viņa uzsver, ka tīklošana ir ilgtermiņa stratēģija, tā nav pārdošana, bet pēc iespējas lielāka cilvēku daudzuma uzrunāšana pasākumā, lai iedotu savu vizītkarti un reklamētu uzņēmumu, produktu vai pakalpojumu. Tā ir attiecību veidošana, tādēļ uzmanīgi jāklausās un jāuzdod jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bankās dominē iekšzemes un Eiropas Savienības valstu noguldījumi, kas sasnieguši 91% no visa noguldījumu apjoma - 80% ir iekšzemes klientu naudas līdzekļi, 11% - ES valstu; 9% - citu valstu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Komisija ir apkopojusi 2018. gada pēdējā ceturkšņa datus saistībā ar Latvijas banku sektora transformācijas procesu. Latvijas banku sektora biznesa pieejas un fokusa maiņa, kas saskaņā ar FKTK dotajiem uzdevumiem tika sākta 2016. gadā, šobrīd ir noslēguma fāzē. 2018. gadā ir īstenoti vairāki kompleksi pasākumi, kas būtiski mainījuši Latvijas banku klientu bāzi un nodrošinājuši jauno biznesa modeļu ieviešanas sākumu, turpmāk koncentrējoties uz iekšzemes un Eiropas Savienības valstu klientu apkalpošanu un piesaisti.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš skaidro: «Tagad ar gandarījumu varam raudzīties uz vietējās izcelsmes naudas, t.i., eiro dominanci mūsu banku tirgū, tādā ziņā šī ir pilnīgi cita biznesa vide nekā iepriekšējos 25 gados. Jo īpaši svarīga veiktās transformācijas posmā ir bijusi vietējo noguldījumu stabilitāte un pat pakāpenisks to pieaugums, sasniedzot iekšzemes noguldījumu vēsturiski augstāko līmeni - 13 miljardi eiro. Šis ir vairāku gadu darba rezultāts, kuru bankas veica ciešā sadarbība ar uzraugu - FKTK komandu. Pakāpeniski un bez liekiem satricinājumiem ir notikusi vērienīga reforma, ko iesākām 2016. gadā, kļūstot par OECD dalībvalsti, jo īpaši daudz ir paveikts pagājušajā gadā, bankām vēl straujāk nekā iepriekš atsakoties no riskanto klientu segmenta.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, kas ir pozitīvi, jo nākotnē bioloģiskie pārtikas produkti kļūs arvien pieprasītāki, teica Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš pastāstīja, ka 10.jūlijā ticies ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (VL-TB/LNNK) un pārrunājis Latvijā ražotu produktu īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos, augļu un dārzeņu samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanas rezultātus, kā arī citus aktuālus tirdzniecības jomas jautājumus.

Pēc Krūzīša teiktā, tirgotāju novērojumi liecina, ka bioloģiskie produkti kļūst arvien pieprasītāki. Pozitīvi vērtējams, ka arī Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība un nākotnē tās izaugsmei ir perspektīvas. Latvija jau šobrīd ir samērā «zaļa» un ir potenciāls audzēt bioloģiskos produktus. Pēc Krūzīša teiktā, arī kopumā Eiropā bioloģisko produktu ražošanas apmēri ir sasnieguši samērā lielu kapacitāti, un to cenas jau ir pietuvinājušās industriāli ražoto produktu cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur iesprūdusi aprites ekonomika Latvijā?

Māris Simanovičs - «Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs, 29.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau ilgstoši tiek runāts par aprites ekonomiku. Dabas resursi pasaulē izsīkst, turpretī atkritumu kalni tikai palielinās. Izskan pat tādiem apgalvojumi, ka Latvija lēnām kļūst par Eiropas atkritumu poligonu, jo nespējam tikt līdzi atkritumu pārstrādes tempiem citur Eiropā.

To savā ziņā apstiprina arī jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Latvijas Vides raksturlielumu pārskats, kurā skaidri norādīts, ka, palielinoties iedzīvotāju labklājībai, laikā no 2004.gada līdz 2016.gadam radīto atkritumu apjoms valstī audzis vairāk nekā divas reizes. Tas nozīmē, ka ar atkritumu šķirošanu vien uz priekšu netiksim – jāsāk raudzīties uz kopējo bildi.

