Konkurences padome (KP) 512 100 eiro sodu piemērojusi kafijas automātu "Jura" oficiālajam izplatītājam Baltijas valstīs un diviem mazumtirgotājiem par saskaņotu cenu līmeņa uzturēšanu vairāku gadu garumā, ceturtdien preses konferencē informēja KP pārstāvji.

Pārkāpumu atzinis tikai viens no mazumtirgotājiem - SIA "Innocent Pro", kura pastarpināts līdzīpašnieks ir Eiropas Parlamenta deputāts Mārtiņš Staķis (P). Šis uzņēmums ar KP noslēdzis izlīgumu un samaksājis salīdzinoši nelielu sodu - 23 535 eiro.

Tikmēr kafijas automātu "Jura" oficiālajam izplatītājam jeb vairumtirgotājam - Igaunijas kompānijai "Rickman Trade", kam Latvijā reģistrēta filiāle, piemērots 255 938 eiro sods, bet Lietuvas uzņēmēju kontrolētajam mazumtirgotājam "Eugesta" - 232 636 eiro sods.

KP konstatējusi, ka "Rickman Trade" noteica cenas, par kādām mazumtirgotāji drīkst tirgot kafijas automātus "Jura" gala patērētājam, monitorēja mazumtirdzniecības cenas un izteica iebildumus mazumtirgotājiem, ja cena neatbilda noteiktajām. Tāpat uzņēmums ietekmēja akciju periodus un atlaižu apmērus.

Valdībā otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto fiskāli neitrālo likumprojektu par akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai par aptuveni 15%, lai mazinātu straujā degvielas cenu kāpuma ietekmi uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem.

Pēc FM aprēķiniem, tas varētu samazināt degvielas cenu par apmēram 8,6 centiem litrā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Atbilstoši FM priekšlikumam akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai samazinās no 467 eiro līdz 396 eiro par 1000 litriem.

Tāpat valdība atbalstīja arī akcīzes nodokļa samazināšanu marķētajai dīzeļdegvielai lauksaimniekiem, kurai akcīzes nodokļa likmi noteica 21 eiro apmērā par 1000 litriem.

Pēc FM aprēķiniem, tas varētu samazināt marķētās dīzeļdegvielas cenu par aptuveni 5,9 centiem litrā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Plānots, ka abos gadījumos - gan dīzeļdegvielai, gan marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, samazinātā akcīzes nodokļa likme būs spēkā no 2026. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.

Līdz ar straujo mākslīgā intelekta (AI) rīku ienākšanu ikdienas darbā, augušas arī prasības pret datortehnikas jaudu. Brīdī, kad esošās tehnoloģijas sāk ierobežot darba ritmu, Apple MacBook Pro ar jaunākās paaudzes M5 procesoru ir gatavs strādāt bez aiztures arī AI laikmetā.

Datora jaudai jāsakrīt ar uzņēmuma stratēģiju

„Datortehnikas iepirkumos allaž dominējusi pragmatiska pieeja, kur prioritātes ir tehnoloģiskā aktualitāte un ilgmūžība,” stāsta Artūrs Minajevs, uzņēmuma CAPITAL Apple produktu grupas menedžeris. “Praksē tas nozīmē, ka investīcijai IT tehnikā jāattaisnojas visā tās dzīves ciklā, nodrošinot darbu bez aiztures vismaz četrus līdz piecus gadus.”

Datora darba mūžu nenosaka tikai akumulatora veselība vai programmatūras atjauninājumi. Tagad to būtiski ietekmē arī mākslīgā intelekta radītā slodze fonā. AI asistenti kļuvuši par ikdienas rīkiem, kas patērē arvien vairāk datora iekšējās atmiņas un jaudas. Turklāt daudzi uzņēmumi izstrādā savus unikālos AI risinājumus, tāpēc atbilstošas jaudas datortehnikas izvēlei jāatbilst uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem.

Šobrīd valsts īpašumā ir iegādātas 195 000 tonnas naftas produktu jeb aptuveni 53% no minimālā nepieciešamā valsts naftas produktu drošības rezervju apjoma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) atbilde Saeimas Pieprasījumu komisijai.

EM norāda, ka laika grafiks valsts naftas produktu drošības rezervju iegādei valsts īpašumā ir noteikts Enerģētikas likumā - katru gadu no 2024. gada līdz 2028. gadam valsts īpašumā ir jāpērk vismaz 15% no kopējām nepieciešamajām drošības rezervēm, lai līdz 2028. gada 31. decembrim būtu iegādātas visas jeb 100% drošības rezerves valsts īpašumā. Periodā no 2024. gada līdz 2028. gadam par apjomu, par kādu nav iegādātas drošības rezerves valsts īpašumā, tiek pirkti drošības rezervju pakalpojumi drošības rezervju izveidei jeb iespēju līgumi.

