Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrība neizprot, cik ļoti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumi ir svarīgi katram uzņēmumam – vai tā ir sporta preču bode, Dagdas pašvaldība vai ražojošs uzņēmums kaut kur Jelgavas novadā. Tas attiecas uz visiem bez izņēmuma.

Tā uzskata valsts akciju sabiedrības Elektroniskie sakari Attīstības un klientu vadības departamenta direktors Neils Kalniņš.

Viņaprāt, kvalitatīvi sakari un digitālie ceļi nākotnes sabiedrībai būs daudz nozīmīgāki nekā fiziskie. Turpmāk digitālo ceļu būvēšanā un uzturēšanā būs vajadzīga lielāka valsts un pašvaldības iestāžu iesaiste, jo jaunās tehnoloģijas var palīdzēt izglābt dzīvību un kaldināt valsts nākotnes konkurētspēju. Vairāk par dažādu tehnoloģiju nozīmi tajā, lai Rīga kādudien kļūtu par Baltijas jūras reģiona tehnoloģiju metropoli, N. Kalniņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Par 5G runā un runā, bet pagaidām vēl ir diezgan maz reālo izmantošanas piemēru. Ko jūs minētu kā piemērus, kas parāda, ka 5G patiešām jau strādā?

Saistībā ar 5G ir tik daudz mītu un gaidu, ka reālās lietas tam apakšā nedaudz pazūd. Telekomunikāciju operatori ir gatavi 5G tīkla ieviešanai, tie ir izdarījuši visus mājasdarbus un ir gatavi tīklu ieviest ne gluži nākamajā dienā, bet – nepārspīlējot – trīs mēnešu laikā, kad klients ieradīsies un teiks, ka ir palaidis savu digitālo rūpnīcu un tai ir vajadzīgs 5G tīkls. Latvijas Mobilais Telefons (LMT) augustā veica pirmo pārrobežu dronu pārlidojumu no Latvijas uz Igauniju. Tas tika veikts 4G tīklā, bet tas ir tipisks piemērs tam, kā nākotnē tiks izmantots 5G tīkls, lai nodrošinātu nepārtrauktu datu pārraidi. Pavisam godīgi sakot, drons var lidot arī 3G tīklā, bet, ja grib lidot dronu mākonis, turklāt no Latvijas, Igaunijas un Somijas un savā starpā nesatriekties, kritiski svarīga būs 5G tehnoloģija un citas saistītās sakaru tehnoloģijas. Šis LMT piemērs uzskatāmi parāda, ko mēs varam, kurā virzienā domājam un kāda ir mūsu tehnoloģiskā kapacitāte. Taču telekomunikāciju uzņēmumi ir tikai atbalsts. Kamēr nav jaunu rūpnīcu, kam vajadzīgi digitālie dvīņi, un pašbraucošu kuģu, īpašu konektivitātes priekšnosacījumu, tikmēr telekomunikāciju nozarei nav, ko darīt. Tā savu mājasdarbu ir izdarījusi un gaida zemajā startā.

Kas bremzē uzņēmumus, un kāpēc cits pēc cita nebirst pieprasījumi?

Tā, manuprāt, ir mazliet lielāka problēma Latvijā un ES kopumā. Mūsu digitālās prasmes ir relatīvi zemas, mums nav digitālās stratēģijas. Daudzi uzņēmumi Latvijā domā, ka tas uz viņiem neattiecas, ka viss notiks pats par sevi.

Visu rakstu lasiet 1.decembra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #47

DB, 01.12.2020

Dalies ar šo rakstu

Visas Covid-19 radītās sekas uz Latvijas uzņēmumu šā gada finanšu rādītājiem vēl nav iespējams apkopot, taču daudzi rādītāji liek secināt, ka nākamā gada vasarā, vērtējot iesniegtajos gada pārskatus, būs redzama ekonomikas lejupslīde.

Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda – pandēmijas sākumā uzņēmumu nodokļu parādu kopējais apjoms bija 571,35 miljoni eiro, bet oktobra sākumā tas pārsniedza 578,1 miljonu eiro. Valstī ir samazinājies nodokļu maksātāju skaits un arī PVN maksātāju skaits.

Lasi žurnāla #DienasBizness 1. decembra numurā:

  • ▶️viedokļi - Kad būs iespējams novērtēt pandēmijas laika sekas ekonomikā?
  • ▶️tēma - Covid-19 ietekmi parādīs 2020. gada pārskati
  • ▶️kreditēšana - kreditēšana saruka jau pirms pandēmijas
  • ▶️nozares fokusā ADUGS Production -
  • Bez tiesas vainīgs
  • Linča tiesa ir pats sliktākais
  • ▶️ieguldījumi - naudai izvirza sociālās atbildības nosacījumu
  • ▶️tehnoloģijas – AS “Elektroniskie sakari” Attīstības un klientu vadības departamenta direktors Neils Kalniņš ar 5G zemajā startā, lai glābtu dzīvības un Rīga kļūtu par tehnoloģiju metropoli
  • ▶️brīvdienu ceļvedis - Enno Ence, Milzu! vadītājs
  • ▶️sadarbības materiāls - kopā ar diplomu saņem darba piedāvājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru