Piektdien zelta cena pieauga, investoru vidū valdot bažām, ka ASV sarunas par budžetu nonāks strupceļā.
Zelta cena decembra piegādēm Ņujorkas Comex biržā pieauga par 1,2% līdz 1340,3 dolāriem par Trojas unci, savukārt Londonas biržā zelta cena tūlītējām piegādēm pakāpās par 1,1% līdz 1338,36 dolāriem par unci.
Kāpums gan nespēj segt šajā gadā gūto vērtības kritumu, tādējādi zelts, visdrīzāk, šogad piedzīvos pirmo cenas samazinājumu 13 gadu laikā. Investori novēršas no zelta kā droša patvēruma saviem ieguldījumiem, jo, uzlabojoties pasaules ekonomikai, viņi izvēlas riskantākus aktīvus. Tāpat zelta cenai par labu nenāk runas par ASV Federālo Rezervju sistēmas monetārās stimulēšanas programmas apjomu samazināšanu.
Db.lv jau rakstīja, ka ASV kārtējo reizi parādu griestus sasniegs 17. oktobrī. Ja Kongresā netiks panākta vienošanās par parādu griestu pacelšanu, valdībai būs pieejama tikai puse no nepieciešamās naudas, ar kuru apmaksāt rēķinus, brīdinājis ASV Valsts kases sekretārs.
Savienoto valstu valdības neto izdevumi dažās dienās var sasniegt pat 60 miljardus ASV dolāru, norādījis Valsts kases sekretārs Džeks Levi. Tikmēr ASV Kongresā esošajiem republikāņiem un demokrātiem ir atšķirīgas domas par parādu griestu palielināšanu, un sekretārs norādījis, ka nespēja atrast vienošanos valsts ekonomikai būs katastrofāla.
«Valsts kase aplēsusi, ka visi ārkārtas pasākumi būs izsmelti līdz 17. oktobrim. Mēs uzskatām, ka Valsts kases rīcībā uz to brīdi būs tikai 30 miljardi ASV dolāru, lai segtu visas esošās saistības. Ja mums nebūs nepieciešamās naudas, pirmo reizi vēsturē ASV nespēs pildīt savus pienākumus,» Dž. Levi sacīto citē BBC.