Sākotnēji jāvērš uzmanība uz mūsu paradumiem, ko, protams, ietekmē tas, ko varam iegādāties veikalu plauktos. Šobrīd tiek stingri noteikts apjoms, cik tirgū novietotā iepakojuma jāatgūst un jāpārstrādā, taču nav neviena nosacījuma, kas definētu to, cik lielai daļai no iepakojuma vispār jābūt pārstrādājamai. Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka iedzīvotāji ir gatavi šķirot vairāk, taču, kamēr ražotāji un iepakotāji nav motivēti jau saknē tirgū novietot pārstrādājamu iepakojumu, būsim visai tālu no ilgtspējīga ekonomikas modeļa. Tas diemžēl atspēlējas arī uz nākamajiem atkritumu apsaimniekošanas posmiem – šķirošanu un pārstrādi. Iepakojums ir tik daudzveidīgs, veidots no dažādiem kompozītmateriāliem, ka daļa no tā jebkurā gadījumā nonāk poligonos. Pēc mūsu aplēsēm, jau iedzīvotāju šķirotajos atkritumos vien ir 10 līdz 30% atkritumu, kuri nav derīgi pārstrādei, un esam spiesti tos nogādāt apglabāšanai poligonā. Arī atkritumu dedzināšanas jaudas, ražojot enerģiju, Latvijā ir niecīgas, bet citām Eiropas valstīm pašām pietiek, ko dedzināt, tāpēc arī tā Latvijai nav opcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 18. līdz 19. februārim Rīgā norisināsies hakatons "Future of Food", kurā dalībnieki meklēs un piedāvās jaunas idejas pārtikas nozarē.

Hakatona ietvaros divu dienu garumā dalībnieki izstrādās idejas četros virzienos: pārtikas atkritumi (food waste), plastmasas ierobežošana, jaunā pārtika (new food) un digitalizācija.

Idejas izstrādāt palīdzēs starptautiski mentori ar pieredzi pārtikas nozarē, uzņēmējdarbībā un tehnoloģiju vidē.

Starp apstiprinātajiem hakatona mentoriem ir Sauli Bohms (Sauli Böhm), pārtikas nozares jaunuzņēmuma "ResQ Club" vadītājs; Juhani Mikānens (Juhani Mykkänen), plaši pazīstamā servisa "Wolt" līdzdibinātājs; Šantele Engelena (Chantal Engelen), pārtikas nozares jaunuzņēmuma "Kromkommer" līdzdibinātāja, Sabīne de Vitte (Sabine de Witte), Nīderlandes jaunuzņēmumu asociācijas pārstāve un pieredzējusi eksperte mārketingā; Sandra van Kampena (Sandra van Kampen), pārtikas industrijas uzņēmuma "De Schaal van Kampen" dibinātāja, Anna Andersone, uzņēmēja un "Riga TechGirls" pārstāve. Hakatonu vadīs Kalums Kamerons (Calum Cameron), jaunuzņēmumu mentors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Staburadze" ir vadošais konditorejas zīmols Latvijā, kas 2020. gadā atzīmē 110 gadu jubileju. Zīmola meistari ikdienas izgatavo aptuveni 13 līdz 17 tūkstošus produktu, no kuriem daļa tiek eksportēta uz kādu no astoņām pasaules valstīm.

Kopš zīmola pirmsākumiem un arī šodien viss "Staburadzes" sortiments, kura klāstu veido vairāk nekā 80 tortes, kūkas, kūciņas, kēksi un citi saldie un sāļie konditorejas izstrādājumi, tiek radīts ar prasmīgu meistaru rokām. Zīmola nosaukums cēlies no Latvijas leģendas ar dziļām un senām saknēm – Staburadzes. Teiksma par dievību, kas dzīvojusi stāvā klintī Daugavas krastā, izskan mūsu nacionālajā eposā "Lāčplēsis". Arī zīmols "Staburadze" iedzīvina senas Latvijas tradīcijas, stāstu par mīlestību, pieredzi un meistarību.

Saimnieka dēla uzņēmums

Konditorejas zīmola pirmsākumi meklējami 19.gadsimta sākumā, ko iedibināja pazīstamais tautsaimnieks, rūpnieks un sabiedriskais darbinieks Vilhelms Ķuze (1875-1941). Vilhelms Ķuze dzimis 1875. gada 6.septembrī Zaubes pagastā Inģistēnos, četru bērnu ģimenē. Vilhelma tēvs Kārlis Ķuze nodarbojies ar tirdzniecību – pircis un pārdevis, no sākuma gan nopirkto preci pārstrādājot tālāk. Ap 1885. gadu Kārlis Ķuze izbūvēja otru dzīvojamo ēku un saimniecības ēkas, lai iegūtu papildus līdzekļus. Divus gadus šo ēku iznomāja maiznieks Strazdiņš. Pēc tam, kad viņš pārtrauca nomāt ēkas, Kārlis Ķuze algoja maiznieka zeļļus, kuru uzraudzībā strādāja visa ģimene (sadalot laiku ar lauksaimniecību). Ar laiku darbu pilnībā pārņēma Kārlis Ķuze. Lieli palīgi darbā ceptuvē bija arī abi Kārļa dēli – Jānis un Vilhelms, kas bija labi apguvuši maiznieka amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Varētu dot zaļo gaismu otrreizējo materiālu izmantošanai būvniecībā; jārisina arī jautājums par uzkrāto riepu likvidāciju, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējā gada laikā viena no aktuālākajām tēmām atkritumu apsaimniekošanas jomā ir jautājums par nolietoto riepu glabāšanu un pārstrādi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norāda, ka galvenās problēmas ir saistītas ar sadzīves atkritumu pārrobežu un iekšzemes pārvadājumiem uz pārstrādes un reģenerācijas vietām, atkritumu, tajā skaitā riepu, apsaimniekošanas prasībām neatbilstošu uzglabāšanu un atkritumu nepamatotu nodēvēšanu par otrreizējām izejvielām. Lai risinātu daļu no jautājumiem, jau ir veikti grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (AAL), kas stājās spēkā šā gada sākumā. Liela daļa stingrāko prasību tiks piemērotas no šā gada jūlija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Rīga kļūs par Baltijas tehnoloģiju galvaspilsētu, pulcējot vairāk nekā 2000 jaunuzņēmumu pārstāvju, tehnoloģiju entuziastu, ekspertu, studentu un nozares pārstāvju no visas pasaules.

Galvaspilsētā norisināsies vairāk nekā 20 dažādu pasākumu, kas veltīti idejām, jaunuzņēmumiem un jaunajām tehnoloģijām, no kuriem lielākais - konference TechChill - tiek organizēts jau astoto gadu, un piesaista Latvijai starptautisko mediju, investoru un IT zīmolu interesi.

Informācijas tehnoloģijas jau vairākus gadus ir visstraujāk augošā ekonomikas nozare Latvijā, un sistemātiski turpina pieaugt arī IT jomas eksports, tā skaidri iezīmējot Latvijas ekonomisko potenciālu. Strauji aug ne tikai IT nozare kopumā, bet arī Latvijas un Baltijas jaunuzņēmumu vides attīstība kopumā, un līdz ar to - arī investoru, mediju, lielo uzņēmumu interese par Baltijas tirgu. Rodas ne tikai aizvien jauni, veiksmīgi uzņēmumi, bet pēdējos gados Latvija sevi iezīmē jaunuzņēmumu pasaules kartē ar valsts atbalsta iniciatīvām, veidojas aizvien jauni pasākumi, notikumi un starptautiskas sadarbības projekti, tiek dibinātas organizācijas un Latvija tiek pārstāvēta arī ārpus robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārtiņš Ints Rītiņš neuzzinās, vai rīkojās pareizi, aiziedams no restorāna Vincents, bet pavāra profesijai un restorānu biznesam kopumā viņš muguru nepagriezīs nekad.