Ministrijā skaidro, ka pakalpojuma maksas likmes apmēru tieši nosaka kopējās rezervju veidošanas un uzturēšanas izmaksas, kurās būtisku īpatsvaru joprojām veido iespēju līgumi.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), rēķinot uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no biodīzeļdegvielas eksporta.

Starptautiskajā tirdzniecībā pie atjaunojamās jeb biodīzeļdegvielas (KN kods 3826) tiek pieskaitīta biodegviela, kas tiek ražota no augu eļļām, dzīvnieku taukiem vai atkritumiem, kā arī biodīzeļdegvielas maisījumi, kas nesatur vispār vai satur mazāk nekā 70 % naftas destilācijas produktu. Parastai – naftas vai citu ogļūdeņražu pārtvaices procesā iegūta dīzeļdegvielai - ir cita preču grupa (HS 2710).

Biodīzeļdegvielas ražošana

Tradicionāli biodīzeļdegviela tiek ražota, izmantojot ķīmisku reakciju starp taukvielām un spirtiem (parasti metilspirtu), kuras rezultātā rodas taukskābju metilesteri (biodīzeļdegviela), un vienlaikus kā blakusprodukts tiek iegūts glicerīns. Reakcija notiek 50–65 °C temperatūrā katalizatoru klātbūtnē.Kā taukvielu avots var būt augu eļļas (sojas, rapša, palmu, saulespuķu), izlietotās eļļas no ēdiena gatavošanas procesa, pārtikā neizmantojami dzīvnieku tauki u.c.

Degvielas tirgotāji nesaredz kompromisa variantu attiecībā uz iecerēto solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%, skaidroja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) izpilddirektore Ieva Ligere.

"Nedomāju, ka te var rast kompromisu. Šādu regulējumu neatbalstām konceptuāli, jo tas ir balstīts politiskos motīvos - ar šo "makšķerēt" vēlētāju balsis gaidāmajās velēšanās," viņa uzsvēra.

Ligere norādīja, ka degvielas tirgotāji konceptuāli neatbalsta Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto likumprojektu par solidaritātes maksājumu, jo tas degvielas tirgotāju ieskatā ir pretrunā ar brīvā tirgus principiem, kā arī iezīmējas zināmi riski atbilstībai Satversmei. "Te nav stāsts par virspeļņas nodokli, tā ir tīra cenu regulēšana. Tā ir politiska iniciatīva priekšvēlēšanu gaisotnē. Degvielas tirgotāji tam nesaskata ekonomisku pamatojumu un tam nav arī ekonomiska izvērtējuma," viņa sacīja.

Ir saprotams, ka daudzi cilvēki izvēlas nedomāt, bet vienkārši ticēt. Tā ir vieglāk visās šī vārda nozīmēs – līdz brīdim, kad viņi paši papildina bezdarbnieku rindas vai saņem pavēsti ierasties armijas iesaukšanas punktā, kur tiek dots rīkojums mirt to labklājības vārdā, kuri iepriekš aicināja vienkārši ticēt.

Ar šo ticību nav iespējams strīdēties, izmantojot objektīvus datus un profesionālas zināšanas, jo tās ir divas dažādas valodas. Ticība ir emociju valoda, savukārt objektīvi fakti ir loģikas valoda. Pirmā valoda ir vienkāršāka, otrā prasa piepūli un intelekta attīstību. Pirmo izmanto populistiski politiķi, mediju virsrakstu algoritmi, kā arī komentāru sadaļu heiteri un troļļi. Otro – analītiķi un eksperti.

Šis raksts ir uzrakstīts loģikas valodā tiem, kuri nav pieraduši visu pieņemt uz ticības pamata. Visticamāk, tas paliks nesaprotams tiem, kuri sarežģīto cenu veidošanos degvielas tirgū komentē ar vienu frāzi: “Jūs visi melojat! Paskatieties, cik degviela Polijā ir lētāka nekā Latvijā!” Iespējams, to nesapratīs arī politiķi, kuri izsaka skaļus, bet ar neko nepamatotus apgalvojumus par mītisku “virspeļņu” vietējā degvielas mazumtirdzniecības tirgū. Vēl sliktāk, viņi mēģina šiem apgalvojumiem piešķirt likuma spēku, “pārdodot” cilvēkiem ticību tam, ka “solidaritātes maksājums” spēj apturēt cenu kāpumu vietējā tirgū laikā, kad tās aug pasaules tirgū.

