Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Gaidim Bērziņam vēl bija mati. Viņi vēl bija jauni – pusi dienas sēdēja bankā, bet otrā pusē skrēja uz Universitāti, Juridisko fakultāti. Tieši tad viņi laikam saprata šī «maksātnespējas biznesa» būtību. Tu tātad ienāc lielā saimnieciskā organizācijā, kurā ir daudz dažādu aktīvu. Un tu pats lem, ko pārdot, ko nepārdot, kādus aktīvus atdot, kādus neatdot. Un pats sev ņem atalgojumu, cik uzskati par pareizu. Kļuva saprotams, ka tas ir ļoti labs bizness.

Tagad laikam tas ir kļuvis par vienu no galvenajiem biznesiem, kādēļ uzņēmumi pat speciāli tiek novesti līdz maksātnespējai, lai varētu pie tiem tikt?

Varu pastāstīt, kā tas ir izdevies. 2008.gadā bankrotēja Parex. Līdz tam Latvijas Komercbanku asociācija bija ļoti stipra, to kontrolēja vietējā kapitāla bankas. Augstā līmenī bija juridiskā ekspertīze, ko veica banku eksperti, kuri vērtēja, piemēram, kāda likuma izmaiņu ietekmi uz banku nozari. Pēc Parex bankas kraha vietējās bankas ne tikai zaudēja ietekmi, bet tika būtiski pazaudēta arī šī banku juridiskās ekspertīzes kvalitāte un nozīme. Jo skandināvu banku attieksme bija tāda: «kā ir, tā ir».

Tā nevis vienkārši «pazaudējās», bet tika pazaudēta tāpēc, ka ietekmi Latvijas komercbanku asociācijā pārņēma skandināvu bankas?

Skandināvu bankas uzskatīja, ka likumdošanas analīze nav īpaši svarīga, mēs esam lieli, mēs vienmēr pielāgosimies. Tas «tēvzemiešiem», tam pašam Gaidim Bērziņam, ļāva dabūt cauri attiecīgos likumus maksātnespējas jomā. Tikai tāpēc, ka bankas uzskatīja, ka ir tik lielas, ka vienmēr izgrozīsies. Rezultātā visi šie likumi izrādījās vērsti pret bankām. Jo kas ir maksātnespēja, runājot vienkāršā valodā? Maksātnespēja ļauj parādniekam izvairīties no atbildības, apmānīt banku, apmānīt kreditorus, pārdot aktīvus par samazinātu cenu un pēc tam izpirkt tos atpakaļ. Bankas šo maksātnespējas afēru rezultātā pamatīgi cieta, jo bija ļoti daudz manipulāciju.

Kas sekmēja šīs manipulācijas maksātnespējas jomā?

Ministra Gaida Bērziņa laikā tika izveidota maksātnespējas administratoru rinda. Kā lai administratori tiek pie vajadzīgajām lietām? Ir jāapvienojas! Tādēļ izveidojās divas administratoru grupas. Kā rīkojās administratori? Viņi zina, ka kādam uzņēmumam, piemēram, Dzimtā sēta, kurai bija ļoti daudz nekustamā īpašuma objektu, tiks ierosināta maksātnespēja. Tāpēc administratori izveido tā saucamo pool, proti, vairāki administratoru biroju darbinieki viens pēc otra dažu dienu laikā sastājas rindā. Kļūst pilnīgi skaidrs, ka kādam no «mūsējo» apvienības šī vajadzīgā lieta arī iekritīs. Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu. Un visu to sekmēja tas, ka bankas nepievērsa pietiekamu uzmanību visām šīm izmaiņām likumdošanā, kas tika attiecīgi dabūtas cauri.

Jūs sākāt runāt par savu konkrēto pieredzi ar Gaidi Bērziņu un Ilmāru Krūmu. Kā jums beidzās sadarbība ar viņiem?

Kā man tā beidzās? No sava viena miljona atpakaļ es dabūju simts tūkstošus. Es zaudēju lielu naudu. Vai es varēju kaut ko izdarīt? Nē, jo nebija nekādas caurspīdības, nekādu iespēju kontrolēt administratoru rīcību, viņi varēja rīkoties gan tā, gan šā. To sekmēja sistēma, par kuru maz kurš vēl zināja.

Kāpēc politiķi, jūsuprāt, pieļāva šādas negodīgas sistēmas izveidošanos maksātnespējas gadījumu administrācijā?

Politiķi ļoti labi saprot tikai to, ko izjūt paši uz savas ādas. Piemēram, tad kad tika diskutēts par ātro kredītu ierobežošanu, mēs daudzkārt devāmies uz Saeimas deputātu frakcijām, skaidrojām, ka šie ierobežojumi var novest pie citiem ierobežojumiem. Mēģinājām ieskaidrot, ka varbūt ir vajadzīgi precīzi formulēti un vērsti ierobežojumi. Nevis tā, ka ņemam un ierobežojam, bezmaz aizliedzam visu ātro kreditēšanu, jo tas var ietekmēt arī citas lietas. Un tā taču arī notika. Nosacījumus nācām mainīt arī līzinga kompānijām, piemēram, lai noformētu automašīnas līzingu, tika ieviests ļoti daudz ārkārtīgi stingru nosacījumu. Vēlāk paši politiķi sūdzējās: nevaru pārdot mašīnu, jo pircējam neļauj noformēt līzingu, vai nevaru nopirkt, jo man «nez kāpēc» līzingu nedod. Bet mēs taču jūs brīdinājām, ka tā būs šo likumdošanas izmaiņu dēļ, kuras jūs paši pieņēmāt! Bet, redziet, nesaprot politiķi neko, kamēr paši ar to nesaskaras. Ja skar personīgi, saprotam, ja neskar, neko saprotam. Tā diemžēl ir.

Vēl viena lieta, kura ir maz publiski izrunāta, ir šīs ABLV Bank problēmas, par kurām plašāka sabiedrība uzzināja pēkšņi, taču šaurākās aprindās atkal runā, ka «jau kopš pagājušā gada augusta to zināja». Ko jūs par to zinājāt?

Ko es par to zināju? Tik tiešām man bija sakars ar kādu darījumu kādas bankas pirkšanā, un pagājušā gada vasarā vairākas reizes nācās būt FKTK. Jau tajā laikā FKTK runāja, ka vajagot samazināt darbu ar nerezidentiem, ka esot tādas nostādnes un rekomendācijas, lai visu to samazinātu. Ar nerezidentiem faktiski tika saprasti nevis visi nerezidenti, bet Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Uzbekistānas pilsoņi, būtībā bijušās PSRS valstis. Jau pagājušajā gadā runāja par modeļa maiņu. FKTK visām bankām prasīja jaunus biznesa plānus, jautājot, kā tās strādās, samazinot nerezidentu īpatsvaru. Bet nerezidenti taču deva pamata ienākumus lielākajam banku skaitam! Turklāt kāpēc gan šie nerezidenti izvēlējās tādas bankas kā ABLV Bank vai Rietumu banka? Ne jau tāpēc, ka bankas vienkārši pateica «mēs būsim nerezidentu bankas», bet tāpēc, ka šajās bankās bija labs serviss. Oļegu Fiļu un Ernestu Berni atceros no 1995.gada, kad viņi vēl bija jauni puikas un tirgoja valūtu. Taču, kad viņi pieķērās klāt «Aizkraukles bankas» attīstībai, rezultāts bija tāds, ka jau 1998.gadā tai bija interneta banka, lieliska rēķinu apkalpošana. Tieši tāpēc nerezidenti izvēlējās šo banku. Nevis tāpēc, ka viņi vienkārši deklarēja, ka būs nerezidentu banka, bet tāpēc, ka viņiem jau deviņdesmito gadu beigās bija tik labs serviss, kāds skandināviem pat acīs nerādījās.

Vēl tiek runāts par tādu procesu, ka tad, kad amerikāņi nopirka Citadeli, bijušo Parex banku, daudzi tās nerezidentu klienti nepalika šajā bankā, bet pārgāja uz ABLV un citām bankām. Kādēļ tā notika?

Tā ir taisnība. Parex bankas klienti pārgāja uz Aizkraukles banku. Kāpēc? Jo Aizkraukles bankai un Rietumu bankai ir labs klientu serviss. Jā, tas ir dārgs, taču skandināvu bankas tādu nepiedāvā. Runāju tikai par sevi un saviem klientiem, kurus es zinu, par to, kāpēc viņi izvēlas vienu vai otru banku. Skaidrs, ka daudzus interesēja bijušo Parex bank klientu informācija.

Arī FinCen 13.februāra paziņojums bieži vien tiek pasniegts kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Atkal jautājums - cik daudzi zināja, ka kaut kas tāds ir iespējams?

Protams, ka bankas zināja, jo visu laiku tika doti šie «maigie mājieni» par nerezidentu daļas samazināšanu. Tāpat bija zināma šī kopējā amerikāņu prakse uzlikt bankām sodus, pamatojot ar nepietiekošu AML nosacījumu ievērošanu, sodus attiecinot uz gada un pat divu gadu peļņas apjomu. Aizkraukles bankai sodu nebija, bet signāli tās virzienā bija jau no pagājušā gada vasaras. Man personiski FKTK tika pateikts tā: Sergej, iesi iekšā bankā, pirksi banku, zini, ka ar nerezidentiem tu nestrādā.

Gribējāt pirkt banku?

Jā. Taču nosaukumu es nesaukšu. Tas nebūtu korekti. Kā finansistam man patīk fakti, tāpēc es nerunāšu par to, ko pilsētā runā. Taču no pagājušā gada vasaras bija zināmas ļoti skaidras FKTK nostādnes attiecībā uz nerezidentiem – nestrādāt ar nerezidentiem. Sak, strādājiet tā kā skandināvu bankas, vienkārši.

Tātad arī valdībai šāda notikumu attīstība ar bankām nebija nekāds pārsteigums?

Protams. Tā taču bija jau kopējā nostāja – nestrādāt ar nerezidentiem, strādāt ar Latvijas klientiem, samazināt nerezidentu daļu.

Samazināt nerezidentu daļu tomēr nav tas pats, kas likvidēt bankas vispār?

Protams, taču, redziet, izzagt vienmēr ir vieglāk nekā nopelnīt. Tādu uzņēmumu kā bankas, ar tik lieliem aktīviem nav daudz. Tāpēc saprotiet, ka jebkuriem administratoriem tās šķiet gards kumosiņš.

Kad es kā žurnālists mēģinu izzināt, kāpēc finanšu ministre un valdība nemaz necīnījās par ABLV Bank saglabāšanu un darba turpināšanu, man dažkārt atbild: tu gan esi naivs, tā taču ir ģeopolitika, viņi tur neko nevarēja darīt!

Kā tad nevarēja, protams, ka varēja! Luksemburgā, Kiprā, Maltā un vēl daudz kur pasaulē strādā ar šiem nerezidentiem. Un visas šīs valstis un to valdības aizstāv savas intereses un savas bankas. Aizkraukles banka, Rietumu banka – šādas bankas pelnīja pa astoņdesmit miljoniem gadā. Cik šādu uzņēmumu mums Latvijā ir? Uz rokas pirkstiem var izskaitīt. Šajās bankās bija vislielākās algas. Ne tikai lielākās algas! Labākie, ambiciozākie darbinieki centās strādāt tieši šajās bankās. Labākie cilvēki! Labākie IT speciālisti. Labākie analītiķi. Labākie vērtspapīru speciālisti. Labākie juristi. Kāpēc Aizkraukles bankā bija vislabākās algas? Tāpēc, ka tai bija vislabākie darbinieki! Tieši, pateicoties šiem saviem cilvēkiem, labajiem speciālistiem, Aizkraukles banka varēja izaugt tik liela, dabūt vislabākos klientus. Nevis tāpēc, ka tā «ļaunprātīgi» mēģināja apkalpot Ukrainu, Baltkrieviju vai Kazahstānu! Jau 1998.gadā Aizkraukles banka izcēlās citu banku vidū – visā. Kontu apkalpošanā, internetbankas ziņā, darbā ar vērtspapīriem, investīcijām. Tajā jau tad bija tādas lietas, ko citas bankas vēl nespēja sev izveidot.

Neskatoties uz to, ka lēmums par pašlikvidāciju ir jau pieņemts, ir vērts vēlreiz parunāt par valdības uzvedību brīdī, kad bankai radās problēmas ASV FinCen paziņojuma dēļ. Atceramies 2008./2009. gadu - pasaules krīze, Parex bankas problēmas, sarunas ar SVF. Mūsu valdība, pat Valdis Dombrovskis, kuru daudz kritizēja par pārāk «mīkstu» uzvedību, meklēja kompromisus, diskutēja, bija jūtams, ka notiek kaut kāds sarunu process, kurā tiek salāgotas mūsu intereses un kaut kādas citas intereses. 2018.gads, amerikāņu paziņojums ABLV Bank sakarā, viss notiek ļoti strauji, uzreiz izskan kategoriski paziņojumi no finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas puses. Nav jūtama nekādu sarunu esamība, nekāda mūsu interešu aizstāvība. Kā to var izskaidrot?

Tā ir ģeopolitika. Amerikāņi pašlaik nekur neļauj bijušās PSRS pilsoņiem – krieviem, baltkrieviem, ukraiņiem – ērti justies ar savu naudu. Jāsaprot, ka arī šī rīcība nebija vērsta pirmām kārtām pret kādas bankas akcionāriem, bet pret tās klientiem, kurus grib ierobežot. Taču, protams, tas nav normāli, ka piektdien vēl viss bija kārtībā, bet pirmdien jau bankā ierodas FKTK darbinieki un atslēdz SWIFT norēķinus. Bankai bija ļoti lieli aktīvi, ļoti liels pašu kapitāls, ļoti liels kredītportfelis, ļoti daudz brīvu naudas līdzekļu. Skaidrs, ka, ja viņiem neatslēgtu SWIFT, viņi mierīgi varētu atdot atpakaļ visiem nerezidentiem naudu, un tad viņiem vēl paliktu vienu miljardu liels kredītportfelis.

