Lauksaimniecība

Zemeņu audzētājiem līst asaras: pa stādījumiem šiverē maijvaboļu kāpuri

Dienas Bizness, 03.06.2015

Jaunākais izdevums

Zemenes ar Šalmīšu logotipu tirgū gaidāmas pēc pāris nedēļām. Purmsātnieki Daira un Guntis Šalmi to audzēšanā ieliek daudz darba un līdzekļu, taču rezultātu tik un tā nosakot kāds «no augšas», vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

15 gadu ilgajā zemeņu audzēšanas pieredzē šī būšot trešā reize, kad Šalmu ģimene negūs cerēto ražu. Pa pērnā rudens stādījumiem pašlaik šiverē un tos krietni apskādē maijvaboļu kāpuri. Guntis Šalms stāsta: jau pieraduši, ka zemeņu laukā skādi izdara gan salnas, gan stirnas un vaboles, bet «šogad ir bišķi par daudz».

Pagājušā gada rudenī iedēstījuši desmit tūkstošus zemeņu stādu, un Daira Šalma vedina salīdzināt, kādi izskatās veselie, kādi – sabojātie krūmi. Labajiem jau trīs četri ziedneši. Tādiem vajadzētu būt visiem, un tad būtu arī raža. Tagad lauks ir bezcerīgs un rudenī būs jāpārstāda.

Maijvaboļu uzlidojumi notiekot cikliski – ik pēc četriem gadiem, bet tik traģiski iepriekš neesot bijis. Nekādu pretlīdzekļu šai parādībai neesot. Šalmi norāda, ka apkārt nav ne koku, ne nesakoptu lauku vai grāvmalu, kas veicinātu vaboļu vairošanos. To lidojumu varot novērot vakaros. Kāpuri apgrauž saknes, un augi nokalst vai nīkuļo.

«Ir ieguldīts milzu darbs, un, kad redzi, ka nav rezultāta, tad ir vilšanās,» neslēpj Daira. Kāpuri ne visas šķirnes ēd ar vienādu apetīti. Vislabāk tiem garšojot ‘Honeja’ un ‘Polka’.

Guntis atminas, ka zeme tīra no dzīvās radības bijusi kolhozu laikā, kad uz laukiem smidzināts amonjaks. Bet nu dzīvo būtņu uz tiem esot par daudz.

Klientūra galvenokārt ir Liepājas Pētertirgū un nu jau vairākus gadus arī Rīgā. Iecere braukt reizi nedēļā uz Āgenskalna tirgu šogad izrādījies «pāragrs sapnītis». Bet Šalmi ir optimisti – tas piepildīsies. Pirktspēja pa šiem gadiem esot samazinājusies vismaz trīs reizes. Kādreiz dienā varējuši iztirgot 120 kastītes ar gandrīz pieciem kilogramiem ogu katrā. Pēdējos gados jau 40–45 kastes esot daudz.

Tirgū ievesto zemeņu esot «nenormāli daudz», un pats trakākais – mazie audzētāji ar dažām dobēm, bet vajadzīgajiem dokumentiem, kuri savējām jauc klāt ievestās.

Plašāk - laikrakstā Kursas Laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Audzē «frigo» zemenes un piparmētras ar šokolādes garšu

Dienas Bizness, 16.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Secieša Dzintara Kazakeviča saimniecībā šogad jauna zemeņu raža ienāksies ne tikai jūlija vidū, bet arī vēlā rudenī — laukā iestādīti saldētie jeb «frigo» zemeņu stādi, bet siltumnīcās podos aug remontantās zemenes. No tām ražu var iegūt līdz rudens salnām, un svaigas zemenes ēstas vēl pat Skolotāju dienā oktobrī, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Dzintara Kazakeviča un viņa sievas Leldes saimniecībā zemenes gan nav vienīgais rūpals — audzē arī dārzeņu un puķu stādus, gurķus un tomātus, arī kartupeļus, kāpostus, sīpolus un ķiplokus.

