Zemnieki nesaņems cerēto 

2019. gadā Latvijas zemnieki tiešmaksājumos saņems ne vairāk kā 150 eiro par hektāru. To intervijā laikrakstam Dienas Bizness atzīst Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Sandra Dieziņa, 2013. gada 15. novembris plkst. 16:37

Lai arī līdz šim publiski izskanējis, ka platībmaksājumi nākamajā plānošanas periodā pamazām pieaugs, sasniedzot 196 eiro 2019. gadā, Zemnieku Saeimas aplēses liecina, ka reālais ieguvums būs mazāks, un tam ir vairāki iemesli.

Kā atzīst Maira Dzelzkalēja, visa kopējā budžeta aploksne ir izdalīta uz references platībām 1,6 miljonu ha apjomā, ko rēķina pēc 2012. gada, taču kopējā lauksaimniecības politika ir ļoti sarežģīta. No kopējās aploksnes būšot jāņem nost finansējums dažādiem citiem pasākumiem, sākot ar to, ka 6,15% no tiešmaksājumu aploksnes jau ir pārlikti uz Lauku Attīstības programmu. Vēl vismaz līdz 2% no aploksnes jārezervē jaunpienācējiem, līdz 15% tiks atvēlēti saistītajām nozarēm.

Šķēpi tiek lauzti arī par pārdalošo maksājumu, kas nozīmē ņemt nost no aploksnes un to pielikt klāt par pirmajiem hekt- āriem katrā saimniecībā. Jārēķinās arī, ka Zemkopības ministrijas mērķis ir palielināt lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību līdz diviem miljoniem ha 2020. gadā, kas nozīmē tiešmaksājumu apjoma samazinājumu uz katru hektāru, bet tas vērojams ne tikai Latvijā, LIZ platības tiek palielinātas visās ES dalībvalstīs un tādējādi maksājumi samazinās.

M. Dzelzkalēja neslēpj, ka maksājumu shēma ir ļoti sarežģīta. To veido pamatmaksājums, kā arī zaļās komponentes 30% apjomā. Katram zemniekam gan būs individuāla situācija, piemēram, ja viņš nolems neieviest tā saucamos zaļināšanas pasākumus, tad viņam pienāksies tikai 70% no tiešmaksājumiem. Turklāt 5% no saimniecības platības jābūt ekoloģiskā fokusa teritorijai, kur var audzēt proteīnkultūras, starpkultūras, taureņziežus vai atstāt papuvē. Tās var nodrošināt arī ar dažādiem ainavu elementiem, piemēram, buferjoslām ūdens tuvumā, gar mežiem, kokiem, akmens kaudzēm, krūmu puduriem vai citiem elementiem.

Lauku atbalsta dienestam (LAD) gan nāktos veltīt milzu darbu, lai šos elementus izmērītu. Turklāt šiem elementiem paredzēts piemērot koeficientu sistēmu, lai noteiktu, kurš vērtīgāks, kurš mazvērtīgāks. Uz jautājumu, kāpēc veidot tik sarežģītu sistēmu, M. Dzelzkalēja teic, ka tā ir ES atbilde uz pārmetumiem par lauksaimniecības intensifikāciju un dabas daudzveidības samazināšanos. Sākotnēji mērķis bija skaidrs, taču šobrīd notiek reālais darbs pie noteikumu izstrādes, kā šos mērķus ieviest dzīvē, un šis process ir ļoti sarežģīts. Turklāt katrai dalībvalstij situācija ir cita, piemēram, angļi vēlas akmeņu krāvumus ieskaitīt šajā fokusa teritorijā, somi – ezerus un dīķus, bet Latvija domā par koku aleju ieskaitīšanu, taču te rodas problēma. Proti, koku joslu var ieskaitīt, ja koku vainagi saskaras, taču realitātē kāds koks ir nocirsts vecuma dēļ vai alejai pa vidu ir elektrolīnija – ko darīt šādā gadījumā. Tās ir tikai dažas praktiskās nianses, par kurām šobrīd notiek šķēpu laušana Briselē, pašmāju lauksaimnieku organizācijās un Zemkopības ministrijā.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2013. gada 08. februāris plkst. 17:01

Latvijai nākamajā Eiropas Savienības budžeta plānošanas periodā 2014.-2020.gadam Lauku...

2013. gada 05. februāris plkst. 7:55

Otrdien pievakarē tiks veidots simbolisks Baltijas ceļš – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas...

2013. gada 30. janvāris plkst. 13:42

Baltijas lauksaimnieku rīkotajā akcijā – ugunskuru Baltijas ceļā – tiks iedegti aptuveni...

2012. gada 29. novembris plkst. 8:34

Ja Eiropas Savienība (ES) neņem vērā Latvijas intereses, ir jāpārskata valsts attīstības...

2012. gada 28. novembris plkst. 14:17

Pēdējā Eiropas Savienības (ES) septiņu gadu budžeta piedāvājumā paredzētais pakāpeniskais...

Nepalaid garām

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

Egļu un priežu skujas var kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem,...

Ēdināšanas biznesa veiksme tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes, uzskata...

Jau tuvāko gadu laikā Andrejsala var kļūt par dinamiskāko attīstības vietu, jo...

No šīs sadaļas
2013. gada 13. novembris plkst. 11:00

Kārsavas novada zemnieku saimniecības Debessvītoli saimnieku Oskaru Petinenu 24. septembrī īsi pirms...

2013. gada 13. novembris plkst. 10:23

Eiropas Savienības (ES) nākamā gada budžets Latvijas lauksaimniekiem nav labvēlīgs, norāda Lauksaimnieku...

2013. gada 11. novembris plkst. 10:28

Pagājušajā gadā Eiropas Savienībā saražoti 285 miljoni tonnu graudu, liecina Eurostat dati....

2013. gada 31. oktobris plkst. 18:19

Jauna komercķīla reģistrēta Lielvārdes novada uzņēmumam SIA Zemeka, liecina Lursoft dati....

2013. gada 31. oktobris plkst. 13:42

Valsts akciju sabiedrība Lauku attīstības fonds līdz 31. oktobrim piešķīrusi 205 aizdevumus...

2013. gada 29. oktobris plkst. 17:05

Kritēriji zemes iegādei, iespējams, būs pat stingrāki, nekā ierobežojumi zemes pirkšanai...

2013. gada 29. oktobris plkst. 14:45

Latvijas lauksaimnieki Eiropas Komisijas (EK) pieļauto kļūdu aprēķinos par tiešā atbalsta...

2013. gada 25. oktobris plkst. 18:01

Piektdien Rīgā, atjaunotajā kultūras pilī Ziemeļblāzma, zemkopības ministre Laimdota Straujuma...

2013. gada 25. oktobris plkst. 8:33

Patlaban no visām lauksaimniecības zemju iegādēm Latvijā ārzemnieku īpatsvars veido «padsmit»...

2013. gada 24. oktobris plkst. 13:31

Ārpus tiesas tiesiskās aizsardzības (ATAP) process pret SIA PS Līdums ir pabeigts....