Tātad speciāli tika izdarīts tā, lai banka nevarētu atdot naudu nerezidentu klientiem?

Protams, ka tāpēc atslēdza SWIFT. Tas bija solis, kas mākslīgi «izslēdza» banku. Ko nozīmē atslēgt SWIFT? Tas nozīmē nogriezt skābekli. Ar tik likvīdiem aktīviem, tik daudz vērtspapīriem, kurus var ātri pārdot, pat pasakot, ka jūsu nauda šeit ir nevēlama, varēja visiem atdot naudu, un sveiki! Skaidrs, ka tur bija kaut kāds politisks lēmums.

Politisks bija arī Danas Reiznieces-Ozolas paziņojums, ka problēmas būs vēl desmit bankām. Valdības pārstāvji parasti izvairās lietot pat nesalīdzināmi maigākus izteikumus, ja tie negatīvi var ietekmēt finanšu sistēmu. Te pēkšņi - kā ar āmuru pa pieri. Kas tas bija?

Varu jūs nomierināt. Līdz 6. oktobrim nevienu banku neaizvērs, jo tam ir lieli politiski riski, tas var negatīvi ietekmēt valdības tēlu.

Jūs runājat par Saeimas vēlēšanu dienu?

Protams. Varu pat saderēt par šo jautājumu. Politiskie riski tiks ņemti vērā. Jau tagad, var teikt, ir «pirmskrīzes» stāvoklis. Ja tiks aizvērta vēl kāda banka, tas nograus politiķu reitingus. Tāpēc līdz Saeimas vēlēšanām nevienu banku neaizvērs. Ko finanšu ministre ar savu izteikumu domāja? Protams, to, ka šīm desmit bankām ir nerezidentu bankas modelis, tām faktiski nav Latvijas klientu. Kāds ir šo nerezidentu banku modelis? Tiek savākta nauda no bijušās PSRS teritorijas, gluži vienkārši tāpēc, ka pie mums te ir klusi un mierīgi. Tā tiek ieguldīta vērtspapīros, vai arī tiek izsniegti kredīti tiem pašiem nerezidentiem, kuri nevēlas ņemt kredītus kādā skandināvu bankā. Šo modeli grib likvidēt. Domāju, ka licenci var pazaudēt kādas divas trīs bankas. Bet tikai pēc Saeimas vēlēšanām, jo tagad nevienam tas nav izdevīgi. Bankas aizvēršana ir liels tēla zaudējums gan finanšu ministram, gan FKTK, gan valdībai kopumā. To visi saprot.

Jūs nodarbojaties ar tā saucamo nebanku kreditēšanu. Jums laikam ir izdevīgi, ja bankas tiek aizvērtas?

Saprotiet, tad, kad banka tiek aizvērta, ļoti daudzi nekustamie īpašumi tiek iztirgoti par ļoti zemām cenām. Kādam tas būs izdevīgi. Notiks Aizkraukles bankas pašlikvidācija, un tas nozīmē, ka tās īpašumi tiks pārdoti par vairāk vai mazāk tirgus cenu. Taču, ja kādu banku likvidētu administratori, tās aktīvi tiktu izpārdoti ātri un par zemām cenām. Tas uzspridzinātu nekustamā īpašuma tirgus stabilitāti. Un tas nav vairuma tirgus dalībnieku interesēs. Man jau tagad daudzi klienti atsakās no plānotajiem pirkumiem, jo cer, ka varēs dabūt «kaut ko garšīgu», kad tiks izpārdota Aizkraukles banka. Nevienam tas nav izdevīgi.

Kā nevienam – tiem, kas grib pārpirkt pa lēto, un maksātnespējas administratoriem tas nav ļoti izdevīgi!?

Protams, ka maksātnespējas administratoriem banku problēmas ir ļoti izdevīgas. Tas nav tikai vilinoši. Kaut ko tādu var labi, ja desmit gados reizi saorganizēt! Tagad ir Trasta komercbanka administrēšanā. Bet iedomājieties, ja var tikt pie desmit bankām! Administratori ir ļoti ieinteresēti, lai bankas tiktu novestas līdz bankrotam. Taču Latvijas ekonomikai nebūt nav izdevīgi tas, ja ļoti daudz nekustamo īpašumu vienlaicīgi tiks izmesti tirgū īsā laikā. Kāpēc? Jo tas izjauks stabilitāti un var izprovocēt krīzi.

Ja jūs iepriekš teicāt, ka neviena banka netiks aizvērta līdz Saeimas vēlēšanām, jūs atzīstat, ka realitāte ir politiska ietekmējamība nozarē, kurā ir deklarēta neatkarīga regulācija? Kā ir ar to politisko spiedienu?

Varu runāt tikai par personisko pieredzi. Politiķi ir tādi cilvēki, kuri cenšas neuzņemties nekādu atbildību. Viņiem labāk ir neko nedarīt, nekā uzņemties kaut kādu atbildību. Politiķiem nepatīk nekas konkrēts. «Ir viedoklis», viņi saka. «Pirmsšķietami» - tagad pat tāds vārds ir izgudrots. Arī regulatorā tie ir galvenie vārdi. Un Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Valsts iestādēs tagad visur skan šis «pirmsšķietami». Nav tā, ka kāds, piemēram, skaidri un gaiši pasaka: ja jūs strādājat ar nerezidentiem, mēs jūsu banku veram ciet. Nē. Visur ir mājieni. Rekomendācijas. «Mums liekas», «varbūt jums labāk vajadzētu darīt tā». Viss tādā miglainā, aizplīvurotā formā. Vienlaikus bankām tiek izvirzītas prasības, kuras skaisti izskatās uz papīra, bet kuras nav viegli izpildīt. Un tas nozīmē, ka būs problēmas, par kurām jums neviens nesaka.

Vai Ilmāra Rimšēviča arests jums bija pārsteigums?

Kā lai jums pasaka. Komunikācija ar Rimšēviču nebija pienākums. Rast iespēju «izejai uz Rimšēviču» bija svarīgi nevis tāpēc, ka viņš būtu varējis kādam palīdzēt, bet tāpēc, ka viņš tomēr varēja radīt problēmas. Tā ir šī divējādā patiesība. Redziet, parasti nekad nav tā, ka viena puse melo, bet otrai ir pilnīga taisnība. Patiesība parasti ir kaut kur pa vidu. Rimšēvičs ne no viena neizspieda naudu. Bet «izeja uz Rimšēviču» - tas bija kā «apdrošināšanas polise». Varbūt vajadzēs, varbūt nevajadzēs. Zināt, kā joko banku sakarā? Kad spīd saule, banka tev piedāvā lietussargu. Kad līst lietus, banka paprasa lietussargu atpakaļ. Gan jau katram ir sava taisnība.

Taču šī forma – ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Centrālās bankas baņķiera arests – jums likās adekvāta?