«Uzskatu, ka zemeņu audzēšana būtu izdevīgs bizness, ja vien Latvijas tirgu tik ļoti nepārpludinātu no Polijas ievestās ogas,» atzīst saimnieks. «Tāpēc jāmeklē veidi, kā iegūt bagātīgāku ražu un paildzināt zemeņu laiku.» Viens no eksperimentiem ir remontanto zemeņu audzēšana — atšķirībā no tradicionālajām vasaras zemenēm tās ražo vairākas reizes līdz pat rudens salnām, tādējādi būtiski pagarinot ogu vākšanas laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No katra zīdtauriņa kāpura kokona iegūst ap kilometru pavediena.

Zīda iegūšanas process ir pietiekami sarežģīts un arī nežēlīgs. Mātīte, kas neredz un nelido, pēc pārošanās vairākas dienas dēj olas, pēc tam no olām izšķiļas kāpuri, kāpuri sāk baroties, ēdot zīdkoka lapas, bet pēcāk iekūņojas. Kāpurs groza galvu pa apli, tinot sev apkārt pavedienus. Pēc dažām dienām kokons ir gatavs, bet, lai pavedienu atritinātu, kokons ar visu kāpuru ir jānobeidz. Arī paši tauriņi iet bojā.

Patlaban atdzimušas cerības par Itālijas 1000 gadus senās zīda nozares atdzimšanu. Fotogrāfijas no Veneto reģiona skatieties raksta galerijā!

Zīdtauriņi savvaļā vairs nav sastopami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā Latvijā augļu dārzos, dārzeņu platībās un siltumnīcu kultūrās lietotas 7 tonnas jeb nepilns 1% no visa vidēji gadā izmantoto pesticīdu daudzuma lauksaimniecībā, savukārt kukurūzas sējumu un kartupeļu stādījumu apstrādei izmantotas attiecīgi 3 un 21 tonna pesticīdu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

CSP pirmo reizi ir veikusi apsekojumu un apkopojusi datus par pesticīdu izmantošanu augļu dārzos, dārzeņu un kartupeļu platībās, siltumnīcu kultūrās, kā arī kukurūzas sējumos. Izmantojot 2014. gadā iegūtos datus, kā arī rezultātus no 2012. gadā veiktā apsekojuma par pesticīdu lietošanu graudaugu kultūrām un rapsim, tiek nodrošināta informācija, lai novērtētu pesticīdu radīto iespējamo risku videi un veselībai.

Ņemot vērā klimatisko apstākļu ietekmē izveidojušos augsto slimību un kaitēkļu fonu Latvijā 2014. gadā, CSP apsekoto kultūraugu sējumos un stādījumos izmantotais pesticīdu darbīgo vielu daudzums ir vērtējams kā atbilstošs optimālas agrotehnikas ievērošanai, uzskata Valsts Augu aizsardzības dienesta eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KNAB par iespējamo korupciju uzrunājis vairāk nekā 34 000 ārvalstu uzņēmēju

Dienas Bizness, 08.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzrunājis Latvijā reģistrētos ārvalstu uzņēmējus ar aicinājumu vērsties KNAB par iespējamo korupciju uzņēmējdarbības vidē, informē KNAB pārstāve Laura Dūša.

Vairāk nekā 34 000 ārvalstu uzņēmējiem (individuāliem komersantiem, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām) nosūtīta vēstule ar informāciju par korupcijas riskiem, novēršanu un apkarošanu uzņēmumā, ieviešot korupcijas un krāpšanas novēršanas pasākumus.

Šis ir viens no nākamajiem soļiem, ko spēris KNAB, lai sasniegtu galveno mērķi – ēnu ekonomikas samazināšanu Latvijā.

Saskaņā ar OECD Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos prasībām KNAB 2014.gada vasarā pārtulkoja un sagatavoja «Pretkorupcijas rokasgrāmata uzņēmējiem: Ētiskas un tiesiskas darbības nodrošināšana» latvisko versiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Alus uzņēmumā Tālavas ķēniņa alus

Žanete Hāka, 29.07.2016

Alus uzņēmumā sākas ar iesalu. Pamatā Tālavas ķēniņa alus izmanto Latvijas iesalu. Iesalu samaļ, saplacina, atbilstošā daudzumā no katra iesala veida, kā paredzēts receptē.