Storent, tehnikas nomas uzņēmums, kas darbojas Baltijā, Ziemeļvalstīs un Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), paziņo par auditētajiem pro forma finanšu rezultātiem 2025. gadā un iezīmē strauju izaugsmi un būtisku stratēģisku paplašināšanos. Uzņēmums vienlaikus sniedz arī pārskatu par 2026. gada pirmā ceturkšņa rezultātiem.

Saskaņā ar auditētajiem pro forma 2025. gada finanšu rezultātiem Grupas kopējie ieņēmumi sasniedza 63,8 miljonus eiro (2024: 47,2 miljoni eiro), kas ir pieaugums par 35% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Storent 2025. gada septembrī iegādājās 70% no ASV tehnikas nomas uzņēmuma Connect Rentals LLC. Pieņemot, ka uzņēmuma iegāde būtu notikusi 2025. gada 1. janvārī, koriģētā pro forma EBITDA sasniedza 24,9 miljonus eiro (2024: 13,3 miljoni eiro), kas ir par 87% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Grupa strādāja ar 1,6 miljonu eiro peļņu, salīdzinot ar 3 miljonu eiro zaudējumiem 2024. gadā.

Grupa iegādājās Connect Rentals LLC un uzsāka darbību ASV, kas ir nozīmīgs solis starptautiskās izaugsmes stratēģijas īstenošanā. Vienlaikus Storent turpināja investēt nomas tehnikas parkā, kopējām investīcijām sasniedzot 19,2 miljonus eiro, tādējādi stiprinot kapacitāti un pakalpojumu kvalitāti visos tirgos.

Patlaban būtu jāsāk vērtēt akcīzes nodokļa samazināšana benzīnam, norādīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Valdība otrdien slēgtajā daļā skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvo ziņojumu par degvielas cenu monitoringu pasaules biržās un ietekmi uz tautsaimniecību Latvijā. Pēc jautājuma izskatīšanas Valainis norādīja, ka šodien ziņoja par to, kā tiek ietekmēti tautsaimniecības sektori. Tāpat ministrs brīdināja valdību, ka būtiski pieaugusi cena benzīnam.

Valainis atzīmēja, ka patlaban būtu jāveic diskusijas arī par akcīzes nodokļa samazināšanu benzīnam. Tāpat viens no risinājumiem varētu būt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana degvielai, sekojot Polijas un Spānijas pieredzei.

Par potenciālajiem risinājumiem plānots diskutēt nākamajās valdības sēdēs.

Degvielas mazumtirgotājiem plānots piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) iesniegtais likumprojekts.

Atbilstoši izstrādātajam likumprojektam, ja mazumtirgotāja noteiktā degvielas cena par 3% pārsniegs aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu, ieņēmumu summa virs šī sliekšņa tiks iekļauta solidaritātes maksājuma bāzē, piemērojot 100% likmi.

Vienlaikus solidaritātes maksājumu nepiemēros, ja mazumtirgotājs varēs dokumentāri apliecināt, ka faktiskās degvielas iepirkuma izmaksas attiecīgajā periodā pārsniedza orientējošās mazumtirdzniecības cenas aprēķinā izmantoto iepirkuma cenu par vairāk nekā 3%. Tad attiecīgi solidaritātes maksājuma bāzi samazinās proporcionāli dokumentāri apliecinātajai iepirkuma cenas pārsnieguma daļai.

Ministrijā atzīmē, ka likumprojekts "Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums" izstrādāts, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību, kas rodas degvielas strauja mazumtirdzniecības cenu pieauguma dēļ, kā arī, lai nodrošinātu papildu finanšu līdzekļus valsts budžetā valsts apgādes drošības stiprināšanai un ar to saistīto fiskālo vajadzību segšanai.

Aprīļa priekšpēdējā nedēļa Latvijas degvielas tirgum paliks atmiņā vismaz ar četriem notikumiem:

Nedēļas sākumā Tramps pagarināja pamieru ar Irānu.

Saeimā sāk izskatīt degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likumu.

Platts kotācijas pieauga par 207 USD/t dīzeļdegvielai un par 126 USD/t benzīnam, kas perspektīvā nozīmē litra cenas pieaugumu attiecīgi par vairāk nekā 20 un 10 centiem.

Nedēļas beigās Tramps atcēla savu pārstāvju braucienu uz sarunām ar Irānu.

Šķiet, kāds tam visam sakars: Tramps, konflikts Tuvajos Austrumos un likuma izskatīšana Saeimā? Patiesībā šo notikumu saikne ir tieša: ASV intervence Irānā > Hormuza šauruma slēgšana > cenu pieaugums pasaules tirgū > cenu pieaugums DUS pilonos vietējā tirgū > solidaritātes maksājuma likums…

Latvijas degvielas tirgotāji pauž vairākus argumentus un neizslēdz tiesvedības par ieceri degvielas mazumtirgotājiem piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) vēstulē, kas tostarp adresēta premjerei Evikai Siliņai (JV), teikts, ka papildu nodoklis no patiesi pārmērīgas peļņas (virspeļņas) ārkārtas situācijā būtu saprotams un atbalstāms, taču publiski apspriestais risinājums pēc būtības nav vērsts pret ārkārtas peļņu.

Asociācijā skaidro, ka piedāvājums faktiski nozīmē pārdošanas cenas regulēšanu, balstoties uz sintētisku un administratīvi konstruētu aprēķinu par it kā "normālu" maržu. Vēstulē minēts, ka valsts mākslīgi noteiktā "pareizā" marža nevar objektīvi atspoguļot reālo tirgus situāciju, un tas nav pieņemams.

Vienlaikus asociācijā vērš uzmanību, ka piedāvātais mehānisms nav instruments pret pārmērīgu peļņu, bet ir instruments pret cenu, kuru kāds uzskata par nepareizu. Vēstulē minēts, ka gadījumā, ja valsts sāk tieši noteikt, par kādu cenu uzņēmējs nesodīti var pārdot savu preci, tā nav nodokļu politika tirgus ekonomikā, bet cenu regulēšana, kas nav savienojama ar brīva tirgus un tiesiskas valsts principiem.

Latvijā arvien aktuālāks kļūst jautājums par degvielas cenu pieaugumu un iespējamiem risinājumiem tā ierobežošanai. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi likumprojektu par solidaritātes maksājuma ieviešanu degvielas tirgotājiem, tomēr eksperti norāda — ar šādiem instrumentiem vien nepietiks, lai būtiski ietekmētu cenu dinamiku.

Galvenā problēma ir faktā, ka degvielas cenu veidošanos nosaka globāli faktori, kurus vietējie tirgus dalībnieki un politikas veidotāji nespēj kontrolēt. Fundamentāli cenu pieauguma iemesli atrodas ārpus gan degvielas tirgotāju, gan Ekonomikas ministrijas kontroles un ietekmes. Ne vieni, ne otri neiegūst naftu un neražo naftas produktus. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, kādi lēmumi tiek pieņemti Latvijā, tie nespēj tieši ietekmēt pasaules naftas cenas. Līdz ar to arī vietējā tirgū cenu kāpumu nav iespējams pilnībā apturēt, ja globālajā tirgū cenas turpina pieaugt.

Gadījumā, ja pasaules naftas produktu cenas turpinās pieaugt, cenu kāpumu vietējā tirgū neapturēs ne jau pieņemtais akcīzes nodokļa samazinājums dīzeļdegvielai, ne papildus nodokļi degvielas tirgotājiem, ne pat degvielas tirdzniecība pašizmaksas līmenī degvielas uzpildes stacijās.

Zviedrijas valdība pirmdien paziņoja, ka ierosina uz laiku samazināt benzīnam un dīzeļdegvielai piemēroto nodokli saistībā ar karadarbības Tuvajos Austrumos izraisīto naftas cenu kāpumu pasaulē.

Ja šo samazinājumu apstiprinās parlaments, tad tas spēkā stāsies 1. maijā un ilgs līdz septembra beigām.

"Visām iesaistītajām pusēm ir jāapzinās, ka Tuvajos Austrumos un parējā pasaulē notiekošais apdraud Zviedrijas ekonomiku," sacīja Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons.

Papildināta - Atbalsta akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai

Valdībā otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto fiskāli neitrālo likumprojektu...

Zviedrijas valdība norāda, ka, pateicoties nodokļu samazinājumam, benzīna cena tiks samazināta par vienu kronu (0,09 eiro) litrā, bet dīzeļdegviela - par 0,4 kronām (0,03 eiro) litrā.

Ja būs nepieciešamība, Zviedrijas valdība pieprasīs atļauju no Eiropas Komisijas, lai nodokli samazinātu vēl vairāk.