Es tajā dienā nedabūju atpūsties. Biju slēpot. Bet tā vietā, lai vizinātos, sēdēju portālos un rakstīju īsziņas. Jo visiem tas bija šoks. Man zvanīja no Krievijas un no Ukrainas. Visi gribēja zināt, kas notiek. Jo tas bija visās ziņās, visur, ne tikai Latvijā. Skaidrs, ka Latvijas tēls cieta. Tas bija reāls «perebors». Protams, aizturēt uz 48 stundām - tās ir tiesībsargājošo iestāžu tiesības. Taču valstij tas rada riskus. Varu minēt konkrētu personisku pieredzi. Mūsu klienti grib mums veikt maksājumu, bet viņu partneri no Meksikas jau saka: klausieties, varbūt mēs jums nemaksāsim uz Latviju, jums tur ir problēmas, mēs aizskaitīsim jums kaut kur citur, uz Igauniju, piemēram. Meksikā tas atbalsojās! Rimšēviča arests un tātad kaut kādas Latvijas problēmas.

Ko jūs domājat par Mārtiņa Bunkus slepkavību?

Protams, es pazinu Bunkus. Taču ne tik labi, lai raksturotu viņu kā cilvēku. Domāju, ka slepkavības pasūtītāji noteikti nav no Latvijas. Trasta komercbankā bija ļoti daudz nerezidentu naudas – no Kazahstānas, Uzbekistānas, Azerbaidžānas, protams, Ukrainas. Bet cilvēki tur ir pietiekami skarbi. Savukārt maksātnespējas administratori bieži izvairās no konkrētas atbildes. Jautājumus nerisina, velk garumā. Tas ir bezprecedenta gadījums. Taču jūs saprotat, ka bija cilvēki, kas Trasta komercbankā turēja miljonus. Bet viņi ne tikai nedabūja savu naudu, bet nedabūja pat konkrētu atbildi, kad un cik. Tāpēc Bunkus slepkavība bija zīme. Tas bija vēstījums maksātnespējas administratoru «rasei» no cilvēkiem no Austrumiem, kuriem ir cita izpratne par dzīvi, par to, ko drīkst un ko nedrīkst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties drosmīgiem un izdarīgiem būvniekiem un nekustamo īpašumu attīstītājiem, pagājušajā gadā Rīgā bija vērojams straujākais jauno dzīvokļu skaita pieaugums visās Baltijas valstīs, sasniedzot pat 65% pieaugumu*.

Šobrīd nekustamo īpašumu tirgū veidojas augsts pieprasījums no pircēju un investoru puses, tāpēc daudzi būvnieki arvien biežāk izvēlas alternatīvo finansējumu avotus, lai ātrāk pabeigtu dažādus remontdarbu projektus un ēku renovācijas, kas tālāk paver šiem objektiem veiksmīgu, peļņu nesošu pārdošanu. Bet kā neapjukt plašajā kreditoru izvēlē? Konsultē AS West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs.

Kāpēc cilvēki arvien biežāk izvēlas ņemt kredītu būvniecības darbu veikšanai?

Pieprasījums pēdējā laikā tiešām ir audzis. Lielākoties būvnieki un celtnieki izvēlas ņemt aizdevumu, lai ātrā laika posmā realizētu dažādu jau iesāktu objektu remontdarbus. Tas ir arī aktuāli cilvēkiem, kas vēlas pabeigt sava mājokļa remontdarbus. Daudziem arī pieder tādi īpašumi, kurus viņi jau ilgstoši mēģina pārdot, bet pircēji nepērk, jo, piemēram, sienu apdare vai santehnika jau ir morāli novecojusi. Šādā gadījumā vistālredzīgākais risinājums ir aizdevuma paņemšana, kas ļauj ātrā tempā izremontēt pārdodamo objektu, lai pēc tam to pārdotu par krietni vien augstāku cenu. Protams, nekustamā īpašuma pircēju interese ir daudz lielāka, ja objekts ir ne tikai labā stāvoklī, bet arī ar svaigi veiktu remontu. Īsāk sakot – aizdevums kalpo kā akselerators peļņas gūšanai no nekustamā īpašuma – kā juridiskām, tā arī privātām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot uzņēmuma attīstību, Latvijā lielākais nebanku hipotekārais kreditētājs AS West Kredit paplašina savu darbību un turpmāk sniegs kreditēšanas pakalpojumus visā Latvijas teritorijā gan privātpersonām, gan uzņēmumiem.

Lēmums paplašināt uzņēmuma darbības ģeogrāfiju pieņemts, atsaucoties daudzu klientu aicinājumam, un tas veicinās Latvijas reģionu attīstību, kuros šobrīd saņemt aizdevumu ir problemātiski, uzskata AS West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs.

«Līdz šim savu uzmanību koncentrējām uz kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu Rīgā un Pierīgā, taču arvien vairāk klientu akcentē problēmu saņemt kredītus Latvijas reģionos,» norāda A. Silantjevs.

«Ja Rīgā un lielākajās Latvijas pilsētās nekustamā īpašuma tirgus ir salīdzinoši aktīvs un kredītdevēji ir gatavi izsniegt hipotekāros aizdevumus, lielai daļai Latvijas reģionu iedzīvotāju iegādāties īpašumu ir praktiski neiespējami, jo bankas atsakās izsniegt aizdevumus, pamatojoties uz to ģeogrāfisko atrašanās vietu. Mēs plānojam šo situāciju manīt,» skaidro A.Silantjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku hipotekārais kreditētājs AS "West Kredit" reģistrējis jaunu komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 69,6 miljoni eiro, liecina "Lursoft" dati.

Ķīlas ņēmējs ir AS "Rietumu Banka".

Kā DB skaidro AS "West Kredit" valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs, ķīla reģistrēta, lai saņemtu papildu finansējumu uzņēmumu - nekustamo īpašumu attīstītāju kreditēšanai.

S. Maļikovs skaidro, ka patlaban no tirgus dalībnieku puses vērojams pieprasījums pēc finansējuma, taču bankas pēdējo gadu laikā kļuvušas ļoti piesardzīgas un daudzos gadījumos šādus uzņēmumus nekreditē vispār.

Finansējums ir nepieciešams, lai tirgus spētu attīstīties, tādēļ "West Kredit" pieņēmis lēmumu aktīvāk iesaistīties nekustamā īpašuma attīstītāju finansēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikviens pieredzējis uzņēmējs apgalvos, ka veiksmīgas uzņēmējdarbības pamatā ir attīstība. Taču ne visiem uzņēmumiem, īpaši šajos apstākļos, investēšanai ir brīvi līdzekļi nepieciešamajā apjomā. Šādās situācijās vairums uzņēmumu piesaista trešo pušu finanšu līdzekļus – aizņēmumu ar izdevīgiem nosacījumiem savas konkurētspējas veicināšanai. West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs stāsta par aktuālākajām situācijām, kurās uzņēmumi veiksmīgu risinājumu rod drošos aizdevumos.

Ērts un drošs veids, kā ātri noformēt aizņēmumu

Parasti iemesli, kādēļ uzņēmumi izvēlas aizdevumus, ir esošā uzņēmuma attīstība, jauna biznesa uzsākšana vai pārstrukturizācija, kam ir nepieciešama ātra rīcība, kamēr konkurenti nav aizsteigušies garām. Tādos gadījumos nebanku kredītdevēji var būt piemērots un uzticams risinājums, jo aizdevums tiek noformēts internetā pāris dienās.

Biznesa pārcelšana interneta vidē

Aizvadītajā gadā daudzi uzņēmumi investēja, lai no klātienes tirdzniecības pārorganizētos darbam interneta vidē, atverot interneta veikalus. Kā liecina Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļas (NIC) apkopotā informācija, aizvadītajā gadā tika reģistrēti gandrīz 40 000 jaunu domēnu un lielākais skaits domēnu bija ar iekļautu atslēgvārdu “piegāde”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas universālveikals Stockmann pagājušo gadu pabeidzis ar peļņu un apgrozījuma pieaugumu par 4%

Šogad uzņēmums sācis strādāt ar jaunu biznesa modeli, noslēdzot pirmo koncesijas līgumu ar labi zināmu zīmolu Hugo Boss, kas ļaus saņemt piegādes tieši no ražotāja, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas universālveikala direktore Dace Goldmane atklāj, ka saskaņā ar kompānijas veikto aptauju lielākā daļa jeb 60% klientu izvēlas Stockmann tāpēc, ka tā sortiments ir unikāls, bet 75% atzīst, ka apkalpošana ir tāda, ko nevar saņemt nekur citur Rīgā. «Un mēs būvējam biznesu uz to, ka veikala visās nodaļās kvalitātes prasības ir vienādas, apkalpošana būs vienāda. Ideāli, ja pārdevējs jau pasaka priekšā klientam, ko vēl vajadzētu,» tā direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārtrauks administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, ekspluatāciju, nodrošinot tikai tās uzturēšanu, pavēstīja VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Viņš skaidroja, ka ēkas ekspluatācijas beigu termiņš - 1.aprīlis tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018.gada valdības konceptuālo lēmumu.

Ivanovskis-Pigits norādīja, ka divu gadu laikā projekts netika apstiprināts - bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību. VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām. 2020.gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredīts – it kā visiem zināms jēdziens, tomēr nonākot situācijā, kad aizņēmums kļūst aktuāls pašam, rodas neskaitāmi jautājumi. Uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, kas Tev jāzina par jebkuru aizdevumu atbild West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs.

Vai varu saņemt aizdevumu arī nestandarta mērķiem?

Jā, ja cilvēks atnāk pie mums un atklāti izstāsta reālo situācija, mēs varam lemt par dažādu aizdevumu izsniegšanu. Piemēram, mums ir klienti, kas ar mūsu aizdevumu seguši komunālo maksājumu parādus. Bankas nekad šāda tipa kredītus neizsniegtu.

Vai varu saņemt aizdevumu, ja algu man maksā aploksnē?

Nē, jo neatbalstām ēnu ekonomiku. Ja Tavs ienākumu avots nav caurspīdīgs un netiek maksāti nodokļi, tad saņemt aizdevumu nevari.

Ko darīt, ja man pieteikta maksātnespēja un kredītu man nedod?

Maksātnespēja ir viens no zināmākajiem iemesliem, kāpēc kredītus atsaka bankas. Tāpēc mēs aicinām cilvēku uz sarunu, lai izvērtētu reālo situāciju. Ja atceramies, īpaši pēckrīzes gados, maksātnespējas process bija ierasta lieta daudzām ģimenēm Latvijā. Tomēr redzam, ka situācija ir mainījusies. Šiem pašiem cilvēkiem šobrīd bieži ir pastāvīgs darbs, stabili ienākumi, un arī no kļūdām viņi mācījušies vairāk nekā citi, kas šo pieredzi neizjuta uz savas ādas. Bieži tieši cilvēki ar maksātnespējas pieredzi ir labākie aizdevuma ņēmēji un atdēvēji. Kāpēc gan liegt viņiem šo iespēju? Pirms piešķiram vai atsakām kredītu, vienmēr noskaidrojam detaļas – varbūt esi bijis tikai galvotājs, un vai tāpēc šīs kļūdas dēļ uz visiem laikiem būtu Tev jāliedz iespēja aizņemties?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

VIDEO: Ir nauda, nav ko finansēt

Žanete Hāka, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus mainās gan politiskā spiediena dēļ, gan patērētāju prasību un paradumu maiņas dēļ un tas rada savdabīgu problēmu - nauda ir, bet nav ko finansēt. Kā to ir iespējams atrisināt un ko jums būtu jāzina par notiekošo?

Žanete Hāka 25. februārī uz sarunu aicināja Altero.lv līdzdibinātāju Artūru Kostinu, Blue Orange valdes priekšsēdētāju Dmitriju Latiševu un West Kredit valdes priekšsēdētāju Sergeju Maļikovu.

Video fragmenti:

00:00:20 - Uzņēmumi pamet Latviju

00:04:40 - Kur uzņēmējiem dabūt finansējumu

00:07:01 - Altero pieredze mazo uzņēmumu finansēšanā

00:08:49 - Kāds ir tirgus stāvoklis Lietuvā un kā var palīdzēt valdība

00:12:34 - Kāpēc Latvijai ir augstākas kredītu likmes Baltijā

00:15:05 - Vai Moneyval rekomendāciju ieviešana uzlabos situāciju

00:17:20 - Altero pētījums par uzņēmēju kreditēšanu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvo finansētāju aizdevumu apjoms uzņēmumiem palielinās; nākotnē to loma turpinās pieaugt, taču bankas, visdrīzāk, sektors neizkonkurēs.

Alternatīvo finansētāju aizdevumu apjoms uzņēmumiem aug, kā liecina novērojumi, aktīvākie aizņēmēji ir transporta, tirdzniecības, ražošanas sektors. Būtiskākie aspekti, kādēļ aizdevēji atsaka uzņēmumiem, ir pārāk liela ienākumu atkarība no dažiem klientiem, finanšu necaurspīdība vai īss darbības laiks. Tirgus dalībnieki prognozē, ka nākotnē šo aizdevēju loma turpinās pieaugt, taču bankas, visdrīzāk, sektors neizkonkurēs.

Apjomi pieaug

Kā liecina alternatīvo finansētāju sniegtie dati, šajā gadā aizdevumu apjomus plānots audzēt, un iezīmējas arī aktīvākās nozares aizdevumu saņemšanā. Tā pagājušajā gadā AS Capitalia tika izsniegts finansējums uzņēmumiem 10,5 miljonu eiro apmērā, savukārt šogad plānots šo apjomu dubultot līdz 20 miljoniem eiro, stāsta AS Capitalia vadītājs Juris Grišins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Dzirciema jaunajā projektā Baltozoli ieguldīti 2 miljoni eiro

Laura Mazbērziņa, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs Jaunsaules Nams nodevis ekspluatācijā daudzdzīvokļu namu Baltozoli. Projekts ir būvēts pēc pirmskara laika celtniecības metodēm no ķieģeļiem un monolītā betona. Projekta kopējās investīcijas sasniedz divus miljonus eiro, ko finansējis nebanku hipotekārais kreditētājs West Kredit.