Ēdiens ir kā glezna, ar ko vēl šodien var pārsteigt cilvēkus, ir pārliecināts pavārs Mārtiņš Rītiņš. Viņam paveicies pagatavotās un pasniegtās maltītes simfoniju ne vien sadzirdēt, bet arī pašam piedalīties tās tapšanā neskaitāmās zemēs ar vislabākajiem aroda brāļiem pasaulē. Un tas tikai tāpēc, ka M. Rītiņš allaž tiecies turēt augstu līmeni un reputāciju, kā arī vienmēr daudz ceļojis un devies meklēt kaut ko jaunu. Arī tas ļāvis vairāk nekā 20 gadu garumā ar glanci no televīzijas ekrāniem vaicāt, vai tad kaut kas var būt labāks par kārtējo neatkārtojamo kulinārijas šedevru? Tādējādi kopumā liela ir pavāra artava ēšanas kultūras attīstībā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tradicionālajai atkritumu apsaimniekošanai ir pienākušas beigas

SIA Pilsētvides serviss valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada oktobrī Spānijas pilsētā Bilbao norisinājās Starptautiskās Cieto atkritumu asociācijas (ISWA) 29. Pasaules kongress, kurā piedalījās vairāk neka 1200 delegāti no visas pasaules.

Kongresa programma šogad fokusējās uz atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, aprites ekonomiku un resursu efektīvu izmantošanu. Piedalīties kongresa centrālajā notikumā – Ģenerālajā asamblejā –bija aicināti atkritumu apsaimniekošanas nozares profesionāļi no 41 pasaules valstīm. Visas trīs Baltijas valstis Ģenerālajā asamblejā pārstāvēja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Pilsētvides serviss» valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors.

ISWA Pasaules kongress ir ikgadējs starptautiskā mēroga pasākums, kur satiekas atkritumu apsaimniekošanas speciālisti, valdības amatpersonas, nozares vadītāji, politikas veidotāji, zinātnieki un jaunie profesionāļi, lai apmainītos ar viedokļiem, pilnveidotu teorētiskās un tehniskās zināšanas par ilgtspējīgo cieto atkritumu apsaimniekošanu. Šī gada kongresa fokusā bija aprites ekonomika un atkritumu apsaimniekošanas nozares transformācija bezatkritumu sabiedrības virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Devītā konference "TechChill" šajās dienās pulcēs vairāk nekā 2000 dalībnieku, piedāvājot vairāk nekā 20 satelītpasākumus.

Šogad konferences fokusā ir tādas tēmas kā zaļās tehnoloģijas, blokķēde un 5G, kā arī Baltijas reģionā aktuāli temati - mārketings un dibinātāju pieredzes stāsti.

Šogad divu dienu skatuves programma piedāvā runas no vairāk nekā 70 runātājiem. Viņu vidū ir "Bolt" līdzdibinātājs un izpilddirektors Martins Villigs, ēdienu piegādes platformas "Wolt" līdzdibinātājs un attīstības vadītājs Juhani Mikanens (Juhani Mykkänen), "Google" zīmola un reputācijas tirgvedības vadītāja Ivana Gribavaca (Ivana Grbavac) un daudzi citi. Skatuves programma ietvers runas un diskusijas par jaunākajām tehnoloģiju tendencēm, galveno uzmanību pievēršot idejām, kurām ir potenciāls mainīt pasauli un padarīt to ilgtspējīgāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzus uzņēmējus pandēmijas izraisītā ārkārtējā situācija ir pārsteigusi, liekot atbildēt uz jautājumu – kādu pievienoto vērtību rada mans uzņēmums?

Var gadīties, ka atbilde ir nepatīkama un kompānijas radītais produkts vai pakalpojums ir atbalstījis patēriņa kultūras radītu iluzoru vajadzību. Šie pakalpojumi ir pirmie, no kā krīzes laikā sabiedrība atsakās. Lai atgrieztos biznesa vilnī, "EM Normandie" biznesa skolas profesors un "transforms.me" dibinātājs Agnis Stibe rosina domāt par to, lai uzņēmums apmierinātu cilvēku patiesās vajadzības.

