Jaunākais izdevums

Lai gan starp Saeimas vēlēšanām pagājis tikai gads, uzņēmēji atraduši līdzekļus, kā finansiāli balstīt partijas; ļoti lielu ziedojumu gan ir mazāk, nekā pērn, secinājis laikraksts Dienas bizness.

Ziedojumi partijām lielākoties sākušies vien īsu brīdi pirms vēlēšanām. Lai gan kopumā lielākās summas sabirušas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) makā, vadoties pēc viena ziedojuma lieluma līderos izrāvusies Šlesera Reformu partija. Vērienīgi uzņēmēju ziedojumi birst arī nu jau par Vienotības daļu kļuvušās Sabiedrības citai politikai makā.

18 tūkst. Ls Šlesera Reformu partijai pārskaitījis Rietumu bankas līdzīpašnieks Leonids Esterkins, kurš tik pat dāsns pret apvienību Par labu Latviju (PLL) bija arī pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, vēl pirms tam - uz iepriekšējām pašvaldību un uz 9. Saeimas vēlēšanām LPP/LC atvēlēja pa 10 tūkst. Ls. Iepriekš LPP/LC atbalstījis arī L. Esterkina biznesa partneris Arkādijs Suharenko.

Tikpat Šlesera reformu partijai nav žēlojis uzņēmējs Andrejs Dozorcevs. Arī viņa finanšu vēsturē šis nav pirmais ziedojums ar A. Šleseru saistītiem politiskiem spēkiem. Vēl pirms tam viņš atbalstījis gan Saskaņas centru, gan Jauno laiku, ar kura bijušo ģenerālsekretāru Grigoriju Krupņikovu viņu saista biznesa saites. Proti, A. Dozorcevs un G. Krupņikovs gadiem bijuši holdingkompānijas Rika līdzīpašnieki, taču kopš šā gada februāra situācija ir mainījusies un A. Dozorcevs vairs atrodas tikai uzņēmuma valdē, liecina Lursoft informācija.

KNAB informācija liecina, ka ar katru gadu audzis uzņēmēja dāsnums pret politiskajiem spēkiem, maksimumu sasniedzot šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kučinskis: Pagaidām nav apmierināto ar EK piedāvājumu ES budžetam, bet sarunas ir tikai sākušās

LETA, 03.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām nav apmierināto ar Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumu Eiropas Savienības (ES) nākamajam daudzgadu budžetam, tomēr sarunas par budžetu ir tikai sākušās, šodien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Lai ietaupītu līdzekļus, Eiropas EK ierosinājusi par aptuveni 5% samazināt kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu, norādīts EK trešdien publicētajos priekšlikumos ES budžetam pēc 2020.gada.

EK pārstāvniecībā Latvijā iepriekš aģentūrai LETA stāstīja, ka EK ir kritiski izvērtējusi, kur iespējams ietaupīt vai darboties efektīvāk, tādēļ lēmusi par aptuveni 5% samazināt KLP un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu. Lai panāktu, ka šīs rīcībpolitikas dod augļus arī ar mazākiem līdzekļiem un pat kalpo jaunām prioritātēm, politikas jomas tiks modernizētas. Piemēram, kohēzijas politikai būs aizvien lielāka loma strukturālajā reformā un migrantu ilgtermiņa integrācijā, skaidro EK. Šo izmaiņu iespaidā budžets iegūs jaunu līdzsvaru, un pastiprināta uzmanība tiks veltīta jomām, kurās ES spēj palīdzēt visvairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Cenu kāpuma laikā lauku tūrisma uzņēmēji sākuši strādāt pēc iepriekšēja pieteikuma

LETA, 05.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu un pārtikas cenu kāpuma laikā lauku tūrisma uzņēmēji sākuši strādāt pēc iepriekšēja pieteikuma, intervijā sacīja Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele.

Taujāta par energoresursu cenu kāpuma kompensējošajiem mehānismiem, Ziemele norādīja, ka lauku viesmīlības uzņēmēji ietaupa, piemēram, strādājot tikai pēc iepriekšēja pieprasījuma un arī tad tikai no ceturtdienas līdz svētdienai, vai patur vaļā tikai vienu no brīvdienu mājām, lai arī iepriekš atvērtas bija piecas. Tāpat daudzi saimnieki ir uzstādījuši saules paneļus, pārgājuši uz malkas apkuri vai granulām.

Vienlaikus asociācijas prezidente minēja, ka uzņēmēji taupa, arī samazinot darbaspēku līdz minimumam.

"Ja novembrī viesu nav vispār, tad nevar paturēt darbiniekus. Tiem uzņēmējiem, kuri ir tuvāk Rīgai, darbinieku nav vispār, ir ļoti lielas grūtības sameklēt labus darbiniekus," uzsvēra Ziemele.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

No Latvijai paredzētā ES atveseļošanās finansējuma puse būs pieejama grantos, puse - aizdevumos

LETA, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Latvijai paredzētā 4,95 miljardu eiro lielā Eiropas Savienības (ES) atveseļošanās finansējuma 2,47 miljardi eiro būs pieejami grantos, bet 2,48 miljardi eiro - aizdevumos, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sniegtās informācijas.

Otrdienas rītā Briselē panāktā vienošanās par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027.gadam un ES atveseļošanās finansējumu Latvijai paredz vairāk nekā desmit miljardus eiro grantos un aptuveni 2,5 miljardus eiro aizdevumos.

Kā liecina ĀM sagatavotā infografika, no 2,47 miljardus eiro lielā ES atveseļošanās finansējuma Latvijai grantos 121 miljons eiro paredzēts Taisnīgas pārkārtošanās fondam, Atveseļošanās un noturības finansējums būs 1,99 miljardi eiro, programmai "React EU" paredzēti 272 miljoni eiro, savukārt kopējai lauksaimniecības politikai - lauku attīstībai - 86 miljoni eiro.

Tikmēr no ES daudzgadu budžeta Latvijai grantos būs pieejami 7,97 miljardi eiro, no šīs summas kohēzijas politikai novirzāmi 4,63 miljardi eiro, Taisnīgas pārkārtošanās fondam - 77 miljoni eiro, kopējās lauksaimniecības politikai - tiešmaksājumiem - 2,41 miljards eiro, kopējai lauksaimniecības politikai - lauku attīstībai - 850 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kohēzijas budžetam ir jābūt ambiciozākam, un jebkādiem samazinājumiem šai politikai kopumā nevajadzētu iet tālāk par Brexit radīto ietekmi apmēram 6% apmērā; Latvija griezienam nepiekrīt.

Tāda ir Latvijas nostāja, runājot par priekšlikumiem kohēzijas politikai pēc 2020. gada, norāda Finanšu ministrija (FM). Šā gada maijā Eiropas Komisija publicēja regulu priekšlikumu nākamajai Eiropas Savienības (ES) daudzgadu finanšu shēmai. Savukārt jūlijā tika publicēti arī regulu priekšlikumi kohēzijas politikai pēc 2020. gada. FM atzīmē, ka kopumā Latvija augstu novērtē Eiropas Komisijas ieguldīto darbu un laicīgo regulu priekšlikumu sagatavošanu. Tomēr Eiropas Komisijas piedāvājums ir pamats diskusijām, un noteikti ir aspekti, kurus iespējams pilnveidot. Ir arī nepieciešams izšķirt divas lietas: regulējuma normas, kas nosaka atbalsta tvērumu, un ieviešanas principus un priekšlikumu par finansējuma apjomu kohēzijas politikai un konkrētām dalībvalstīm. ES ekonomika sāk atlabt, taču ir nepieciešamas papildu investīcijas, lai pārvarētu nevienlīdzību gan starp dalībvalstīm, gan to iekšienē. Kohēzijas politikas budžets 2021.–2027. gada periodā būs 373 miljardi eiro saistību apropriācijās, kas nozīmē, ka tai būs pietiekami daudz līdzekļu nevienlīdzības novēršanai. Līdzekļi joprojām galvenokārt tiks iedalīti tiem reģioniem, kas no pārējās ES atpalikuši visvairāk. Tajā pašā laikā kohēzijas politika joprojām nodrošinās tiešo saikni starp ES un tās reģioniem un pilsētām. Nevar neminēt, ka sarunas par nākamo daudzgades budžetu nebūs vieglas. Naudas ir mazāk, ņemot vērā Lielbritānijas, kas bija viena no lielāko iemaksu veicējām, izstāšanos no ES. Tomēr vajadzību apmēri nav mazinājušies. Visticamāk, ka daļa valstu, kuru ekonomika ir augusi straujāk, piedzīvos finansējuma griezienu. Mazāks atbalsts projektu realizācijai, iespējams, varētu sagaidīt arī Lietuvu un Igauniju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: ES fondi un daudzgadu budžets – ko varam gaidīt pēc 2020. gada?

Nils Sakss, Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors, 10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav šaubu, ka abos iepriekšējos Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodos šis finansējums devis būtisku ieguldījumu Latvijas attīstībai – ES fondi veido ap 70% no kopējām publiskajām investīcijām valstī.

Turklāt krīzes laikā ES fondu finansējums bija gandrīz vienīgais publisko investīciju avots, kas nodrošināja attīstību. Tā, piemēram, 2007. – 2013. gada plānošanas periodā ieguldīti vairāk kā 4,5 miljardi eiro, nodrošinot infrastruktūras attīstību, sociālās un izglītības jomas atbalstu un radot vairāk kā 5000 jaunas darba vietas iedzīvotājiem.

Tomēr pēdējā laikā, kad zināms, ka ES izaugsmes tempi kļūst lēnāki, arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, kas notiks pēc 2020. gada?

Jāsaka, ka uz jautājumu par to, cik liels būs ES fondu finansējums nākamajā ES daudzgadu budžetā no 2021. līdz 2027. gadam, pašlaik atbildi dot nav iespējams. Ir pārāk daudz nezināmo. Vienīgais, ko pašlaik varam darīt, ir prognozēt dažādu procesu norisi un to ietekmi uz ES budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs, 31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Fonds Uzņēmēji mieram uzsāk jaunu ziedojumu kampaņu Bez tevis nav uzvaras!

Db.lv, 30.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fonds “Uzņēmēji mieram” aicina Latvijas uzņēmumus un ikvienu Ukrainas atbalstītāju piedalīties ziedojumu kampaņā “Bez tevis nav uzvaras!”, lai nodrošinātu 500 000 EUR lielu ziedojumu Ukrainas aizsardzības spēku stiprināšanai. Ziedojumi tiks vākti labdarības koncerta “Veltījums Ukrainai” ietvaros.

“Vajadzības Ukrainas aizstāvībai pret Krievijas asiņaino uzbrukumu papildinās un mainās, tāpēc cieši sadarbojoties ar saviem partneriem Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Ārlietu ministriju un citiem, mēs uz tām spējam, iesaistot uzņēmumus un sabiedrību. Šobrīd visvairāk nepieciešams atbalsts tieši Ukrainas aizsardzības spēka stiprināšanai, piegādājot Ukrainai ātrās palīdzības bruņumašīnas jeb tā sauktās mobilās ambulances, nakts redzamības iekārtas, piemēram, binokļus un monokļus, kā arī dronus un kvadrakopterus. Ņemot vērā nepārtrauktos uzbrukumus joprojām liels pieprasījums ir pēc ģeneratoriem, kā arī apvidus automašīnām un pikapiem,” sacīja Laura Skrodele, fonda “Uzņēmēji Mieram” vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmuma nodokļa likumā tikšot veikta revīzija, lai slāpētu nepamatotas nodokļu optimizācijas iespējas, savukārt uzņēmēji vēlas skaidrākas normas un uztraucas, vai labojumi situāciju nepadarīs sliktāku.

Šobrīd gan vēl ir pāragri spriest par to, kādas izmaiņas jau no 2012. gada varētu tikt izdarītas Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, tomēr spiediens par tādu nepieciešamību ir gan no valsts iestādēm, gan arī no pašiem uzņēmējiem.

Brauc uz Angliju, lai kļūdu maksātnespējīgi

Arvien populārāki kļūst gadījumi, kad cilvēki, kam ir nenomaksāti patēriņa kredīti, dodas pieteikt savu maksātnespēju uz Angliju, tā parādu piedziņas eksperts Mārcis Katajs.

Biznesa vieta

Naudu vajag katram – arī Jomas ielā

Tiem, kuri saka, ka Jomas ielā pasākumi notiek nepareizajā valodā, tur strādājošie uzņēmēji atgādina, ka naudai nav valodas – tā vajadzīga katram. Un ziemeļnieki mēdzot būt krietni taupīgāki par krieviem, kas atpūšas ar vērienu. Turklāt jāņem vērā, ka aktīvs bizness šeit iespējams faktiski vien gada siltajās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«2016. gada budžeta veidošanas politikai labākajā gadījumā varētu būt neitrāla ietekme uz tautsaimniecību, bet drīzāk varētu būt kādi zaudējumi,»

To intervijā DB saka ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

Kā jūs vērtējat situāciju Latvijas ekonomikā šajā starptautiskās nenoteiktības un sankciju laikā?

