Politika

Zelenskis: Ukraina iesniedz pieteikumu paātrinātai uzņemšanai NATO

LETA--INTERFAX-UKRAINA, 30.09.2022

Jaunākais izdevums

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien paziņoja, ka Ukraina iesniedz pieteikumu paātrinātai uzņemšanai NATO.

Kā norādīja Zelenskis, Ukrainai ir juridiski jāfiksē viss, kas faktiski jau ir sasniegts.

"Mēs esam sabiedrotie de facto. Tas jau ir sasniegts. De facto mēs jau esam nogājuši ceļu uz NATO. De facto mēs jau esam pierādījuši savietojamību ar alianses standartiem, tie ir reāli Ukrainai - reāli kaujas laukā un visos mūsu mijiedarbības aspektos. Mēs uzticamies viens otram, palīdzam viens otram un aizsargājam viens otru. Tā arī ir Ziemeļatlantijas alianse," videovēstījumā sacīja Zelenskis.

"Šodien Ukraina iesniedz pieteikumi to darīt de jure. Izmantojot procedūru, kas atbildīs mūsu nozīmei visas mūsu kopienas aizsardzībā. Paātrinātā veidā. Mēs zinām, ka tas ir iespējams," piebilda prezidents.

Viņš atgādināja, kā šogad Somija un Zviedrija sāka pievienoties aliansei bez dalības rīcības plāna.

"Tas ir godīgi. Tas ir godīgi arī pret Ukrainu. Tā ir nostiprināšana līguma līmenī tam, kas dzīvē jau ir sasniegts un kas ir mūsu vērtības," sacīja Zeļenskis.

Zelenski arī norādīja, ka Ukraina apzinās, ka tam būs nepieciešama visu alianses dalībvalstu vienprātība.

"Tāpēc, kamēr tas notiks, mēs piedāvājam īstenot mūsu priekšlikumus par drošības garantijām Ukrainai un visai Eiropai saskaņā ar Kijivas drošības līgumu – Kijivas drošības paktu, kas ir izstrādāts un iesniegts mūsu partneriem. Drošībai nav alternatīvu. Taču mums ir vajadzīga apņēmība to garantēt," paziņoja Zelenskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO, VIDEO: NATO gadadienas ceļojumā uzņēmēji dalās pieredzē un diskutē par nākotni

Db.lv, 17.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somija 4.aprīlī oficiāli kļuvusi par 31.NATO dalībvalsti, noslēdzot iestāšanās procesu ar nepieciešamo dokumentu deponēšanu.

Pēc dokumentu saņemšanas "mēs tagad varam pasludināt Somiju par Ziemeļatlantijas līguma 31.dalībvalsti," paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kas pārstāv oficiālo alianses dibināšanas līguma teksta glabātājvalsti.

Iestāšanās dokumentus Blinkenam Briselē iesniedza Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlējies aizcirst NATO durvis, bet šodien pasaule redz, ka viņš kļūdījies un ka agresija un iebiedēšana nedarbojas.

"Somijai tagad ir spēcīgākie draugi un sabiedrotie visā pasaulē," norādīja Stoltenbergs.

Vēlāk pēcpusdienā Briselē pie NATO galvenās mītnes tiks pacelts Somijas valsts karogs. Saskaņā ar alfabētisko kārtību angļu valodā, tas atradīsies starp Igaunijas un Francijas karogiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Zelenskis: Krievijas iesaldētie aktīvi ir jāizmanto, lai aizsargātos no tās agresijas

LETA, 12.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iesaldētie aktīvi ir jāizmanto, lai aizsargātos no tās agresijas, žurnālistiem preses konferencē uzsvēra Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš ceturtdien Rīgas pilī tikās ar Latvijas prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Viņš uzsvēra, ka gan Latvijai, gan citām valstīm, kas atbalsta ukraiņu cīņu pret Krievijas agresiju, arī turpmāk jāstrādā kopā ar Ukrainu maksimāli efektīvi un saliedēti, lai Ukraina uzvarētu Krieviju. Zelenskis norādīja, ka tikšanās laikā ar Latvijas prezidentu pārrunāti Ukrainas veicamie darbi. Tāpat viņš informēja par situāciju kara frontē, Ukrainas aizsardzības vajadzībām, kā arī par tālākajiem plāniem.

"Mums ir produktīvāk jāstrādā Eiropas valstu aizsardzības jomā. Eiropai ir jābūt pašpietiekamai savā aizsardzībā, lai arī kādā veidā Krievija apdraudētu Ukrainu un lai arī ko Krievija būtu padarījusi par savu mērķi. Eiropai ir jāmāk atbildēt. Tai ir tiesības aizsargāties. Ukraina kopā ar partneriem strādās pie tā, lai Eiropā tiktu izveidots jauns arsenāls un attīstīta militārā industrija, lai nepieļautu Krievijas agresiju pret Eiropu," sacīja Ukrainas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

NATO sola militāro palīdzību Ukrainai 2025.gadā vismaz 40 miljardu eiro apmērā

LETA--AFP/UKRAINSKA PRAVDA/BBC, 11.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO līderi trešdien alianses samitā Vašingtonā apsolīja, ka nākamgad Ukrainai tiks piešķirta militārā palīdzība vismaz 40 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu tai cīnīties pret Krieviju.

Alianses līderi vienojās, ka NATO dalībvalstīm jāpiešķir ilgstoša palīdzība drošības jomā Ukrainas bruņotajiem spēkiem, un uzņēmās saistības par militārās palīdzības apjomu 2025.gadam.

"Mēs apstiprinām apņēmību atbalstīt Ukrainu, lai attīstītu spēku, kas spētu uzvarēt Krievijas agresiju šodien un apturēt to nākotnē. Alianses dalībvalstis ar proporcionāliem ieguldījumiem ir nodomājušas piešķirt minimālo bāzes finansējumu 40 miljardu eiro apmērā nākamā gada laikā, un piešķirt drošības palīdzību ilgtspējīgā līmenī, lai Ukraina uzvarētu," teikts samita deklarācijā, kas tika vienprātīgi pieņemta.

Alianse arī uzņēmās saistības par ilgtermiņa palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem, lai nodrošinātu militāro palīdzību Ukrainai stabilā līmenī, ņemot vērā Ukrainas vajadzības, nacionālās budžeta procedūras un divpusējās vienošanās drošības jomā, kuras NATO dalībvalstis ir noslēgušas ar Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien savā vakara videouzrunā paziņoja, ka vēlas Ukrainas aizsardzības rūpniecības paplašināšanu ar Rietumu investīciju palīdzību.

Zelenskis sacīja, ka viņš lūdz starptautiskos partnerus, kuriem nav savu ražošana jaudu, ieguldīt līdzekļus Ukrainas aizsardzības nozarē, lai kopīgi ražotu ieročus un stiprinātu fronti karā pret Krieviju.

Lūgums izteikts saistībā ar Ukrainas lielo atkarību no Rietumu ieroču piegādēm un Kijivas ilgo gaidīšanu uz jaunu ASV palīdzību, kas aizkavējās politiska strīda dēļ ASV Kongresā.

Zelenskis sacīja, ka ASV ieroču piegāžu aizkavēšanās par sešiem mēnešiem ir izraisījusi lielas problēmas frontē un Kijiva cer tās apspriest Ukrainas kontaktgrupas sanāksmē piektdien.

Tagad, kad ir pieņemti politiskie lēmumi, nākamais solis ir radīt skaidrību par attiecīgajiem ieročiem un loģistiku, sacīja Zelenskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiālā vizītē Latvijā šodien ieradīsies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, informēja Latvijas Valsts prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Ukrainas prezidenta oficiālā vizīte sāksies plkst.16.15 ar viņa sagaidīšanas ceremoniju pie Rīgas pils, kam sekos Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un Zelenska oficiālais foto un ieraksts viesu grāmatā.

Zelenska vizītes laikā iecerētas Latvijas un Ukrainas delegāciju sarunas, pēc kurām plkst.17.25 notiks Rinkēviča un Zelenska kopīgā preses konference. Paredzēts, ka preses konferencē Rinkēvičs izziņos jauno Latvijas palīdzības pakotni Ukrainai.

Savukārt plkst.18.05 Zelenskis tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS), kam plkst.19.10 sekos tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).

Plānots, ka Ukrainas prezidenta vizītes laikā Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) un Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba parakstīs līgumu par abu valstu tehnisku un finansiālu sadarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francija ir apņēmusies gādāt par Lietuvas un visa Baltijas reģiona drošību, tikšanās laikā ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu trešdien Parīzē paziņojis Rlizejas pils saimnieks Emanuels Makrons.

"Francija izjūt solidaritāti ar Lietuvu austrumu flangā, un es vēlētos atkārtoti apliecināt Francijas spēcīgo apņemšanos gādāt par Lietuvas un visa Baltijas reģiona drošību un stabilitāti," kopīgajā preses konferencē uzsvēra Makrons.

Francijas prezidents atgādināja, ka tikšanās ar Nausēdu notiek pirms jūlijā Viļņā gaidāmā NATO samita, kas ir īpaši nozīmīgs, turpinoties Krievijas karam pret Ukrainu.

Makrons arī pieminēja Francijas līdzdalību NATO patrulēšanas misijā Baltijas valstu gaisa telpā, norādot, ka Francijas "ieguldījums NATO austrumu flanga stiprināšanā ir liels".

Makrons piebilda, ka ar Nausēdu runājis arī par pretgaisa aizsardzību un palīdzību Ukrainai, kā arī par "spēcīgāku, energoneatkarīgu Eiropu", migrācijas problēmām un enerģētiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aizsardzības un drošības industrija ir Latvijas ekonomikas lielā iespēja

Jānis Goldbergs, 21.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas galvaspilsētā šodien sākas NATO samits, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta alianses reakcijai uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu un Kijivas vēlmei kļūt par NATO dalībvalsti.

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis atbalsta Kijivas prasību, lai Ukraina Viļņā saņemtu nepārprotamu signālu, ka pēc kara beigām tā kļūs par alianses dalībvalsti.

Tomēr tādas lielvaras kā ASV un Vācija nevēlas iet tālāk par alianses 2008. gadā doto solījumu, ka Ukraina kaut kad abstraktā nākotnē pievienosies NATO, nenosakot nekādu konkrētu grafiku uzņemšanas procesam.

Tajā pašā laikā paredzēts apspriest drošības garantijas Ukrainai, kamēr tā nekļūs par pilntiesīgu alianses dalībvalsti.

Samita dienaskārtībā ir arī jauno reģionālo aizsardzības plānu apstiprināšana un Zviedrijas uzņemšana aliansē, kā arī dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts prezidents apšauba Kariņa lidojumu ar privātajām lidmašīnām samērīgumu

LETA, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) trešdien ieteikusi uzsākt ar Ukrainu sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), neskatoties uz nepilnībām korupcijas apkarošanā un nepietiekamu tā dēvēto oligarhu ietekmes ierobežošanu.

Pirms pirmās sarunu kārtas jāpabeidz šajās jomās nepieciešamās reformas, kā arī jāgarantē nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzība, paziņojusi EK.

Ukrainas valdība demonstrējusi ievērojamu institucionālā spēka, apņēmības un funkcionēšanas spēju līmeni, norādīja EK.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka EK ieteikums sākt oficiālas sarunas ar Ukrainu par dalību ES ir pareizais solis Kijivai un Eiropai.

"Šodien Ukrainas un visas Eiropas vēsture ir spērusi pareizo soli," paziņoja Zelenskis. "Mūsu valstij jābūt Eiropas Savienībā."

EK prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē pavēstīja, ka ukraiņi dziļi reformējuši valsti pat kara laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksmē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu.

"Kopā ar Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministriem nolēmām uzsākt Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi. Šī iniciatīva militāri būtiski stiprinās mūsu valstu spējas aizsargāt savas robežas, nodrošinot iespējamā pretinieka kustības aizkavēšanu un bloķēšanu. Šis būs kopējs Baltijas valstu projekts un palīdzēs arī NATO aizsardzības plānu ietvaros," pauž aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Lai atturētu un bloķētu jebkādu potenciālu agresorvalsts militāru agresiju pret Baltijas valstīm, plānots nākotnē attīstīt un izvietot dažādus pretmobilitātes pasākumus pie NATO un Eiropas Savienības ārējās robežas.

Tāpat tikšanās laikā aizsardzības ministri, uzsverot pretgaisa aizsardzības spēju attīstību, kā būtisku Baltijas reģiona aizsardzības sastāvdaļu un turpinot raķešu artilērijas spējas ieviešanu, parakstīja Raķešu artilērijas sadarbības nodoma vēstuli, lai pilnveidotu savstarpējo sadarbību apmācībā, sistēmu uzturēšanā un pārrobežas darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku

Māris Ķirsons, 02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdība ir pieņēmusi ļoti gudrus lēmumus attiecībā uz investīcijām aizsardzības jomā, kas ļaus ne tikai sevi aizstāvēt, bet arī veiksmīgāk sadarboties ar citu NATO valstu vienībām, intervijā uzsvēra ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons.

"Mūsu divpusējo attiecību ziņā ļoti svarīgi ir tas, ka ASV prezidents ir vairākkārt apliecinājis mūsu gatavību aizstāvēt katru sprīdi NATO teritorijas. Un Latvijai varu tikai vēlreiz atkārtot, ka esam apņēmības pilni," norādīja Robinsons, kurš darbu Latvijā sāka janvāra beigās.

Ir skaidrs, ka NATO ar lielu apņēmību turpinās nostiprināt mūsu aizsardzības un atturēšanas spējas, bet par konkrētiem lēmumiem attiecībā uz nākotni varēs uzzināt pēc gaidāmā NATO samita, norādīja vēstnieks.

"Tāpat esam apņēmušies turpināt savu rotācijas tipa militāro klātbūtni jūsu valstī. Šo savu klātbūtni mēs uzturēsim kā pastāvīgu," piebilda vēstnieks. Šomēnes notiks vienas no lielākajām karaspēka mācībām "Baltops", kurās ASV strādās kopā ar Latviju, lai palielinātu spējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukraina un Eiropas Savienība (ES) rīkos samitu 3.februārī Kijivā, lai apspriestu finansiālo un militāro atbalstu, pirmdien paziņoja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska birojs.

Zelenskis apsprieda šīs augsta līmeņa tikšanās detaļas telefonsarunā ar Eiropas Komisijas (EK) prezidenti Urzulu fon der Leienu. Tā bija viņa pirmā telefonsaruna šogad.

"Puses apsprieda gaidāmos rezultātus nākamajam Ukrainas-ES samitam, kas tiks rīkots 3.februārī Kijivā, un vienojās pastiprināt sagatavošanas darbus," teikts Zelenska biroja paziņojumā.

Abi līderi runāja par "piemērotu" ieroču piegādi un jaunu finansiālā atbalsta programmu Ukrainai 18 miljardu eiro apmērā. Zelenskis centās panākt, lai pirmais šīs palīdzības maksājums tiktu nosūtīts jau šomēnes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukraina gatavojas palielināt elektroenerģijas eksportu uz Eiropas Savienību (ES), trešdienas vakarā savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Gatavojamies palielināt mūsu elektrības eksportu patērētājiem Eiropas Savienībā. Neraugoties uz šādu karu, mēs esam nodrošinājuši rekordtermiņu Ukrainas energotīkla pievienošanai visas Eiropas energosistēmai. Mūsu eksports ļauj mums ne tikai gūt valūtas ienākumus, bet arī palīdzēt mūsu partneriem izturēt Krievijas enerģētisko spiedienu," sacīja Zelenskis.

Prezidents uzsvēra, ka varas iestādes pakāpeniski padara Ukrainu par vienu no Eiropas enerģētiskās drošības garantiem tieši uz elektroenerģijas iekšējās ražošanas rēķina.