"Ir tādi pakalpojumi, kas saskaņā ar mūsu pamatvajadzībām nav nepieciešami, bet cilvēki ir pieraduši pie tiem, jo redz tos gan televīzijā, gan tiešsaistē, gan draugu, radu un kaimiņu dzīvē. Tie ir pirmie pakalpojumi, kas tagad mirst," viņš saka.

Šobrīd viņa fokusā ir transformācijas gēns, un šajos apstākļos tā pētīšanai paveras ļoti plaši horizonti. Vairāk par pārmaiņām, to izraisīto stresu un cilvēku dabisko spēju pielāgoties A. Stibe stāsta intervijā žurnālam "Dienas Bizness".

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Statistika par Latvijas kinofilmu apmeklējumu ir iespaidīga

Laura Mazbērziņa, 18.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kinoizplatītāji apkopojuši 2018. gada pirmo trīs mēnešu statistiku par filmu apmeklējumu kinoteātros, un rezultāti ir iespaidīgi – no piecām visvairāk apmeklētajām filmām trīs ir Latvijas autoru darbi, un nacionālā kino īpatsvars skatītāju uzmanības fokusā ir četrkāršojies, salīdzinot ar vidējiem skaitļiem iepriekšējos gados.

«Tas ir īpašs notikums Latvijas kino izrādīšanas vēsturē. Šā gada pirmā ceturkšņa skatītāko filmu topā ir iekļuvušas trīs pašmāju filmas - «Nameja gredzens», «Kriminālās ekselences fonds» un «Paradīze 89». Kopumā, pieskaitot arī Simtgades dokumentālo filmu «Turpinājums», vietējo filmu apmeklējums šobrīd ir 28% no visa tirgus,» atzīst Ilze Roķe, «Forum Cinemas» Filmu izplatīšanas nodaļas vadītāja.

Laika periodā no 2018. gada 1. janvāra Latvijas kinoteātros visvairāk skatītāju jau apmeklējuši režisora Aigara Graubas un producenta Andreja Ēķa spēlfilmu «Nameja gredzens», kuru kopumā apmeklējuši 79 216 skatītāji. Topa otrajā vietā ir režisora Oskara Rupenheita spēlfilma «Kriminālās ekselences fonds», kuru kopumā apmeklējuši 66 341 skatītāji. Savukārt, ceturtajā vietā ir Madaras Dišleres spēlfilma «Paradīze 89» no Nacionālā Kino centra programmas «Latvijas filmas Latvijas simtgadei», kuru kopumā apmeklējuši 49 444 skatītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Altum paraksta nodomu protokolu par līdzdalību miljarda eiro investīciju fondā infrastruktūras attīstībai

Db.lv, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, pirmdien, 17.septembrī, Rumānijas galvaspilsētā notiekošajā Bukarestes samitā parakstīja nodomu protokolu par Latvijas līdzdalību Trīs jūru valstu investīciju fonda izveidē, kura kopējais apjoms plānots 1 miljards eiro, liecina Altum paziņojums Nasdaq Riga.

Trīs jūru valstu investīciju fonds ir kopīga 12 Baltijas, Melnās un Adrijas jūras valstu attīstības institūciju iniciatīva ar mērķi veicināt infrastruktūras projektu finansēšanu un attīstību, kas investīciju ziņā šajā reģionā joprojām atpaliek no situācijas Rietumeiropas valstīs.

Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: «No Trīs jūru fonda varēs finansēt nozīmīgus infrastruktūras projektus Latvijā, tai skaitā sniedzot tehnisko palīdzību projektu izstrādei. Trīs jūru investīciju fonds nekonkurēs ar esošajām finansēšanas iniciatīvām, bet gan būs papildu katalizators gan esošo, gan jaunu projektu attīstīšanai, īpaši sadarbībā starp publisko sektoru un privāto sektoru, kur ieguvējas ir fonda dibinātājvalstis un to iedzīvotāji.»

Komentāri

Pievienot komentāru