Tāpat valdība pavēstīja, ka ieviesīs subsīdijas, lai mājsaimniecībām kompensētu elektroenerģijas cenu sadārdzināšanos.

ASV un Irānas karš izraisījis strauju naftas cenu kāpumu pasaulē, jo naftas ieguvēji Tuvajos Austrumos spiesti ievērojami samazināt piegādes un gandrīz apstājusies tankkuģu satiksme Hormuza jūras šaurumā, pa kuru tiek veikta piektā daļa pasaules jēlnaftas pārvadājumu.

Ķīna ir noteikusi maksimālo pieļaujamo degvielas cenu pieaugumu valstī, ņemot vērā karadarbības Tuvajos Austrumos izraisīto straujo naftas cenu kāpumu pasaulē, pirmdien paziņoja valdība.

"Lai mazinātu straujā naftas cenu kāpuma ietekmi, atvieglotu galapatērētājiem radīto slogu un nodrošinātu stabilu ekonomisko darbību un sabiedrības labklājību, ir pieņemti pagaidu regulējoši pasākumi," norāda Ķīnas Nacionālā attīstības un reformu komisija.

Tā vēsta, ka no pusnakts paaugstinās maksimālās mazumtirdzniecības cenas benzīnam un dīzeļdegvielai attiecīgi par 1160 juaņām (145 eiro) un 1115 juaņām (140 eiro) par tonnu.

Šis pieaugums ir aptuveni puse no tā, kāds tas būtu bijis saskaņā ar valdības cenu noteikšanas mehānismu, kas būtu paredzējis benzīna un dīzeļdegvielas cenu paaugstināšanu attiecīgi par 2205 juaņām (276 eiro) un 2120 juaņām (266 eiro) par tonnu, skaidro komisija.

Nacionālā attīstības un reformu komisija regulāri pārskata benzīna un dīzeļdegvielas cenas un veic korekcijas, pamatojoties uz tādiem faktoriem kā jēlnaftas cenas pasaules tirgū.

Pēdējā cenu paaugstināšanas reizē martā komisija palielināja maksimālās mazumtirdzniecības cenas benzīnam un dīzeļdegvielai attiecīgi par 695 juaņām (87 eiro) un 670 juaņām (84 eiro) par tonnu.

Pirmie secinājumi par akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai parāda nepieciešamību ieviest virspeļņas nodokli, pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka pirmie rezultāti ir ļoti slikti un parāda, ka nepieciešams ieviest solidaritātes maksājumu jeb virspeļņas nodokli degvielas mazumtirgotājiem.

Ministrs pauda, ka pasaules biržās degvielas cenas samazinās, bet Latvijā to nenovēro. "Degvielas mazumtirgotājiem ir vērts pārdomāt savu biznesa politiku, jo šobrīd vārdi neiet kopā ar darbiem," sacīja Valainis.

Viņš pauda cerību, ka nākamajā valdības sēdē varēs lemt par attiecīgā likumprojekta virzīšanu uz priekšu.

Komentējot Konkurences padomes (KP) izteiktos iebildumus par solidaritātes maksājuma piemērošanu degvielas tirgotājiem, Valainis norādīja, ka respektē KP viedokli. Viņš pauda, ka KP ir neatkarīga institūcija, kas veic savu darbu.

Degvielas cenu lēciena un tā ģenerētās inflācijas piezemēšanai valstis izvēlas atšķirīgus risinājumus, taču vispopulārākais ir akcīzes nodokļa likmju samazinājums uz noteiktu laiku, bet atgriežas virspeļņas nodokļa rēgs.

To liecina ZAB Sorainen pētījums par dažādu valstu jau īstenotajiem vai arī diskusijās izteiktajiem piedāvājumiem degvielas cenu pieauguma slāpēšanai un šo cenu piezemēšanai pēc tam, kad karadarbība faktiski paralizēja Persijas jūras līča valstu naftas piegādes, kuru īpatsvars pēc aptuvenām aplēsēm ir ap 20% no pasaules kopējā patēriņa. Vienlaikus ir valstis un reģioni, kuros Hormuza jūras šauruma blokāde raisa eksistenciāla rakstura jautājumu, jo citu piegāžu nav vai arī to apjomi ir nelieli. Savukārt valstīs, kurās nav novērotas degvielas pieejamības problēmas – deficīts –, ir fiksēts ļoti straujš degvielas cenu pieaugums, jo īpaši dīzeļdegvielai, kura Latvijā maksā jau vairāk nekā 2,11 eiro litrā, kaut arī pirms mēneša to varēja iegādāties par cenu, kura bija ap 1,5 eiro litrā.

Kad ilgstoši un profesionāli analizē tirgu, var pamanīt ne tikai globālos cenu kustības iemeslus, bet arī vietējo mediju reakciju. Degvielas cenu kāpums degvielas uzpildes stacijās parasti izraisa dusmīgus komentārus pie ziņu rakstiem, skaļus politiķu paziņojumus un prasības pastiprināt Konkurences padomes kontroli. Kā mēdz teikt – nekad tā nav bijis, un atkal tas pats.

Šāda reakcija ir raksturīga ne tikai Latvijai, bet arī Lietuvai un Igaunijai. Igaunijā stāsts par “degvielas karteli” tik bieži parādījies medijos, ka tas kļuvis par ierastu ziņu fona daļu.

No kurienes rodas aizdomas?

Kopš COVID laikiem Baltijas valstu iedzīvotāji dzīvo spēcīga inflācijas spiediena apstākļos. Inflācija sabiedrībai bieži šķiet nekontrolējama un neprognozējama parādība, kas īpaši asi jūtama laikā, kad pieaug mantiskā nevienlīdzība un samazinās sociālā atbalsta programmas.Ja minerālūdens vai tomāti veikalā sadārdzinās par dažiem desmitiem centu, to pamana tikai daļa pircēju. Savukārt degvielas cenu izmaiņas redz visi – tās tiek publiski parādītas uz piloniem pie degvielas uzpildes stacijām. Tāpēc degvielas mazumtirgotāji bieži kļūst par sabiedrības neapmierinātības “magnētu”.

„Pirmie secinājumi par akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai liecina par nepieciešamību ieviest virspeļņas nodokli, pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS)…. Tas, pēc viņa teiktā, ir risinājums, lai palīdzētu mazumtirgotājiem ievērot to, ko viņi paši ikdienā saka, proti, ka viņu ikdienas cenas ietekmē pasaules birža…

Ministrs pauda, ka pasaules biržās degvielas cenas samazinās, bet Latvijā to nenovēro. "Degvielas mazumtirgotājiem ir vērts pārdomāt savu biznesa politiku, jo šobrīd vārdi neiet kopā ar darbiem," sacīja Valainis.”

Izskatās, ka kāds ir maldinājis ministru un turpina maldināt sabiedrību.

Ministrs runā par biržu!!!, nevis par fizisko naftas produktu tirgu, kura rādītājs ir S&P Global aģentūras Platts kotācijas. Biržas tirgus, ko dēvē arī par „papīra” tirgu, atšķiras no fiziskā tirgus, jo tur naftas produkti nav prece, bet gan investīciju aktīvs vai instruments, ko var izmantot gan spekulācijām, gan risku apdrošināšanai. Taču degvielas tirgotāju iepirkuma cena Latvijā netiek noteikta pēc biržas cenām, bet gan pēc cenu formulām, kas balstās uz S&P Global aģentūras Platts kotācijām.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) saistībā ar degvielas cenu kāpumu rosinās par 50% samazināt vilciena abonementu cenas uz trim mēnešiem, platformā "X" raksta ministrs.

Viņš norāda, ka valstij ir jāpalīdz iedzīvotājiem Tuvo Austrumu kara izraisītā degvielas cenu kāpuma ietekmes mazināšanā, kas patlaban skar ikvienu.

Tādējādi ministrs ir izstrādājis priekšlikumu par 50% samazināt vilciena abonementu cenas uz trim mēnešiem.

Lietuva uz diviem mēnešiem par pusi samazinās vilcienu biļešu cenas

Lietuva, reaģējot uz degvielas cenu pieaugumu, no aprīļa uz diviem mēnešiem par...

Ar šādu priekšlikumu ministrs cer motivēt vairāk cilvēku izvēlēties vilcienu kā ikdienas pārvietošanās līdzekli. Vienlaikus šādas izvēles rezultātā, privātās automašīnas pie iespējas aizstājot ar vilcienu, Latvijas iedzīvotāji varētu ietaupīt aptuveni 12 miljonus eiro trijos mēnešos, raksta ministrs.

Viņš norāda, ka priekšlikums tiks virzīts izskatīšanai valdību veidojošajā sadarbības sanāksmē un tuvākajā Ministru kabineta sēdē.

"Šādā situācijā lēmumi ir jāpieņem nekavējoties," uzsver ministrs.

Jau ziņots, ka valdība otrdien plāno turpināt vērtēt Ekonomikas ministrijas (EM) rosinājumu degvielas tirgotājiem piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%.

