Zelts nolaidis tvaiku 

Skatījumam uz nākotni neaudz uzlabojoties, vairs nav tāda nepieciešamība paslēpties. Tas nozīmējis zelta cenas atkāpšanos.

Jānis Šķupelis, 27.11.2019

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Finanšu tirgus dalībnieku omu pēdējā laikā uzlabojušas cerības uz pakāpenisku ASV-Ķīnas tirdzniecības karu mezglu šķetināšanos. Tas, savukārt, licis spekulēt, ka nākamgad pasaules nozīmīgāko tautsaimniecību izaugsme tomēr varētu būt veselīgāka. Traģiskajiem scenārijiem atbīdoties otrajā plānā, daudzi gatavi uzņemties lielāku risku. Šķiet, palīdz vēl tas, ka atpakaļskata spogulī redzams, ka akciju (ASV) cena šogad palēkusies gandrīz par ceturto daļu. No vienas puses ir skaidrs, ka tik spēji šo vērtspapīru cena mūžīgi neaugs, un akcijas nebūt nevar uzskatīt par lētām. No otras puses – ir bail palaist vēl tālākus dāsnus šī tirgus guvumus.

Ne visiem aktīviem gan ir tīkamas cerības uz mēreni spožāku (vai vismaz – ne tik pelēku) nākotni. Šādos laikos mazinās vajadzība pēc drošā patvēruma, piemēram, tādas tradicionālās vērtības kā zelts. Pietiekami daudzi investori pie šī aktīva patvērumu meklē arī psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

Likmes vairs var nesarukt

Vēl zelta cenu līdz rudenim balstīja pieņēmumi par to, ka pasaules ietekmīgākās centrālās bankas, lai palīdzētu ekonomikai, cirps savas procentu likmes vai īstenos kādus citus tās balstīšanas pasākumus. Nu, pieņēmumiem par ekonomiku nedaudz uzlabojoties, pārliecība par šādu centrālo baņķieru kursu ir mazinājusies.

Piemēram, ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) šogad dolāru likmes ir apcirpusi jau trīs reizes. Tomēr nupat FSR vadība signalizējusi, ka ar šīm trim likmju samazināšanām varētu būt bijis pietiekami. Ja procentu likmes solās ilgstoši būt zemākas, tad zeltam ir vieglāk konkurēt ar tādiem finanšu aktīviem, kas investoriem parasti nodrošina regulārus procentu ienākumus. Zelta turēšana kādus procentu ienākumus un dividendes galu galā nenodrošina – investori var pelnīt vien ar tā vērtības pieaugumu. Savukārt, ja procentu likmes solās būt augstākas, daudziem sāk parādīties visai loģiska doma – kāpēc man turēt zeltu, ja varu tāpat ieguldīt nosacīti drošos finanšu instrumentos un gūt kaut vai nelielu procentu ienākumu (piem., tas pats depozīts).

"20191127-0941-zelts-asv2.jpg"

Šogad kāpusi par 11,5%

Lai nu kā - dzeltenā dārgmetāla cena Ņujorkas preču biržā kopš savām septembra virsotnēm (tad zelta cena uzrausās līdz augstākajām līmenim sešos gados) ir saplakusi par apaļiem 100 ASV dolāriem (jeb 6,3%) un šīs nedēļas vidū atradās pie 1460 ASV dolāru atzīmes par Trojas unci. Kopš šā gada sākuma zelts gan joprojām ir bijis ļoti labs ieguldījums – tā cena preču biržā ir palēkusies aptuveni par 11,5%.

Protams, uz mūžīgo jautājumu – vai zelts pēc šāda krituma atkal ir pievilcīgs iegādei (varbūt tieši otrādi – to pirkt jau ir sen par vēlu) atbildēt pārliecinoši ir faktiski neiespējami.

Prognozes par tā cenas virzienu ir dažādas, lai gan pārsvarā dzirdamas runas, ka zelta cena, ziņu fonam saglabājoties daudzmaz līdzīgam kāds tas ir pašlaik, drīzāk varētu tuvoties 1400 ASV dolāriem par unci.

Piemēram, RBC Capital Markets analītiķi atzīst, ka zelta cena uz pozitīvāku tirdzniecības jaunumu, pieņēmumiem par monetāro politiku un akciju rekorda fona nolaidusi zināmu tvaiku. Tiesa gan, iestādes eksperti pauž pārliecību, ka ilgākā termiņā tā cenas izredzes joprojām izskatoties visai labi, un nākamgad zelta vērtība var pārkāpt pāri 1600 ASV dolāriem par Trojas unci.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Par kādu noturīgu procentu likmju kāpumu nav ne runas – pagaidām mazinājusies vien to tālākas samazināšanas inerce. Likmes joprojām ir ļoti zemas, un vērojamas bažas, ka šoreiz kāda monetārā palīdzība vairs nespēs pietiekami efektīvi reanimēt ekonomiku. Proti, pār ekonomikas nākotni esošie pelēcīgie mākoņi nekur tālu aizklīduši nav (ir skaidrs, ka atrodamies izaugsmes cikla vēlīnajā stadijā) un, procentu ienākumiem esot ļoti, ļoti liesiem, var uzdot jautājumu - kādēļ gan nepirkt vēsturisko tradicionālo vērtību – zeltu?