Foto: Tālavas ķēniņa alus

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Tālavas ķēniņa alus darītavas ražošanas procesos.

SIA Tālavas ķēniņa alus ir mikro alus darītava Vidzemē, senās letu valsts Tālavas teritorijā, šodienas Lizuma pagastā, stāsta uzņēmuma izpilddirektore Ilze Kamarūte. Alus darītāji radījuši ap 10 alus šķirnēm, no kurām populārākās ir iecienītas Rīgā un Vidzemē.

Viss Tālavas ķēniņa alus ir roku darbs, alus tiek raudzēts vaļējos ozolkoka kublos, ne mazāk kā mēnesi izturēts nogatavinot un nav ne pasterizēts, ne filtrēts, ne arī mākslīgi gāzēts.

Pēc uzņēmuma vadītāju domām, tādam produktam, kā alus ir jāsniedz ne tikai fizioloģisks, bet arī garīgs baudījums – sajūtas, asociācijas, ko cenšas sniegt Tālavas ķēniņa alus raksturo, piemēram, leģenda uz etiķetes, vai ainas, ar kuru palīdzību šīs sajūtas tiek nodotas:

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Audzis gan kredītu, gan noguldījumu apjoms

Žanete Hāka, 28.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā, nedaudz augot gan iekšzemes finanšu, gan nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelim, jau ceturto mēnesi pēc kārtas turpinājās kopējā rezidentiem izsniegto kredītu atlikuma kāpums, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Savukārt banku piesaistīto noguldījumu atlikums auga trešo mēnesi pēc kārtas.

Banku iekšzemes kredītu atlikums jūnijā palielinājās par 0,1%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem palielinoties par 0,1%, kredītiem finanšu iestādēm – par 1.4% un patēriņa kredītiem mājsaimniecībām - par 0,5%. Nedaudz samazinājās vien kredīti mājokļa iegādei. Kopējo iekšzemes kredītu gada pieauguma temps sasniedza 1,4%, tostarp jūnijā tas kļuva pozitīvs arī kredītiem nefinanšu uzņēmumiem (+0,02%), bet zem nulles (-3,3%) saglabājās vien kredītiem mājsaimniecībām.

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi jūnijā pieauga par 0,8%, to gada kāpuma tempam veidojot 12,4%. Mājsaimniecību noguldījumi palielinājās par 1,7% (gada pieauguma temps 7,3%), bet uzņēmumu noguldījumi saruka par 0,3% (gada pieaugums jūnijā 18,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

AS Latvijas Gāze aicina akcionārus pieteikties uz jaundibināmā uzņēmuma AS Conexus Baltic Grid akcijām

Žanete Hāka, 28.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Gāze aicina savus akcionārus pieteikties uz jaundibināmā uzņēmuma AS Conexus Baltic Grid akcijām. Jaunais uzņēmums tiks veidots, atdalot pārvades un uzglabāšanas operācijas no Latvijas Gāzes, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Katram akcionāram ir tiesības saņemt tikpat akciju jaunajā uzņēmumā, cik tam pieder Latvijas Gāzē. Akcijas iegūstamas bez maksas un akcionāri var saglabāt savā īpašumā abu uzņēmumu akcijas.

Tie akcionāri, kas rakstveidā nepieteiksies uz akcijām vai neizteiks savu pozīciju septembrī paredzētajā ārkārtas akcionāru sapulcē, zaudēs iespēju iegūt jaunā uzņēmuma akcijas vai kompensāciju.

Aicinām tos akcionārus, kas nolēmuši kļūt par jaunā uzņēmuma akcionāriem, līdz septembrim iesniegt rakstveida pieteikumus uz akcijām. Vienīgais nosacījums pieteikumu iesniedzējiem - jāsaglabā savā īpašumā Latvijas Gāzes akcijas līdz 2. septembrī paredzētās ārkārtas akcionāru sapulces dienas beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperts: Vai Latvijas ekonomiku glābs ofšoru nodoklis?