Ukrainas ienākumi par elektroenerģijas eksportu uz ES pirmajās 27 dienās kopš šī eksporta sākuma jau ir pārsnieguši 500 miljonus grivnu (13,3 miljonus eiro). Šis eksports veikts, izmantojot pārrobežu savienojumus ar Rumāniju un Slovākiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainā no ceturtdienas tiek ieviesti elektroenerģijas patēriņa ierobežošanas pasākumi, kas tiks īstenoti no plkst.7 līdz 22, ziņo uzņēmums "Ukrenergo".

Elektrības atslēgšana būs secīga un ilgs ne vairāk kā četras stundas, norāda uzņēmums. Iedzīvotāji par izslēgšanas grafiku var uzzināt savu reģionālo energokompāniju vietnēs.

"Ukrenergo" lēmumu par elektrības atslēgšanu dēvē par piespiedu soli un atgādina, ka kopš 10.oktobra Ukrainas energosistēmai ir veikts vairāk uzbrukumu no Krievijas puses nekā visos astoņos kara mēnešos.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis ukraiņus censties apzināti taupīt elektroenerģiju.

Krievijas karaspēks jau gandrīz divas nedēļas intensīvi ar raķetēm, droniem un citiem ieročiem uzbrūk Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai, sākot jaunu fāzi šajā karā un vēl vairāk pārbaudot ukraiņu izturību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmākajos gados Baltijas valstu aizsardzība maksās dārgi un tām būs nepieciešams apjomīgs NATO sabiedroto atbalsts, trešdien Valsts kancelejas organizētajā diskusijā "Latvijas 20 gadi NATO un ES" uzsvēra Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.

Rostoks norādīja, ka Krievija tuvākajos gados būs nopietns apdraudējums, tāpēc Baltijas valstīm būs aktīvi jāizstāv savas intereses starptautiskajā mērogā, jāstrādā un jākomunicē ar sabiedrotajiem, lai izskaidrotu savu īpašo situāciju. "Mums būs daudzas cīņas priekšā. Baltijas valstu aizsardzība maksās dārgi, un nevarēsim vieni paši to izdarīt," izteicās Rostoks.

Pat ja aizsardzībai valstis novirzīs 3% no iekšzemes kopprodukta un un vēl lielāku daļu sabiedrības iesaistīs valsts aizsardzībā, ar to varētu būt par maz un būs vajadzīga, iespējams, vēl lielāka sabiedroto klātbūtne, kā arī finansiāls un materiāltehniskais ieguldījums.

Rostoks atgādināja, ka viena lieta ir iegādāties aizsardzības sistēmas pašiem, bet otra ir NATO sabiedrotajiem izvietot pie mums savu bruņojumu uz laiku, attiecīgi šādi sargājot Baltijas drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rumānijā, paplašinot pašreizējo militāro kompleksu, tiek būvēta lielākā NATO militārā bāze Eiropā, vēsta televīzijas kanāls "Euronews".

2,5 miljardus eiro vērtais projekts paredz kompleksu izveidot 2800 hektāru platībā. Tajā varētu izvietot līdz 10 000 NATO karavīru un viņu ģimenes locekļu. Kompleksā plānots izbūvēt skrejceļus, angārus, skolas, veikalus un slimnīcu.

Darbs pie NATO bāzes ir sākts ar pamata infrastruktūras, piemēram, pievedceļu un elektrotīklu būvniecību, un drīzumā tiks sākta jauna skrejceļa izbūve paralēli esošajam.

Tiek ziņots, ka valsts valdība ir piešķīrusi 2,5 miljardus eiro projektam, kas bāzi Konstancas apgabalā pārveidos par nozīmīgāko NATO objektu Eiropā. Gaidāms, ka jaunā bāze būs plašāka par līdzīgo Ramšteinas bāzi Vācijā.

Projekts paredz pielāgotas dzīvojamās telpas, bērnudārzus, bērnudārzus, skolas, veikalus, aptiekas, slimnīcu, un citu nepieciešamo infrastruktūru karavīriem un viņu ģimenēm. Jaunajā ģeopolitiskajā kontekstā, kad aiz Rumānijas robežas notiek karš, bāzes izveide stiprinās NATO austrumu flangu, norāda televīzijas kanāls.

Komentāri

Pievienot komentāru