Tāpat vēstīts, ka 1. aprīlī stājās spēkā Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums, kas paredz īslaicīgus pasākumus degvielas cenu kāpuma ietekmes mazināšanai uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem. Tomēr degvielas tirgotāji norādīja, ka akcīzes nodokļa samazinājums dīzeļdegvielai būs novērojams ar zināmu laika nobīdi, jo jaunā likme ir piemērojama tai degvielai, kuru no 1. aprīļa sāk izvest no akcīzes preču noliktavām uz degvielas uzpildes stacijām.

Likums nosaka akcīzes nodokļa pagaidu samazinājumu dīzeļdegvielai - no līdzšinējiem 467 eiro līdz 396 eiro par 1000 litriem. Savukārt marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, akcīzes nodokļa likme noteikta 21 eiro par 1000 litriem. Samazinātās likmes tiks piemērotas no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.

Aukstais laiks un elektroenerģijas izmaksu pieaugums tuvākajos mēnešos ietekmēs inflāciju, taču šī ietekme drīzāk būs pārejoša, norāda banku ekonomisti.

Kā ziņots, Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam transporta grupā, kā arī apģērbam un apaviem. Cenas palielinājās maksai par mājokli.

Ekonomists skaidro, ka inflācijas kritums janvārī ir strauji sabremzējis inflācijas turpmāko gaitu.

Aukstie laikapstākļi ir ietekmējuši enerģijas cenas, kas, aukstajai ziemai pasaulē ieilgstot, var nedaudz pacelt inflāciju. Gašpuitis pauž, ka šī ietekme drīzāk būs pārejoša, un lejupvērstās pārtikas izejvielu un ražotāju cenu tendences sola arī lēnāku pārtikas cenu pieaugumu.

Ja uzņēmējiem nepieciešams ticams skaidrojums ar nodokļiem un naudas lietām saistītos jautājumos, tad par primāro informācijas avotu tiek izvēlēts Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Par nodokļiem un muitas lietām atbildīgo iestādi par svarīgu viedokļu līderi atzīst trīs no katriem četriem biznesa vadības un grāmatvedības sistēmu izstrādātāju Jumis Pro aptaujātajiem uzņēmumiem.

Biznesa pasaules uzticību bauda arī nozares eksperti, kuru viedoklī ieklausās pat vairāk nekā viņu pārstāvēto organizāciju vai iestāžu oficiālajos skaidrojumos. Savukārt ministrijām, profesionālajām asociācijām un pašvaldībām uzticas krietni mazāks respondentu loks. VID par galveno viedokļu līderi uzskata 73,2% no visiem aptaujātajiem, un tas apliecina, ka iestādes prestižs ir ievērojami audzis. Līdzīgā aptaujā pirms trim gadiem Jumis Pro noskaidroja, ka VID par viedokļu līderi uzskata vien 26,1 % uzņēmēju.

Ja solidaritātes maksājuma mehānisms būtu spēkā patlaban, iemaksa par pārsnieguma daļu attiektos uz lielāko daļu tirgotāju, aģentūru LETA norādīja Ekonomikas ministrijā (EM), balstoties uz datiem par posmu no 20. līdz 23. aprīlim.

EM pauž, ka pēdējo divu nedēļu laikā Latvijas degvielas tirgū vērojama skaidra cenu korekcija. Visi lielākie degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkli šajā periodā ir samazinājuši dīzeļdegvielas cenas kopumā par vairākiem desmitiem centu litrā. Tas apliecina, ka mazumtirdzniecība ir sākusi sekot biržas cenu kritumam, kas raksturoja minēto pārskata periodu, uzskata EM.

Vienlaikus ministrijā atzīmēja, ka mazumtirdzniecības cenu korekcija notiek lēnāk nekā cenu kritums biržās, un uz pārskata perioda beigām lielākie DUS tīkli vēl atrodas virs tirgus pamatotās robežas.

Ja solidaritātes maksājuma mehānisms būtu spēkā patlaban, iemaksa par pārsnieguma daļu attiektos uz lielāko daļu tirgotāju. Vienlaikus attālums no šīs robežas vairumam tīklu ir būtiski mazinājies salīdzinājumā ar situāciju aprīļa sākumā. Virziens esot pareizs, taču temps vēl neesot pietiekams, vēsta EM.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) 2026. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 3,5 miljardus eiro, kas ir par 210,4 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopā ar iemaksām 2.pensiju līmenī un neņemot vērā atlikumu vienotajā kontā, nodokļu ieņēmumi 2026. gada pirmajā ceturksnī pieauguši par 145 miljoniem eiro jeb 4,1%.

