Lauksaimnieki aicina nozarē atbildīgās amatpersonas izstrādāt nozares ilgtermiņa stratēģiju, lai varētu plānot attīstību.
Kurzemnieks, z/s Lejas īpašnieks Kaspars Brauers vērtējot situāciju, skaidro: «Vislielāko satraukumu lauksaimniekiem rada tas, ka nav iespējams neko plānot, vienu dienu atbalsta, otrā dienā uzliek jaunu nodokli, jaunas prasības, vai pat nesamaksā solīto. Pagājušā gada protesti pirmajā brīdī šķita veiksmīgi – lauksaimnieki spēja izrādīt vienotību un pieprasīt no valdības atbalstu, taču pēc tam «ar otru roku» atņēma.
Mums jābūt konkurētspējīgiem Eiropā, tikai spēles nosacījumi nevienlīdzīgi. Tā, piemēram, Vācijā piena iepirkuma cena ir augstāka, valsts atbalsts piecas reizes lielāks un ar to var rēķināties vismaz 3 gadus, bet kredītprocenti divas reizes zemāki. Bet mums? Man paredzēts saņemt atbalstu gandrīz 100 Ls/ha, bet es pat nezinu vai un kad to saņemšu, kā tad vispār var ko plānot? Attīstība nevar notikt tik neprognozējamos apstākļos.
Lauksaimniecības tālākai virzībai nepieciešama skaidra stratēģija, nepieciešams redzējums –kas būs pēc 5 gadiem, jānosaka, ka, piemēram piena, gaļas un graudu nozares ir prioritāte, tāpat kā bioenerģijas ražošana. Katra novada vajadzību pēc enerģijas zemnieki varētu nodrošināt, ja būtu garantija, ka 20 gadus iepirks no zemniekiem šķeldu un biomasu. Šobrīd netiek pieņemti lēmumi ilgtermiņam un tā tas nevar turpināties.»
Savukārt z/s Laši īpašnieks Artūrs Akmens no Jēkabpils puses uzsver, ka lauksaimniecībā šobrīd vissarežģītākais ir birokrātijas process – tādēļ ražojošajiem lauksaimniekiem jāpievienojas organizācijām, jāmaksā biedra naudas un jāalgo komanda, kas aktīvi darbojas varas gaiteņos, lai cīnās un aizstāv zemnieku intereses. Arī viens no aktīvākajiem jaunajiem zemniekiem Toms Knope, z/s Rudeņi īpašnieks, ir pārliecināts, ka nākotne ir lauku dzīves attīstībā un pilnveidošanā, taču līdz šim Latvijas valsts pasludinātās lauksaimniecības politikas nostādnes vērtējamas kā izplūdušas un ļoti mainīgas un tas neveicina lauksaimnieciskās ražošanas plānošanu un attīstību ilgtermiņā.
Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aicina gan lauksaimniekus, gan esošo un bijušos nozares ministrus rast ilgtermiņa risinājumus, lai nozare varētu attīstīties: «Lauksaimnieki vairs negrib samierināties ar diskriminējošo situāciju ES maksājumos, Latvijas deputātiem ir jācīnās par vienoto maksājumu izlīdzināšanu Eiropā, kā arī par Latvijas lauksaimnieku vienlīdzīgu konkurenci Eiropas tirgū». Laikā, kad lauksaimnieki pārdzīvojuši smagas krīzes – piena un graudu sektorā, viņi tomēr spēj lauksaimniecību attīstīt par Latvijas eksporta nozari nr. 1., tomēr režīmā «tā rūdījās tērauds» attīstība var apstāties.