Ģeopolitiskā situācija un tās ietekme ir devusi mazāku sitienu pa pašu tautsaimniecību kā pa uzņēmēju noskaņojumu. Uzņēmēju noskaņojums ir uzmanīgāks, piesardzīgāks. Kaut gan patiesie rādītāji liecina, ka neskatoties uz to, ka ir gan sankcijas, gan krīze Krievijas ekonomikā, to ietekme uz Latviju ir 0,6% no IKP. Ir strauji krities eksporta apjoms uz Krieviju un NVS valstīm. Vēl pirms gada 12% no visa Latvijas eksporta veidoja Krievija. Īsajā periodā, kopš sākās sankcijas, eksporta kritums uz Krieviju ir 20% un vairāk. Neskatoties uz to, Latvijas kopējais eksports pat pieaug. Šajos pēdējos astoņos mēnešos tas ir pieaudzis par 3%. Interesanti, ka neliels eksporta pieaugums ir uz ES valstīm, bet būtisks – 20% – ir uz trešajām valstīm. Tās ir bijušās PSRS valstis, Centrālāzija un pat tādi eksotiski tirgi kā Ķīna. Uzņēmēji vairs nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta. Tad, kad bija 1998. gada krīze, tas bija smags trieciens. Tagad neteiksim, ka viegli, jo tas nekad nav viegli, bet tomēr daudz vieglāk uzņēmēji pārorientējas uz citiem tirgiem. Dažādojas gan eksporta tirgi, gan produkcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Fakts, ka privātais sektors sācis tērēt pat nedaudz vairāk, kopējo kritumu ietekmēt nav spējis.

Pēdējos gados vērojama elektroenerģijas patēriņa pakāpeniska samazināšanās, ekspertu viedoklis par nākotnes tendencēm dalās, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas kopējais elektroenerģijas patēriņš samazinājies par 1531 GWh jeb 19%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai gan tendences mājsaimniecību un juridisko klientu segmentā ir atšķirīgas, fakts, ka privātais sektors sācis tērēt pat nedaudz vairāk, kopējo kritumu ietekmēt nav spējis.

Elektroenerģijas patēriņu Latvijā kopš 1991. gada var nosacīti iedalīt četros posmos, kur katru no tiem raksturo izteikts elektroenerģijas izlietojuma pieaugums vai kritums, norāda Lattelecom tet enerģijas tirgus eksperts Reinis Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Audi A6: sīkumos ir spēks

Aldis Zelmenis, 28.11.2014

Audi S6 košā virsbūves krāsojuma dēļ ir īsta ielas bestija, kas valdzina ar neticami vieglu un azartisku gaitu.

Avots: netcarshow.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārzīmējot acu kontūras, izrevidējot tehniskās un komforta garderobes sastāvdaļas, uzlabotais Audi A6 limuzīns daudzos parametros ir kļuvis kārdinošāks

Modeļa renovācijas programma skar visus A6 un A6 Avant ģimenes locekļus, tostarp uzlādētās versijas S6, RS6, kā arī lauku apvidum piemēroto Audi A6 Allroad quattro. Ko tur slēpt, Audi A6 ir viens no vācu premium zīmola modeļu klāsta stūrakmeņiem, kuru mīl ne tikai dzimtenē Vācijā, bet arī Ķīnā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļamerikā. Līdz ar to nav pārsteigums, ka A6 atjaunošanas kūre tikai pirmajā acu uzmetienā ir aprobežojusies ar dažiem jaunumiem, taču patiesībā ietver plašu un padziļinātu sportiskās stājas nostiprināšanas programmu. Vispirms tie ir uzlabotie augstas veiktspējas motori, kas ir kļuvuši taupīgāki un draudzīgāki apkārtējai videi, pilnveidotas aktīvās un pasīvās drošības palīgsistēmas, jauni virsbūves krāsojumi, apdares materiāli salonā, kā arī jauna vieglmetāla disku kolekcija utt. Kā pirmo no A6 saimes žurnālistiem bija iespēja Drēzdenē izmēģināt jauno A6 sedanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pirmās sajūtas par eiro

Ieva Strode, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sociālo un politisko projektu direktore, 07.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī kopš eiro ieviešanas pagājuši vien pāris mēneši, zināmi priekšstati iedzīvotājiem par «kopdzīvi» ar jauno valūtu jau radušies - to apliecina arī nesen publiskotā DNB Latvijas barometra pētījuma dati. Tiesa, jārēķinās gan, ka tie ir pirmie priekšstati un spriest par sekām ilgtermiņā laikam nevar nedz eksperti, analizējot ekonomiskos rādītājus, nedz arī iedzīvotāji, pētot situāciju savos naudas makos.

Pirmais, kas nu ir skaidrs visiem, - neraugoties uz garo «godīgo eiro ieviesēju» sarakstu, 87% aptaujāto uzskata, ka cenas precēm un pakalpojumiem kopš Jaunā gada ir palielinājušās. Tostarp 42% aptaujāto atzīmē, ka tās ir ievērojami palielinājušās. Tiesa, 43% aptaujāto tas nav licis mainīt tērēšanas paradumus. Tomēr gandrīz tikpat respondentu atzīst, ka ir gan kļuvuši taupīgāki.

Cenu palielināšana ir arī viena no biežāk minēto ar eiro ieviešanu saistīto problēmu grupām, ar ko iedzīvotāji ir saskārušies: 37% norāda, ka pamanījuši negodīgu eiro ieviešanas praksi. Ar praktiskām problēmām veikalos – tirgotāju kļūdīšanos, izdodot naudu, vai lēnākām rindām – iedzīvotāji saskārušies retāk (17% un 15%). Interesanti, ka otra biežāk minētā problēma (pēc nemitīgās cenu salīdzināšanas eiro un latos, kuru minēja 57% aptaujāto) ir grūtības pierast pie eiro monētām un banknotēm (49%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji ceļojumos vidēji pavada 3,1 dienu, kas ir visīsākais laiks starp Eiropas Savienības valstu iedzīvotāju ceļojumiem, liecina Eurostat apkopotie dati par 2012. gadu.

Latvijas iedzīvotāji, dodoties ceļojumos, ir arī vieni no taupīgākajiem – braucieniem tiek vidēji tērēti 115 eiro, kas ir ceturtais zemākais rādītājs starp ES valstīm.

Vidēji eiropieši ceļo 5,2 dienas, tērējot 335 eiro.

Visilgāko laiku ceļojumos pavada grieķi - 7,5 dienas, kam seko Kipras iedzīvotāji ar 7,2 dienām un Beļģijas – ar 7,1 dienām. Tiesa gan, jāatzīmē, ka grieķi ceļojumos ir taupīgāki nekā vidējais eiropietis – vidēji viņi tērē 206 eiro.

Arī Latvijas kaimiņvalstu iedzīvotāji ceļojumos pavada ilgāku laiku nekā mūsu valsts iedzīvotāji. Tā lietuvieši ceļo vidēji 4,7 dienas, ceļojumos vidēji tērējot 202 eiro, bet igauņi – 4 dienas, braucieniem atvēlot vidēji 183 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Inovāciju nostiprināšanas un nanotehnoloģiju gads

Jānis Vēvers, 23.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju elektronikā spilgtākie mirkļi saistās ar lidaparātiem un viedpulksteņiem, bet zinātnē – ar panākumiem nanotehnoloģijās, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aizejošo 2014. gadu patērētāju elektronikas pasaulē varētu dēvēt par iepriekšējo inovāciju nostiprināšanas gadu. Tas nenesa satriecošus, cilvēces ieradumus mainošus jaunumus, taču vairākus iepriekšējo gadu jaunievedumus padarīja pieejamus plašākam interesentu lokam. Pilnīgi cita aina vērojama tehnoloģiju «zinātniskajā galā» – vairāki šā gada izgudrojumi pavisam noteikti mainīs veidu, kā organizējam savu dzīvi.

Lidaparātu laiks

Ja nākamajā desmitgades mijā katram gadam vajadzēs piemeklēt nosaukumu, iespējams, 2014. tiks nodēvēts par lidaparātu gadu. Patiešām šogad pieredzējām daudz un dažādu lidojošu ierīču dzimšanu – sākot ar sīkiem spiegošanas bezpilota lidoņiem un beidzot ar Hendo Hover gaisā dreifējošo skrituļdēli. Par šīs nišas straujo popularitātes pieaugumu liecina kaut vai tas, ka mūs pašu Air Dog dažu mēnešu laikā pūļa finansējuma vietnē KickStarter prasīto 200 tūkstošu ASV dolāru vietā savāca 1,368 miljonus dolāru. Acīmredzot cilvēku ilgas pēc lidošanas kopš Ikara laikiem nav rimušās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Aptauja: Lielākā daļa iedzīvotāju cenas vēl pārrēķina latos

Žanete Hāka, 22.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka kopš eiro ieviešanas Latvijā ir pagājis gads, lielākā daļa iedzīvotāju, norēķinoties eiro, vēl joprojām pārrēķina cenas latos – tā liecina jaunākais DNB Latvijas barometra pētījums.

20% respondentu to dara bieži, bet 46% - dažkārt. Tikmēr 31% respondentu atzīmējuši, ka nepārrēķina cenas latos.

Savukārt, izvērtējot galvenos eiro ieviešanas radītos ieguvumus, iedzīvotāji visbiežāk atzīmējuši lielākas ērtības - to, ka nav vairs jāuztur vairāki konti latiem un eiro, jāmaina valūta ceļojot, jāpārrēķina cenas. (41%), kā arī to, ka nav jāmaksā par latu konvertāciju uz eiro ceļojot, iepērkoties, veicot darījumus ar citām eirozonas valstīm (39%). Salīdzinoši bieži respondenti kā ieguvumu atzīmējuši arī ciešāku iekļaušanos Eiropas Savienībā (28%). Jāpiebilst, ka šo ieguvumu respondenti 2014.gada beigās norādījuši daudz biežāk nekā 2014. gada sākumā un 2012.gada beigās. Tiesa, jāpiebilst, ka 34% aptaujāto būtiskus ieguvumus no eiro ieviešanas Latvijā nesaskata. Līdzīgs vērtējums tika sniegts arī 2014.gada sākumā un 2012.gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā vissvarīgākais laiks biznesam un kūrorta reputācijai ir vasaras vidus, kad te notiek starptautiskais jauno populārās mūzikas izpildītāju konkurss Jaunais vilnis un KVN.

«Tās ir divas ļoti pārsātinātas nedēļas. Jāteic, ka attiecībā pret pārējo gadu šis aizpildītais periods ir mikroskopisks,» uzskata Solveiga Freiberga, Jūrmalas kūrorta un tūrisma informācijas centra direktore.

KVN un Jaunais vilnis pulcē ļoti daudz cilvēku. Lai gan mēdz uzskatīt, ka Jūrmalu atceras tikai vecākā paaudze, vasara liecina, ka šo kūrortu mīl arī jaunā krievu paaudze.

«Ļoti laba, vēl labāk nekā pagājušā gadā,» par šo vasaru priecīgi saka Marina Čikuna, Jūrmalas restorāna Gan Bei direktore. To nosaka gan laika apstākļu labvēlība, jo dienas nav pārāk karstas, vakari ir silti un nav ilgi lietus periodi, gan lielāks cilvēku daudzums Jomas ielā. Un tas nav saistīts tikai ar Jauno vilni - vairāk cilvēku nekā pērn bija jau pirms šī notikuma. Taču konkursam restorānā gatavojās īpaši - no Rīgas izsaukti labākie pavāri un viesmīļi. Arī citās vietās darbinieku skaits šajās dienās būtiski pieaug.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

2012. gads autoindustrijā: Svara nomešanas un taupības zīmē

Aldis Zelmenis, 14.12.2012

1. Gada auto VW Golf VII noteikti ir Eiropas nozīmīgākā pirmizrāde 2012. gadā. Pedantisks līdz pēdējai vīlītei un fascinējošs ikvienā tehniskajā un komforta risinājumā. Vairākās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā un Lietuvā tas jau izcīnījis Gada auto titulu, lai konkurentiem lieku reizi atgādinātu, kurš ir saimnieks šajā klasē. Labi padarīta darba apliecinājums ir vairāk nekā 60 tūkstoši klientu pasūtījumu, ko VW paspējis savākt nepilna mēneša laikā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieturot pēdējo gadu autoindustrijas modes tendences, dažāda kaluma un lieluma jaunie modeļi turpina lielīties ar to, cik kilogramu ir nometuši un par cik litriem ir kļuvuši taupīgāki.

