Šogad VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts autoceļiem, ieskaitot ziemas sezonu, veicis 48 miljonu eiro apmērā.

Bedru remontdarbi uz melnā seguma autoceļiem veikti vairāk nekā 312 tūkstošu m2 apjomā, greiderēšanas darbi uz grants autoceļiem izpildīti teju 82 tūkstoša km apjomā, savukārt dilumkārta jeb greiderējamā kārta atjaunota 10 399 m3 apjomā, bet grants segumu iesēdumu un bedru remontdarbi veikti teju 149 tūkstošu m3 apjomā.

No kopējām izmaksām apjomīgākie ikdienas uzturēšanas darbi ir segumu uzturēšanā, izmaksām sasniedzot vairāk nekā 20,7 miljonus eiro. Šajos darbos ietilpst bedru remonts asfalta ceļiem, virsmas apstrāde, greiderēšana, bedru un iesēdumu remonts grants ceļiem un atputekļošana. Autoceļu kopšanā šogad ieguldīti 7,3 miljoni eiro – darbos ietilpst zāles un krūmu pļaušana, grāvju tīrīšana, nomaļu apauguma noņemšana u.c.

Rīgas domes 2012.gada budžetā bāzes dotācija pašvaldības SIA Rīgas satiksme plānota 52,6 miljonu latu apmērā jeb par 5,1 miljonu latu vairāk nekā uzņēmumam tika plānota dotācija 2011.gadā. Turpmāk uzņēmuma dotācija tiks pārskatīta divas reizes gadā, informēja Rīgas domē.

Jau ziņots, ka Rīgas satiksmes maciņš šogad tika papildināts divas reizes, veicot pašvaldības budžeta grozījumus maijā un novembrī. Sākotnēji dotācija uzņēmumam tika paredzēta 47,5 miljonu latu apmērā, bet gada gaitā tā palielināta līdz 56 miljoniem, ieskaitot arī valsts dotāciju 3,5 miljonu latu apmērā.

Rīgas mēra preses sekretāre Anna Kononova norādīja, ka kopš 2009.gada valsts dotācija sabiedriskajam transportam Rīgā ir samazinājusies - 2009.gadā kopējais Rīgas satiksmes finansējums bija 62 miljoni latu, no kuriem pašvaldības dotācija bija 51,4 miljoni latu, bet valsts budžeta finansējums bija 10,6 miljonu latu, savukārt kopējā dotācija šogad ir 56 miljoni latu, no kuriem 52,5 miljoni piešķirti no pašvaldības budžeta, bet valsts finansējums - 3,5 miljoni latu.

Nākamā gada valsts dotācija profesionālajiem teātriem nesolās būt lielāka; par skatītāju konkurē ar jauniestudējumiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā finansējums valsts teātriem plānots 2015. gada līmenī, galīgais finansējuma apjoms tiks noteikts pēc nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas, DB norāda Kultūras ministrijā. Šī gada dotācija septiņiem valsts teātriem ir ap 7,5 milj. eiro. Tikai mazliet mazāk – ap 7 milj. eiro – šogad tika paredzēts arī Latvijas Nacionālai operai un baletam.

Finansējumu valsts teātriem veido bāzes finansējums jeb tā dēvētā nemainīgā daļa un iespējamais papildfinansējums, ko dala, vadoties pēc lielās zāles skatītāju vietu skaita un teātra balvai Spēlmaņu nakts izvirzīto nominantu skaitu, kas uzskatāma par motivējošu dotāciju vai mākslinieciskās darbības kvalitātes novērtējumu. 2014./2015. gada Spēlmaņu nakts balvas tiks sadalītas novembra beigās, tām nominēti visu profesionālo teātru pārstāvji.

Tallinā, kurā ir bezmaksas sabiedriskais transports, dotācija uz vienu pārvadāto pasažieri ir mazāka nekā Rīgā

Tā liecina Dienas Bizness aprēķini. Salīdzinot abu Baltijas galvaspilsētu – Rīgas un Tallinas tēriņus sabiedriskā transporta nodrošināšanai, secināms, ka Rīgas izmaksas ir lielākas, ne vien to kopējā dotācija, bet arī dotācija uz vienu pārvadāto pasažieri. Jāpatur gan prātā, ka, lai gan Tallinā teju 94% pasažieru brauc bez maksas, pēc iedzīvotāju skaita un platības Igaunijas galvaspilsēta ir mazāka, sabiedriskā transporta nodrošināšanai tiek izmantots mazāks skaits autobusu, tramvaju un trolejbusu. Jāņem arī vērā, ka pēdējos gados Rīgā ir ieplūdinātas ļoti lielas naudas summas sabiedriskā transporta modernizēšanā.

Pilsētvides uzturētājs SIA "Vizii Urban" šogad investēs 2,9 miljonus eiro uzņēmuma attīstībā, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Lielāko daļu šogad plānoto investīciju novirzīs tehnikas un aprīkojuma modernizācijai.

Kā minēja Purvinskis, 2023.gadā "Vizii Urban" investējis aptuveni 1,5 miljonus eiro uzņēmuma attīstībā, tostarp pērn iegādātas 14 jaunas tehnikas vienības, kas atbilst augstākajiem ekoloģiskajiem standartiem un ar ko tiek veikti gan ziemas darbi, piemēram, sniega tīrīšana un pretslīdes materiālu kaisīšana, gan pavasara un vasaras darbi, piemēram, zāles pļaušana un ceļu un ietvju tīrīšana.

Taujāts par to, kā šogad veicies ar ielu uzturēšanu Rīgā, "Vizii Urban" valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka uzņēmums Rīgā ielu uzturēšanas jomā ir jaunpienācējs, jo rudenī, kad "Ceļu pārvalde" maksātnespējas procesa dēļ vairs nevarēja pildīt savas saistības, Daugavas labā un kreisā krasta uzturētāji uzrunājuši "Vizii Urban". Iepriekš "Vizii Urban" strādāja Latvijas reģionos, piemēram, Liepājā, Cēsīs, Jūrmalā, Tukumā.

Finanšu ministrija (FM) rosina turpmāk pašvaldībām neparedzēt 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, kā tas ticis praktizēts līdz šim.

Šāds priekšlikums izriet no piektdien, 4.oktobrī, valdības ārkārtas sēdē iesniegtā FM sagatavotā Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokola projekta.

Protokola projektā norādīts, ka pašvaldībām tiks paredzēta pastāvīga, stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2020.gadā un vidējā termiņā, kas nodrošina pašvaldībām nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei.

Protokola projektā LPS min, ka pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo valsts budžeta dotāciju 2020.gadā un arī vidējā termiņā veido 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai, tādējādi ievērojot proporcionalitātes principu starp valsts un pašvaldību finanšu iespējām.

Šī gada pirmajā pusgadā VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus veicis 35 miljonu eiro apmērā, t.sk. ziemas dienesta darbi.

Apjomīgākie valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbi vasaras sezonā ir grants autoceļu iesēdumu un bedru remonts 3,2 milj. eiro apmērā, asfalta seguma bedru remonts 3,2 miljoni eiro un selektīvā vienkārtas virsmas apstrāde asfalta seguma autoceļiem divu miljonu eiro apmērā.

Kopumā valsts autoceļu segumu uzturēšanas darbos ieguldīti 11,4 milj. eiro. Satiksmes drošības uzlabošanai uz valsts autoceļiem ar asfalta segumu veikti bedru remontdarbi vairāk nekā 149 900 m2 apjomā. Uzlabojot reģionālo un vietējo valsts autoceļu ar asfalta segumu kalpošanas laiku un braukšanas apstākļus autovadītājiem, veikta selektīvā vienkārtas virsmas apstrāde vairāk nekā 100 km garumā. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, grants autoceļiem iesēdumu un bedru remonts veikts turpat 92 000 m3 apmērā, greiderēšana veikta vairāk nekā 40 800 km garumā.

Izglītībai un satiksmei drīzumā gaidāmajos budžeta grozījumos Rīgas domes struktūras prasa vairākus miljonus eiro; liela dotācija var būt nepieciešama satiksmei, taču tās apmērs pagaidām tiek turēts noslēpumā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gan Rīgas domes Finanšu departamentā, gan Rīgas satiksmē DB neatklāj, cik daudz naudas līdz ar grozījumiem varētu ieripot sabiedriskā transporta uzņēmuma makā. Finanšu departamentā aizbildinās, ka līdz Budžeta komisijai, kas ieplānota šo ceturtdien, 23. oktobrī, pilnvērtīgu informāciju nevarot sniegt, jo tikai pēc tam būs pieejami visi dati. Savukārt Rīgas satiksmē šo pašu datumu min kā laiku, kad no komandējuma atgriezīsies kompānijas ilggadējais valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, kurš varot sniegt šādu informāciju. Te gan jāpiebilst, ka pašvaldības uzņēmuma valdē bez L. Bemhena darbojas vēl seši cilvēki, uzņēmumam ir arī finanšu direktore.

Otrdien, 19. decembrī, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto noteikumu projektu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2018. gadā. Saskaņā ar FM veikto aprēķinu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumi 2018. gadā plānoti 163,70 miljonu eiro apmērā, informē FM.

Tostarp valsts budžeta dotācija ir 35,82 miljoni eiro, bet pašvaldību iemaksas – 127,88 miljoni eiro. Ministrijā atzīmē, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķins nodrošina līdzvērtīgas iespējas pašvaldību autonomo funkciju realizācijai, kā arī, pārdomāti pārdalot līdzekļus, veicina pašvaldību ieinteresētību savas administratīvās teritorijas attīstībā.

Lai vidējā termiņā saglabātu stabilitāti un prognozējamību pašvaldību budžetos to funkciju īstenošanai un uzņemto saistību izpildei, likumā «Par valsts budžetu 2018. gadam» noteikta speciālā dotācija pašvaldībām 21,83 miljonu eiro apmērā, kuras apmērs aprēķināts tādā apmērā, lai pašvaldību kopējie nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju veidotu 19,6 % no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai. Šī dotācija integrēta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā. Speciālo dotāciju sadalījumā pa pašvaldībām aprēķina pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales principiem, kura tiek iekļauta vērtēto ieņēmumu prognozē.

Lai gan Rīgas domes izdevumi ekonomiskajai darbībai ik gadu aug, 40 – 45% no tiem veido dotācijas Rīgas satiksmei.

Pamatā šī nauda tiek izmantota, lai kompensētu zaudējumus, ko rada pašvaldības ar dāsnu roku piešķirtās atlaides plašām braucēju grupām. Par to liecina DB veiktais pētījums, analizējot Rīgas domes budžetu no 2009. līdz 2014. gadam, kad galvaspilsētā pie varas ir Saskaņas centrs.

Visstraujāk – satiksmei

Lai gan pašvaldība par savām prioritātēm definējusi izglītību un sociālo aizsardzību, kam budžetā arvien pieaug finansējums, visstraujākais pieaugums pēdējo sešu gadu laikā bijis ekonomiskajai darbībai jeb, kā skaidro pašvaldībā, novirzīts, lai nodrošinātu rīdziniekiem un Rīgas viesiem efektīvus un mūsdienu prasībām atbilstošus sabiedriskā transporta pakalpojumus un citus pilsētvidei nozīmīgus pasākumus, piemēram, ceļu infrastruktūru. Proti, 2009. gadā, kad pašvaldību vēlēšanās galvaspilsētā triumfēja Saskaņas centrs, ekonomiskajai darbībai no pamatbudžeta tika izlietoti 129 milj. eiro, pērn – ar pēdējiem gada nogalē veiktajiem grozījumiem pamatbudžeta daļa šim mērķim bija pieaugusi jau līdz 238 milj. eiro. Šā gada budžetā pagaidām paredzēti vairāk nekā 208 milj. eiro, taču sagaidāms, ka līdz ar grozījumiem šī summa mainīsies.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicinājusi darba devējiem – komersantiem (izņemot izglītības un ārstniecības iestādes), pašnodarbinātām personām, biedrībām vai nodibinājumiem nodarbināt bezdarbniekus valsts līdzfinansētajās darba vietās.

NVA piedāvā nodarbināt tādus mērķa grupu bezdarbniekus, kuriem ir invaliditāte, iepriekšējos sešus mēnešus nav bijis regulāri apmaksāts darbs, nav apguvuši vispārējo vidējo izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, ir vecāki par 50 gadiem, vienatnē rūpējas par vienu vai vairākiem apgādājamajiem.

Tāpat NVA aicina nodarbināt mazākumtautību bezdarbniekus, kuriem jānostiprina valsts valodas zināšanas, profesionālās iemaņas vai pieredze, lai palielinātu savas iespējas iegūt pastāvīgu darbu.

NVA darba devējiem nodrošina ikmēneša darba algas dotāciju bezdarbniekam 50% apmērā no darba devēja noteiktās mēneša darba algas, ievērojot, ka ikmēneša dotācija nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru; dotācija ikmēneša algai bezdarbniekam ar invaliditāti ir lielāka - 100% līdz 200% apmērā no minimālās darba algas.

Rīgas domes (RD) frakciju bloka Vienotība(V) deputāti izplatījuši paziņojumu, ka domes priekšsēdētājs maldinot sabiedrību, medijiem ziņojot, ka, iespējams, PSIA Rīgas satiksmes meitas uzņēmumam Rīgas acs būs nepieciešama pašvaldības dotācija. Iepriekš pieņemtajā lēmumā uzsvērts, ka dotācija nebūs nepieciešama un visi ar Rīgas aci saistītie izdevumi tikšot segti no Rīgas satiksmes ienākumiem.

Opozīcijas deputāti norāda, ka publiskajā telpā izskanējusī informācija, par iespējamo dotācijas palielinājumu kapitālsabiedrībai Rīgas acs, norāda, ka domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs(SC) nelasa, kādus lēmums pieņem viņa vadītā dome un nezina, ko pats paraksta, teikts paziņojumā.

17. februārī, pieņemot RD lēmumu par piekrišanu RP SIA Rīgas Satiksme līdzdalības iegūšanai SIA Rīgas acs, Finanšu departaments un Pašvaldības Komercdarbības pārvalde apgalvoja un sagatavotajā lēmumā, par ko balsoja Rīgas domes deputāti, norādīja, ka pašvaldības dotācija uzņēmumam nav un nebūs pieļaujama. «Ušakovs, kā Rīgas satiksmes kapitāldaļu turētājs un projekta Rīgas acs atbalstītājs, ir maldinājis sabiedrību, jo Rīgas domes lēmumā noteikts, ka SIA Rīgas acs dibināšanas izdevumus un pamatkapitāla apmaksu ir plānots segt no RP SIA Rīgas satiksme ieņēmumiem no pārējās saimnieciskās darbības, tādējādi SIA Rīgas acs dibināšanai netiks izmantota ne Pašvaldības dotācija, ne ieņēmumi no sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas», uzsvēris deputāts Māris Puriņš(V).

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) uzskata, ka SIA Rīgas satiksme (RS) pērn ar zaudējumiem strādājusi tikai no grāmatvedības viedokļa, taču pēc būtības tie radušies tādēļ, ka uzņēmums noteiktām iedzīvotāju kategorijām nodrošinājis brīvbiļetes.

Ušakovs skaidroja, ka RS bez sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas pilda arī sociālo funkciju, nodrošinot brīvbiļetes personu grupām, kurām nepieciešams atbalsts, - pensionāriem, skolēniem un invalīdiem. Līdz ar to zaudējumi nav vērtējami kā uzņēmuma vadības nolaidība un reorganizācijas pasākumiem neesot pamata.

«Turklāt pagājušajā gadā uzņēmums nodrošināja pārvadājumus par cenu, kas ir divreiz zemāka par pašizmaksu. Šajā situācijā vārdu «zaudējumi» var izmantot tikai no grāmatvedības perspektīvas, bet pēc būtības šī ir viena no formām, kā rīdziniekiem tika sniegts sociālais atbalsts,» sacīja Rīgas mērs.

Nepiepildās ieceres šogad Rīgā iztikt bez budžeta deficīta – plānotie izdevumi par 55,6 milj. eiro pārsniegs ieņēmumus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nav pamata teikt, ka gada laikā vajadzēs vairāk naudas Rīgas satiksmes dotācijai, saka Rīgas domes Finanšu departamenta vadītāja Ilga Tiknuse. Pašvaldība savus aprēķinus par nepieciešamo summu balstījusi pieņēmumos, ka dotācija nepieciešama zaudējumu segšanai 10,5 mēnešiem gadā (plānots, ka paaugstinātais tarifs 1,15 eiro apmērā spēkā stājas 1. februārī, taču vēl līdz 2. martam varēs braukt ar biļetēm, kas iegādātas līdz šī mēneša beigām). Pieņemts arī, ka nemainīsies ar braukšanas maksas atlaidēm pārvadāto skaits, jo taču samazināsies par pilnu maksu braucošo skaits, vienlaikus vairāk cilvēku pirks mēneša biļetes. No Rīgas domes Rīgas satiksme šogad saņems 88,6 milj. eiro, no valsts – gandrīz 5,2 milj. eiro, līdz ar to kopējā dotācija pasažieru pārvadājumiem galvaspilsētā šogad būs 93,8 milj. eiro. Tas ir mazāk nekā pērn, kad kopējā plānotā dotācija sasniedza 101,2 milj. eiro. Valsts daļa tajā bija tāda pati kā šogad – 5,2 milj. eiro. Jāņem gan vērā, ka pie šādas summas tika nonākts, gada laikā divreiz grozot pilsētas budžetu, jo sākotnēji dotācijai bija paredzēti 85,8 milj. eiro.

Rīgas Nacionālajam zooloģiskajam dārzam tiks piešķirta papildu dotācija, lai varētu nodrošināt tā darbību. Zoodārzs aprēķinājis, ka kopš 2009.gada tā izdevumi palielinājušies par 256 tūkst. Ls, taču minimālā summa, lai nodrošinātu tālāku darbību, būtu nepieciešama vismaz 38 tūkst. Ls apmērā.

Rīgas domes Mājokļa un vides komiteja konceptuāli atbalstīja papildu dotācijas piešķiršanu 163,2 tūkst. Ls, norādot, ka Zoodārzs ir nacionālas nozīmes objekts, kas pilda arī vides izglītības funkcijas, līdz ar to tas būtu jāatbalsta arī no valsts. Finansiāli sarežģījumi radušies tāpēc, ka ir samazinājušās valsts dotācijas un pieaugušas energoresursu cenas, turklāt Zoodārzam papildu izdevumus radīja pēdējā bargā un ilgā ziema.

Jāmin, ka lielāko daļu jeb 55,2% Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza budžeta veido pašu ieņēmumi no ieejas biļetēm un saimnieciskās darbības, 35,8% ir Rīgas domes dotācija, bet 9% - valsts dotācija.

Ieviešot stundas biļetes un diferencējot tās cenu rīdziniekiem un ārpus galvaspilsētas dzīvojošajiem, pašvaldības uzņēmumam Rīgas satiksme, visticamāk, būs nepieciešams piešķirt lielāku dotāciju

Šogad dotācija Rīgas satiksmei ir 99 milj. eiro liela, lauvas tiesu šīs summas veido pašvaldības finansējums, bet valsts šogad šim mērķim atvēlējusi nepilnus 8,2 milj. eiro.

Rīgas domes Satiksmes departaments norāda – nav zināms, vai un cik liela papildu dotācija Rīgas satiksmei būs nepieciešama, jo nav zināms, cik daudz izmantos stundas biļeti. Tomēr Rīgas mērs Nils Ušakovs saka – visticamāk, būs nepieciešama papildu dotācija. Proti, viena brauciena pašizmaksa šobrīd ir 1,175 eiro, bet ar stundas biļeti cilvēks varēs veikt vairākus braucienus, līdz ar to rīdziniekiem paredzētās stundas biļetes cena – 1,15 eiro – nesegs brauciena izmaksas. Tiek rēķināts, ka laiks, kāds parasti vajadzīgs vienam braucienam (ņemot vērā pārsēšanos, ja tāda ir nepieciešama) ir vidēji 35 minūtes.

Līdz šim Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) noslēgusi ap 600 līgumu ar darba devējiem par noteiktu grupu bezdarbnieku nodarbināšanu šogad un aicina atsaukties arī citus darba devējus, aģentūru LETA informēja Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Pasākumi noteiktām personu grupām" vadītāja Agnese Gelžina.

Kā informē NVA, līdz gada beigām kopumā plānots izveidot 2000 darba vietu un pasākuma kopējais finansējums ir divi miljoni latu.

Viņa pastāstīja, ka no pašu bezdarbnieku puses ir interese par šo pasākumu un kopš pasākuma sākuma 2008.gada septembrī tajā iesaistījušies vairāk par 1000 bezdarbnieku. Turklāt liela daļa no viņiem - aptuveni 60% - pēc tam iekārtojoties pastāvīgā darbā.

Projektā galvenais atbalsts plānots Latgalei, un tur tiek veidots visvairāk darba vietu, tad seko Rīga un pārējie reģioni.

NVA aicina komersantus, pašnodarbinātās personas, kā arī biedrības un nodibinājumus pieteikties šim pasākumam, lai ar valsts atbalstu iekārtotu pie sevis darba vietas un nodarbinātu cilvēkus gan ar invaliditāti, gan arī citas personas. Gelžina sacīja, ka darba devēji aicināti pieteikties līdz septembra beigām.

Ķemeros sākti pirmie atjaunošanas darbi Ķemeru ūdenstorņa pārbūvei un tam piegulošo ielu infrastruktūras pilnveidei, informē Jūrmalas dome.

Tāpat uzsākta skvēra labiekārtošana, kurā atrodas vēsturiskā skulptūra – cilnis «Tautu deja», kas tiks veidots kā publiski pieejama ūdens dzeršanas vieta. Restaurējot Ķemeru ūdenstorni, tajā ierīkos tūrisma informācijas punktu un skatu torni.

42 metrus augstā ūdenstorņa ēkas pirmajā stāvā būs tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā – izstāžu zāle, kurā veidos ekspozīciju par Ķemeru kūrorta vēsturi. Savukārt ēkas trešajā stāvā un uz ēkas jumta tiks izbūvētas skatu platformas ar norādēm par apkārtnē esošajiem apskates objektiem. Ūdenstornim tiks saglabāta arī tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecība pakalpojumu nodrošināšana. Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celts pirms 90 gadiem, 1929.gadā. Tas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa «Ķemeru kūrorts» teritorijā.

Rīgas dome no nākamā gada janvāra plāno ievērojami palielināt sabiedriskā transporta biļešu cenas pasažieriem, kas nav deklarējušies Rīgā.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) šorīt Latvijas Televīzijā stāstīja, ka Rīgā deklarētajiem maksa par sabiedrisko transportu varētu tikt noteikta 60 eirocenti jeb 42 santīmi, bet citu pašvaldību iedzīvotājiem - 1,20 eiro jeb 84 santīmi par braucienu.

Ameriks jau šā gada vasarā, aizstāvot pašvaldības 2013.gada budžeta grozījumus un skaidrojot, kāpēc pašvaldības SIA Rīgas satiksme budžeta gada vidū nepieciešams piešķirt papildus 4,8 miljonus latu, norādīja, ka Rīgā ir aptuveni 200 000 iedzīvotāju, kas nav deklarēti galvaspilsētā, bet izmanto Rīgas sabiedrisko transportu un maksā par to 50 santīmus, kamēr pašizmaksa vienam braucienam ir 70 santīmu. «20 santīmu starpība ir zaudējumi, kas tiek segti no Rīgas budžeta,» skaidroja Ameriks.

Rīgas dome 1.novembrī plāno otro reizi veikt grozījumus pašvaldības 2011.gada budžetā. Arī šoreiz lielākais finansējuma palielinājums plānots Labklājības departamentam, lai nodrošinātu pabalstu izmaksu rīdziniekiem un pašvaldības SIA Rīgas satiksme zaudējumu segšanai, liecina Finanšu departamenta sagatavotais budžeta grozījumu projekts, kas šodien tiks skatīts Finanšu un administrācijas lietu komitejā.

Rīgas dome šogad plāno pamatbudžeta ieņēmumu palielinājumu par 17 269 420 latiem. No šīs summas 11,3 miljoni latu ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielinājums, 413 467 lati - pašvaldības nodevas, bet nenodokļu ieņēmumi un ieņēmumi no pašvaldības īpašuma privatizācijas - 1,74 miljoni latu.

Palielinot plānotos ieņēmumus Rīgas budžetā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, palielināsies arī summa, kas jāiemaksā pašvaldību izlīdzināšanas fondā - šim nolūkam pašvaldībai būs jāparedz 3 362 421 lats.

Savukārt valsts budžeta dotāciju un mērķdotāciju palielinājums plānots 3 550 469 lati, no kuriem 1 200 482 lati paredzēti Rīgas domes Labklājības departamenta programmām pabalstu izmaksai, tāpat par līdzīgu summu tiks palielināta dotācija Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta programmām. Par 1,15 miljoniem latu palielināta valsts budžeta dotācija un mērķdotācija Rīgas domes un Rīgas domes Finanšu departamenta programmām. Piemēram, valsts finansējums pašvaldības autoceļiem un ielām palielināts par 729 185 latiem.

Rīgā nevarēs ieviest Tallinas bezmaksas sabiedriskā transporta ideju «viens pret viens», jo Tallina ir daudz kompaktāka pilsēta un pastāv arī citas būtiskas atšķirības pilsētas pārvaldē, turklāt, lai Rīgā ieviestu bezmkaksas sabiedrisko transprotu, būtu nepieciešama papildu dotācija uzņēmumam Rīgas Satiksme 35 – 50 milj. Ls apmērā, portālam Db.lv stāstīja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks.

Aprīļa vidū Rīgas domes (RD) Satiksmes departamenta un Rīgas Satiksmes pārstāvju delegācija devās uz Tallinu noskaidrot, kādā veidā kaimiņvalsts galvaspilsētas pašvaldība cer Tallinā ieviest bezmaksas sabiedrisko transportu, kur bezmaksas braucieni Tallinas iedzīvotājiem gaidāmi jau no nākamā gada sākuma.

«Aprēķināts, ka aptuveni uzņēmumam RS būtu nepieciešama vēl papildu 35 – 50 milj. Ls dotācija gadā, lai tas būtu rīdziniekiem pieejams bez maksas,» norādīja V. Baraņņiks. Patlaban RS dotācija no Rīgas pašvaldības budžeta ir 47,5 milj. Ls, bet no valsts budžeta – 3,5 milj. Ls. Db.lv jau vēstīja, ka šogad uzņēmums paredz strādāt ar 12,8 milj. Ls zaudējumiem.

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas komitejā šodien atbalstīti Rīgas pašvaldības 2011. gada budžeta grozījumi, ar kuriem plānots piešķirt papildu finansējumu Labklājības departamentam, lai nodrošinātu pabalstu izmaksu rīdziniekiem, un pašvaldības SIA Rīgas satiksme zaudējumu segšanai.

Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse norādīja, ka pašvaldības ieņēmumi palielinājušies līdz 17,3 miljoniem latu, bet izdevumi palielināti par 16,1 miljonu latu, līdz ar to pašvaldības budžeta deficīts samazināsies par 1,2 miljoniem latu.

Pašvaldības 2011. gada budžeta deficīts ir sasniedzis gandrīz 57 miljonus latu, savukārt plānots, ka uzkrājumi gada beigās būs 38 miljoni latu. I. Tiknuse gan norādīja, ka realitāte varētu būt optimistiskāka un, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, Rīgas dome budžeta gadu varētu noslēgt ar 50 miljonu latu uzkrājumu.

Gala lēmumu par budžeta grozījumiem otrdien, 1.novembrī, pieņems Rīgas domes sēdē.

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” jau 10. decembrī informējis Rīgas domi par lēmumu nepagarināt līgumattiecības par 5% Rīgas ietvju uzturēšanu ziemas periodā pēc 2022. gada 5.janvāra.

“Vēlmi neturpināt līgumu par ietvju uzturēšanu ziemas periodā Pārdaugavā, Rīgas Ziemeļu administratīvajā teritorijā un Latgales priekšpilsētā pēc 2022. gada 5.janvāra izrādīja abas puses. "Clean R” gadījumā tas saistīts ar uzņēmuma darbības stratēģisko prioritāšu maiņu nākamajā gadā. Ņemot vērā, ka Rīgas pašvaldībā uzņēmums nodrošina pakalpojumus tikai 5% teritorijas, sagaidāms, ka kopējo pakalpojumu sniegšanas kvalitāti pilsētā tas būtiski neietekmēs,” informē “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics.

Vienlaikus uzņēmums akcentē, ka atbilstoši līguma nosacījumiem, “Clean R” turpinās nodrošināt savā pārziņā esošo 5% Rīgas ietvju uzturēšanas darbus gan svētkos, gan janvāra pirmajās piecās dienās.