Investējot ražotnes paplašināšanā, jaunu CNC iekārtu iegādē un izstrādājot mazizmēra koka privātmājas projektu, kuru plānots ražot sērijveidā, SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs cer piesaistīt jaunus klientus.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.decembra numurā lasi:

DB analītika

IKP 3. ceturksnī pieaudzis par 2,5%

Top500

Latvijas biznesa līderi izdevumā TOP500

Ideju mežs

Latvija – trešajā vietā pasaulē pēc saliekamo koka māju eksporta uz vienu

Iedzīvotāju

Latvijas eksporta izcilības

Latvijas panākumi sieviešu apakšveļas un apakšveļas daļu – elastīgo lenšu –eksportā

Metāllūžņi

Tolmets stāsts: kā kļūt par pasaules mēroga tirgus spēlētāju?

Enerģētika

Vai vēja enerģija un vides aizsardzība ir dilemma?

Elektromobilitāte

Valsts atbalsta trūkums samazinās izaugsmes tempu

Transporta koridors

Zīda ceļa jaunais virziens cauri Dienvidkaukāzam

Komunikācijas aģentūras Olsen+Partners veiktajā aptaujā noskaidrots, kuras sievietes Latvijas sabiedrība uzskata par mūsdienu izcilākajām līderēm biznesā.

TOP 10 biznesa sieviešu vidū lielākoties ir uzņēmējas, par populārāko biznesa sievieti Latvijā respondentiem atzīstot Lotti Tisenkopfu-Iltneri, AS “Madara Cosmetics” līdzīpašnieci un vadītāju.

Atbildot uz jautājumu, kura personība respondentiem asociējas ar mūsdienu izcilāko sievieti biznesa vidē Latvijā, atklājas, ka cilvēkus iedvesmo gan sievietes, kas biznesā darbojušās daudzu gadu garumā, gan uzņēmējas, kas sevi pieteikušas pēdējo gadu laikā.

Aptauja atklāj, ka TOP 10 biznesa sievietes Latvijā ir:

1. Lotte Tisenkopfa-Iltnere

2. Vija Kilbloka

3. Elīna Didrihsone

4. Ieva Plaude

5. Ieva Treija

6. Baiba Rubesa

7. Kristina Andža

8. Egija Gailuma

9. Santa Anča

East Capital Real Estate tuvākajā laikā plāno atklāt jaunu nekustamo īpašumu investīciju fondu, kura ieguldījumu apjoms nākamajos gados varētu sasniegt aptuveni 400 miljonus eiro.

Mēs absolūti ticam Baltijas nekustamo īpašumu tirgum, tāpēc turpināsim darīt to, ko protam vislabāk - nodrošināt mūsu investoriem augstu ienesīgumu, skaidro Māris Smiltenieks, East Capital Real Estate vadītajs Latvijā. Tas ir dabisks turpinājums mūsu ceturtajam fondam - loģisks solis mūsu darbībā, jo mēs esam šeit, lai paliktu un augtu kopā ar tirgu. Fonda ietvaros primāri fokusēsimies uz Baltijas valstīm, taču mēs neizslēdzam iespēju raudzīties arī Centrālās un Austrumeiropas virzienā, atzīmē M.Smiltenieks.

East Capital Real Estate šogad svin savu 20 gadu jubileju. Kā jums šajā laikā veicies - kādi bijuši lielākie izaicinājumi?

Divdesmit gados esam izauguši par vienu no lielākajiem kapitāla pārvaldītājiem Baltijā ar četriem ieguldījumu fondiem, no kuriem viens jau ir realizēts, bet trīs joprojām aktīvi darbojas. Kumulatīvais ieguldījumu apjoms Baltijas valstīs šo gadu laikā sasniedzis gandrīz miljardu eiro, savukārt aktīvajos fondos šobrīd pārvaldām vairāk nekā 600 miljonus eiro nekustamo īpašumu formā. Protams, šie 20 gadi nav bijuši tikai saules apspīdēti, esam izgājuši cauri finanšu krīzei, piedzīvojuši globālo pandēmiju un šobrīd dzīvojam laikā, kad Eiropā notiek karš. Tā ir diezgan jaudīga viļņošanās relatīvi koncentrētā laika periodā. Tas viss ir devis rūdījumu, kas mūs padarījis stiprākus.

Latvijas valdība atbalstījusi jaunā Nacionālā futbola stadiona projekta turpināšanu, apliecinot, ka šis projekts ir nozīmīgs solis Latvijas sporta, ekonomikas un infrastruktūras attīstībā - projekts, kas iemieso ilgtspējīgas būvniecības, dizaina un sabiedriskās atbildības principus.

Projekta izpētes un konceptuālās izstrādes darbus veica arhitektūras birojs SEP kopā ar starptautisko stadionu konsultantu Populous, nosakot optimālo stadiona ietilpību – vismaz 15 000 skatītāju – un mērķi radīt daudzfunkcionālu, energoefektīvu infrastruktūru, kas kalpos ne tikai sportam, bet visai sabiedrībai.

Jaunais stadions nav tikai futbola laukums – savā ziņā tas būs nacionālās identitātes simbols, kas veicinās ne tikai sporta pieejamību, jauniešu iesaisti un veselīga dzīvesveida popularizēšanu, bet arī būs biznesa katalizators Rīgā. Futbols jau šobrīd ir pieejamākais sporta veids Latvijā, un ar jaunu, mūsdienīgu infrastruktūru šis potenciāls tikai pieaugs.

Liepājā, svinīgi iemūrējot laika kapsulu, Scania Latvia iezīmēja jaunā kravas automašīnu servisa un pārdošanas centra būvniecības pirmo posmu.

Šis projekts ir nozīmīgs ne tikai uzņēmuma tālākajai attīstībai, bet arī reģiona transporta infrastruktūrai un uzņēmējdarbības videi.

Jaunais Scania Latvia centrs kļūs par vienu no nozīmīgākajiem transporta pakalpojumu infrastruktūras objektiem Kurzemē. Tas ne tikai paaugstinās pakalpojumu pieejamību profesionālajiem pārvadātājiem, bet arī veicinās: reģiona ekonomisko aktivitāti, vietējās uzņēmējdarbības attīstību, modernu, drošu un ilgtspējīgu infrastruktūru transporta sektorā.

Jaunais servisa centrs aizstās līdzšinējo Liepājas servisu, kas atrodas dažu minūšu braucienā no topošās vietas Grīzupes ielā 1B. Aptuveni 1300 m² lielajā ēkā būs ierīkotas trīs remonta un apkopes līnijas, kas ļaus vienlaikus apkalpot līdz desmit kravas automašīnām. Centrā paredzēta arī moderni aprīkota automazgātava un komfortablas telpas servisa un pārdošanas speciālistiem. Servisa centra izveides kopējais investīciju apjoms ir 4,6 miljoni eiro.

Līdz šā gada beigām būvniecībai vajadzētu notikt 43% no dzelzceļa "Rail Baltica" pamattrases, intervijā aģentūrai LETA sacīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila un finanšu direktors Ojārs Daugavietis.

Kivila informēja, ka Igaunijā patlaban aktīvi notiek būvdarbi aptuveni 105 kilometru uzbēruma un ar to saistīto infrastruktūras objektu izbūvē, bet Lietuvā būvdarbi līdz gada beigām sasniegs 114 kilometrus.

Savukārt Latvijā pašlaik būvniecības stadijā ir aptuveni 10 kilometri, ar mērķi līdz gada beigām sasniegt 45 kilometrus.

Viņš skaidroja, ka pirms uzbēruma veidošanas lielākajā daļā teritoriju jāveic būtiski sagatavošanas darbi - atmežošana, pievedceļu izbūve, zemes līdzināšana, kā arī atmīnēšanas darbi, kas Latvijā ir īpaši nozīmīgi, jo jaunā dzelzceļa līnija šķērso teritorijas, kurās joprojām tiek atrasta nesprāgusi munīcija no Pirmā un Otrā pasaules kara.

Tehnoloģiju nozarei ir ļoti labas attīstības perspektīvas, jo prognozes rāda desmitiem miljardu lielu dažādu — datu centru, kiberdrošības, mākslīgā intelekta — segmentu tirgu, lai no tā varētu paņemt 1%, 2% vai pat 3% no šo jomu globālā apgrozījuma, tāpēc SIA Tet īsteno nozīmīgus mājasdarbus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks. Viņš norāda, ka vienīgais izaugsmes risinājums ir preču un pakalpojumu eksports, kura pamatā ir spēja būt konkurētspējīgiem.

Kāda ir situācija nozarē, īpaši, ja iedzīvotāju skaits Latvijā sarūk?

Latvijas tirgus, kā teju vai jebkuras valsts tirgus, ir ierobežots gan ar uzņēmumu, gan arī iedzīvotāju skaitu. Mājsaimniecību skaits Latvijā ir 820 000, un nav nevienas prognozes, kas liecinātu par šī cipara pieaugumu, tāpēc ar optiskā interneta lietotāju — mājsaimniecību un arī uzņēmumu – skaitu esam rēķinājušies un strādājam vairākās citās sfērās — datu centri, kiberdrošības un mākslīgā intelekta risinājumi dažādām sfērām, kvantu tehnoloģijas. Vienlaikus Latvijai ir nepieciešama augoša, spēcīga ekonomika. Patīkami, ka Latvijā 2025. gadā ir notikusi IKP izaugsme, taču tās pieauguma tempu nosaka gan faktori Latvijā, gan aiz mūsu valsts robežām — lielākajos eksporta tirgos. IKP izaugsme ir tieši saistīta ar Latvijā strādājošu uzņēmumu darba rezultātiem – sekmēm. Vienlaikus, ja kompānijas, kuras strādā Latvijā, vēlas izaugt, tad vienīgais risinājums ir preču un pakalpojumu eksports, kura pamatā ir spēja būt konkurētspējīgiem.

Ceļu un pagalmu drošība ziemā sākas ar pareizu materiālu un tehnikas izvēli. Zemāk atradīsiet praksē pārbaudītus principus, kas palīdz saprast, kad lietot sāli, kad smiltis, kādu kaisīšanas iekārtu izvēlēties un kā gudri iegādāties lietotu aprīkojumu ar caurspīdīgu informāciju un pārbaudītu pārdevēju atbalstu.

Sāls vai smiltis? Kad kuru risinājumu izvēlēties

Sāls palīdz izkausēt apledojumu un novērš atkārtotu uzsalšanu. Tas darbojas īpaši labi uz intensīvi izmantotām ielām un autostāvvietām, kur ir regulāra satiksme. Kā jau zinām, sāls var veicināt metāla koroziju un ietekmēt apkārtējo vidi, tāpēc dozēšana un precīza izkliede ir būtiska.

Ja temperatūra turas ap mīnus -2°C līdz -8°C un iela ir asfaltēta ar dzīvu satiksmi, priekšroka sālim. Tas ātri iedarbojas, īpaši ja virsmu apstrādā pirms nokrišņiem ar šķīdumu un pēc tam uztur ar nelielām papilddevām. Piemērs: pilsētas maģistrāle ar rīta pīķi pie -4°C. Pirms sniega prognozes veic pretapledošanas izsmidzināšanu, pēc sniega šķūra brauciena atjauno plānu kārtu, lai ceļš atkārtoti piesaltu.

Biznesa veiksmes pamatā ir spēcīga vīzija, skaidri formulēti mērķi, kā arī izpratne par tirgu un saviem klientiem, domā Egija Smila, būvniecības un nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmuma Merko Ehitus grupas vadītāja Latvijā.

Ne mazāk svarīga biznesa veiksmes sastāvdaļa ir arī komanda – īstie cilvēki īstajās vietās, kas palīdz virzīt uzņēmumu pretī tā mērķiem un vīzijai, teic E.Smila, uzsverot, ka būtiska ir arī spēja būt elastīgiem. Pēdējie gadi ir pierādījuši, ka apstākļi mainās nepārtraukti, tāpēc uzņēmējiem ir jābūt gataviem pielāgoties un mainīt kursu, taču vienlaikus – neapstāties! Ja vēlies augt un attīstīties, nekad nevajadzētu dienu sākt ar sajūtu, ka viss jau ir izdarīts. Ja tu sāc tā domāt, tas nozīmē, ka faktiski jau esi nogājis no pareizā ceļa, spriež E.Smila.

Izvēlas saprotamu virzienu

Skolas laikos nopietni apsvēru iespēju studēt būvniecību, atminas E.Smila. “Ar šo nozari bija saistīta teju visa mana ģimene – tētis, tantes, onkuļi, tāpēc šķita tikai loģiski, ka arī mans profesionālais ceļš saistīsies ar būvniecību. Atceros, ka tad, kad šo ideju pārrunāju ar savu tēti, viņš bija nedaudz pārsteigts. Egij, kāda būvniecība – ko tu tāda trausla un maza tur darīsi? Tas man lika aizdomāties, ka varbūt tomēr jāizvēlas kaut kas cits, sevišķi tāpēc, ka skolā es biju tas bērns, kuram labi padevās teju visi mācību priekšmeti. Mācījos klasē ar fizikas un matemātikas novirzienu, un man patiešām patika! Kad vidusskola tuvojās beigām, pie sevis domāju – zināšanas par finansēm droši vien vienmēr būs noderīgas, varbūt man jāraugās šajā virzienā? Tā aizgāju studēt uz Banku augstskolu, izvēloties programmu Finanses, jo zināju, ka nevēlos mācīties ne ekonomiku, ne uzņēmējdarbību, kas šķita pārāk plaši un nenoteikti. Finanses bija skaidrs, konkrēts un man saprotams virziens,” stāsta E.Smila, kura studiju laikā sāka arī strādāt.

Jonavas rajonā oficiāli sākta sliežu ceļa izbūve Rail Baltica posmā, kas iezīmē nozīmīgu nākamo soli Eiropas standarta platuma (1435 mm) dzelzceļa attīstībā Lietuvā. Šis būvniecības posms ir viens no redzamākajiem projekta attīstības rādītājiem – līdz šī gada beigām plānots pabeigt 8,8 kilometru garu sliežu ceļa posmu starp Šveicarijas un Žeimju apdzīvotajām vietām.

„Dzelzceļa būvniecība pāriet no plānošanas uz reālu darbu – no vīzijas uz sliežu klāšanu. Rail Baltica nav tikai mūsdienīgs transporta projekts, bet arī drošības garants visam Baltijas reģionam. Katrs Eiropas dzelzceļa posms stiprinās mūsu valsts un Eiropas Savienības austrumu robežas drošību, nodrošinot, ka Lietuvas iedzīvotājiem ir ātri un ērti savienojumi ar Rietumeiropu,” uzsver Lietuvas satiksmes un sakaru ministrs Juras Tamiņskas.

Katrs sliežu posms, kura garums ir 25 metri, tiks savienots un precīzi izlīdzināts, izmantojot modernākās tehnoloģijas, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību starptautiskajiem standartiem. Lai veiktu šos darbus, Lietuvas valsts projekta īstenotājs LTG Infra ir iegādājies 86 200 tonnas šķembu, 29 500 dzelzsbetona gulšņu un 42 kilometrus sliežu.

Ikviens autovadītājs redz plaisas asfaltā, drūpošas ceļu malas un applūdušas nobrauktuves. Tās nav tikai neērtības – tā ir mūsu drošība un nodokļos maksātā nauda, kas pazūd atkārtotos remontos. Klimata pārmaiņu ierosinātie laikapstākļu cikli kļūst arvien ekstrēmāki, kā rezultātā tradicionālie materiāli vairs nespēj nodrošināt ilgmūžību.

Klimata pārmaiņas un iepirkumu stagnācija grauj infrastruktūru

Latvijas ceļu infrastruktūras visneaizsargātākās daļas ir tās, kas nonāk tiešā saskarē ar mitrumu, mehānisko slodzi un temperatūras svārstībām – apmales, drenāžas kanāli, nobrauktuves, ceļa malu betonējumi. Karstuma viļņos betona virsmas izplešas un plaisā, lietavu laikā drenāžas sistēmas tiek pārslogotas, bet ziemā atkala un sals īpaši bojā vietas, kur ūdens uzkrājas konstrukcijā. Šo bojājumu apjoms pieaug, jo klimata pārmaiņu ietekmē laikapstākļu cikli kļūst straujāki un ekstrēmāki, bet publiskajos iepirkumos joprojām dominē zemākās cenas princips. Tas nozīmē, ka materiāli ar lielāku noturību un mazākām uzturēšanas izmaksām bieži netiek izvēlēti. Piemēram, Finanšu ministrijas programmā “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana” 2024. gadā paredzēti ap 210,5 miljoniem eiro, no kuriem ikdienas uzturēšanas darbiem vien atvēlēti aptuveni 56,8 miljoni eiro¹². Citiem vārdiem – mēs turpinām maksāt par nebeidzamiem remontiem, nevis ieguldām ilgtspējīgā infrastruktūrā.

Mūsdienu darbs vairs nenotiek tikai birojā. Sapulces var būt kafejnīcā, idejas un projekti top lidostā starp reisiem, bet prezentācijas tiek pārskatītas ceļā uz tikšanos. Šādā vidē un biznesa dzīves tempā arvien svarīgāka kļūst mobilitāte un iespēja paņemt līdzi visu darbam būtiskāko. Personīgo finanšu mentore un investīciju apmācību autore Alina Zela dalās padomos, kā izmantot mūsdienu tehnoloģijas, lai biznesa ikdiena būtu efektīvāka un arī drošāka.

Laiks, kad diena pagāja birojā un pie datora, ir pagājis, uzskata Alina Zela, Samsung Galaxy Fold7 vēstnese: “Ir tikai loģiski, ka salokāmie viedtālruņi kļūs par standarta rīku finanšu konsultantiem, analītiķiem, banku darbiniekiem un vadītājiem, jo apvieno datora jaudu un planšetes ērtumu ar telefona mobilitāti. Paredzu, ka nākotnē tie kļūs par “Šveices nazi” biznesa cilvēkiem, mainot spēles noteikumus, kā un kad strādājam. Mūsdienās bizness notiek tur, kur esi tu, tāpēc vēl jo būtiskāk, ka spēj paveikt visu nepieciešamo, lai kur arī atrastos – un finanšu pasaulē tas nozīmē ātrāku lēmumu pieņemšanu un konkurētspējas paaugstināšanos.”

Viss svarīgākais vienuviet – no tikšanās piezīmēm līdz datu salīdzināšanai

Teju puse (42%) IT nozares uzņēmumu šogad palielinājuši, darbinieku skaitu, bet 71% nozares organizāciju līdz gada beigām plāno palielināt darbinieku skaitu, tā liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” dati.

IT uzņēmumu kodols ir zināšanas, tāpēc ir svarīgi nodrošināt zināšanu pārnesi un pārdomātu jauno talantu iekļaušanas procesu. Lai to īstenotu, ir svarīga ne tikai visas tehniskās informācijas dokumentēšana un strukturēšana, bet arī dažādi atbalsta mehānismi – mentorings, “badiju” sistēma u.c.Lai jauns darbinieks labāk izprastu uzņēmumu un nozari kopumā, pirmais solis ir iepazīties ar instrukcijām un vadlīnijām, kam ideālā gadījumā jābūt katrā organizācijā.

Papildus tam, lai iekļaušanās būtu ātrāka un efektīvāka, ir t.s. “badiju” sistēma – katram jaunajam darbiniekam ir iespēja saņemt atbalstu no pieredzējuša kolēģa, kurš strādā pie tā paša projekta vai tās pašas jomas.Tas, cik lielā mērā katrs jaunais talants, kurš pievienojas IT nozarei, ir tai gatavs, lielā mērā atkarīgs no paša cilvēka. Ikvienā industrijā pastāv atšķirība starp to, ko esam mācījušies, un kā lietas notiek praksē. Turklāt cilvēki ir ļoti dažādi – ir tādi, kuri pārkvalificējas un nāk pavisam no citas nozares, ir tādi, kuriem ir plaša pieredze IT jomā, bet arī viņiem ir jāapgūst attiecīgās organizācijas specifika.

VIADA Baltija un Elektrum Drive atklāj kopīgi izveidoto elektroauto uzlādes tīklu, kas aptver lielākās Latvijas pilsētas drošai braukšanai ar elektroauto. Tādējādi tiek veicināta ilgtspējīga mobilitāte Latvijā, būtiski uzlabojot elektroauto uzlādes pieejamību visā valstī. Tīklā plānotas 134 pieslēgvietas līdz 2030. gadam.

Latvijas jaunais elektroauto uzlādes tīkls, kas pieejams VIADA degvielas uzpildes stacijās, jau no vasaras nodrošina ātru un ērtu uzlādi trīs stacijās ar 12 pieslēgvietām. Tīkla pieejamība ir svarīga ne tikai no praktiskā viedokļa – jo vairāk staciju, jo pārliecinātāk tālā ceļā var justies elektroauto lietotājs jeb tas palīdz mazināt t.s. uzlādes trauksmi. Tāpēc stacijas koncentrējas ne tikai Rīgā, kur ir vislielākā elektroauto koncentrācija, bet arī vienmērīgi visā Latvijā.

Šobrīd ir izbūvētas trīs stacijas ar 12 pieslēgvietām no plānotā Elektrum Drive un VIADA 134 pieslēgvietu 55 uzlādes stacijās tīkla. Līdz 2030. gadam jaunās stacijas būs gan lielākajās pilsētās – Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Jūrmalā, Jelgavā, Valmierā, gan reģionālajos centros, tostarp Aizkrauklē, Ludzā, Jēkabpilī un citviet.11 no jaunajām uzlādes vietām sasniegs 600 kW jaudu, kas ļaus nodrošināt īpaši ātru uzlādi, un šie projekti tiek īstenoti ar ES CEF līdzfinansējumu. Kopumā tiks piedāvātas dažādas jaudas no 100 līdz 300 kW, lai atbilstu dažādām lietotāju vajadzībām.

Latvijas attīstības finanšu institūcija ALTUM un Lietuvas attīstības banka ILTE atklājusi Baltijas kapitāla tirgus akcelerācijas fondu “Baltic Capital Markets Acceleratuon Fund – pirmo šāda veida iniciatīvu reģionā.

Ar sākotnējo vērtību vairāk nekā 50 miljoni eiro fonds nodrošinās ilgtermiņa atbalstu Baltijas uzņēmumiem, kas gatavojas sākotnējiem publiskajiem akciju piedāvājumiem (IPO), un palīdzēs paātrināt vietējo kapitāla tirgu attīstību. Iniciatīvu papildus stiprina arī privāto investoru dalība – ieguldījumu pārvaldības uzņēmuma “1 Asset Management” un finanšu konsultāciju uzņēmuma “Baltic Partners” ieguldījumi.

Fonda mērķis ir veicināt Baltijas kapitāla tirgus attīstību, uzlabojot piekļuvi izaugsmes finansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī inovatīviem vidēja lieluma uzņēmumiem. Fonds sniegs finansējumu uzņēmumiem pirms kotēšanas un kotēšanas posmā, investējot jaunemitētajā akciju kapitālā vai obligāciju emisijās. Virzot šos uzņēmumus uz publiskajiem tirgiem, fonds palīdzēs paplašināt izaugsmes iespējas, palielināt tirgus likviditāti un piesaistīt reģionam daudzveidīgāku investoru bāzi.

Šobrīd Latvijā aktīvi darbojas 278 sociālie uzņēmumi, no kuriem 23% darbojās izglītības jomā, starp tiem ir 19 privātās izglītības iestādes – skolas. Šāda uzņēmējdarbības forma nav stāsts par peļņu, šīs skolas pilda svarīgu sociālo misiju un sniedz būtisku nemateriālo ieguvumu.

Nereti tās dibinājuši vecāki vai nozares profesionāļi, kuri nav spējuši saņemt nepieciešamo no esošās izglītības sistēmas. Šīs skolas ir patvērums, droša mācību vide un iespēja saņemt izglītību bērniem ar īpašām vajadzībām, mācīšanās traucējumiem, kā arī bērniem, kuri tradicionālā skolā saskārušies ar bulingu vai nav spējuši iejusties kādu citu iemeslu dēļ. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais finansēšanas modelis “Programma skolā” šī brīža redakcijā būtiski apdraud šādu skolu pastāvēšanu nākotnē, tāpēc svarīgi apzināties sociālo uzņēmumu nozīmi izglītībā un noteikt izņēmuma nosacījumus finansējuma saņemšanai.

Sociālie uzņēmumi izdara to, ko nespēja sistēma

Latvijā sperts nozīmīgs solis pretī modernam Nacionālajam futbola stadionam — publiskots informatīvais ziņojums “Par jauna nacionāla futbola stadiona būvniecības projekta īstenošanas alternatīvām”.

Pirmo reizi vienuviet sistemātiski apkopoti šāda projekta ekonomiskie, sociālie un pilsētbūvnieciskie ieguvumi, apliecinot tā nozīmi Latvijas nākotnei.

Koncepciju Latvijas Nacionālajam stadionam izstrādājis arhitektūras birojs SEP — lielākais arhitektūras uzņēmums Latvijā. SEP ir bijis šī projekta galvenais virzītājs Latvijā, piesaistot partneri Populous, kura portfolio ietver tādus ikoniskus stadionus kā Wembley un Tottenham Hotspur Londonā, Yankee Stadium Ņujorkā un FNB Stadium Johanesburgā. SEP kā vietējais integrators nodrošina, ka globālā pieredze tiek pielāgota Latvijas apstākļiem un Rīgas ilgtermiņa stratēģijai.

Mūsdienīgs stadions nav tikai sporta infrastruktūra — tas ir ekonomikas un kultūras dzinējspēks. Ziņojumā minēts, ka mūsdienu stadioni vairs nav tikai sporta sacensību norises vietas — tie kļūst par daudzfunkcionāliem kultūras centriem, kas kalpo plašam pasākumu spektram un nodrošina būtisku pienesumu gan ekonomikai, gan sabiedrībai. Latvijā šobrīd trūkst infrastruktūras, kas spētu uzņemt lielas ietilpības kultūras un mūzikas pasākumus ārpus arēnu formāta, īpaši brīvdabas sezonā.SEP pētījumā secināts, ka Eiropas pieredze jaunu stadionu apsaimniekošanā rāda, ka pārejot uz jaunu infrastruktūru jeb jaunu stadionu par 86-100% pieaug apmeklējums. Latvijā tas nozīmētu vidējo apmeklējumu no 6 000 līdz 12 000 skatītāju ar pīķi līdz 13,5 000 – 18 000 cilvēku. Tas tieši arī ietekmē biļešu, ēdināšanas un suvenīru ieņēmumus.

Pēc jaunā Liepājas cietuma atvēršanas un darba sākšanas varētu slēgt trīs cietumus - ne tikai līdzšinējo Liepājas cietumu, bet arī Jelgavas cietumu, kā arī Daugavgrīvas cietuma Grīvas filiāli, žurnālistiem sacīja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Mihails Papjusevičs.

Viņš atklāja, ka pirmie ieslodzītie jaunajā cietumā varētu būt uzņemti nākamā gada martā, bet līdz tam cietuma personālam jāapgūst praktiskas zināšanas par darbu jaunajā cietumā.

Pirmais tiks slēgts līdzšinējais Liepājas cietums, norāda Papjusevičs, papildinot, ka sākumā TM izvērtēs, vai cietuma komplekss būtu jāsaglabā citām ministrijas vajadzībām. Vēlāk cietumu varētu piedāvāt pārņemt pašvaldībai, bet, ja tas neizdosies, tad veco Liepājas cietumu varētu izlikt izsolē.

Nākamā gada vidū plānots slēgt arī Jelgavas cietumu, bet nedaudz vēlāk Daugavgrīvas cietuma Grīvas filiāli.

Valsts sekretārs norādīja, ka jaunais Liepājas cietums ir uzbūvēts tikai vīriešiem, līdz ar to ir plānots Iļģuciema sieviešu cietumu pārcelt uz Cēsīm. Tomēr ir jāsagaida nepieciešamais finansējums, lai to varētu darīt, viņš atzina.

Rīgā, Grenču ielā top Aura kvartāls, kas iecerēts kā Baltijā lielākais interjera, dizaina un mājokļu iekārtošanas tirdzniecības kvartāls, kas apvienos vairāk nekā 60 dažādus zīmolus un pakalpojumu sniedzējus.

Ēku kopējā platība kvartāla pirmajās 2 kārtās sasniedz 15 600 m² un trešā kārta būs vēl aptuveni 7000 m². Kopējās projekta investīcijas sasniedz 25 miljonus eiro, finansējumu nodrošina Bigbank. Projekta mērķis ir piedāvāt vienotu un pieejamu vidi visiem mājokļa iekārtošanas pakalpojumiem un tirgotājiem. 26. novembrī tika iemūrēts vēstījums nākamajām paaudzēm, kā arī svinēti kvartāla vienas kārtas spāru svētki.

Aura kvartāls veidots kā “open-air” tipa centrs - līdzīgs tiem, kas populāri ASV un Austrālijā. Tā vietā, lai apmeklētāji dotos cauri lielām iekštelpu tirdzniecības zonām, kvartāls sastāvēs no atsevišķi pieejamiem veikaliem ar ērtu autostāvvietu pie katras ieejas.Šis formāts īpaši piemērots mājokļa, biroja iekārtošanai, kur pircēji parasti meklē konkrētu telpu iekārtojumu, vienu mēbeli vai vienu risinājumu.

Kas patērētājam būtu jāzina par stikla atkritumiem Latvijā? Kā nodrošināt, ka stikls tiek izmantots atkārtoti, nevis izmests atkritumos? Ir dažas lietas, ko vajadzētu zināt patērētājiem, ja tiem rūp taupīga attieksme pret dabas resursiem un planētas nākotne.

Stikls, kas nonāk dzērienu iepakojuma savākšanas punktos, un tas stikls, kuru vāc būvgružu savākšanas uzņēmumi – tie ir divi dažādi stikla veidi, ar kuriem strādā dažādi uzņēmumi. Šie stikla veidi to savākšanas un pārstrādes gaitā nekur nesajaucas un arī pārstrādāti tiek dažādos stikla pārstrādes uzņēmumos. Gan krāsainais, gan bezkrāsainais dzērienu stikla iepakojums atkal tiek pārstrādāts jaunās vīna, alus un citu dzērienu pudelēs, jo tīrs, pa krāsām sašķirots stikls ir pārstrādājams gandrīz bezgalīgi un tas nezaudē savas īpašības. Pa krāsām sašķirotās stikla pudeles tiek samaltas šķembās un un pēc tam pārkausētas jaunās pudelēs. Šajā procesā ļoti svarīgi ir pareizi visu sašķirot, jo netīrumi, citu krāsu piejaukumi un citi materiāli, piemēram, keramika vai logu stikls, ļoti traucē pārstrādes procesu.

Latvijas mainīgie laikapstākļi un straujā gaisa temperatūras pazemināšanās rudenī ir signāls, ka saimniekiem jāpievērš pastiprināta uzmanība savu četrkājaino draugu komfortam. Īpaša vērība nepieciešama, ja suns pagalmā uzturas lielāko dienas daļu neatkarīgi no laikapstākļiem. Ar praktiskiem padomiem, kā sagatavoties ziemas sezonai, lai mīlulis justos labi un būtu pasargāts, dalās Dino Zoo eksperte, kinoloģe un suņu skolas vadītāja Tatjana Bodricka.

Kāpēc ir tik svarīgi sagatavot suņu būdu ziemai?

Atbilstoša mājvieta pagalmā ir galvenais faktors, kas pasargā dzīvnieku no hipotermijas un apsaldējumiem, pat ja sunim ir biezs kažoks. Pat visrūdītākajiem suņiem, kas ikdienā uzturas ārā, nepieciešama sausa, no vēja pasargāta vieta, kur patverties no nokrišņiem un atgūt spēkus.

Daudzi saimnieki praktizē modeli, kur mīlulis daļu laika pavada ārā, bet nakti vai īpaši sliktos laikapstākļos – iekštelpās. Tomēr arī šādā gadījumā āra mājvietai jābūt tehniskā kārtībā, jo sunim var rasties nepieciešamība tajā patverties jebkurā dienas laikā.

Neatkarīgi no tā, vai suņu būda tiek izmantota pastāvīgi vai tikai kā pagaidu patvērums, ir svarīgi veikt tās tehnisko revīziju pirms sala iestāšanās. Nedrīkst paļauties, ka vasarā funkcionējusi mītne būs derīga arī ziemā. Saimniekiem rūpīgi jāpārbauda:

Mūsdienās mājdzīvnieku saimnieki kļūst arvien prasīgāki, meklējot saviem mīluļiem ne tikai pilnvērtīgu, bet arī dabisku un ētiski ražotu barību. Tajā pašā laikā atrast zīmolu, kas ir vienlīdz atbildīgs gan pret dzīvnieku, gan pret planētu, var būt patiesi sarežģīti. Tieši tāpēc arvien lielāku uzticību iegūst Vācijas ģimenes uzņēmums Josera. Vairāk par Josera zīmola unikālo pieeju barības ražošanā un kāpēc šī zīmola barība ir izcila izvēle mīluļa veselībai, raksta turpinājumā stāsta Dino Zoo eksperte, kinoloģe un suņu skolas vadītāja Tatjana Bodricka.

Kāda ir Josera zīmola pieeja mājdzīvnieku barības ražošanā?

Josera ir Vācijā bāzēts ģimenes uzņēmums ar vairāk nekā 80 gadu pieredzi mājdzīvnieku uztura jomā. Zīmola pamatā ir dziļa pārliecība, ka augstākās kvalitātes uzturam ir jābūt saskaņā ar atbildību pret dabu. Šī filozofija balstās uz diviem galvenajiem principiem – nodrošināt "tīru sastāvu" mīluļa bļodiņā un uzturēt "tīru sirdsapziņu" attiecībā uz ražošanas ietekmi uz vidi.

• Tīrs sastāvs: Josera savās receptēs neizmanto kviešus, soju, piena produktus, kā arī nekādas mākslīgās krāsvielas, aromatizētājus vai konservantus. Zīmols īpaši lepojas ar DLG (Vācijas Lauksaimniecības biedrības) sertifikātu, kas apliecina izcilu ražošanas un sastāva kvalitāti.

Pastāv lielas bažas, ka pēc Finanšu ministrijas izstrādātās iepirkumu procesa reformas ieviešanas, būtiski palielinot slieksni publiskajiem iepirkumiem, netiks veicināta konkurence un būs ierobežotas piegādātāju iespējas savu tiesību aizsardzībā, intervijā sacīja SIA "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

"Ir saprotama vēlme, lai procesi būtu ātrāki, bet tas nevar notikt uz godīgas konkurences rēķina," pauda Vancovičs.

Mobilo sakaru operatori "Tele2" un SIA "Bite Latvija" jau ilgstoši ir sūdzējušies par to, ka valsts un pašvaldību iepirkumos priekšroka tiek dota sakaru uzņēmumiem SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet", kuru līdzīpašnieks ir valsts.

"Par to šķēpi tiek lauzti jau ilgstoši, un, godīgi sakot, man jau ir apnicis par to runāt. Brīžiem šķiet, ka, ja valsts grib dārgi maksāt un pirkt to pašu par lielāku naudu nekā tirgū, tad, nu, labi, pērciet, nav ko tur vairs ņemties. Barjeras, kas tiek celtas apkārt, bojā konkurenci," pauda Vancovičs, piebilstot, ja privātajā sektorā tirgus daļas starp sakaru uzņēmumiem sadaloties aptuveni vienādi, tad publiskajā sektorā dominējot LMT ar aptuveni 70% tirgus daļu.

Baltijas valstīm ir jāvienojas par noteiktu summu Baltijas valsts kopuzņēmuma AS "RB Rail" finansēšanai, intervijā sacīja "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila un finanšu direktors Ojārs Daugavietis.

Kivila uzsvēra, ka šī gada kopuzņēmuma budžets pēc būtības nav mainījies, vienkārši, sākoties "Rail Baltica" pamata trases būvniecībai, Eiropas Savienības (ES) finansējums primāri tiek novirzīts būvdarbiem, bet Baltijas valstīm vairāk ir jāsāk maksāt par projekta vadīšanu un koordinēšanu.

Uzņēmuma vadītājs uzsvēra, ka kopuzņēmums šogad darīja visu iespējamo, lai samazinātu budžetu, tostarp "RB Rail" pārtrauca darbā ņemt cilvēkus, kā arī, ja cilvēki aizgāja, netika pieņemti aizvietotāji. Tāpat liela daļa darbu tika pārvirzīti uz 2026.gadu, cerot, ka varbūt tas būs labāks.

"Patlaban trūkstošais finansējums ir aptuveni 900 000 eiro, kas Latvijas valdībai vēl jāiegulda 2025.gadā. Mēs ceram, ka sadarbībā ar Latvijas Satiksmes ministriju šoreiz mūsu vajadzības tiks iekļautas 2026.gada reālajā budžetā, jo tas bija visas šīs dilemmas avots pagājušajā reizē - vajadzības bija daudz lielākas, nekā varēja gada beigās segt ar līdzekļu pārpalikuma pārdalīšanu," minēja Kivila.

Latvijas alus tirgus pēdējos gados piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Vietējo alus darītavu pārdošanas darījumi un apvienošanās kļuvuši par arvien biežāku regularitāti, un arī nesen paziņotais Valmiermuižas alus darītavas pārdošanas darījums to apstiprina.

Tomēr šī tendence iezīmē plašāku problēmu – neatkarīgajiem alus ražotājiem konkurēt ar lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem bieži nozīmē cīņu par izdzīvošanu, nevis attīstību. Kāpēc neatkarīgie aldari turas vēl joprojām pie savas vietas tirgū?

Latvijas neatkarīgo aldaru biedrībā šobrīd ir 15 dalībnieki. Pašlaik Latvijā darbojas vairāk nekā 40 neatkarīgas alus darītavas, savukārt lielākā tirgus daļa koncentrējas starptautisko koncernu rokās. Šie spēlētāji nosaka cenu politiku, veido ekskluzivitātes līgumus un arvien vairāk ietekmē tirgus struktūru. Tomēr neatkarīgie aldari saglabā nozīmīgu lomu – tie ne tikai nodrošina darba vietas reģionos un veicina tūrisma attīstību, bet arī turpina sargāt vietējās alus darīšanas tradīcijas un garšu daudzveidību.