Biznesa konsultants Žans Lopeta, 01.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot nodokļa likmi 0,1-0,3% apmērā no nerezidentu darījumiem, kas uz ārzonu jurisdikcijām iziet caur Latvijas komercbanku norēķinu kontiem, valsts budžetā iespējams gūt papildus 300-900 miljonus ASV dolāru. Šī likme būtu saprātīgs apmērs, kuru bankas piekristu maksāt, lai saglabātu ienākumus no Austrumu partnerības, respektīvi, tranzīta naudas, kas caur Latviju tiek pārskatīta uz ārzonu jurisdikcijām.

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem par 2015.gadu, caur ārzonas firmām Latvijas bankās veikti darījumi aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Latvijas banku sektors jau kopš Neatkarības atjaunošanas saistās ar finanšu starpniecības pakalpojumu sniegšana nerezidentu sektoram – galvenokārt, klientiem no Krievijas, Ukrainas, Moldovas un citām bijušās Padomju Savienības valstīs. Nerezidenti Latvijas banku sektorā spēlē galveno lomu – 2014.gadā tie veidoja 53% no visiem noguldījumiem, kas ir Latvijas bankās jeb 12,4 miljardi eiro kopumā ir piesaistīti no Eiropas nerezidentiem. Aptuveni 80% no šiem līdzekļiem bija no NVS valstu klientiem, lielākoties no Krievijas, kas ietilpst paaugstināta riska zonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hakeriem uzbrūkot virtuālās valūtas Bitcoin biržai Bitfinex (bāzēta Honkongā), nozagta šī valūta vismaz 65 miljonu ASV dolāru vērtībā, ziņo Bloomberg.

Bitfinex atklājusi, ka no tās platformas nozagti gandrīz 120 tūkstoši bitkoinu.

Kamēr notikušais tiek izmeklēts, Bitfinex iesaldējusi visus darījumus.

Tā ir viena no apjomīgākajām zādzībām Bitcoin vēsturē.

Bitfinex birža dibināta 2013.gadā un saskaņā ar bitcoinity.org datiem tā ir piektā lielākā Bitcoin birža pasaulē un lielākā, kas atrodas ārpus Ķīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz lielo konkurenci un skarbajiem klimatiskajiem apstākļiem, salīdzinot ar Eiropas dienvidu zemēm, dārzeņu un augļu audzēšanai Latvijā ir nākotne – tā uzskata kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Taču nozares attīstības tempus un vietējo ražotāju konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū apgrūtina nesamērīgi lielie nodokļi darbaspēkam, augstā Pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likme augļiem un dārzeņiem, kā arī elektroenerģijas cena. Arī plānotais akcīzes nodokļa pieaugums degvielai uz pašmāju dārzeņu audzētājiem atsauksies negatīvi, arvien vairāk sadārdzinot ražošanas izmaksas.

Augļu un dārzeņu audzēšanas nozare pēdējos gados piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas – pēc Krievijas embargo stāšanās spēkā lielākajai daļai ražotāju nācies pārorientēties no tik ierastā austrumu tirgus uz daudz izaicinošākajiem Rietumu un Skandināvijas valstu tirgiem. Izmantojot Eiropas Savienības (ES) īstenotās atbalsta programmas, kā arī sadarbojoties ar vadošajiem lielveikalu tīkliem, daudziem augļu un dārzeņu audzētājiem izdevies ne vien nostiprināt savas pozīcijas vietējā tirgū, bet arī ielauzties ārvalstu tirgos. To lielākoties paveikuši tie audzētāji kas, apzinoties, ka saviem spēkiem nevar nodrošināt tirgum nepieciešamos lielos produkcijas apjomus, apvienojušies kooperatīvos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemeņu audzētājiem pavasara vēso laika apstākļu dēļ ir ražas zaudējumi

Zane Atlāce-Bistere, 01.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēso laika apstākļu šopavasar Latvijas zemeņu audzētājiem ir ražas zaudējumi, aģentūrai LETA atzina Latvijas Augļkopju asociācijas (LAA) pārstāve Renāte Kajaka, piebilstot, ka precīzas aplēses par kopējo zemeņu ražas zaudējumu apmēru plāno apkopot nedēļas laikā.