2012. gads autoindustrijā ir bijis raibs kā dzeņa vēders. Rūpes par apkārtējo vidi un drastiskie Eiropas CO2 normatīvi ir galvenie dzinuļi, kas uzliek par pienākumu autoražotājiem katru nākamo jauno modeli izveidot energoefektīvāku. Atsevišķos gadījumos jaunpienācēji sirgst ar nepatīkamu blakusparādību, proti, ekonormatīvos iegrožotie iekšdedzes motori ir kļuvuši garlaicīgāki un kuslāki, jo uz taupības altāra nereti ir spiesti upurēt dinamiku un jaudu. Turpretim daudziem ražotājiem, liekot lietā turbo spēku un citus modernos risinājumus, ir izdevies atrast kompromisu starp taupību un enerģisku dinamiku. Kā sacīt, lai vilks būtu paēdis un kaza paliktu dzīva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Saldus GRP pievērsusies specifisku automašīnu detaļu ražošanai krītoša laivu tirgus dēļ.

Ar Norvēģijas kapitālu izveidotajā ražotnē Saldus pagastā patlaban tiek aprobēts jauns produkts – tā sauktais hardtop jeb no stikla šķiedras izgatavota automašīnu virsbūves daļa, kas domāta Toyota Hilux kravas nodalījuma pārsedzei. Tā ir pirmā jaunās produkcijas versija, stāsta uzņēmuma ražošanas vadītājs Mārtiņš Kazradzis. Tuvākajā laikā taps līdzīga produkcija arī citu marku automašīnām. Nākotnē uzņēmums cer atrast finansējumu pašu konstruētu peldošo māju izgatavošanai. Ražotnes darbība galvenokārt ir orientēta uz eksportu.

Saldus GRP ražotne biznesu pārņēma no citas norvēģu kapitāla ražotnes, kuras pamatdarbība bija stikla šķiedras laivu ražošana. «Laivas ir ekskluzīva prece,» saka uzņēmuma vadītājs. Krīzē cilvēki, arī Norvēģijā, kļūst piesardzīgāki, taupīgāki, kaut arī finansiālas grūtības paši neizjūt. Līdz ar to pirmais cieš luksuspreču tirgus. Vienlaikus tirgū vērojama pārprodukcija – poļi iemanījušies rūpnieciski ražot līdzīgas laivas, un masu produkcijas cena ir daudz zemāka. «Latvijā tas tomēr ir lielākoties roku darbs,» skaidro M. Kazradzis. Tāpēc jau no pirmajām dienām meklētas iespējas ar esošajiem ražošanas līdzekļiem radīt citus produktus. «Šai produkcijai ir drošs noiets,» apgalvo M. Kazradzis, jautāts, vai automašīnu virsbūves detaļas nepiemeklēs līdzīgas tirgus stagnācijas problēmas kā ar laivām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ortodoksālākie Porsche sešcilindru motoru apjūsmotāji, pat neaptaustot jaunā 718 Boxter četrcilindru spēkstaciju, nav sajūsmā par to, taču izrādās, ka reizēm diēta spēj dot vairāk spēka, nekā cerēts

Svinot 20 gadus kopš Porsche Boxster debijas, tā radītāji modeļa nosaukumu ir papildinājušu ar zīmīgu skaitli un motoriem. Izrādās, ka aizvadītā gadsimta 60. gados Porsche 718. sērijas modeļi bija nepārspējami vairākos sacīkšu seriālos, un tieši šī iemesla dēļ skaitlis 718 turpmāk būs jaunā Boxter modeļa nosaukuma sastāvdaļa.

Par spīti tam, ka 718 Boxster ir Porsche sporta automobiļu kolekcijas pieejamākais eksemplārs, tā nav plaša patēriņa prece, bet drīzāk smalka un dārga rotaļlieta egoistam/-ei. Svarīgākā jaunā modeļa sastāvdaļa ir jaunie, horizontālie četrcilindru opozītmotori ar turbopūti, proti, divu litru 300 ZS - 718 Boxster un 350 ZS jaudīgais 2,5 litru motors 718 Boxster S vajadzībām. Sešu cilindru vietā jaunā 718 Boxster motortelpai piejaucējot četrcilindru agregātus, arī šoreiz Porsche nav pārkāpis savus pamatprincipus, jo, salīdzinot ar iepriekšējās paaudzes Boxster, jaunie motori ir gan jaudīgāki, gan par 13 % taupīgāki degvielas ēdāji. No jaunā rodstera papildaprīkojuma saraksta Porsche kaislīgākajiem faniem noderēs Porsche aktīvā piekares vadības sistēma (PASM), kas ļauj padarīt auto par 10 milimetriem zemāku, savukārt 718 Boxster S PASM sporta šasijai pirmo reizi būs par 20 milimetriem zemāks klīrenss. Atliek tikai pieminēt, ka 718 Boxster bāzes modeļa cena Latvijā ir, sākot no 54329 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kā energoresursu krīzes apstākļos saglabāt Ziemassvētku dekoratīvo apgaismojumu?