«Lai arī šis būvniecības veids ir bijis salīdzinoši dārgs, mums ir izdevies piedāvāt konkurētspējīgu cenu jaunajiem dzīvokļiem. Iegādājoties dzīvokli, īpašumā nāk arī zeme,» saka Viesturs Vucāns, SIA Jaunsaules Nams dibinātājs un projekta idejas autors.

«Materiālu izvēle veicina mājas energoefektivitāti un samazina komunālo maksājumu apmēru, kas ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, par ko interesējas klienti. Baltozolos ir pieci stāvi, salīdzinoši neliels dzīvokļu skaits, vairums dzīvokļu vispieprasītākajā segmentā ir no 40 līdz 50 kvadrātmetru platībā,» informē Aldis Riekstiņš, SIA Latio valdes loceklis.

Projekta attīstītāja SIA Jaunsaules Nams šobrīd aktīvi labiekārto ēkas teritoriju. Šobrīd rezervēti 11 no 32 pieejamajiem dzīvokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik rudeni viens no svarīgākajiem biznesa vides pasākumiem ir Dienas Bizness TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kas šogad notiek 13. novembrī Hanzas Peronā.

Ierašanās pasākumā tikai ar ielūgumiem, taču šogad ceremoniju varēs vērot arī tiešraidē, ko nodrošinās TV24. Šogad pasākuma atbalstītāji ir Repharm, B-Bus un West Kredit.

Pasākumā tiks atklāts zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad izdevumā ir ne tikai 500 Latvijas lielākie uzņēmumi, bet pirmo reizi saraksts papildināts līdz 1000 uzņēmumiem. Izdevumā ir nozīmīgāko uzņēmumu finanšu rādītāji, svarīgāko Latvijas tautsaimniecības nozaru analīze un atspoguļotas tendences Latvijas ekonomikā, ekspertu viedokļi.

«Cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir izvērtusies par principiālu ģeopolitisku karadarbību, kurā visi līdzekļi attaisno mērķi. Aukstā kara frontē sabiedrība tiek baidīta ar terorismu. Diemžēl Latvijai ģeopolitiskais aukstais karš izmaksā pārāk dārgi, un, veidojot 2020. gada TOP 500, no lielāko uzņēmu saraksta var būt izkrituši uzņēmumi, kuri Moneyval nekritisku prasību dēļ būs pametuši Latviju un arī TOP 500. Prognozējot nākamo posmu ekonomikā, jāsecina, ka tam būs klimata pārmaiņu zīmogs un daudzām nozarēm tiks izrakstītas CO2 brilles,» atzīst Anita Kantāne, Dienas Biznesa galvenā redaktore un izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 12. līdz 15.martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā norisināsies izstāde "Māja I 2020", kurā varēs uzzināt par jaunumiem būvniecībā un vērot jaunāko produktu demonstrēšanu.

Četrās izstādes dienās divās hallēs un āra ekspozīcijā ar jaunākajām būvniecības tehnoloģijām un risinājumiem mājas būvniecībai no pamatiem līdz jumtam iepazīstinās vadošie ražotāji, tiešie piegādātāji un lielākie būvmateriālu tirdzniecības lielveikali.

Savus aktuālos piedāvājumus "Mājā I" prezentēs vairāk nekā 400 uzņēmumu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, Krievijas, Šveices, Čehijas un Lielbritānijas.

Būvmateriālus piedāvās ekovates ražotājs "Balticfloc", gāzbetona ražotājs "Bauroc", dabai draudzīgo, cementēto koka ēveļskaidu plātņu ražotājs "CEWOOD", "PAROC", "VASmann" un citi.

Plašā klāstā būs arī apdares materiāli - dažādu veidu iekšdurvis un ārdurvis, logi, vinila un koka grīdas, dažādi koka, mākslīgā akmens un stikla elementi gan iekšējai apdarei, gan māju fasādēm. Izstādē būs sastopami uzņēmumi "AKB Būve", "Brodoor", "Estēts", "i2", "Kāpņu stils", "PATA kokmateriāli", "Reaton", "Velux" un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar CBRE Baltics un nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem rīko konferenci Jauno nekustamo īpašumu tirgus un attīstība.

Nekustamā īpašuma tirgus ir lielu pārmaiņu priekšā, tāpēc šobrīd notiekošās aktivitātes ir dinamiskas, un to ietekmē dažādi faktori – gan pandēmijas radītie ierobežojumi un sekas, gan tehnoloģiju attīstība, finansējuma pieejamība, tāpat arī demogrāfiskais aspekts un ekonomiskā situācija valstī, kā arī politiskie lēmumi.

Covid-19 krīze ir būtiski paātrinājusi izmaiņas, kas jau bija iesākušās noteiktos nekustamo īpašumu tirgus segmentos. Fiziskie ierobežojumi arī negatīvi ietekmējuši tirdzniecības centrus un viesnīcas, saasinot diskusijas publiskajā telpā par ierobežojumu samērīgumu, valsts atbalstu un līdzšinējā biznesa modeļa maiņu industrijā. Tajā pat laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc privātmāju un nelielu dzīvokļu īres.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskatītais īpašums reģionos bieži vien tā arī paliek tikai tāls un neaizsniedzams sapnis, jo bankas aizdevumus īpašumiem ārpus Rīgas izsniedz nelabprāt. Kā variantu tās piedāvā aizņemties daudz dārgāko patēriņa kredītu.

Banku politika attiecībā uz aizdevumu izsniegšanu nav īpaši atsaucīga, un liela daļa plānu iegādāties īpašumu reģionos kredītu atteikumu dēļ tā arī paliek sapnis. Daļa banku, jau piesakoties kredīta konsultācijai, uzsver, ka tālākus reģionus nekreditē vispār, daļa apgalvo, ka aizdevumus reģioniem izsniedz, taču realitātē tā ir neliela daļa no saņemto pieteikumu apjoma.

“Pieprasījums pēc nekustamā īpašuma reģionos pēdējos gados ir bijis stabili mērens,” situāciju raksturo AS West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs, piebilstot, ka vienlaikus ir tikpat stabili augsts atteikumu skaits aizdevumiem, it īpaši banku sektorā. Līdz ar to reģionos darījumu ar nekustamo īpašumu, kuros tiek piesaistīts finansējums no trešās puses, ir maz gan dzīvokļu, gan privātmāju segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja jums mājās ir gadījusies kāda no Japānas Suntory ražotā viskija populārākajām markām, tad nesteidzieties ar atkorķēšanu, jo to cena otrreizējā tirgū drīzumā pieaugs un paša patēriņam iegūtā pudele var kļūt par investīciju. Suntory ir paziņojusi par divpadsmitgadīgā Hakushu un septiņpadsmitgadīgā Hibiki viskija markas pakāpenisku izņemšanu no tirdzniecības, sākot ar jūniju, ziņo Nikkei.

Pieprasījums pēc Japānas viskija pēdējos gados ir strauji audzis, un vēl pirms desmit gadiem netika paredzēts tik liels tā eksporta apjoms, tāpēc arī laikus nav ticis ieguldīts viskija spirtu destilācijā un nogatavināšanā, kas ir izraisījis izejvielu strauju sarukumu. Suntory sola, ka populārie Hakushu 12 un Hibiki 17 atgriezīsies plauktos, tomēr vien tad, kad jaunās investīcijas būs atsaukušās uz ražošanas jaudām. Eksperti lēš, ka Tokijas 2020. gada vasaras olimpiāde ir pats agrākais minējums, kad šīs markas varētu atgriezties tirgū, tomēr prognozes ir, ka tas notiks vēlāk.

Šis nav pirmais gadījums, kad japāņi vairs nespēj apmierināt globālo pieprasījumu pēc sava augsti vērtētā viskija. 2016. gada aprīlī Suntory paziņoja, ka iztukšoto krājumu dēļ pārtrauc Kakubin Black Label pārdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Revidēs arī kapitālismu

Didzis Meļķis, 28.09.2018

Leiboristu partija nosliecas uz atkārtotu referendumu par Brexit, kamēr partijā pašā domas dalās, kādai būtu jābūt aiziešanai no ES un vai vispār.

Foto: AFP/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu partiju kongresu nedēļā ķidāts tiek ne vien Brexit scenārijs, bet arī pastāvošā ekonomiskā kārtība.

Ir noslēdzies opozīcijā esošās britu leiboristu partijas kongress, kur lielā vienprātībā apstiprināta pretestība valdības aizvien izteiktāk īstenotajam «cietajam» izstāšanās no ES jeb Brexit scenārijam. Leiboristi arī patur spēkā aicinājumu uz ārkārtas vēlēšanām vai, ja tas neizdotos, tad uz atkārtotu referendumu, ja provizoriskais Dauningstrītas līgums ar Briseli neatbildīs partijas izvirzītajiem sešiem kritērijiem (skat. izcēlumu).

Premjeres Terēzas Mejas Konservatīvās partijas šāgada kongress Birmingemā sāksies svētdien, 30. septembrī, un ilgs līdz nākamajai trešdienai, un tā fokusā arī būs Brexit. Paralēli valdošās partijas oficiālajai sanākšanai desmit jūdzes nostāk notiks ar partijas Brexit kursu neapmierināto konservatīvo alternatīvais kongress, ziņo Sky News. Šis radikālākais spārns prasa bezkompromisu izstāšanos no ES, lai ko tas arī maksātu. Tā kā konservatīvo vidū aizvien ir arī pretējs viedoklis – ka ir jāpaliek ES –, tad ir izskanējuši ieteikumi šāda «supercietā» Brexit piekritējiem dibināt savu jaunu partiju, nevis vairot konservatīvo iekšējo šķelšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 349 954 eiro, tiks atjaunots Mežotnes baznīcas tornis, informē Rundāles novada dome.

Atjaunošana tiks veikta īstenojot pārrobežu projektu «Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rundālē, Raunā, Ropšā» (RUNRARO).

Rundāles novadā projekta ietvaros tiks rekonstruēts Mežotnes baznīcas tornis. Precīzu datu par Mežotnes baznīcas celtniecību nav, taču viena no hipotēzēm ir par baznīcas mūra ēkas celtniecību 17.gadsimta sākumā. Laika gaitā baznīcas tornis savu izskatu mainījis vairākkārt, tomēr greznāko veidolu – barokālu torni ar kupolu – ieguvis Latvijas brīvvalsts laikā.

1944.gadā kaujās pie Lielupes baznīca tiek sašauta, sagrautas torņa konstrukcijas. Pēc kara bija nesekmīgi mēģinājumi baznīcu atjaunot. Vēlāk sešdesmitajos gados baznīcā ierīkota minerālmēslu noliktava – tika izlauztas plašākas torņa un draudzes telpas durvis, logi un ailas daļēji aizmūrēti, baznīcas ēkai izveidota lēzena jumta konstrukcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Ērtāku risinājumu ietekmē cilvēki kļūst nepacietīgāki

Anda Asere, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrība pierod pie ērtiem risinājumiem, jo īpaši jaunākā paaudze, kas to ietekmē kļūst arvien nepacietīgāka.

Tā šodien notiekošajā jaunuzņēmumu konferencē “Slush” norādīja Sebastians Semjatkovskis (Sebastian Siemiatkowski), “Klarna” izpilddirektors. “Klarna” ir Zviedrijas norēķinu uzņēmums, kas pēc nesenās finansējuma piesaistes sasniedza 5,5 miljardu dolāru vērtību, tādējādi kļūstot par Eiropas vērtīgāko finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu.

“Savā ziņā lietotāja pieredze atspoguļo visu biznesu. Mēs daudz strādājam ar e-komercijas kompānijām un es satieku daudzus mazumtirdzniecības uzņēmumu vadītājus, kam ir dabiski būt savos fiziskajos veikalos, bet nereti šķiet, ka viņi nav apmeklējuši savu internetveikalu,” teic S. Semjatkovskis. Viņu mulsina, kādā mērā reizēm uzņēmumi neņem vērā lietotāja pieredzi un neapzinās tās nozīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #31

DB, 11.08.2020

Dalies ar šo rakstu

Mantojumā no Covidkrīzes nākamās pasaules valstu valdības un tautas saņems parādu, kas radies, lai glābtu valstu ekonomikas.

"Dienas Biznesa" aptaujātie eksperti norāda, ka palīdzībā saņemtie finanšu līdzekļi ir jāizmanto pārdomāti, lai veicinātu ekonomikas straujāku attīstību ilgtermiņā.

Otrs ieteikums – samazināt budžeta izdevumus jau šodien, lai nebūtu jāveic pārmērīga izdevumu samazināšana nākotnē.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 11. augusta numurā:

  • viedokļi - ko nozīmē parādsaistību pieaugums?
  • statistika - uzņēmumu un iedzīvotāju atliktās saistības
  • aktuāli - ēnu ekonomiku var sekmēt izklaides vietu darbs līdz pusnaktij
  • tēma - mantojumā no Covidkrīzes pasaule saņems parādu
  • komandējumi - ministriju komandējumos nemainīgi dominē Brisele
  • nozares fokusā - zaļā kursa interpretācijas apdraud kūdras nozari Latvijā
  • tirdzniecība - IT produktu pārdošanas pieredze Covid laikā uzņēmumam "Elko Grupa"
  • dzīvesstils - lielākais konkurents fitnesa zālei ir dīvāns, pārliecināts "MyFitness" radītājs Erki Torns
  • brīvdienu ceļvedis - Edgars Vizulis, Skrundas muižas padomes loceklis

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Divos gados 31 zinātņietilpīgs jaunuzņēmums

Anda Asere, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnes komercializācijas platformas "Commercialization Reactor" akselerācijas programmā kopš 2018. gada ir piedalījusies 31 komanda.

22 komandas ir pabeigušas programmu, bet deviņas vēl ir attīstības procesā. Kopumā piecās akselerācijas programmās saņemti 208 pieteikumi, informē Nikolajs Adamovičs, "Commercialization Reactor" dibinātājs.

Latvijā darbojas trīs akselerācijas fondi – "Buildit", "Commercialization Reactor" un "Overkill Ventures". Katrs no tiem vairāku desmitu uzņēmumu atbalstam no finanšu institūcijas "Altum" saņēmis piecus miljonus eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Akselerācijas fondu pārvaldītāji veic ieguldījumus inovatīvos un agrīnas attīstības stadijas startup jeb jaunuzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu. Finansējums tiek sniegts divos posmos – pirmssēklas un sēklas naudas ieguldījumu veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd ir ļoti lielas bažas, ka Baltijas valstis, it īpaši Latvija, uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam Covid-19 izraisītajā krīzē novirzīs daudz mazāk līdzekļu, nekā tika plānots, un tas radīs atpalicību nākotnē, sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Pašlaik izskatās, ka Baltijas valstīs krīzes laikā no valsts puses pandēmijas pārvarēšanai būs tērēts divas reizes mazāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Ja gala rezultātā Latvijā tie būs daži procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP) - ne tuvu astoņiem, desmit vai 15%, kā tas izskatās daudzās citās ES dalībvalstīs -, tad mēs nebūsim izmantojuši iespējas, kuras varētu dot pozitīvu grūdienu ekonomikai," uzsvēra Vilks.

Viņš arī brīdināja, ja izrādīsies, ka šī nauda nav izmantota, tas radīs Latvijas tālāku atpalicību no kaimiņiem, kas netiks piedots.

Tāpat Vilks norādīja uz to, ka, atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, atbalsta nauda pie mums ir ļoti maz sasniegusi mājsaimniecības un konkrētus cilvēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mēs pagaidām neesam tirgus līderi, kas nozīmē, ka dažas vietējās kompānijas strādā ar lielāku apgrozījumu. Tajā pašā laikā tas norāda uz to, kā citu valstu bizness skatās uz Latviju. Ir bijušas Latvijā franču, zviedru kompāniju pārstāvniecības. Šīm kompānijām ir miljardu apgrozījums elektromateriālu tirgū pasaulē. Šīs kompānijas ir prom. Aiziešanas iemesli – neparedzama valsts nodokļu politika, ar ko grūti rēķināties".

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Baltijas Elektro Sabiedrība valdes loceklis Oļegs Kolomijcevs.

Vēl 1.jūnija Dienas Biznesā lasi:

  • Statistika - Ierobežojumi ietekmē preču tirdzniecības veidus
  • Tēma - Jāļauj strādāt visiem
  • Brīdis, kad preces vairs nevar stāvēt un pircēji grib pirkt
  • Nevar klātienē – pērk internetā
  • Finanses - DelfinGroup rudenī īstenos akciju sākotnējo publisko piedāvājumu biržā
  • Zaļais finanšu pasaulei būs fokusā – par to šis ir pēdējais brīdis domāt
  • Portrets - Aigars Ruņģis, SIA Valmiermuižas alus darītavas saimnieks
  • Infrastruktūra - Ķekavas apvedceļa PPP: raitāka un drošāka satiksme un pozitīvs signāls ārvalstu investoriem
  • Tendences - Vesela paaudze, kas nav redzējusi inflāciju
  • DB konferences - Alternatīvu banku aizdevumiem netrūkst
  • Latvija joprojām kā izņēmums Baltijā
  • Brīvdienu ceļvedis - Linda Mūrniece, viesnīcas Hotel Roma vadītāja
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

OPEC krievu rulete un citas nianses

AS SEB banka makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Intriga naftas tirgū par to, kāda tuvākajos gados būs naftas cena, pieaug. Lūk, dažas nianses. Naftas cena šobrīd ir atkāpusies no sasniegtajiem augstumiem un pastāv apstākļi, kas var likt cenai kritumu turpināt. Viens no tiem ir tirgū izveidojies lielākais spekulatīvais burbulis vēsturē. Tādēļ iespējams, ka izpārdošana turpināsies.

Taču fokusā ir arī OPEC, kas spēlē krievu ruleti ar globālo pieprasījumu. Respektīvi, ja pieprasījums nākamajos divos gados strauji pieaugs (+2.1% gadā), tad OPEC būs savu panācis.

Kartelis varēs atcelt ierobežojumus un paziņot par uzvaru: augstākas cenas, zemāki krājumi. Ja pieprasījums kāps vidējā tempā (piemēram, + 1.8% gadā), tad OPEC joprojām būs labi. Taču tas nevarēs atcelt ierobežojumus un nāksies turpināt regulēt piedāvājumu.

Savukārt, ja pieprasījuma pieaugums būs tikai 1.3% apmērā, kā prognozē SEA, tad OPEC būs sprukās. Pieprasījums pēc OPEC naftas 2019. gadā saruks līdz 31.7 miljoniem barelu. Tādā gadījumā OPEC papildus pašreizējam ieguves samazinājumam (1.5 m/b) vajadzēs pievienot vēl 0.8 miljonu barelu, lai saglabātu kontroli pār cenām. Alternatīva būs pieņemt sakāvi un atkal atgriezties pie stratēģijas «apjoms vispirms, tad cena», kā tas notika 2014. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara

Anda Asere, 13.10.2018

«Ar laiku uzņēmēji iemācās izvairīties no grābekļiem, vadoties pēc intuīcijas,» uzskata Artis Kehris, apdrukas platformas «Printify» līdzdibinātājs.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13. oktobris tiek dēvēts par «Day for Failure» jeb kļūdu atzīšanas vai pat svinēšanas dienu; par neveiksmēm biznesā arvien atvērtāk runā arī pie mums, pagaidām visaktīvākie šajā jomā ir jaunuzņēmumi

«Jebkurš uzņēmējs nemitīgi pieļauj kļūdas, tāpēc man ir ļoti grūti izcelt vienu īpašu neveiksmi. Prātā nāk gan neveiksmīgi izvērtēti un izvēlēti biznesa modeļi, nespēja izvēlēties virzienu vai klientu tipu, fokusa trūkums, nerūpēšanās par uzņēmuma reputāciju, ilgstoša uzņēmuma produkta neattīstīšana, nepareizs «taimings» u.c. Tāpat kā programmēšanā – lielās kļūdas parasti ir vairāku mazu kļūdu un neveiksmju kopums,» saka Artis Kehris, apdrukas platformas «Printify» līdzdibinātājs. Arī fotoizglītības platformas «iPhone Photography School» līdzīpašnieks Uģis Balmaks norāda, ka kļūdas ir normāla darba sastāvdaļa un būtu naivi sagaidīt, ka kaut kas ievērības cienīgs var tikt sasniegts, procesā nepieļaujot kļūdas. «Visas lielākās kļūdas mūsu biznesā ir reducējamas uz sliktiem lēmumiem par darbinieku pieņemšanu darbā. Sekas bijušas dažādas, bet vienmēr ļoti nepatīkamas: no darbinieka, kas no mums zaga naudu, līdz tam, ka visa komanda gadu no vietas strādā pie nepareizā projekta,» viņš dalās pieredzē. No tā uzņēmums ir mācījies un darbinieku atlases process kļuvis daudz stingrāks. Pirms atrast īsto darbinieku, šobrīd katrai vakancei «iPhone Photography School» izskata aptuveni 500 pieteikumus. Lai to varētu atļauties, tiek pieņemti darba pieteikumi no visas pasaules.

Komentāri

Pievienot komentāru