Viņa atzina, ka kopumā auksto laika apstākļu dēļ šā gada pavasarī visas zemeņu kultūras Latvijā ir cietušas, taču kaitējuma mērogs dažādos apvidos ir atšķirīgs. Lielāka skāde bijusi saimniecībās, kur vēsie laika apstākļi pārsteidza ziedošās zemeņu kultūras. Taču bija arī audzētāji, kuriem zemenes cieta mazāk. Kopumā nav tādu zemeņu kultūru, kuras aukstā pavasara dēļ, nebūtu cietušas nemaz, atzina Kajaka.

«Kopumā aukstais pavasaris skādēja zemenēm. Tas, cik liela skāde bijusi procentuāli, ir atkarīgs no reģiona. Bija vietas, kur Latvijā gaisa temperatūra pazeminājās tikai līdz -2 grādiem, bet bija reģioni, kur gaisa temperatūra Latvijā sasniedza pat -7 grādus un bija sniegs,» teica Kajaka, piebilstot, ka šādās vietās postījumi bija lielāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā audzētas zemenes Rīgas Centrāltirgū patlaban maksā 10-13 eiro kilogramā, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas centrāltirgus (RCT) Mārketinga un komunikāciju daļas projektu vadītājs Ivars Jakovels.

Viņš teica, ka Rīgas Centrāltirgū patlaban pieejamas agrās Latvijas zemenes, kas audzētas apsildītās siltumnīcās. Plašākais Latviju zemeņu klāsts, kā katru gadu, gaidāms no jūnija vidus.

Tāpat Jakovels pastāstīja, ka vakar tirgū parādījās pirmās zemenes no Lietuvas, kuru cena ir 3,5 eiro kilogramā.

Savukārt Grieķijā audzētas zemenes maksā 2,5 eiro kilogramā, bet Polijā audzētu zemeņu cena ir robežās no 1,5 līdz trim eiro par kilogramu, taču lielākoties Polijā audzētas zemenes tirgū maksā divi eiro kilogramā.

Pēc Jakovela teiktā, zemeņu cenas tirgū ir iepriekšējo gadu līmenī.

Rīgas centrāltirgus dibināts 1930.gada 2.novembrī, bet kā Rīgas pašvaldības akciju sabiedrība darbojas kopš 1995.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: DB viesojas vienā no lielākajām zemeņu saimniecībām Latvijā

Sandra Dieziņa, 19.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mālpils novada z/s Lazdukalns ir viena no lielākajām zemeņu saimniecībām Latvijā. Apsīšu ģimene ar šo ogu biznesu nodarbojas jau kopš 1988. gada, kad ogas sāka audzēt 0,3 ha platībā.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Šogad zemenes aug 17 ha platībā un jau ir novāktas pirmās ražas. Z/s Lazdukalns saimnieks Andris Apsītis atklāj, ka raža pagaidām ir normāla – ne laba, ne slikta. Tomēr zemeņu stādījumus ietekmējis ziemas kailsals, kā rezultātā apsalušas zemeņu saknes un sekas var būt jūtamas. Viņš lēš, ka kopumā raža būs par aptuveni 20% mazāka. Vēsā laika un vēlā pavasara dēļ zemenes sākušas ražot vidēji par 10 dienām vēlāk nekā iepriekšējā gadā. Tomēr pašlaik ir labi, ka turas vēss laiks, jo zemenes paspēj nobriest pretstatā citiem gadiem, kad karstums «izrāvis» visu uzreiz un tas ietekmējis ražu kopumā. Z/s Lazdukalns izaudzēto lielākoties piegādā Siguldas, Ādažu un Cēsu pircējiem, kā arī ogas realizē Rīgā, Nakts tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot jaunākajām patēriņa tendencēm, AS Latvijas balzams laidis klajā jaunu - zemeņu - piparmētru versiju Cosmopolitan Diva dzirkstošo dzērienu sērijā, informē kompānijā.

