Jaunākais izdevums

Atēnu Akropoles teritorijā trešdien iespēra zibens, ievainojot četrus cilvēkus, un Akropole uz atlikušo dienas daļu tika slēgta apmeklētājiem, paziņoja Grieķijas Kultūras ministrija.

Zibens iespēra zibensnovedējā pie nelielā Erehteiona tempļa uz ziemeļiem no slavenā Partenona, ievainojot divus personāla darbiniekus Grieķijas pilsoņus un divus ārvalstu tūristus – vīrieti no Dienvidkorejas un sievieti no kādas Skandināvijas valsts, sacīja Kultūras ministrijas preses sekretāre.

Abi cietušie tūristi, kas bija jaunāki par 30 gadiem, guva vieglus ievainojumus un uz neilgu laiku tika hospitalizēti.

Abi personāla darbinieki, kas atradās apsardzes būdiņā, tika savainoti ar stikla lauskām un arī tika hospitalizēti.

Akropolei zibens spēriens nenodarīja nekādu postu, tomēr muzejs tika slēgts uz atlikušo dienas daļu, jo zibens bija pārtraucis elektroapgādi un tādēļ nedarbojās ieejas sistēma.

Partenona templis uz Akropoles klints Atēnu vēsturiskajā centrā ir saglabājies no antīkās pasaules klasiskā perioda – 5.gadsimta pirms mūsu ēras. Tas ir viens no visvairāk apmeklētajiem tūrisma objektiem pasaulē.

Atēnu pilsēta pēdējās dienās ir pieredzējusi vairākas stipras vētras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas galvaspilsētu Atēnas piektdien satricinājusi spēcīga zemestrīce, un tās rezultātā pazuduši telefona sakari, tiesa gan, nav ziņu par postījumiem vai ievainotajiem.

5,1 magnitūdu stiprās zemestrīces epicentrs atradies 23 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Atēnām, un tai sekojuši vairāki pēcgrūdieni. Ugunsdzēsības dienests līdz šim izglābis vairākus desmitus cilvēku, kas galvaspilsētā bija iestrēguši liftos, vēsta raidsabiedrība ERT. Zemestrīce notikusi ap plkst.14. Satraukti par pazemes grūdieniem, iedzīvotāji pametuši dzīvojamās un biroju ēkas. Kā vēsta vietējie mediji, pazudusi elektrība, tomēr interneta sakari joprojām darbojas.

Grieķija atrodas seismiski aktīvā reģionā, un zemestrīces tur notiek regulāri, tomēr tajās reti kad ir cilvēku upuri. 2017.gda jūlijā 6,7 magnitūdu stiprā zemestrīcē Egejas jūras Kosas salā dzīvību zaudēja divi cilvēki un tika nodarīti būtiski postījumi. 1999.gadā Atēnās un galvaspilsētas reģionā 5,9 magnitūdu stiprā zemestrīcē dzīvību zaudēja 143 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Veicinās čarteru lidojumu attīstību starp Latviju un Ķīnu

Zane Atlāce - Bistere, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna Latvijai ir prioritārs tālais tūrisma tirgus, tāpēc Latvija sevi pozicionē kā jaunu, drošu un interesantu tūrisma galamērķi Ķīnas tūristiem.

Tādi secinājumi izskanēja Rīgā notiekošajā piektajā Ķīnas - Centrālās un Austrumeiropas valstu augsta līmeņa tūrisma forumā.

Forums ir viens no svarīgākajiem Ķīnas - Centrālās un Austrumeiropas valstu (CAE) 17+1 sadarbības formāta pasākumiem un tā norisei Latvijā ir būtiska nozīme Latvijas un Ķīnas ekonomisko attiecību stiprināšanā un tūrisma veicināšanā.

Forumā valstis vienojās stiprināt Ķīnas un 17 Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbību tūrisma jomā, īpašu uzmanību pievēršot digitālo iespēju izmantošanai, sekmēt savstarpējo savienojamību un mobilitāti, kur galvenais priekšnoteikums ir tiešo avioreisu attīstība ar Ķīnu, sekmēt savstarpējās investīcijas tūrisma nozarē un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanā, kā arī sekmēt nacionālo valdību, valsts pārvaldes iestāžu, tūrisma organizāciju un aģentūru sadarbību, lai izveidotu pēc iespējas efektīvākus un digitālākus mārketinga kanālus tūristu piesaistei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" līdz augusta beigām plāno no Rīgas nodrošināt lidojumus uz 49 galamērķiem, pavēstīja lidsabiedrības pārstāve Alise Briede.

Viņa norādīja, ka "airBaltic" pašreiz veic tiešos lidojumus no Rīgas uz dažādiem Eiropas biznesa tranzītmezgliem un turpina atsākt lidojumus uz tādiem populāriem atpūtas galamērķiem kā Dubrovnika, Rijeka un Splita Horvātijā, Barselona Spānijā, Nica Francijā, Larnaka Kiprā, Roma, Katānija un Milāna Itālijā, kā arī citiem. Papildus tam "airBaltic" piedāvā dažādus tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas.

"airBaltic" plāno, ka līdz augusta beigām lidojumus no Rīgas veiks uz 49 galamērķiem, bet no Tallinas un Viļņas uz 10 galamērķiem no katras pilsētas. Briede skaidroja, ka "airBaltic" cieši sadarbojas ar atbildīgajām institūcijām, sekojot līdzi situācijai, kā arī ir elastīga, lai vajadzības gadījumā pielāgotu lidojumu grafiku. Lidsabiedrība aicina pasažierus pirms ceļojuma pārbaudīt ceļojuma noteikumus un lidostu ierobežojumus oficiālajās vietnēs vai vietējās vēstniecībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strādājošie Grieķijā trešdien rīko 24 stundu streiku, paralizējot satiksmi uz autoceļiem un dzelzceļiem, apturot banku un plašsaziņas līdzekļu darbu.

Streiks tiek rīkots, lai protestētu pret valdības plāniem paātrināt privatizāciju un reformēt darba likumus, kā arī pārskatīt tiesības streikot.

Streika dēļ nekursē autobusi un tramvaji, Atēnu metro un prāmji, kas pārvadā pasažierus starp Grieķijas salām un valsts kontinentālo daļu.

Tāpat trešdien nestrādā bankas un žurnālistu apvienība «Poesy» norāda, ka streiko arī mediji, tāpēc no tiem nevar gūt informāciju par jaunākajiem notikumiem.

Streiks Atēnās izraisījis garus sastrēgumus, jo valsts lielākā arodbiedrība GSEE pilsētas centrā rīko demonstrāciju.

Šis pēdējo divu nedēļu laikā jau ir otrs streiks. Pagājušajā nedēļa rīkotais streiks ietekmēja transporta kustību, slimnīcu, skolu un tiesu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maltā bāzētais uzņēmums «Premier Capital», kas ir «McDonald’s» attīstības licences turētājs sešos Eiropas tirgos, 2019.gada attīstības plānus uzņēmums ir uzsācis ar jauna restorāna atvēršanu Grieķijā, un paredzēts, ka šogad grupa atvērs kopumā 13 jaunus restorānus.

2018.gadā atvēra tika atvērti 10 jauni restorāni.

Restorānu atvēršanas ir daļa no uzņēmuma 64 miljonu investīciju programmas ar mērķi izvērst «Premier Capital» piederošo restorānu tīklu Baltijas valstīs, Grieķijā, Rumānijā un Maltā, sasniedzot kopumā 176 restorānus līdz 2021.gadam.

«Premier Capital» šobrīd pieder 147 «McDonald’s» restorāni, ieskaitot 11 jaunos restorānus, kas tika atvērti laika posmā no 2018. gada janvāra līdz 2019. gada janvārim. Četri no tiem tika atklāti Rumānijā pērnā gada decembrī. Grupas uzņēmumos šobrīd strādā vairāk nekā 8200 darbinieki. Astoņi no jaunajiem restorāniem ir atvērti Rumānijā, un četros no tiem atrodas arī «McDrive» un «McCafe» kafejnīcas. «McDrive» atrodas arī jaunajā restorānā Lietuvā un divos restorānos Grieķijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

MAREUNROL’S. Paplašinātā realitāte kļuvusi par apmeklētāko izstādi 2019. gadā

Lelde Petrāne, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM) noslēgusies izstāde “MAREUNROL’S. Paplašinātā realitāte”, kas sniedza iespēju skatīt latviešu modes zīmola "MAREUNROL’S" tērpu kolekciju izlasi. Nepilnos divos mēnešos – no 10. oktobra līdz 8. decembrim – ekspozīcija piesaistījusi 10134 interesentu uzmanību, kļūstot par DMDM apmeklētāko izstādi 2019. gadā.

