Jaunākais izdevums

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) apkopojot vēlēšanu rezultātus, kļuvis zināms nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos 1055 vēlēšanu iecirkņos - gan par sarakstiem, gan deputātu plusiem un svītrojumiem.

Pēc CVK mājaslapā pieejamās informācijas, "Jaunā vienotība" (JV) nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 16, "Apvienotais saraksts" (AS) - 15, Nacionālā apvienība (NA) - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" (P) - 10, bet "Latvija pirmajā vietā" (LPV) - deviņus mandātus.

No JV Saeimā ievēlēti Krišjānis Kariņš, Edgars Rinkēvičs, Andrejs Judins, Inese Lībiņa-Egnere, Irma Kalniņa, Zane Skujiņa, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Uģis Rotbergs, Jānis Patmalnieks, Agnese Krasta, Inese Kalniņa, Ainars Latkovskis, Evika Siliņa, Hosams Abu Meri, Andrejs Ceļapīters, Jānis Skrastiņš, Raimonds Čudars, Arvils Ašeradens, Inga Bērziņa, Anda Čakša, Agita Zariņa-Stūre, Rihards Kozlovskis, Anna Rancāne, Mārtiņš Felss un Mārtiņš Daģis.

No ZZS nākamajā Saeimā ievēlēti Gunārs Kūtris, Augusts Brigmanis, Andrejs Vilks, Armands Krauze, Juris Jakovins, Daiga Mieriņa, Harijs Rokpelnis, Kaspars Melnis, Līga Kozlovska, Anita Brakovska, Uldis Augulis, Gundars Daudze, Jānis Vucāns, Viktors Valainis, Andris Bērziņš un Līga Kļaviņa.

AS pārstāvji nākamajā parlamenta sasaukumā būs Igors Rajevs, Didzis Šmits, Andris Kulbergs, Lauris Lizbovskis, Raimonds Bergmanis, Edvards Smiltēns, Māris Sprindžuks, Česlavs Batņa, Aiva Vīksna, Juris Viļums, Māris Kučinskis, Linda Matisone, Atis Deksnis, Ingmārs Līdaka un Edgars Tavars.

Savukārt no NA parlamentā iekļuvuši Ināra Mūrniece, Rihards Kols, Nauris Puntulis, Aleksandrs Kiršteins, Raivis Dzintars, Uģis Mitrevics, Jānis Dombrava, Jānis Grasbergs, Edmunds Teirumnieks, Ilze Indriksone, Artūrs Butāns, Jānis Vitenbergs un Edvīns Šnore.

No S saraksta Saeimā iekļuvuši Aleksejs Rosļikovs, Svetlana Čulkova, Nataļja Marčenko-Jodko, Igors Judins, Jefimijs Klementjevs, Glorija Grevcova, Viktorija Pleškāne, Viktors Pučka, Nadežda Tretjakova, Iļja Ivanovs, Dmitrijs Kovaļenko.

Bet no P saraksta ievēlēti Andris Sprūds, Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Skaidrīte Ābrama, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Jana Simanovska, Leila Rasima, Edgars Zelderis un Atis Švinka.

No LPV 14.Saeimā ievēlēti Ainārs un Ričards Šleseri, Mārcis Jencītis, Oļegs Burovs, Kristaps Krištopans, Linda Liepiņa, Vilis Krištopans, Ramona Petraviča un Edmunds Zivtiņš.

14.Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsoja kopumā 912 180 vēlētāju jeb 59,14% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Personas identificēšanai derēs arī "nederīgs" dokuments

Db.lv, 16.08.2022

Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons rosina Grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, lai Latvijas iedzīvotāji, kuriem personu apliecinošu dokumentu derīguma termiņš ir beidzies no 2020. gada 1. marta, varētu īstenot savas pamattiesības, piemēram, saņemt pakalpojumus veselības, labklājības, sociālajā, izglītības, tiesību aizsardzības jomā, kā arī piedalīties Saeimas vēlēšanās. Iedzīvotāji šādu dokumentu varēs izmantot līdz 2023. gada 30. aprīlim.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 16. augustā atbalstīja iekšlietu ministra Kristapa Eklona rosinātos Grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, lai Latvijas iedzīvotāji, kuriem personu apliecinošu dokumentu derīguma termiņš ir beidzies no 2020. gada 1. marta, varētu īstenot savas pamattiesības, piemēram, saņemt pakalpojumus veselības, labklājības, sociālajā, izglītības, tiesību aizsardzības jomā, kā arī piedalīties Saeimas vēlēšanās. Iedzīvotāji šādu dokumentu varēs izmantot līdz 2023. gada 30. aprīlim.

“Ņemot vērā, ka līdz 2022. gada 1. oktobrim derīguma termiņš būs beidzies 26 661 personu apliecinošam dokumentam, kura vietā šobrīd vēl nav saņemts jauns, kā arī ir būtiski palielinājies pieprasījums pēc personu apliecinošiem dokumentiem, esmu virzījis grozījumus normatīvajos aktos, lai iedzīvotājiem nodrošinātu viņu pamattiesības,” norāda K.Eklons.

Projektā noteikts, ka gadījumos, ja Latvijas Republikā izsniegtam Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai bezvalstnieka personu apliecinošam dokumentam – pasei vai personas apliecībai jeb eID kartei – beidzies derīguma termiņš, sākot ar 2020. gada 1. martu, to varēs izmantot personas identificēšanai līdz 2023. gada 30. aprīlim, ja tas nav kļuvis nederīgs citu iemeslu dēļ, piemēram, ticis sabojāts vai mainījusies dokumentā ierakstītā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atklātā vēstule kolēģiem: par demokrātijas normu un tās variantiem

Dmitrijs Skačkovs, zvērināts advokāts, 07.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas zvērinātu advokātu kopsapulces, kura ir notikusi 2022.gada 6.maijā, uzzināju daudz jauna (labā un ne pārāk labā) par advokāta profesiju un dzirdējis daudz pārsteidzošu minējumu par to, kas un ar kādu mērķi iniciēja diskusiju par pārmaiņām advokatūrā, kuru aizsāka ‘’Dienas’’ publikācija 03.05.2022.

“Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas”. Visticamāk nevienam (šo rindu autoram noteikti) nav intereses turpināt šo diskusiju līdz būs apnicis. Tomēr šis tas būs jāizrunā, un tā kā nevaru pieiet klāt katram no gandrīz tūkstoš četrsimt kolēģiem, izmantošu ‘’Dienas Biznesa’’ laipni dotās iespējas.

Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas 

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas...

Uzsvēršu, - ne tādēļ, lai šobrīd vai nākotnē cīnītos par kolēģu simpātijām vai kādiem amatiem. Pēdējos desmit divpadsmit gados esmu pietiekami daudz laika veltījis darbam advokātu kolēģijas institūcijās. Kopumā ar sasniegto esmu gandarīts un pateicīgs kolēģiem par atbalstu un kopīgu darbu. Taču šis darbs ne vienmēr bija patīkams un produktīvs, un vienmēr prasīja daudz spēku. Tāpēc par katru cenu atgriezties šajā ritmā ir pēdējais, uz ko būtu vērts tiekties. Tomēr ir ļoti būtiski nopietni un bez ilūzijām attiekties pret profesionālās darbības jautājumiem, kuri tika pacelti advokātu kopsapulcē un medijos pirms kopsapulces, jo visticamāk savu aktualitāti tie nezaudēs arī tuvākajā nākotnē.

Minētajā publikācijā objektīvi un ļoti saudzīgi tiek konstatētas Latvijas advokātu organizācijas problēmas, starp kurām kā valstij un sabiedrībai svarīgākā ir jāizceļ diezgan jūtama to tiesisko instrumentu klāsta sašaurināšana, kuru mēs varam izmantot klientu tiesību efektīvai aizsardzībai, kā arī advokatūras vadības līdz šīm ļoti iecietīga attieksme pret šo tendenci (it īpaši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un kriminālprocesa jomā, bet tā pati tendence izpaužās arī kopsapulcē izskanējušā nebūt ne jaunā idejā ieviest rakstveida procesu apelācijas instancē civillietās). Tādēļ iesaku iepazīties ar informāciju, ko priekš jums, kolēģi, ir parūpējies savākt žurnālists, - nav svarīgi pats tā ir izdomājis, vai kāda uzrunāts. Kā jau teicu, sniedzot žurnālistam G.Gūtem komentāru, advokātu vidū nav pieņemts diskutēt medijos par situāciju kolēģijā. Pārsvarā gadījumu šāda pieeja atbilst profesijas garam. Taču tā ir veidojusies laikā, kad Latvijā bija ap 150-200 advokātiem, un līdz ar to bija iespēja visu izrunāt savā starpā bez lieka trokšņa.

Laiki mainās, 21. gadsimtā advokātu skaits ir teju desmitkāršojies, un radās komunikācijas problēmas. Rezultātā uz citu juridisko profesiju fona advokāti zaudē pilsoniskās sabiedrības avangarda statusu, jo laikus neuzzina par ļoti daudzām savas profesijas un tiesību pilnveides aktualitātēm, - par to, kā virzās tas vai cits likumprojekts, kā strādā un tiek atalgota tā vai cita kolēģijas institūcija, kā vispār šī institūcija tiek veidota, kāds ir tas vai cits kandidāts uz to vai citu amatu. Daudziem vienkārši nav ne vēlēšanās pamest ‘’komforta zonu’’, ne laika par kaut ko interesēties. Un ja šāda vājība līdz zināmai robežai ir piedodama pēc nenormētās darba dienas nogurušajam pilsonim, tad diez vai būtu piedodama moralizēšana par motīviem, kuru dēļ tiek celts gaismā tas vai cits problēmjautājums, vai par veidu, kādā tas tiek aktualizēts: tas ir tikai manevrs, lai aizietu no netīkama temata apspriešanas pēc būtības. Kā vērta patiesībā ir šī moralizēšana, ļoti labi parāda dažu advokātu kopsapulces runātāju mājieni, ka vēl būtu jāvērtē, vai visi profesijas kolēģi ir uzticīgi Latvijai, un prasta naida runa par to, ka daži jau nu vispār ‘’mūsdienu situācijā’’ būtu advokatūrai un valstij bīstami, - nekāda nosodoša reakcija uz šiem izteikumiem nesekoja no to cilvēku puses, kuri tradicionāli uzskata sevi par profesionālās ētikas kamertonu un, kā esmu dzirdējis, bija sašutuši par faktu, ka medijos ir parādījies raksts par advokatūru ar viņiem nevēlamo saturu un, kā viņiem šķita, uz ‘’anonīmas informācijas pamata’’.

Man personīgi, izlasot rakstu, radās iespaids, ka drīzāk jau tikai ievadā un vēl pāris vietās kāds kolēģis, nenosaucot savu vārdu, dalās pārdomās par advokatūras attīstību pēdējos gados, taču lielākoties publikācijas saturs (aptuveni par 80-90%) sastāv no advokātu J.Rozenberga, M.Gruduļa, A.Zvejsalnieka, D.Siliņas, D.Skačkova teiktā, no citos interneta resursos iegūtās/iegūstamās informācijas (uz sitienu saskaitīju vismaz piecus varbūtējos – ‘’Latvijas radio’’, lvportals, delfi, ‘’Diena’’, ‘’Jurista vārds’’, dr.iur. E.Rusanova zinātniskais raksts advokātu biroja ‘’Rusanovs&Partneri’’ tīmekļa vietnē) un citiem atklātajiem informācijas avotiem (piemēram, stenogrammas un likumprojektu datu bāze Saeimas tīmekļa vietnē vairāk vai mazāk sniedz priekšstatu par to, kā ir virzījušies grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā vai Kriminālprocesa likumā). Tāpēc uzskatu, ka spekulācijas par ‘’anonimitāti’’ vērtējamas labākajā gadījumā kā puspatiesība.

Domājot par to, kāpēc vērā ņemama kolēģu daļa informācijas analīzes vietā ir izvēlējusies fobijas un ar faktiem nepamatotus pieņēmumus, pieļauju, ka daudziem (un ne tikai advokatūrā, visā Latvijā) gandrīz ģenētiskā līmenī ir lielas bailes no kāda ‘’apvērsuma’’, maza vai liela. Vai bailēm un raizēm ir pamats? Jā un nē. No vienas puses, ir acīmredzami, ka dzīvojam ļoti nestabilā pasaulē, un ārējie ienaidnieki Latvijai ir. No otrās puses, valsts imunitāti šajā agresīvajā vidē nestiprina ne primitīvs nacionālisms, ne atsevišķu politisku spēku parazitēšana uz sabiedrības sašķeltības (nebiju gan domājis, ka kādreiz šī ‘’polittehnoloģija’’ skars arī mūsu profesiju), ne kļūdains uzskats, ka mūs apdraud konkurence un diskusijas, reformas un pārmaiņas. Patiesībā daudzas problēmas rada gluži pretēji faktori: neizdarība un nosliece samierināties ar ‘’ierasto ļaunumu’’, priekšniekmīlestība un dziļa atsvešinātība no demokrātijas politiskās kultūras, par kuras trūkumu Latvija visos laikmetos ir maksājusi ļoti dārgi. Izrādās, arī šobrīd var ik uz soļa ieviest ‘’samērīgus cilvēktiesību ierobežojumus’’, kuriem visi klausīs, cenzēt viedokļus, lai ‘’nepieļautu dezinformācijas kampaņas’’, un, ja ļoti vajag, nodrošināt, ka vēlēšanās piedalās tikai viens kandidāts vai konkursā uz kādu valsts amatu reāls ir tikai viens pretendents (vai pretendente).

Tādēļ vietā ir jautājums: vai viss uzskaitītais tiešām arī ir Latvijā tik ilgi gaidītās ‘’brīvās pasaules vērtības’’, demokrātijas norma, kura ir jāsargā, vai tāds ļoti īpatnējs ‘’normas variants’’, ko demokrātiskajā sabiedrībā nudien ir atļauts kritizēt un mainīt ar konstitucionālām metodēm? Un līdz ar to, vai tiešām mūsu profesija un sabiedrība vienmēr meklē savu problēmu cēloņus tur, kur vajag? Savu atbildi uz šo jautājumu neuzspiežu un negrasos pierādīt tās pareizību. Katrs lai domā pats.

Noslēgumā novēlēšu veiksmi darbā jaunievēlētajām Latvijas zvērinātu advokātu kolēģijas institūcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reforma liek uzdot jautājumu, vai tajā paslēpta viltība paņemt labos aktīvus un atstāt bešā kreditorus.

Kamēr noris sarunas par jaunās valdības veidošanu, šķiet, ir atkal vērts pievērst uzmanību vienam no aizejošās valdības iesāktajiem pārmaiņu procesiem, kas profesionāļu vērtējumā nosaukts par vienu no pēdējā laikā skandalozākajiem. Runa ir par iesākto ostu reformu, kuru kā savu lozungu pieteica Jaunā konservatīvā partija (tagad – Konservatīvie), bet pēc neveiksmes vēlēšanās cenšas to nosaukt par Jaunās Vienotības iniciatīvu un karmisko uzdevumu.

Šā raksta kontekstā Diena uzdeva virkni jautājumu valsts pārvaldes pārstāvjiem par līdzšinējo pieredzi lielu, valsts administrētu uzņēmumu likvidācijas procesos, tostarp saistību kontekstā, kā arī par Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto cīņu pret uzņēmumu aktīvu pārnešanu uz jaunu kapitālsabiedrību un attiecīgi saistību nepildīšanu pret valsti. Iepazīstoties ar jautājumiem, Valsts kases pārstāvji Dienai ieteica ar tiem vērsties Ekonomikas ministrijā, kuras pārstāvji savukārt šos jautājumus ieteica adresēt publisko aktīvu pārvaldītājam Prossessor (bijusī Privatizācijas aģentūra). Diemžēl pāradresācijas ķēdīte izrādījās par garu, tādēļ atbildes vakardienas laikā Dienai tomēr neizdevās iegūt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #32

DB, 09.08.2022

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik tiek darīts viss iespējamais, lai gaidāmajā ziemā gāze būtu pieejama pilnīgi visiem lietotājiem un nekādi administratīvi patēriņa ierobežojumi nebūtu nepieciešami.

To intervijā Dienas Biznesam saka Uldis Bariss, AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.augusta numurā lasi:

Statistika

Krīzes gaidās rūk tēriņi un uzņēmēju noskaņojums

Tēma

Valsts atbalsta intensitāte banku risku garantēšanā aug

Saeimas vēlēšanas

Priekšvēlešanu solījumu čempionāts

Makroekonomika

Valstij jārīkojas, nevis jākonstatē fakti. Ekonomists, SIA Primekss

īpašnieks Jānis Ošlejs

Uzņēmējdarbība

Bizness pandēmijas otrā gadā iezīmē jaunus rekordus

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valdība atver maku. Vagariem pietuvinātie zemes īpašnieki, stājieties rindā!

Normunds Šlitke, zvērināts advokāts, 06.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zināma veida aksiomu jau kļuvuši aizejošo valdību un Saeimu centieni pēdējā brīdī pirms pilnvaru termiņa beigām “izbīdīt cauri” no lietderības un labas pārvaldības principa apšaubāmus, bet sev un kādam izdevīgus lēmumus. Pašreizējās valdības “pērle” ir 30. augustā steigā pieņemtais Ministru kabineta lēmums par zem Biķernieku trases esošās zemes atpirkšanu par vairāk kā astoņiem miljoniem eiro.

Kārtējo reizi ir nodemonstrēta divu bezkompromisu ministriju – Satiksmes ministrijas un Tieslietu ministrijas – mazspēja, ar abām kājām klibojošais labas pārvaldības princips un ir radīts dīvains precedents.

Dienu pēc šī lēmuma pieņemšanas Fiskālās disciplīnas padome valdības lēmumu par 8,129 miljonu eiro piešķiršanu minētās zemes atpirkšanai novērtēja kā neatbilstošu fiskālās politikas prioritātēm. Patiešām dīvaini, ka bezkompromisa tiesiskuma karognesējs, kurš minēto MK sēdi vadīja un kura paraksts ir zem MK rīkojuma Nr. 578 “Par nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, pirkšanu Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai”, ne vien neiebilda pret darījumu, bet pat kautrīgi pievēra acis uz paša ministrijas iestāžu prognozēm, ka no 2025. gada minētā īpašuma projektētā kadastrālā vērtība no 830 396 eiro saruks līdz 339 328 eiro!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #39

DB, 27.09.2022

Dalies ar šo rakstu

Ātra risinājuma briestošai krīzei, kuras pamatā būs energoresursu cenas, nevienai no 14. Saeimas vēlēšanās kandidējošām partijām nav.

Tā Dienas Bizness secina pēc 15 partiju premjeru kandidātu intervijām. Ir labās ziņas - no vairāku partiju līderu priekšlikumiem iespējams izveidot plānu, kas viena līdz četru gadu laikā Latviju atgrieztu normālas ekonomikas rāmjos.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.septembra žurnālā lasi:

Statistika

Cilvēki atgriežas, bet darbavietu kļūst mazāk

Intervija

Lauksaimniecība lielās transformācijas ceļa sākumā. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Aktuāli

Komentāri

Pievienot komentāru