Tā ir sestā garša attiecīgā zīmola līnijā. Kā pirmie jauno zemeņu – piparmētras garšas variāciju varēs baudīt patērētāji Baltijā, tad Izraēlā un citos eksporta tirgos.

Dzirkstošais dzēriens Cosmopolitan Diva Latvijas tirgū ir pieejams kopš 2015. gada rudens. Zīmola vadītājā Latvijā Kristīne Strautiņa norāda, ka, neskatoties uz lielo konkurenci vieglo alkoholisko dzērienu kategorijā, tā pārdošanas rādītāji šī gada pirmajos 5 mēnešos vietējā tirgū uzrādīja 160% pieaugumu, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu.

Zīmola vadītāja stāsta, ka, lai atrastu veiksmīgāko sērijas jauno garšu, šī gada pirmajā ceturksnī tika veikts pētījums Baltijas mērogā. Noskaidrots, ka zemeņu – piparmētru garšas kombinācija atzīta kā labākā un pieprasītākā starp granātābola, upenes, ķiršu un citronzāles Cosmopolitan Diva garšu variācijām. Latvijā pirktākās līdz šim ir melones un ogu versijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Baltijas restorānu vīna kartēm piešķirs zvaigznes

Linda Zalāne, 09.03.2018

Raimonds Tomsons 2017.gada Riga Wine & Champagne laikā, uzstādot esošo Baltijas sabrage rekordu. Šogad viņš plāno labot savu rezultātu un sasniegt Ginesa rekordu.

Foto: Renārs Koris

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien pirmo reizi notiek Baltijas vīna saiets Baltic Wine Forum, kura mērķis ir kopā pulcēt Baltijas vadošo restorānu īpašniekus, vīnziņus, HoReCa nozares pārstāvjus un viedokļu līderus, lai veicinātu pieredzes un ideju apmaiņu, kā arī stimulētu nozares izaugsmi.

«Vadošo Latvijas un Baltijas restorānu vīna kartes pirmoreiz atklātā konkursā vērtējam, lai noskaidrotu restorānus, bārus un viesnīcas ar labāko vīna piedāvājumu, lai piesaistītu publikas uzmanību vietām ar pārdomātu, uz klientiem vērstu vīna piedāvājumu, stimulētu vīna apkalpošanas kultūras veidošanos, kā arī uzsvērtu vīna un vīnziņu nozīmi restorānu atraktivitātes un rentabilitātes celšanā,» stāsta Riga Wine & Champagne dibinātājs un organizators Aigars Nords. Konkurss Baltic Wine Forum tiek rīkots šampanieša festivāla Riga Wine & Champagne ietvaros, kas noslēgsies šo sestdien ar Audi Burbuļu parādi, kas pirmo reizi notiks Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ar Baltijā vērienīgāko šampaniešu degustāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Līdz 2030.gadam ES par 30% jāsamazina vairāku nozaru radītais CO2 izmešu apjoms

Dienas Bizness, 17.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2030. gadam visā ES par 30% jāsamazina transporta, lauksaimniecības, būvniecības un atkritumu apsaimniekošanas radītais CO2 izmešu apjoms, bet mežu izciršana pilnībā jākompensē ar jauniem stādījumiem, informē Eiropas Parlaments.

Šie mērķi noteikti divos otrdien apstiprinātos ES likumprojektos.

ES līmeņa mērķi sasniedzami, nosakot saistošus nacionālos mērķus tām nozarēm, kas nav iekļautas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā – lauksaimniecībai, transportam, celtniecībai un atkritumu apsaimniekošanai. Tās rada apmēram 60% ES siltumnīcefekta gāzu izmešu. Latvijai izmešu apjoms šajās nozarēs līdz 2030. gadam jāsamazina par 6%.

EP pieņemtais likums saistībā ar mežiem paredz stiprināt mežu un zemes izmantošanas spēju absorbēt siltumnīcefekta gāzu izmešus. Pašlaik ES meži piesaista apmēram 10% ES emisiju.

Likums ES valstīm liks līdz 2030. gadam mežu izciršanu pilnībā kompensēt ar jauniem stādījumiem. Tas veicinās CO2 emisiju līdzsvarošanu ar mežu, aramzemes un pļavu CO2piesaistījumiem. Deputāti likumprojektu papildinājuši ar noteikumu, ka pēc 2030. gada dalībvalstīm būtu jāparūpējas, lai CO2 piesaistījumi pārsniegtu emisiju apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemeņu platības pēdējos gados aug, bet pieprasījumu nevar apmierināt, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kā liecina Lauku atbalsta dienesta dati, zemeņu platības augušas no 265,7 ha 2009. gadā līdz 438 ha 2017. gadā. Straujāks pieaugums bijis tieši pēdējos gados, kas liecina – saimniecības attīstās un cenšas nodrošināt pieprasījumu pēc vietējām ogām. Gadu no gada pieaug arī saražoto ogu daudzums, 2016. gadā sasniedzot 1130 tonnas. Lai pieprasījumu apmierinātu, būtu nepieciešama lielāka mehanizācija, kas prasa vērā ņemamus ieguldījumus.

Pirmās ražas

Aprīļa sākumā pirmo bioloģisko zemeņu ražu novāca z/s Latgales zemenes saimnieks Bruno Semulis, kurš saimnieko Rēzeknes novada Dricānu pagastā. Ogas viņš audzē 0,35 ha platībā, un šogad zemeņu raža ir laba. Pašlaik to cena ir 12 eiro/kg, bet pamazām tā samazinās, jo tirgū piedāvājums pieaug. Galvenokārt zemenes viņš realizē klientiem Rēzeknes apkārtnē, uz Rīgu pat neesot, ko vest. B. Semulis novērojis, ka «apetīte rodas ēdot» jeb aizvien vairāk cilvēku vēlas patērēt vietējās ogas un dzīvot veselīgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, aģentūru LETA informēja Kuldīgas novada lauksaimnieki. Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa informēja, ka Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Smagākā situācija izveidojusies lopkopjiem. Saimniecības likvidē lopus, jo nespēj tos pabarot. Ganības ir izdegušas, tāpēc lopiem nav, ko ēst. Zemnieki lopus baro ar pagājušā gadā novākto sienu. Tas rada bažas par to, ar ko baros lopus šajā ziemā.

Bioloģiskā saimniecība Rozbeķi no Kabiles pagasta pārdos aptuveni 40 gaļas lopus, lai pabarotu piena govis. Saimniecība ir 300 hektārus liela, un tajā tiek audzēti aptuveni 150 lopi, tai skaitā 50 piena govis. "Audzējam kviešus, miežus, auzas, griķus. No izaudzētā barojam lopus, citus gadus ražu pat pārdodam, taču, tā kā šogad mums ir stipri mazāka raža, nesanāks pat pabarot savus lopus," pastāstīja saimnieks Māris Lankovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Statistikas skaitļi liecina, ka Latvija strauji aug - mēs vairāk ražojam un eksportējam, mēs vairāk nopelnām un vairāk tērējam, mēs tuvojamies savam mērķim - Eiropas Savienības vidējam dzīves līmenim, Jaungada uzrunā paziņoja aizejošais Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Politiķis atzina, ka turpat līdzās vairojas izaugsmes ēna un nevienlīdzība. «Spožie statistikas dati nekādi nespēj iepriecināt tos, kuri savu katra mēneša budžetu mēra vien dažos simtos eiro. Tomēr Latvijas budžeta iespējas ir tādas, kādas tās ir, jo iespējas palielināt minimālo algu, pensijas un pabalstus dos tikai Latvijas ekonomikas izaugsme. Cita ceļa brīvai valstij nav. Mums jau reizēm ļoti gribas ticēt absurdiem solījumiem, tomēr budžeta skaitļus piemānīt nevar,» pauda premjerministrs.

Kučinskis pauda gandarījumu par sāktajām reformām izglītībā un veselības aprūpē, kurām «ieslēgt atpakaļgaitu vairs neizdosies». «Jā, daudzas lietas ir palikušas nepabeigtas, bet pamati ir iebūvēti stingri, jo izglītībai un veselības aprūpei jābūt pieejamai un, galvenais, kvalitatīvai,» uzsvēra Ministru prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Arbūzu Rasēns

Db.lv, 04.01.2019

Arbūzu Rasēns piens tapis pēc veiktās fokuss grupas pētījuma bērnu vidū (5-14 gadu jauna mērķauditorija), kas sniedza savus komentārus. Uzņēmuma pārstāvji novērojuši, ka jaunā paaudze biežāk izvēlas tieši netradicionālas garšas, kas ir eksotiskākas un jaunas Latvijas tirgum.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Food Union ražotnē Rīgā, Bauskas ielā, kur top piena dzēriens Rasēns ar arbūzu garšu.

Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums Food Union pērn rudenī paplašināja bērnu iecienītā zīmola Rasēns sortimentu ar jaunu produktu – arbūzu pienu 200 ml iepakojumā.

Jaunajā Rasēns sastāvā ir Latvijā ražots piens un arbūzu piedeva.

Kā liecina dati, 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, Food Union palielinājis kopējo Rasēns piena dzērienu noietu Latvijas tirgū par 15%. Vislielākais pieaugums ir vērojams Rasēns pieniem ar šokolādes un zemeņu garšu – 2018. gadā patērētāju pieprasījums pēc tiem audzis par 17%. Pieprasījums pēc Latvijā ražotiem piena dzērieniem audzis arī kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā, jo īpaši liels pieprasījums ir pēc zemeņu Rasēna, pārdošanas apjomam pieaugot par 19%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lubeco no mājražotāja izaug par mazo uzņēmumu

Dažos gados SIA Lubeco, kas darbojas Talsu novadā, no neliela mājražotāja izaugusi par mazo pārtikas uzņēmumu. Tā strādā divos virzienos un arī tirgū virza divus zīmolus – Latvijas zemenes un Pikolo. Tādējādi izdevies nodrošināt darba nepārtrauktību visu gadu.

Zanes un Dzintara Silgalu ceļš uzņēmējdarbībā sākās pirms aptuveni sešiem gadiem ar hektāru liela cidoniju lauka iestādīšanu Puriņu saimniecībā Ārlavas pagastā. Tolaik viņi plānoja izaudzēt augļus un tos pārdot, varbūt izspiest sulu. Tā kā pirmā nopietnā raža bija gaidāma vien pēc pieciem sešiem gadiem, bet zeme bija labi sagatavota, nolēma starp cidoniju rindām iestādīt zemenes. Un saprata – tur ir nauda. «Bija pārsteigums – kā tā var būt, ka jau pirmajā gadā izaug ogas, ko var pārdot?» pasmaida Dz. Silgals. Tā zemeņu audzēšana kļuva par otru virzienu, kurā darboties un attīstīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauriņu zemnieku saimniecībā grieķu un poļu zemenes Latvijas tirgū par konkurentēm neuzskata

Ne jau tikai atvaļinājums, bet arī pavasara rīti un pēcpusdienas Bauskas sākumskolas vizuālās mākslas skolotājai Maijai Lauriņai-Rimicānei paiet zemeņu laukā. Maijā viņas zemenes Bauskā bija aizrunātas un visas tika nopirktas, līdz Rīgas tirgum pat nenonākot, bet jau no jūnija sākuma Lauriņi zemenes ved uz zemnieku nakts tirgu Rīgā pie centrāltirgus.

Par Eiropas naudu

Bauskas novada Īslīces pagasta Rītausmās pērn uzsākta četrus gadus ilga Eiropas Savienības projekta realizācija, piesaistot līdzekļus, kas paredzēti mazo saimniecību attīstībai. «Paši par savu naudu to nevarētu. Par projekta naudu mēs pērn uzbūvējām pirmo tuneli. Nopirkām tik ļoti nepieciešamo zemes frēzi, kā arī sakārtojām laistīšanas sistēmu veselam hektāram. Patlaban apsaimniekojam 0,7 hektārus, bet ar laiku ogas augs visā aprīkotajā platībā. Šogad uzbūvējām otro tuneli. Tas jau par pašu nopelnīto naudiņu,» atklāja saimniece.

Komentāri

Pievienot komentāru