Modes dizaineru dueta "MAREUNROL’S" (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops) labāko kolekciju retrospekcija muzejā papildināta ar video materiāliem, fotogrāfijām, Gintera Krumholca veidotajiem tēlnieciskiem elementiem un "Tīrkultūras" audio instalāciju.

Projekta izglītības pasākumi – "Sarunas muzejā", Ģimenes diena, meistarklases, darbnīcas un ekskursijas – pulcējuši dažādas vecuma grupas, kas liecina, ka Latvijas auditorijai ir liela interese par dizainā notiekošo, norāda organizatori.

Modes dizaineri M. Mastiņa-Pēterkopa un R. Pēterkops par savu darbu saka: "Mēs iedvesmojamies no pārpratumiem un nejaušībām, ko sastopam kustībā. Visradošāk domājam, tieši esot aktīvā kustībā, mirkļos, kad atrast papīra lapu, bloknotu un zīmuli ir gandrīz neiespējami."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvieglojot ierobežojumus, kas ieviesti nolūkā apturēt jaunā koronavīrusa izplatību, Grieķijā no pirmdienas atsākta regulāra prāmju satiksme uz tai piederošajām salām un savas durvis atkal ver kafejnīcas un restorāni.

Kopš marta beigām Grieķijai piederošās salas faktiski bija slēgtas un tās uzņēma vienīgi preču piegādes, kā arī savus pastāvīgos iedzīvotājus.

Taču, ņemot vērā zemo inficēto skaitu, Grieķija ierobežojumus mīkstinājusi agrāk nekā 15.jūnijā, kā iepriekš tika plānots.

Līdz šim Grieķijā reģistrēti 2900 inficēšanās gadījumi ar Covid-19, bet nāves gadījumu skaits sasniedzis 171.

Tomēr prāmju pasažieru un restorānu apmeklētāju skaits joprojām tiks ierobežots, un viņiem būs jāievēro sociālās distancēšanās noteikumi.

Ar ierobežojumu atvieglošanu Grieķija cer glābt savu tūrisma nozari, kas normāli nodrošina vairāk nekā desmit procentus no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

McDonald’s attīstības licences turētājs Premier Capital iesaldē kapitālu

Lelde Petrāne, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maltā bāzētā uzņēmumu grupa "Premier Capital", kas ir "McDonald’s" attīstības licences turētājs sešos Eiropas tirgos, 2019. gadā strādājusi ar 28 miljonu eiro peļņu pirms nodokļu nomaksas. 2020.gada plānus un prognozes ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija.

Grupas apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis par 16,2%, ieņēmumiem sasniedzot 341 miljonu eiro. Pateicoties 8800 cilvēku lielajai komandai 156 "McDonald’s" restorānos Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Grieķijā, Maltā un Rumānijā, "Premier Capital" apkalpoja kopumā 131 miljonu viesu. Tas ir par 11 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā, tādējādi sasniedzot jaunu apkalpoto viesu skaita rekordu.

Uzņēmuma darbība pēdējo nedēļu laikā tikusi ierobežota saskaņā ar veselības institūciju un valdību norādījumiem. Dažos no darbības tirgiem vajadzēja uz laiku slēgt restorānus, taču lielākā daļa turpinājusi apkalpot viesus, sagatavojot maltītes līdzņemšanai, izmantojot "McDelivery" piegādes un "McDrive".

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Grieķijas parlaments ratificē vienošanos par Maķedonijas nosaukuma maiņu

LETA, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas parlaments piektdien ratificējis Atēnu un Skopjes vienošanos, kas paredz Maķedoniju pārdēvēt par Ziemeļmaķedoniju.

Balsojums bija paredzēts jau ceturtdien, taču tika pārcelts uz piektdienu sakarā ar lielo deputātu skaitu, kuri vēlējās teikt runas.

«Ar šo vienošanos Grieķija atgūst savu vēsturi, savus simbolus, savas tradīcijas,» pirms balsojuma parlamentā pavēstīja Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs, aicinot izbeigt «trīsdesmit liekulības gadus».

Viņš uzsvēra, ka Maķedonija «kļūs par draugu, sabiedroto, sadarbības, miera un drošības atbalstītāju šajā reģionā».

Ciprs jūnijā parakstīja ar Maķedonijas valdības vadītāju Zoranu Zaevu vienošanos, kas paredz pārdēvēt Maķedonijas Republiku par Ziemeļmaķedonijas Republiku, lai tādējādi pieliktu punktu jau desmitgadēm ilgušajam abu valstu konfliktam un pavērtu Maķedonijai ceļu uz Eiropas Savienību un NATO.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Eurostat: Latvijā lielākie izdevumi aizsardzībai no IKP Eiropas Savienībā

LETA, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tēriņi aizsardzībai veido 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), līdz ar to Latvijā šis rādītājs ir lielākais no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 2018.gadu.

Mūsu valstij seko Igaunija un Grieķija (abās valstīs 2% no IKP), Kipra un Lielbritānija, kas aplūkotajā laika posmā vēl bija bloka dalībniece (abās valstīs 1,9%), un Francija (1,8%).

Lietuvā aizsardzības finansējums sasniedz 1,7% no IKP, tādējādi Baltijas valstīs šie rādītāji ir lielāki nekā ES vidēji.

Savukārt mazākais šī finansējuma apjoms fiksēts Īrijā (0,3% no IKP), Luksemburgā un Maltā (abās valstīs 0,5%), kā arī Austrijā (0,6%).

ES vidēji valdību izdevumi aizsardzībai 2018.gadā bija 1,3% no IKP.

Tikmēr Baltijas valstu tēriņi aizsardzībai attiecībā pret kopējo izdevumu apjomu arī ir lielāki nekā ES vidēji. Latvijā šie izdevumi veido 5,5% no kopējiem valsts tēriņiem, Lietuvā - 5,1%, bet Igaunijā - 5,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reālais individuālais patēriņš (AIC) uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis trešais zemākais Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat jaunākie dati.

Saskaņā ar tiem AIC, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), mūsu valstī 2017.gadā bija 68% no ES vidējā līmeņa, apsteidzot vien Bulgārijas (54%), kā arī Ungārijas un Horvātijas (abās valstīs 62%) rādītājus. Tāds pats AIC kā Latvijā pērn bijis arī Rumānijā.

Nedaudz lielāks kā Latvijā reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bijis Igaunijā (73%), Slovākijā, Polijā un Grieķijā (visās valstīs 76%), Slovēnijā (77%), Maltā (78%), Portugālē un Čehijā (abās valstīs 82%), Lietuvā (88%) un Spānijā (89%).

Savukārt vislielākais AIC, kas izteikts PPS, pērn bija Luksemburgā (133%), Vācijā (122%), Austrijā (117%), Dānijā un Lielbritānijā (abās valstīs 114%), kā arī Beļģijā un Somijā (abās valstīs 112%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķija trešdien apstiprinājusi pirmo inficēšanās gadījumu ar jauno koronavīrusu "Covid-19".

Ar vīrusu inficējusies 38 gadus veca sieviete, kura nesen bijusi Itālijas ziemeļos. Viņa ievietota slimnīcā Salonikos un viņas stāvoklis tiek raksturots kā labs.

Itālijā ir apstiprināti vairāk nekā 300 inficēšanās gadījumi ar "Covid-19" un 11 nāves gadījumi.

Grieķijas valdība otrdien paziņoja, ka vīrusa uzliesmojuma gadījumā tiks slēgta daļa sabiedrisko vietu un ierobežota ceļošana.

Vajadzības gadījumā tiks aizliegts ceļot no Grieķijas uz valstīm, kur apstiprināts liels inficēšanās gadījumu skaits, un viesnīcās un privātās klīnikās tiks rekvizētas gultas slimnieku izvietošanai.

Ja būs nepieciešams, tiks slēgtas arī skolas, baznīcas, sporta halles, kinoteātri, uzņēmumi un citas pulcēšanās vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas Latvijā jūnijā salīdzinājumā ar pagājušā gada sesto mēnesi samazinājušās par 1,1%, un Latvija bijusi starp 10 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kur šajā periodā reģistrēta gada deflācija, liecina piektdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Lielāks patēriņa cenu kritums nekā Latvijā bijis Kiprā (-2,2%), Grieķijā (-1,9%) un Igaunijā (-1,6%).

Vēl gada deflācija fiksēta Slovēnijā (-0,8%), Īrijā (-0,6%), Horvātijā, Itālijā un Luksemburgā (visās trīs valstīs -0,4%), kā arī Spānijā (-0,3%).

Tikmēr gada inflācija fiksēta 17 ES valstīs, no kurām augstākā tā bijusi Polijā (3,8%), Čehijā (3,4%), Ungārijā (2,9%), Rumānijā (2,2%), Slovākijā (1,8%) un Nīderlandē (1,7%).

Lietuvā bijusi 0,9% inflācija.

ES vidēji gada inflācija jūnijā bijusi 0,8%, bet eirozonā veidojusi 0,3%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - maiju - patēriņa cenas jūnijā ES pieaugušas par 0,4%, bet, bet eirozonā - par 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rosina atlikt no 1. marta iecerēto akcīzes nodokļa palielinājumu alkoholam

Māris Ķirsons, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai jāatliek no 1. marta iecerētais akcīzes nodokļa palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem, jo cerēto papildu ienākumu var nebūt un sāks apsīkt alkohola pierobežas tirdzniecība.

To intervijā DB stāsta Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols. Viņš norāda, ka vēstules ar šādu aicinājumu, kas pamatots ar ekonomisko ieguvumu un zaudējumu analīzi, tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos, ir nosūtītas gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, gan Finanšu ministrijai.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija alkohola tirdzniecībā Baltijā?

Pēdējo gadu laikā alkohola tirdzniecībā Baltijā norisinājušās būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā lielākais ieguvējs ir Latvijas valsts budžets. Tas saistīts ar atšķirīgajām akcīzes nodokļa likmēm, kā arī to, kādu politiku nodokļu izmaiņās ir izvēlējusies katra valsts. Mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija no 2014. līdz 2017. gadam strauji palielināja akcīzes nodokļa likmes. Tā rezultātā 2017. gadā Igaunijā akcīzes nodoklis par vienu litru 40 grādīgā alkohola bija 3,76 eiro lielāks nekā Latvijā. Tam vēl jāpierēķina klāt pievienotās vērtības nodokļa efekts. Rezultātā šī starpība jau pārsniedza piecus eiro, bet atsevišķai produkcijai – pat 5,5 eiro līmeni uz litru grādīgā alkohola. Tādējādi jau 2016. gadā Latvijas pierobežā, kur nodokļa likmes un tādējādi arī cenas ir citas, alkoholu iegādājās 231 000 cilvēku jeb 21% Igaunijas iedzīvotāju, bet 2017. gadā šis kaimiņvalsts pircēju skaits pieauga līdz 385 000 cilvēku jeb 35% Igaunijas iedzīvotāju. Igaunijas valsts makam un tirgotājiem šāda situācija radīja bažas, jo strauji samazinājās nodokļu ieņēmumi budžetā. Tāpēc Igaunija atteicās no tālākas akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt Latvijā bija iezīmēts mērens akcīzes nodokļa kāpums, tomēr nodokļu reformas rezultātā tā sākotnējais grafiks tika mainīts. Šogad Igaunijā ir paredzētas parlamenta vēlēšanas, un neviena no tajās startēt plānojušajām partijām vismaz pagaidām nav solījusi akcīzes nodokļa likmju alkoholam tālāku paaugstināšanos. Vēl vairāk – ir skaidras indikācijas, ka augstākās akcīzes nodokļa likmes varētu tikt samazinātas, lai tādējādi atgūtu pircējus, kuri līdz šim aktīvi papildinājuši Latvijas valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdarbs Grieķijā šogad pirmajā ceturksnī pieaudzis līdz 19,2%, salīdzinot ar 18,7% iepriekšējos trīs mēnešos, ziņo valsts statistikas birojs. Reģistrēto bezdarbnieku skaits Grieķijā pirmajā ceturksnī veidoja 907 061, kas ir par 3% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Tikmēr nodarbināto cilvēku skaits šajā periodā sarucis par 0,5% - līdz 3,81 miljonam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm Latvijas digitālā konkurētspēja, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kritusies par trīs vietām un ierindojas 18.vietā, liecina Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rezultāti par 2020.gadu.

Igaunija šajā indeksā ierindojas 7.vietā, bet Lietuva - 14.vietā.

Kā vislabākā digitālā attīstība un konkurētspēja noteikta Somijai, kurai seko Zviedrija un Dānija.

Savukārt beidzamās trīs vietas ieguvusi Rumānija, Grieķija un Bulgārija.

DESI dati liecina, ka digitalizācijas izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir novērota visās ES dalībvalstīs.

Neskatoties uz pozīciju kritumu statistikā, Latvija aizvadītajā gadā turpinājusi uzlabot elektroniskās pārvaldes pakalpojumu kvalitāti, nodrošinājusi ļoti labu platjoslas pārklājumu ar augstas veiktspējas tīkliem, un 5G nodrošināšanai valstī ir piešķirts radiofrekvenču spektrs.

DESI secināts, ka Latvijas uzņēmējdarbības nozarē joprojām netiek izmantotas digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas. Arī attiecībā uz digitālajām prasmēm Latvijas rādītāji esot krietni zem vidējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eurostat: Latvijā jūnijā ražotājcenām lielāks kritums nekā ES vidēji

LETA, 04.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas rūpniecībā šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo mēnesi ražotājcenas samazinājušās par 5,1%, kas ir lielāks kritums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" otrdien publicētie dati.

Straujākais kritums starp visām ES dalībvalstīm reģistrēts Lietuvā (-7,8%), Beļģijā (-7,5%), Itālijā un Spānijā (abās valstīs -6,1%), bet kāpums bijis vien Maltā (+1,5%), Slovēnijā (+0,7%) un Luksemburgā (+0,1%). Igaunijā ražotājcenas sarukušas par 2,3%.

Vienlaikus ES dalībvalstīs vidēji ražotājcenas jūnijā salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pirms gada sarukušas par 3,4%, bet eirozonā kritums bijis 3,7% apmērā.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - maiju - ražotājcenas gan ES, gan eirozonā pieaugušas par 0,7%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotājcenas samazinājušās vienīgi Čehijā (-0,1%). Lielākais pieaugums bijis Igaunijā (+3,7%), Dānijā (+3,3%), Somijā (+2,2%), Spānijā (+1,9%), Beļģijā (+1,8%), Lietuvā (+1,6%) un Grieķijā (+1,5%). Latvijā ražotājcenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palikušas nemainīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ilgstoša ekonomiskās izaugsmes perioda iedzīvotāju uzkrājumi ir palielinājušies – bet tāpat ir pieaugušas arī parādsaistības. Arvien vairāk cilvēku saskaras ar grūtībām: katram piektajam eiropietim nākas aizņemties naudu, lai nomaksātu rēķinus, liecina Intrum 2018. gada European Consumer Payment Report (Eiropas patērētāju maksājumu pārskats).

Šo cilvēku grupa ir palielinājusies no 15% (pirms trim gadiem) līdz 20% šogad.

Baltijā situācija katrā valstī atšķiras. Katrs trešais latvietis ir aizņēmies naudu, lai nomaksātu rēķinus. Lietuvā situācija ir salīdzināma ar ES vidējo rādītāju (19%), bet Igaunijā šis procentuālais rādītājs ir relatīvi zems, un tikai 12% patērētāju pēdējo 12 mēnešu laikā ir aizņēmušies naudu, lai nomaksātu rēķinus, kas ir zemākais rādītājs ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā .

Pēdējo 12 mēnešu laikā 45% Latvijas iedzīvotāju vienu vai vairākas reizes nav laikā samaksājuši rēķinu (39% lietuviešu un 32% igauņu. Pirmajā vietā Eiropā (vai pēdējā) ir Grieķija – tajā 66% iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā nav laicīgi nomaksājuši rēķinus vienu vai vairākas reizes;). Aizmiršana ir visbiežāk minētais iemesls rēķinu neapmaksāšanai laikā, kam seko līdzekļu trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko 2019. gads sola pensiju kapitāla krājējiem?

Luminor Asset Management valdes loceklis Iļja Arefjevs, 01.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pagājušais gads finanšu tirgos investoriem sagādāja nelielu vilšanos, sagaidāms, ka 2019. gadu raksturos pozitīvas izmaiņas un akciju un obligāciju vērtību kritums neturpināsies.

Turklāt sākot ar šo gadu, ir noteikti klientiem ļoti labvēlīgi komisijas maksu griesti, kas liks arvien efektīvāk darboties arī pensiju pārvaldītājiem. Tikmēr klientiem svarīgākā lieta arvien ir izvēlēties piemērotāko ieguldījumu stratēģiju, uzmanību pievēršot arī pensiju plāna ieguldījumu portfelim – kuros reģionos tiek veikti plāna ieguldījumi.

Lejupslīde 2018. gadā un ievērojami pozitīvākas prognozes šim gadam

Vērtību kritumu vienlaikus piedzīvoja gan akciju, gan obligāciju tirgi. Ir labi zināms, ka finanšu tirgi ir gan cikliski, gan svārstīgi un tas nebija pārsteigums, bet vilšanos investoriem sagādāja tieši svārstību cēloņi. Starp tiem tā saucamie tirdzniecības kari arvien pieaugošās globalizācijas apstākļos (sākumā gan starp ASV un Eiropas Savienību, gan starp ASV un Ķīnu), nespēja rast risinājumus politiskām problēmām industriāli attīstītajā Eiropā – neveiksmes ar valdības izveidi Itālijā, vēl arvien nenotikusī vienošanās par Lielbritānijas izstāšanās no ES u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropai izdevies stabilizēt parādu vezumu; tas gan joprojām ir ļoti liels

Eiropā daudzu valdību parādi ir uzblīduši līdz gigantiskiem apmēriem. Tiesa gan, reģiona parāda mērījumi, vismaz salīdzinot ar IKP, kļūst iepriecinošāki. Proti, eirozonas kopējais parāda pret IKP rādītājs pagājušā gada ceturtajā ceturksnī atradies pie 85,1% atzīmes, kas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā 2017. gada beigās, liecina Eurostat apkopotie dati. Tāpat līdz 80% pret IKP sarucis visas Eiropas Savienības (ES) parāds pret ekonomiku (vēl pirms gada ES tie bija 81,7% pret IKP).

Ar zemāko parādu pret IKP Vecajā kontinentā var lepoties Igaunija, Luksemburga, Bulgārija un Čehija. Savukārt augstākā parādu nasta jānes Grieķijai, Itālijai, Portugālei, Kiprai, Beļģijai, Francijai un Spānijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Neapstiprinās pieņēmums par pārtikas produktu zemāku kvalitāti Austrumeiropā

LETA, 24.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) pirmdien publicēja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs veiktas pārtikas produktu testēšanas kampaņas rezultātus, kuri neapstiprina pieņēmumu, ka viena zīmola produktiem, kuri tiek pārdoti Austrumeiropā, būtu zemāka kvalitāte nekā tāda paša zīmola produktiem, kuri tiek piedāvāti pircējiem Rietumeiropā.

Pētījumā konstatēts, ka dažiem produktiem ir vienāds vai līdzīgs zīmols un iepakojums, bet atšķirīgs sastāvs, taču šīs atšķirības nevar sagrupēt pēc ģeogrāfiskā principa, norādīts EK paziņojumā.

EK pētījumā tika testēti produkti ES dalībvalstīs, izmantojot vienu metodiku, nolūkā gūt labāku izpratni par pārtikas produktu divējādu kvalitāti ES. Pētījumu veica EK iekšējais zinātnes un zināšanu dienests — Kopīgais pētniecības centrs —, analizējot 128 pārtikas produktu 1380 paraugus no 19 ES valstīm.

Noskaidrots, ka vairumā gadījumu produktu sastāvs bija atbilstošs to noformējumam: 23% produktu bija identiska iepakojuma priekšpuse un identisks sastāvs, savukārt 27% produktu sastāvs dažādās ES valstīs atšķīrās, bet uz šīm atšķirībām norādīja atšķirīga iepakojuma priekšpuse.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būvē ļoti maz koka māju salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm, jo Latvijā pēc tām ir salīdzinoši zems pieprasījums, sacīja uzņēmuma «Baltijas Jumis» pārstāvis Māris Slavinskis.

Viņš norādīja, ka īpaši maz koka ēku ceļ publiskajā sektorā, vairāk tās Latvijā būvē privātajā sektorā.

Slavinskis atzina, ka koka māju būvniecībai ir liels potenciāls Skandināvijā, kur pēc tām ir pieprasījums. Šādām mājām ir arī priekšrocības - īsāks būvniecības laiks, tās ir videi draudzīgas. Zviedrijā koka māju celtniecību sekmē arī attīstīta sociālā politika, kas atvieglo mājokļu iegādi ģimenēm ar bērniem.

Arī uzņēmuma «Baltijas Jumis» galvenie realizācijas tirgi ir Skandināvija, galvenokārt Zviedrijā, kā arī Norvēģija. Taču ir arī citi ārvalstu mērķa tirgi, kas nonākuši kompānijas redzeslokā, tajā skaitā Grieķija un Apvienotie Arābu Emirāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reālais individuālais patēriņš (AIC) uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" piektdien publiskotie koriģētie dati.

Saskaņā ar tiem AIC, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), mūsu valstī 2018.gadā bija 69% no ES vidējā līmeņa, apsteidzot vien Bulgārijas (56%), kā arī Ungārijas un Horvātijas (abās valstīs 64%) rādītājus. Nedaudz lielāks kā Latvijā reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bijis Rumānijā (71%), Slovākijā (73%), Igaunijā (74%) un Polijā (76%). Lietuvā AIC uz vienu iedzīvotāju pērn veidoja 89% no ES vidējā līmeņa.

Savukārt vislielākais AIC, kas izteikts PPS, pērn bija Luksemburgā (134%), Vācijā (120%), Austrijā (117%), Dānijā (114%), kā arī Beļģijā, Nīderlandē un Lielbritānijā (visās valstīs 113%). Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts PPS, 2018.gadā arī veidoja 69% no ES vidējā līmeņa. Mazāks šis rādītājs bijis tikai Bulgārijā (51%), Horvātijā (63%), Rumānijā (65%) un Grieķijā (68%). Nedaudz lielāks kā Latvijā IKP rādītājs, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pagājušajā gadā bijis Polijā (70% no vidējā līmeņa blokā), Ungārijā (71%), Slovākijā (73%), Portugālē (77%), Lietuvā (80%) un Igaunijā (82%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronovīrusa ietekmi uz ekonomikas datiem redzēsim arvien vairāk.

Eirozonas gada inflācija februārī sarukusi līdz 1,2%, kas ir vismazāk trīs mēnešos, liecina Eurostat provizoriskie mērījumi.

Pirms tam trīs mēnešus pēc kārtas reģiona inflācija bija pieaugusi.

Šobrīd visai ticams izskatās scenārijs, ka inflācija turpina sarukt. Liela ietekme uz tās uzvedību ir energoresursu cenai. Koronavīrusa izplatība, pieveroties Ķīnas ekonomikai, nozīmējusi krasu naftas cenas kritumu. Jāteic gan, ka arī eirozonas pamatinflācija (tā izslēdz svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi) jau tāpat ilgi ir spītīgi zema un februārī atradās pie 1,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā preču un pakalpojumu cenu līmenis pērn bijis 79% no ES vidējā

LETA, 19.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā pērn bijis 79% no Eiropas Savienībā (ES) vidējā, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie dati.

Zemāks cenu līmenis nekā Latvijā reģistrēts Bulgārijā (53% no ES vidējā), Rumānijā (55%), Polijā (60%), Ungārijā (65%), Lietuvā (70%), Horvātijā (71%) un Čehijā (75%). Nedaudz augstākas patēriņa preču un pakalpojumu cenas nekā Latvijā pērn bijušas Slovākijā (81%), Igaunijā (85%), Grieķijā un Maltā (abās valstīs 87%), kā arī Slovēnijā un Portugālē (88%).

Savukārt visaugstākais patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis reģistrēts Dānijā (141%), Īrijā (134%), Luksemburgā (131%), Somijā (127%) un Zviedrijā (121%). Salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni, kas tiek pieņemts kā 100%, viszemākās cenas Latvijā pērn bijušas restorānu un viesnīcu segmentā - 87% no ES vidējā līmeņa. Lietuvā šis rādītājs bijis 70%, bet Igaunijā 95%.

Komentāri

Pievienot komentāru