Vienlaikus, nodokļu ieņēmumu triju mēnešu plāns tika izpildīts 98,7% apmērā jeb par 49,6 miljoniem eiro mazāk nekā plānots. Jāņem vērā, ka aktuālie dati vēl pilnībā neatspoguļo jaunāko ģeopolitisko notikumu ietekmi.

Darbaspēka nodokļu ieņēmumus turpina ietekmēt 2025. gadā veiktā nodokļu reforma – gan 1 procentpunkta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) pārdale no pensiju 2. līmeņa uz 1. līmeni, gan tālākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu palielināšana. Kamēr valsts sociālās apdrošināsanas iemaksas kopbudžetā (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) bija 1,2 miljardi eiro un pieauga par 79,4 miljoniem eiro jeb 6,9%, tikmēr IIN ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī 623,7 miljoni eiro apmērā bija pērnā gada līmenī.

Biržas kotāciju svārstības dienas laikā ir tikai orientējošas un parasti neizraisa būtiskas degvielas cenu izmaiņas degvielas uzpildes stacijās tajā pašā dienā. Tas ir tāpēc, ka Platts fiziskā tirgus kotācijas tiek fiksētas katru dienu vēlu vakarā un tādēļ var ietekmēt vietējā degvielas tirgus cenas ne ātrāk kā nākamajā dienā. Šīs ietekmes pakāpe var atšķirties no pārdevēja uz pārdevēju atkarībā no izvēlētās uzskaites metodes, cenu veidošanas formulas un riska pārvaldības politikas.

Vienošanās par pagaidu pamieru 8. aprīlī izraisīja biržas cenu kritumu zem 100 dolāriem par barelu galveno etalona naftas šķirņu Brent un WTI nākotnes līgumiem. Tomēr tam sekojošais Izraēlas bruņoto spēku masveida uzbrukums Libānai apdraudēja iepriekš panāktās vienošanās par divu nedēļu pamieru. Biržas dīzeļdegvielas nākotnes līgumi reaģēja uz to ar pieaugumu par vairāk nekā 200 dolāriem par tonnu (vairāk nekā +20 centiem par litru) no iepriekšējā dienā sasniegtā minimuma. Fiziskajā naftas tirgū cenas ne tikai nesamazinājās, bet pat pieauga. Piemēram, saskaņā ar LSEG datiem, Ziemeļjūras Forties naftas cena sasniedza vēsturisko maksimumu 146,43 dolāri par barelu. Citu Ziemeļjūras naftas šķirņu, tādu kā Brent, Oseberg, Ekofisk un Troll, arī sasniedza jaunas rekordaugstas prēmijas. Amerikas naftas WTI Midland ar piegādi uz Eiropu tika tirgota ar 20,70 dolāru prēmiju salīdzinājumā ar Brent, kas ir vēsturisks maksimums. Angolas naftas šķirne Cabinda arī tika tirgota par rekordaugstu cenu.

Pēdējo pāris nedēļu laikā Latvijas plašsaziņas līdzekļos izskanējuši dažādi priekšlikumi par pasākumiem, kas varētu ierobežot cenu pieaugumu vietējā degvielas tirgū.

Skarbā realitāte ir tāda, ka ne degvielas tirgotāji vietējā tirgū, ne degvielas ražotāji, kuru produkcija tiek importēta, ne Latvijas valsts institūcijas tieši nekontrolē un nevar būtiski ietekmēt divus galvenos cenu veidošanās faktorus - eiro un ASV dolāra valūtas kursa svārstības, kā arī Platts kotācijas starptautiskajos tirgos.

Līdz ar to neatkarīgi no publiskiem paziņojumiem vai politiskiem solījumiem ilgtermiņā nav iespējams noturēt vai mākslīgi ierobežot degvielas cenu pieaugumu vietējā tirgū, ja globālajos tirgos tiek novērota cenu kāpuma tendence.

Valsts degvielas rezervju pilnīga realizācija

Iemesls ir vienkāršs un acīmredzams - Latvijai nav savas naftas ieguves un pārstrādes. Pat ja tiktu pieņemts hipotētisks scenārijs, kurā Latvijas valdība nolemtu iesaldēt cenas degvielas uzpildes stacijās februāra beigu līmenī, vienlaikus pārdodot vietējā tirgū visu valsts rezervi par šai “iesaldēšanai” atbilstošu fiksētu cenu, šāds risinājums būtu īslaicīgs un darbotos ne ilgāk kā pāris mēnešus.