Stienis vai fonds

Investori zeltā var ieguldīt vairākos veidos. Viens ir fiziska šāda dārgmetāla iegāde (investīciju zelts ir augstas proves zelta stieņi, monētas), kur tad pašam jādomā par pareizu un drošu tā uzglabāšanu, kas saistīsies ar papildu izmaksām. Tāpat pastāv varianti šo glabāšanu uzticēt kādām citam (došu seifu pakalpojumi). Vēl jārēķinās – ja būs kāda ļoti steidzama vajadzība, ar zelta stieni var neiznākt īsti izdevīgi norēķināties par kādu preci vai pakalpojumu.

Pēdējos gados populāri šādus ieguldījumus veikt ar biržā tirgoto fondu (ETF) palīdzību, kuru uzdevums ir kopēt zelta cenas uzvedību preču biržā. Vislielākais šāds fonds ir SPDR Gold Shares (kods: GLD), kura daļas cena šogad palielinājusies par 13% līdz 137 ASV dolāru atzīmei. Šie ETF tiek tirgoti kā jebkura akcija, un investors var viegli tos gan iegādāties, gan pārdot.

Tāpat no zelta cenas pieauguma parasti labums atlec šīs industrijas pārstāvjiem – līdz ar to iespējams ieguldīt, piemēram, zelta kalnrūpnieku akciju fondos vai ETF.

Piemēram, Vectors Gold Miners (kods: GDX) ETF daļas cena šogad palēkusies par dāsniem 24%. Akcijas gan mēdz būt visai riskanta padarīšana, un šajā tirgū jārēķinās, ka cenu izmaiņas var būt visai straujas. Vectors Gold Miners ETF daļas cena kopš savām septembra sākuma virsotnēm ir sarukusi vairāk nekā par 15%.

Nosacītā drošība

Nav gan tā, ka arī tā paša zelta cena īsos laika periodos nebūtu piedzīvojusi ļoti straujas svārstības. Zelts pēdējos gados periodiski uzvedies līdzīgi kā tās pašas akcijas. Tāpat tā vērtība kopā ar daudziem pārējiem aktīviem gāzās 2008. gada globālā finanšu kraha laikā. Tāpat tas nav pasargāts no burbuļa riska. Vēl 2011. gadā dārgmetāla vērtība aizsniedzās gandrīz līdz 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Arī senāk – deviņdesmitajos un astoņdesmitajos gados bija periodi, kad zelts zaudēja ievērojamu daļu savas agrākās pirktspējas.

DB jau rakstījis, ka ilgākā termiņā zelta iegādi drīzāk vajadzētu uztvert kā vērtības saglabāšanas, nevis peļņas iespēju. Tāpat zeltam tiek piedēvēta spēja apdrošināt pret inflācijas pieaugumu (zelta reputācija aizsargāt pret inflāciju gan arī radusies no pētījumiem, kas aplūko šī dārgmetāla sniegumu ļoti garā termiņā (īsākos termiņos – pat dažu desmitu gadu skatījumā – tas var nemaz nebūt tik izteikti).

Katrā ziņā, ja atceras par portfeļa diversifikāciju, tad ieguldījumi zeltā nebūt nav pati sliktākā izvēle (ir zināmas cerības, ka tā cena vismaz uzvedīsies atšķirīgi). Ieguldījumu dažādošana jeb visu olu nelikšana vienā groziņā ir vislabākās zāles, kā sevi pasargāt no riska.

Tevi varētu interesēt

Zelta cena ilgāku laika periodu varētu pieaugt, sasniedzot 2000 dolārus par unci,...

Ķīnas centrālā banka kopš decembra, kad tā atsāka iegādāties zeltu, savas rezerves...

Bažas un neskaidrība zelta cenu uzdzen līdz augstākajam līmenim sešu gadu laikā....

Nostiprinoties pieņēmumam, ka pasaules ekonomika būs vājāka, šogad zemāk ceļo vairāku izejvielu...

Daļa centrālo banku bēg no ASV dolāriem un pērk zeltu...

Nepalaid garām

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras...

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, investoriem gaidot ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanos,...

Ķīnas interneta tirdzniecības kompānija "Alibaba" otrdien ar akciju sākotnējo publisko piedāvājumu...

Akciju cenas pasaulē pirmdien pieauga un Volstrītas indeksi sasniedza jaunus rekordus, jo...

Lietuvas tūrisma operatora "Novaturas" lielākais akcionārs "Central European Tour Operator" par 3,619...

2019. gada 3. ceturksnī HansaMatrix sasniedza vēsturiski augstāko ceturkšņa pārdošanas apjomu...

Akciju tirgos ceturtdien bija kritums, turpinoties šaubām par ASV un Ķīnas tirdzniecības...

Akciju tirgos trešdien bija kritums, atjaunojoties bažām par ASV un Ķīnas tirdzniecības...

Ķīnas interneta tirdzniecības kompānija "Alibaba" trešdien paziņoja, ka varētu piesaistīt gandrīz...

Naftas cenas otrdien kritās, bet akciju tirgos bija dažādas tendences, jo investoru...

Pēc pagājušās nedēļas krituma šonedēļ SEB akcijas cena biržā nedaudz pakāpusies....