Sadarbības materiāls, 24.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nikolā Tesla intervijā žurnālistiem 1889.gadā esot teicis - viss ir Gaisma un viņš vēlas izgaismot visu planētu Zeme, tam šeit esot pietiekami daudz elektrības. Ir pagājuši nedaudz vairāk kā 130 gadi un šobrīd gluži negaidīti esam nonākuši situācijā, kad visā Eiropā tiek apsvērta gan energoražotāju veida maiņa, gan visdažādākie taupības pasākumi patēriņa un izmaksu mazināšanai. Kā privātpersonas, tā uzņēmumi un valsts iestādes nopietni izvērtē iespējas samazināt elektroenerģijas lietošanu, tai skaitā arī ēku un ielu apgaismošanai… Loģiski, rodas jautājums - laikā, kad tik strauji un neparedzami aug energoresursu izmaksas, vai ierastais mākslīgais apgaismojums kļūs par luksuspreci jeb tomēr varēsim arī turpmāk atļauties kvalitatīvu gaismu mājokļos un darbavietās, svētku rotājumus, ielu un fasāžu izgaismošanu?

Vilnis Burtnieks, Adam Decolight Latvia izpilddirektors, uzskata, ka apgaismojumam tiks piešķirta vēl lielāka nozīme un tas iegūs jaunu vērtību, jo, kas bijis pašsaprotams, ne vienmēr ticis pietiekami novērtēts. Pirmkārt, apgaismojums ir praktiska nepieciešamība ekonomikā – nav iespējama daudzu nozaru pastāvēšana bez kvalitatīvas gaismas, otrkārt, augs sabiedrības izpratne par gaismas sniegto drošības un komforta sajūtu. Līdz ar to tiks meklēti energoefektīvāki, individualizētāki risinājumi un tas notiek jau tagad. Vairākas Latvijas pašvaldības paziņojušas, ka pāriet uz ekonomiskajiem LED gaismekļiem, nomainot iepriekšējos, un to dara arī uzņēmumi. Tā ir pozitīva tendence, un tas nozīmē, ka gaisma būs. Jā, būsim taupīgāki, izmantosim modernākas, energoefektīvākas tehnoloģijas, bet gaismu saglabāsim. Jo gaisma – tās nav tikai dekorācijas un skaistāka vide, tā ir drošība un veselība, labsajūta un pozitīvas emocijas. Labs piemērs ir Tallinas pašvaldības tālredzīgais lēmums - pandēmijas laikā pilsēta apzināti investēja daudz vairāk līdzekļu dažādos gaismas objektos un dekoros, veicinot cilvēkus vairāk pavadīt laiku ārā arī gada tumšākajos mēnešos, kamēr Latvijā “baudījām” komandantstundas mājas režīmā… Un sabiedrība arvien vairāk novērtē dekoratīvā apgaismojuma efektus un to pozitīvo ietekmi uz cilvēku noskaņojumu. Gaisma rada prieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa jeb 87% iedzīvotāju uzskata, ka cenas pēc eiro ieviešanas ir palielinājušās, liecina jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Savukārt ekonomikas un politikas eksperti ir pretējās domās, norādot, ka straujas cenu izmaiņas nav novērotas un šāds viedoklis ir balstīts iedzīvotāju sajūtās, nevis faktos.

Komentējot šos datus, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis atzīmē, ka iedzīvotāju pārliecība, ka cenas palielinājušās, ir rezultāts tiem stereotipiem, kas zināmā sabiedrības daļā tika kultivēti pirms eiro ieviešanas. Nevar apgalvot, ka eiro ieviešanai nav bijusi ietekme uz cenu palielināšanos, tomēr tā nav tāda, kā to sajūt iedzīvotāji. To apliecina arī pakalpojumu un preču cenu monitorings un statistika par nelielo inflācijas līmeni valstī kopumā, saka asociācijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru