Politika

Zelenskis: Ukraina iesniedz pieteikumu paātrinātai uzņemšanai NATO

LETA--INTERFAX-UKRAINA, 30.09.2022

Jaunākais izdevums

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien paziņoja, ka Ukraina iesniedz pieteikumu paātrinātai uzņemšanai NATO.

Kā norādīja Zelenskis, Ukrainai ir juridiski jāfiksē viss, kas faktiski jau ir sasniegts.

"Mēs esam sabiedrotie de facto. Tas jau ir sasniegts. De facto mēs jau esam nogājuši ceļu uz NATO. De facto mēs jau esam pierādījuši savietojamību ar alianses standartiem, tie ir reāli Ukrainai - reāli kaujas laukā un visos mūsu mijiedarbības aspektos. Mēs uzticamies viens otram, palīdzam viens otram un aizsargājam viens otru. Tā arī ir Ziemeļatlantijas alianse," videovēstījumā sacīja Zelenskis.

"Šodien Ukraina iesniedz pieteikumi to darīt de jure. Izmantojot procedūru, kas atbildīs mūsu nozīmei visas mūsu kopienas aizsardzībā. Paātrinātā veidā. Mēs zinām, ka tas ir iespējams," piebilda prezidents.

Viņš atgādināja, kā šogad Somija un Zviedrija sāka pievienoties aliansei bez dalības rīcības plāna.

"Tas ir godīgi. Tas ir godīgi arī pret Ukrainu. Tā ir nostiprināšana līguma līmenī tam, kas dzīvē jau ir sasniegts un kas ir mūsu vērtības," sacīja Zeļenskis.

Zelenski arī norādīja, ka Ukraina apzinās, ka tam būs nepieciešama visu alianses dalībvalstu vienprātība.

"Tāpēc, kamēr tas notiks, mēs piedāvājam īstenot mūsu priekšlikumus par drošības garantijām Ukrainai un visai Eiropai saskaņā ar Kijivas drošības līgumu – Kijivas drošības paktu, kas ir izstrādāts un iesniegts mūsu partneriem. Drošībai nav alternatīvu. Taču mums ir vajadzīga apņēmība to garantēt," paziņoja Zelenskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukraina gatavojas palielināt elektroenerģijas eksportu uz Eiropas Savienību (ES), trešdienas vakarā savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Gatavojamies palielināt mūsu elektrības eksportu patērētājiem Eiropas Savienībā. Neraugoties uz šādu karu, mēs esam nodrošinājuši rekordtermiņu Ukrainas energotīkla pievienošanai visas Eiropas energosistēmai. Mūsu eksports ļauj mums ne tikai gūt valūtas ienākumus, bet arī palīdzēt mūsu partneriem izturēt Krievijas enerģētisko spiedienu," sacīja Zelenskis.

Prezidents uzsvēra, ka varas iestādes pakāpeniski padara Ukrainu par vienu no Eiropas enerģētiskās drošības garantiem tieši uz elektroenerģijas iekšējās ražošanas rēķina.

Ukrainas ienākumi par elektroenerģijas eksportu uz ES pirmajās 27 dienās kopš šī eksporta sākuma jau ir pārsnieguši 500 miljonus grivnu (13,3 miljonus eiro). Šis eksports veikts, izmantojot pārrobežu savienojumus ar Rumāniju un Slovākiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainā no ceturtdienas tiek ieviesti elektroenerģijas patēriņa ierobežošanas pasākumi, kas tiks īstenoti no plkst.7 līdz 22, ziņo uzņēmums "Ukrenergo".

Elektrības atslēgšana būs secīga un ilgs ne vairāk kā četras stundas, norāda uzņēmums. Iedzīvotāji par izslēgšanas grafiku var uzzināt savu reģionālo energokompāniju vietnēs.

"Ukrenergo" lēmumu par elektrības atslēgšanu dēvē par piespiedu soli un atgādina, ka kopš 10.oktobra Ukrainas energosistēmai ir veikts vairāk uzbrukumu no Krievijas puses nekā visos astoņos kara mēnešos.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis ukraiņus censties apzināti taupīt elektroenerģiju.

Krievijas karaspēks jau gandrīz divas nedēļas intensīvi ar raķetēm, droniem un citiem ieročiem uzbrūk Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai, sākot jaunu fāzi šajā karā un vēl vairāk pārbaudot ukraiņu izturību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija izstrādājusi vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību.

Vadlīnijas piedāvā vienotu metodiku publiskā būvdarbu līguma cenas vienas komponentes sadārdzinājuma novērtēšanai, kā arī norāda uz faktoriem, kas būtu vērā ņemami, vienojoties par būvmateriālu sadārdzinājuma kompensēšanu.

“Būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšana šobrīd ir ļoti aktuāla dēļ Krievijas agresijas Ukrainā izraisītā neprognozējamā būvmateriālu cenu sadārdzinājuma un piegādes traucējumiem. Būvniecības nozarē izveidojušies apstākļi būtiski apgrūtina iepriekš uzsākto projektu īstenošanu atbilstoši uzņemtām saistībām. Līdz ar to līgumu grozījumi, vienojoties par solidāro sadārdzinājuma kompensēšanu, būtu efektīvs instruments publisko būvdarbu līguma vadībai un veiksmīgai pabeigšanai,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Latio: Igaunijas Ārlietu ministrija izsludina publisku izsoli zemes gabalam Vidus ielā 2

Reklāmraksts, 11.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiāls paziņojums par Vidus ielu 2, Rīga, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valstsīpašumu likuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastravienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašumatiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 900 000 EUR. Izsoles drošības naudair 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

ST: Latvija ievērojami apsteidz Igauniju mikroģenerācijas attīstības tempos

Db.lv, 19.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības ražošana, izmantojot saules enerģiju, Latvijā turpina attīstīties straujiem soļiem, turklāt mikroģenerācijas (pašražošana mājsaimniecībās) attīstības tempi Latvijā patlaban ir ievērojami lielāki nekā Igaunijā, kur izkliedētās ģenerācijas bums sākās ātrāk, apgalvo AS "Sadales tīkls" (ST).

Ja Latvijā sadales tīklam 2022. gada pirmajā pusē (janvāris – jūnijs) tika pieslēgti ap 2800 jaunu mikroģeneratoru jeb vidēji ap 470 mēnesī, Igaunijā tie bija 1165 mikroģeneratori jeb ap 200 mēnesī .

Kopējais sadales tīklam pieslēgto mikroģeneratoru skaits, noslēdzot pirmo pusgadu, Latvijā bijis ap 4800, Igaunijā – 5580. Uz šo brīdi kopējais sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaits Latvijā jau pārsniedzis 7200 mikroģeneratoru (ar kopējo elektroenerģijas ražošanas jaudu ap 56 megavati (MW)), tātad aptuveni pusotra mēneša laikā sistēmai pieslēgti vēl ap 2400 jauni mikroģeneratori. Turklāt jūlijā AS "Sadales tīkls" saņemts rekordliels jaunu mikroģeneratora pieslēgšanas pieteikumu skaits – gandrīz 2200. Salīdzinājumam – pērnā gada jūlijā tika saņemts pavisam ap 140 pieteikumu – apmēram 16 reizes mazāk. Ņemot vērā nerimstošo interesi, paredzams, ka līdz gada beigām sistēmai pieslēgto ģeneratoru skaits varētu pārsniegt 10 000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Duda: Polijas teritoriju, visticamāk, trāpījusi Ukrainas zenītraķete

LETA--AFP, 16.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas prezidents Andžejs Duda trešdien paziņojis, ka visticamāk, ciematu pierobežā ar Ukrainu dienu iepriekš trāpījusi ukraiņu zenītraķete.

"Pilnīgi nekas neliecina, ka tas būtu bijis apzināts uzbrukums Polijai (..). Ļoti ticami, ka tā bija raķete, kuru izmantojusi pretraķešu aizsardzības sistēma, tas ir, to lietojuši Ukrainas aizsardzības spēki," žurnālistiem atzina Duda.

Kā ziņots, otrdien, kad Krievija atkal pakļāva Ukrainu masīvai raķešu apšaudei, Polijas teritorijā arī nokrita raķete, nogalinot divus cilvēkus, un sākotnēji izskanēja ziņas, ka tā ir viena no krievu raidītajām raķetēm.

"Krievijā ražota raķete nokrita, nogalinot divus Polijas Republikas pilsoņus," trešdienas rītā paziņoja Polijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs LukašsJasina. Viņš piebilda, ka Krievijas vēstnieks Polijā ir izsaukts uz Ārlietu ministriju sniegt "tūlītējus detalizētus paskaidrojumus".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

LNG kuģis Somu līcī tiks pietauvots valstī, kura pirmā pabeigs infrastruktūru

LETA--BNS, 26.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) regazifikācijas kuģis "Exemplar", kas no Argentīnas sācis ceļu uz Baltijas jūru, pietauvosies Somu līcī Somijā vai Igaunijā atkarībā no tā, kura valsts pirmā pabeigs kuģa uzņemšanai nepieciešamo infrastruktūru, piektdien paziņoja Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijā.

Ministrijas enerģētikas un minerālu resursu ģenerālsekretāra vietnieks Timo Tatars Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR teica, ka "pagaidām nav zināms, vai šis kuģis reģiona gāzes piegādes problēmu atrisināt ieradīsies Somijā vai Igaunijā".

"No gāzes patērētāju viedokļa vissvarīgākais ir tas, ka kuģis ir ceļā, ka šis kuģis ieradīsies reģionā un neatkarīgi no tā, kurā piekrastē to darbinās, vienlīdzīgi atrisinās gāzes piegāžu drošības problēmu, kas nomoka Eiropu un mūsu reģionu," klāstīja Igaunijas ierēdnis.

Ziņu portāls "LNGPrime" ceturtdien vēstīja, ka ASV kompānijas "Excelerate Energy" sašķidrinātās gāzes glabāšanas un regazifikācijas (FSRU) kuģis "Exemplar" pēc ziemas līguma izpildes Argentīnā ir ceļā uz Eiropu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

96 gadu vecumā mirusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II, ceturtdien paziņojusi Bekingemas pils.

Pēc viņas nāves troni mantojis Elizabetes II vecākais dēls Čārlzs, kurš automātiski kļuvis par Lielbritānijas jauno karali. Viņš turpmāk oficiāli tiks dēvēts par Čārlzu III, apstiprinājušas karaļnama amatpersonas.

Elizabete II mirusi 8.septembra pēcpusdienā Balmoralas muižā Skotijā, kur viņa pavadīja vasaru.

Jau vēstīts, ka pēc karalienes ārstu paustajām bažām par viņas veselību karalienes tuvākie ģimenes locekļi šodien devās uz Balmoralas muižu.

Bekingemas pils pavēstīja, ka karalis un viņa sieva šonakt paliks Balmoralas muižā un rīt atgriezīsies Londonā.

Balmoralas muižā pašreiz atrodas arī pārējie Elizabetes II bērni un princis Viljams. Princis Harijs ir ceļā uz Skotiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas un Ukrainas sarunās Stambulā par graudu eksportu panākts progress

LETA--AFP/UNN, 14.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija un Ukraina trešdien panāca būtisku progresu Stambulā notiekošajās sarunās par graudu eksportu caur Krievijas bloķētajām Ukrainas Melnās jūras ostām.

Sarunas, kurās piedalījās arī ANO un Turcijas amatpersonas, pēc vairāk nekā trim stundām tika pārtrauktas, vienojoties atkal tikties Turcijā nākamnedēļ. Tās ir pirmās tiešās sarunas starp Krieviju un Ukrainu kopš marta.

Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars paziņoja, ka četrpusējo sarunu dalībnieki vienojušies par koordinācijas centra izveidošanu Ukrainas graudu eksportam pa jūras ceļu.

"Tikšanās rezultātā, kas notika pozitīvā un konstruktīvā gaisotnē, tika panākta vienošanās par pamata tehniskajiem jautājumiem, tādiem kā koordinācijas centra izveidošana Stambulā, kur būs klāt visu pušu pārstāvji, kopīga kontrole ostas izejas un ieejas punktos, kā arī kuģošanas drošības garantēšana uz tranzīta ceļiem," sacīja Akars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu starptautisku militāro bāzi plānots veidot Aizkraukles novadā un Jēkabpils novadā, otrdien žurnālistiem paziņoja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Viņš sacīja, ka vieta izvēlēta tāda, lai radītu pēc iespējas mazāk neērtību Latvijas sabiedrībai un pēc iespējas lielāku labumu pašvaldībām.

Lielākā daļa īpašumu, kuros plānots veidot militāro bāzi, piederot VAS "Latvijas valsts meži".

Patlaban sabiedrotie spēki pamatā izvietoti Ādažu bāzē, kurai blakus ir arī mācību poligons. Latvijā lielākā militārā bāze ir tieši Ādažos, kur bez sabiedrotajiem izvietoti arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri. Tāpat NBS bāzes ir Rīgā, bet Zemessardzes bataljoniem - dažādās Latvijas vietās. NBS karavīri dislocēti arī Liepājā, Lūznavā, Alūksnē, Stāmerienā, Cēsīs un Aviācijas bāzē Ogres novadā.

Lielākais militārais poligons atrodas Ādažu novadā. Tāpat poligoni atrodas Skrundā ("Mežaine"), Augšdaugavas novada Vaboles pagastā ("Meža Mackeviči") un Alūksnes novadā ("Lāčusils"). Poligons ir arī Šķēdē, kas atrodas Pāvilostas novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā

Db.lv, 15.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā, noskaidrots automašīnu vēstures atskaišu izveides platformas "carVertical" veiktajā pētījumā.

Katrai Eiropas valstij ir līdzīgas problēmas, sākot no viltota nobraukuma, slēptiem bojājumiem vai arī novecojoša pieejamā autoparka, kas pasliktina izredzes iegūt kvalitatīvu auto. Lietoto automašīnu tirgū bieži vien novērojamas nopietnas caurspīdīguma jeb pārredzamības problēmas. Situācijas nopietnība katrā Eiropas daļā ir nedaudz citādāka, kas izskaidrojams ar valstu ekonomisko situāciju un reģionālajām īpatnībām.

Latvija "carVertical" tirgus caurspīdīguma indeksā no 23 izpētītajām valstīm ierindojas pēdējā vietā, norādot uz potenciāli satraucošu situāciju lietotu automašīnu tirgū. Valstī ir augsts īpatsvars bojātu mašīnu, kas ilgtermiņā pircējiem var likt ieguldīt aizvien vairāk līdzekļu to remontā un uzturēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Par vienu rezerves daļu cīnās desmit pretendentu

Armanda Vilciņa, 26.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas karš Ukrainā ļoti sarežģījis visas līdzšinējās piegādes ķēdes, kuras jau bija ietekmētas Covid-19 ierobežojumu dēļ, tādēļ aviācijas nozare pašlaik saskaras ar milzīgu rezerves daļu trūkumu, atzīmē Deniss Žilkins, SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs.

Šī problēma bija aktuāla arī pirms kara sākuma, taču šobrīd cīņa par detaļām ir sīvāka nekā jebkad agrāk, norāda D.Žilkins, uzsverot, ka pašlaik uz katru pieejamo rezerves daļu pretendē aptuveni desmit aviokompānijas. Rezerves daļu krājumi izsīkst, un tirgū pieejamās detaļas savā īpašumā iegūst tikai tie komersanti, kas piegādātājam var piedāvāt augstāku cenu vai izdevīgākus līguma nosacījumus, teic SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs, prognozējot, ka šī problēma nozarē, visticamāk, būs aktuāla vēl vismaz divus, trīs gadus.

Risinājuma nav

Aviācija ir stingri regulēta joma, kas pakļauta dažādām prasībām, tajā skaitā tehniskām, pauž D.Žilkins. “Pat pilnīgi jaunai lidmašīnai atsevišķas detaļas ir jāmaina pēc iepriekš noteikta stundu skaita vai nolidotajiem cikliem, kas nozīmē, ka arī jaunām lidmašīnām ir nepieciešamas rezerves daļas, bet to šobrīd ļoti trūkst. Gatavojoties lidojumu skaita pieaugumam pavasarī, aviokompānijas sāka pārbaudīt un apkopt lidmašīnas, kas Covid-19 laikā stāvēja dīkstāvē, kas nozīmē, ka rezerves daļas bija kritiski nepieciešamas, taču to vienkārši nebija, tādēļ daudzas lidmašīnas nevarēja atsākt lidojumus,” norāda D.Žilkins, piebilstot, ka šobrīd aviācijas nozare saskaras arī ar strauju degvielas cenu pieaugumu, kā arī darbinieku trūkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EAF projektos pasūtījumus saņēmuši astoņi Latvijas uzņēmumi un zinātniskās institūcijas

LETA, 24.08.2022

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) projektu pēdējā kārtā pasūtījumus ir saņēmuši astoņi Latvijas uzņēmumi un zinātniskās institūcijas, intervijā sacīja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele.

Tostarp trijos projektos Latvijas uzņēmumi ir iesaistīti kā apakšuzņēmēji, bet piecos projektos Latvijas pārstāvji ir iesaistīti tieši.

Tostarp SIA "Latvijas mobilais telefons" ir iesaistījies divos projektos - projektā par Eiropas nākotnes augstas mobilitātes duālo bruņoto sistēmu izstrādi (FAMOUS2 - European Future Highly Mobile Augmented Armoured Systems 2), kas izmaksās 122,5 miljonus eiro, kā arī projektā par 5G izmantošanu miera uzturēšanai un aizsardzībai, kura budžets ir 37,1 miljons eiro. Pirmajā projektā Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums ir 94,8 miljoni, bet otrajā - maksimālais ES līdzfinansējums ir 27 miljoni eiro.

SIA "Cyber Circle" ir dalībnieks projektā par digitālo militārās mobilitātes sistēmas izstrādi (SDMMS - Secure Digital Military Mobility System), kuras kopējais budžets ir 10,8 miljoni eiro, bet maksimālais ES līdzfinansējums ir 9,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam no mums ir sava gaume attiecībā uz dažādām ikdienas lietām, kā, piemērām, mūziku, kino un pat arī fotografēšanas veidu. Šoreiz vienotā izaicinājumā ir metušies digitālā satura veidotāja Ievai Florence-Vīksne un reperis Edavārdi (Eduards Gorbunovs), lai uzņemtu izcilus attēlus ar jauno Huawei Mate 50 Pro viedtālruņa kameru trīs fotografēšanas kategorijās, kurās izšķirošā balss būs abu sekotājiem, kas trīs kārtās izvēlēsies savu favorītbildi.

Cik tuvu vien var

Viena no kategorijām, kurā abi influenceri sacentīsies par labāko attēlu, ir Macro fotogrāfija. Šī īpašā tuvplāna kategorija izceļas ar mazu detaļu vai objektu iemūžināšanu izteiktā fokusā, kas rada sajūtu, ka objekts ir lielāks nekā dzīvē.

“Jaunais Huawei Mate 50 Pro viedtālrunis ļauj uzņemt niansētas fotogrāfijas tik vien kā no 2,5 cm attāluma, tādējādi sākumā acij nemanāmām detaļām kļūstot par lielizmēra mākslas darbiem. Fotogrāfam atliek tikai ar pieskārienu izvēlēties vietu kompozīcijā, kuru izteikti fokusēt, izmēģinot dažādus variantus un nonākot pie savas mīļākās versijas,” stāsta Huawei produktu apmācību vadītājs Mikus Tillers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlme ar saules paneļu elektrostacijām ražot elektrību ir lielāka nekā AS “Sadales tīkla” (ST) sistēmas spēja šo visu enerģiju uzņemt tīklā. Rezultātā gaidāmi atteikumi saules paneļu uzstādīšanai, un to atzīst gan ST, gan Ekonomikas ministrija, trešdien vēstīja TV3 Ziņas.

Satraukumu pauž, piemēram, Preiļu novada dome, jo pašvaldībā brīvi ģenerējamās jaudas praktiski vairs nav atlicis. Uz Preiļu pašvaldības 24 ēku jumtiem, piemēram, bibliotēkām, skolām, kultūras namiem, pansionātiem, dome vēlas uzstādīt saules paneļu elektrostacijas. Ar tām varētu mazināt elektrības rēķinu, kas šobrīd novada visām iestādēm kopā esot ap 100 tūkstošiem eiro mēnesī.

“Mūsu ietaupījums būtu no 15 līdz 20 tūkstošiem eiro, bet projekts iestrēdzis. Lai arī Preiļu novada pašvaldība šā gada laikā ir saņēmusi 12 objektiem atļaujas no ekonomikas ministrijas saules paneļu izvietošanai, taču “Sadales tīklam” šobrīd brīvās pieejamās jaudas ir teju absolūtās nulles apmērā,” raidījumam skaidro Preiļu novada domes izpilddirektors Aigars Zīmelis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliedes Andrejsalā paralēli Eksporta ielai jau noārdītas, uzbērti celiņi, kas iezīmē nākotnes ielas, graudu elevators darbu pārtraucis, un gatavs ir salas apbūves plāns. Jau 2023. gada nogalē Pētersalas iela atdursies Daugavā un, iespējams, būs redzami pirmā īres nama pamati vai pat siluets.

Tādu ainu Dienas Biznesam intervijā ieskicē SIA RigaPortCity valdes priekšsēdētājs un attīstības direktors Juris Dreimanis.

Ar konkrēti kādas teritorijas attīstību nodarbojas jūsu uzņēmums, un ko tas pārstāv?

RigaPortCity attīstāmā teritorija sākas no Vanšu tilta, tai piekrīt pašreizējais Rīgas pasažieru terminālis, jahtu centrs Andrejosta, visa Andrejsala un Eksporta ostas dienvidu teritorija. Zemesgabaliem šajā teritorijā ir dažādi īpašnieki, tomēr viņi visi ir spējuši vienoties par vienota attīstības uzņēmuma izveidi, kas arī ir SIA RigaPortCity. Kopumā ir runa par 55 hektāriem zemes, kas uzskatāma par bijušo ostas teritoriju. Uzņēmuma uzdevums ir pārraudzīt un attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi, arī Rīgas pilsēta – iedzīvotāji, viesi un pašvaldība, kas iegūs jaunu, izcili sakoptu pilsētas daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā pakalpojumu tarifi lielākā vai mazākā mērā pieauguši teju visās regulējamajās nozarēs, ar augstām cenām, visticamāk, sabiedrībai nāksies sadzīvot arī turpmāk, norāda Alda Ozola, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāja.

Krievijas karš Ukrainā izraisījis būtisku energoresursu cenu pieaugumu, kā rezultātā palielinājies gan kopējais produktu un pakalpojumu cenu līmenis valstī, gan arī regulējamo nozaru pakalpojumu tarifi, pauž A.Ozola. Viņa stāsta, ka elektroenerģijas, dabasgāzes, biomasas un citu resursu sadārdzināšanās sevišķi ietekmējusi siltumenerģijas un ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus, kā ietekmē šajā apkures sezonā par siltumu dārgāk nāksies maksāt lielākajā daļā Latvijas pašvaldību. Visgrūtāk siltuma rēķinus varētu būt samaksāt to pašvaldību, kuras kā kurināmo izmanto dabasgāzi, iedzīvotājiem, spriež A.Ozola.

Fragments no intervijas

Ja kādreiz SPRK ziņoja arī par kāda tarifa samazināšanos, tad pēdējā laikā šķiet, ka visas regulējamās nozares tarifus tikai audzē. Vai tā tiešām ir?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2,39 reizes augstāka inflācija nekā vidēji eirozonā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 15.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus zemākiem ienākumiem un vienam no augstākajiem darbaspēka nodokļu slogam Eiropā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju šobrīd iznīcina vairāk nekā 21,3% augstā vispārējā inflācija. Jebkuram vietējā tirgus uzņēmumam ir jautājums, kurš varēs nopirkt viņa ražojumu vai pakalpojumu ziemā pie jaunajiem tarifiem.

Paradoksāli, ka vidēji inflācija eirozonā ir tikai 8,9%.

Kā pēc izstāšanās no Savienības

Šogad Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā pieredzētā inflācija vairāk atgādina pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades sākumu, kad valstis «stājās» ārā no PSRS. Situācijā, kad PSRS rubļa emisiju Baltijā kontrolēt neviens vairs nespēja, loģisks solis bija pāriet uz savu naudu, kuras emisiju kontrolētu paši un līdz ar to arī «iegrožotu» inflāciju. Vienlaikus tobrīd bija citi faktori – sociālisma sistēmā saimniekojošu, bet tirgus ekonomikā strādāt nespējošu vai neprotošu uzņēmumu slēgšana, darba vietu samazinājums, nespēja konkurēt, patērētāju dzīšanās pēc krāsaina iepakojuma, neraugoties uz produktu kvalitāti un ražošanas valsti, pāreja no deficīta pie šķietamas pārpilnības. Daļēji tā laika notikumu sekas ir jūtamas arī šodien, tomēr atliek cerēt, ka inflācijai šodien ir citi cēloņi. Kādēļ cerēt? Ja cēloņi ir tie paši, tad pēc noklusējuma iznāk, ka mēs pametam Eiropas Savienību vai arī Savienība pamet mūs!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Līdztekus koka produkcijai griezīs metālu

Māris Ķirsons, 06.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais koka palešu un palešu apmaļu ražotājs SIA Kronus, investējot 2,2 milj. eiro, attīstīs metālapstrādi — metāla ruļļu griešanu sloksnēs, tādējādi ar nepieciešamo produkciju nodrošinot ne tikai savu rūpnīcu, bet arī citus patērētājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Kronus valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks. Viņš norāda, ka koka iepakojuma ražošanai ir nepieciešamas metāla komplektējošās detaļas, piemēram, eņģes, kuru ražošanu uzņēmums jau bija aizsācis iepriekš, un šāds solis ļoti būtiski palīdzējis noturēt konkurētspēju tirgū, jo īpaši pēc karadarbības sākšanās Ukrainā.

Fragments no intervijas

Vai šogad plānojat sasniegt 100 milj. eiro neto apgrozījumu?

Patiešām tāds, kāds ir 2022. gads, līdz šim nav pieredzēts, jo pieprasījums piedzīvojis ļoti būtisku turbulenci. Līdz karam Ukrainā ir viens posms, pēc tam jau ir pavisam cita situācija — panisks pieprasījuma un cenu pieaugums, bet visa pārvadāšanai ir nepieciešamas paletes un to apmales, kam sekoja stabilizācija, un pašlaik var jau sajust atsaluma vēsmas tieši gaidāmās ziemas un enerģētiskās krīzes kontekstā. Piemēram, ir plaša mājas preču sortimenta veikalu ķēdes, kuras plāno atteikties no augu tirdzniecības, tādējādi samazinot siltuma un apgaismojuma izmaksas. Nenoliedzami gads vēl nav beidzies, bet šogad 100 milj. eiro neto apgrozījums, visticamāk, tiks sasniegts, taču perspektīvā tas būs pat vēl lielāks. Ir skaidrs, ka 2023. gadā būs pārmaiņas un tas vairāk atgādinās 2009. gadu, kad pieprasījums noslāpa, vai 2010. gadu, kad pieprasījums strauji pieauga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pasaules un arī Latvijas ekonomiku satricinājusi gan globālā pandēmija, gan Krievijas izraisītā karadarbība Ukrainā, kas novedusi pie strauja energoresursu cenu kāpuma. Visos gadījumos valsts sniegusi gan finansiālu, gan cita veida atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Atbalsts sasniedzis Latvijas vēsturē vēl nebijušus apjomus, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

“Mans kā finanšu ministra galvenais uzdevums ir nodrošināt to, ka budžeta iespējas un aizņemšanās apjoms tiek sabalansēts ar ekonomikas attīstības un sociālajām vajadzībām. Covid laikā mums šo balansu izdevās atrast – aizņemties tieši tik, cik nepieciešams, lai nodrošinātu, ka bezdarbs nepārsniedz mūsu noteikto līmeni,” saka J.Reirs.

Lai ierobežotu Covid-19 vīrusa izplatību un pēc iespējas ātrāk piedāvātu uzņēmējiem un darba ņēmējiem tādus risinājumus, kas būtiski atvieglotu globālās pandēmijas radītās ekonomiskās problēmas, 2020. gada sniegtais atbalsts bijis 1,28 miljardu eiro jeb 4,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, savukārt 2021. gadā tas sasniedzis 2,28 miljardus eiro jeb 6,9% no IKP. 2022. gadā līdz jūnija beigām atbalsta pasākumiem piešķirti 437,2 miljoni eiro jeb 1,2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru