Latvijā Jāņiem pieder 9301 uzņēmumu, bet Līgām – 836, liecina «Lursoft» apkopotā informācija.

Kopumā uzņēmumu īpašnieku vidū atrodami 7860 Jāņi, bet Līgu ir desmit reižu mazāk.

Starp uzņēmumu vadītājiem Jāņu un Līgu ir mazāk nekā dalībnieku sarakstos. «Lursoft» dati parāda, ka 670 Līgas ir atrodamas 815 uzņēmumu valdēs un padomēs, savukārt 6665 Jāņi vada kopskaitā 8926 uzņēmumus.

Gana daudz Jāņu meklējami arī starp Latvijā reģistrēto uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem. Pēc «Lursoft» aprēķiniem, patiesos labuma guvējus atklājuši aptuveni 40 tūkstoši uzņēmumu, bet 5% no tiem ir Jāņi. Līgas kā uzņēmumu patiesās labuma guvējas norādītas desmit reizes retāk.

«Lursoft» informēja, ka izpētot uzņēmumus, kurus vada Līgas un Jāņi, redzams, ka gan vieni, gan otri ieņem amatus Latvijas lielākās kompāniju valdēs un padomēs.

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Populārākie auto Jāņu vidu pērn bija Audi un Volvo, bet Līgas dod priekšroku Honda un Toyota zīmolu modeļiem, liecina SEB līzinga dati.

2015. gadā SEB līzinga finansējumu auto iegādei saņēmuši 47 Jāņi un 9 Līgas.

Kopumā pērn SEB līzings finansējis ap 1150 automašīnu iegādi privātpersonu vajadzībām vairāk nekā 12 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2014. gadu līzinga, darījumu skaits pieauga par 69%, bet apjoms – par 71%.

«Pieprasījuma pieaugumu var skaidrot ar iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos. Mazinās bezdarba līmenis, aug ienākumi, inflācija ir minimāla – tas viss palīdz iedzīvotājiem justies stabilāk un raudzīties nākotnē optimistiskāk. Lai gan mašīna parasti nav pirmā lieta, ko cilvēki ir gatavi mainīt, mēs varam vērot būtisku darījumu skaita pieaugumu, un visievērojamākais pieprasījums ir tieši lietotu auto segmentā – tajā 2015. gadā esam izsnieguši finansējumu 6,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 78% vairāk nekā 2014. gadā.

Pēdējos piecos gados (2011. – 2015.) Līgas un Jāņi apdrošināšanas atlīdzībās par CSNg nodarītajiem zaudējumiem, tajā skaitā braucot meklēt papardes ziedu, saņēmuši 3,04 miljonus eiro.

Lauvas tiesa, jeb gandrīz 89% atlīdzības izmaksātas Jāņiem, kas skaidrojams ar to, ka uz Līgu vārda reģistrēts mazāk transportlīdzekļu, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšēdētājs Jānis Abāšins.

Vislielākais Jāņiem izmaksāto atlīdzību īpatsvars bijis 2014.gadā (0,66 milj. EUR), bet Līgām – pērn (0,08 milj. EUR).

Jāatzīmē, ka atlīdzību apjomi, kas izmaksāti Jāņiem un Līgām, pēdējos gados ir pieauguši. Tā Līgas pērn atlīdzībās saņēmušas gandrīz divkārt vairāk, bet Jāņi – par aptuveni 20% vairāk nekā pirms pieciem gadiem, informē J.Abāšins. Viņš piebilst, ka šoreiz tas gan nav saistīts ar maģisko spēku, ko sevī iemieso abi vārdi, bet kopējo tendenci OCTA apdrošināšanas nozarē, kas rāda, ka atlīdzību īpatsvars pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis par aptuveni 30%.

VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) padome valdes locekļa amatā ar pilnvaru termiņu uz pieciem gadiem apstiprinājusi Jāni Liepiņu.

Jaunais valdes loceklis darbu uzsāks šodien, 2.janvārī, un viņa atbildības jomas būs transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate un sertifikācija, atbilstība, t.sk. risku vadība, datu aizsardzība un vides, sociālā un korporatīvā pārvaldība, kā arī Biķernieku kompleksās sporta bāzes un Rīgas Motormuzeja darbības pārraudzība.

Kopš 2022.gada septembra CSDD valde strādāja nepilnā sastāvā. Atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai uz vakanto amatu padome organizēja atklātu konkursu, kurā tika piesaistīti Pārresoru koordinācijas centra, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadošie speciālisti. Izvērtējot CSDD valdes locekļa amata pretendentus, konkursa nominācijas komisija CSDD padomei izvirzīja Jāni Liepiņu, kurš konkursā ieguva augstāko punktu skaitu.

Saskaņā ar finanšu eksperta "Deloitte" prognozēm 20 Eiropas visvairāk pelnošajiem futbola klubiem koronavīrusa pandēmija varētu izmaksāt vairāk nekā divus miljardus eiro.

"Deloitte" jaunākais ziņojums liecina, ka 20 analizēto klubu ieņēmumi slēgto stadionu un iztrūkstošo televīzijas naudu dēļ 2019./2020.gada sezonā samazinājušies par 1,1 miljardu eiro.

Daļa no šiem ieņēmumiem tiks atgūti 2020./21.gada sezonā. Finanšu gads lielākajā daļā klubu beidzas 30.jūnijā, un tas nozīmē, ka kādi naudas ienākumi un ienākumi no televīzijas apraides vietējās līgās un Eiropas sacensībās vēl nav iekļauti šīs sezonas skaitļos.

Tomēr pašreizējā vīrusa ietekme 2020/2021.gada sezonā radīs vēl lielāku iespaidu uz klubu finansēm ar līdz šim visā kontinentā slēgtiem stadioniem un bez pazīmēm, ka Covid-19 ierobežojumi tiktu mazināti.

Pat spēlēm ritot aiz slēgtām durvīm, raidorganizācijām ir kompensētas sākotnējā spēļu grafika izmaiņas un tukšo stadionu radītās atmosfēras trūkums.

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Ikviena gada sākums tradicionāli biznesa vidē iesākas reizē ar pārmaiņām, ko radījušas likumdošanas izmaiņas no 1. janvāra, kā arī atskatu uz aizgājušo gadu, tajā paveikto. Teju visos topos starp 2023. gada notikumiem dominē basketbols un hokejs. Redakcijā nolēmām pievērsties kādam no šo sporta veidu pārstāvjiem, kurš bijis vienlīdz sekmīgs kā sporta, tā biznesa laukumā, tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas hokeja leģendu Helmutu Balderi Sildedzi.

Vai sekojat līdzi tam, kas notiek hokeja laukumos?

Protams, sekoju gan atsevišķu hokejistu gaitām profesionālās līgās, gan arī Latvijas izlašu spēlēm. 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļa tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir milzīgs sasniegums. Šī panākuma atslēga ir meklējama komandas saliedētībā, pašaizliedzībā jebkurā spēles situācijā, profesionālā treneru darbā, ko ledus laukumā realizēja spēlētāji, turklāt, iespējams, visbūtiskāk ir spēlēt, līdz atskan finālsvilpe. Tieši pēdējais faktors izvilka spēli gan mačā par pasaules čempionāta bronzu, gan pēdējo Rīgas apakšgrupas spēli pret Šveici un arīdzan pret Čehiju. Šajos mačos Latvijas izlase parādīja raksturu, nepiekāpību, kas galu galā tika atalgota ar uzvarām. Vēl vairāk - šīs spēles var kalpot un būs labs piemērs jaunajiem hokejistiem.

Titulētais futbola klubs Skonto ar stratēģiskā investora piesaisti cer ātri atjaunot maksātspēju un pieteikties nākamās sezonas Latvijas pirmās līgas turnīram, aģentūrai LETA pastāstīja kluba pārstāve Dace Grīnberga.

LETA jau vēstīja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien futbola klubu "Skonto" pasludināja par maksātnespējīgu.

Mums ir stratēģiskais investors, kurš vēl nav paspējis investēt klubā. Arī maksātnespējas procesā pastāv iespēja panākt izlīgumu. Valdes loceklis [Vladimirs Koļesņičenko] jau ir devies uz Maskavu, lai tiktos ar šo investoru. Pēc līdzekļu ieguldīšanas grasāmies atgūt maksātspēju, stāstīja Grīnberga.

Līdz ar maksātspējas atjaunošanu Skonto pieteiksies dalībai komanda.lv pirmās līgas turnīrā.

Maksātnespējas process kluba jaunatnes akadēmiju neskar. Klubam nav nekādu īpašumu, nekas nepieder. Ir parādnieki. Patlaban notiek sarunas ar kreditoriem. No ieguldītajiem līdzekļiem varēsim segt saistības ar kreditoriem, atzīmēja Grīnberga.

Latvijas komanda Rīgas Dinamo leģendārā Sanda Ozoliņa vadībā šodien Omskā uzsāk savu desmito Kontinentālās hokeja līgas (KHL) sezonu.

Rīdzinieki plkst.16 pēc Latvijas laika viesos spēkosies ar Omskas Avangard komandu. Maču tiešraidē varēs skatīties kanālā Viasat Sport Baltic.

Turpinājumā tiks aizvadīti vēl trīs izbraukuma mači - ceturtdien rīdzinieki spēkosies ar Novosibirskas Sibirj, sestdien duelēsies ar Astanas Baris, bet pirmdien krustos nūjas ar Hantimansijskas Jugra. Pēc tam būs piecu mājas spēļu sērija, kas sāksies 31.augustā ar maču pret Maskavas Spartak.

FOTO: Latvija, uzvara! Atskats uz basketbola nedēļas nogali

Čehu zvaigzne Jaromīrs Jāgrs, kurš aizvada savu trīsdesmito profesionālo sezonu, pirmdien no Nacionālās hokeja līgas (NHL) komandas Kalgari «Flames» tika izīrēts uz Čehijas pirmās līgas vienību Kladno «Rytīrži», kas pieder pašam spēlētājam.

Līdz ar to 45 gadus vecais Jāgrs, visticamāk, noslēdzis savu NHL karjeru, kur viņš ir otrajā vietā vēsturē gan aizvadīto spēļu skaitā, gan arī rezultativitātē.

Šajā sezonā 45 gadus vecā čehu leģenda «Flames» rindās izcēlās ar vienu vārtu guvumu un sešām rezultatīvām piespēlēm, kas viņu lika ievietot neaizsargāto spēlētāju sarakstā. Neviena cita komanda Jāgru neizvēlējās, līdz ar to tika panākta vienošanās par uzbrucēja izīrēšanu uz Čehiju.

Jāgrs ķermeņa apakšējās daļas traumas dēļ šogad vēl nav spēlējis.

«Kaut esmu ļoti vīlies, ka viss dažādu apstākļu dēļ neizvērtās kā cerējām, esmu dziļi pateicīgs »Flames« organizācijai, faniem un Kalgari pilsētai, ka tiku uzņemts tik laipni,» paudis Jāgrs.

Futbola klubu Riga, kas šosezon debitēs Latvijas virslīgas čempionātā, iegādājies viens no bagātākajiem Krievijas uzņēmējiem Dmitrijs Ribolovļevs, vēsta ukraiņu portāls ua-football.com.

49 gadus vecajam Ribolovļevam īpašumu vērtība ir lielāka par 8,5 miljardiem ASV dolāru. Uzņēmējam pieder Francijas augstākās līgas komanda "Monako", kā arī viņš plāno iegādāties 20% no Anglijas pēc spēka otrās līgas kluba Reading, kurā spēlē Latvijas izlases futbolists Deniss Rakels.

Kā zināms, Riga pagājušajā sezonā, startējot ar nosaukumu Caramba/Dinamo, uzvarēja Latvijas pirmās līgas čempionātā, izcīnot tiesības šosezon piedalīties virslīgā.

Riga debitēs virslīgā sestdien ar cīņu izbraukumā pret Ventspils komandu, bet dienu iepriekš Latvijas čempione "Liepāja" atklāšanas mačā savā laukumā uzņems Jūrmalas Spartaks vienību.

Baltijas Telpu futbola līga "Baltic Futsal League" sadarbībā ar "FanApps" izveido mobilo lietotni piecu valstu komandām "Baltic Futsal League".

"2019./2020. gada sezona jau ir pusceļā un ir jāņem vērā fanu un komandu ieteikumi, lai "Baltic Futsal League" kļūtu populārāka Eiropā un mūsu līga būtu viena no vadošajām un atzītajām Eiropas futbola pārvaldības organizācijas (UEFA) līgām, pieejamāka faniem un pievilcīgāka sponsoriem.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, ir jāpieņem lēmumi, lai mūsdienu tehnoloģiskie risinājumi kā mobilā lietotne būtu neatņemama ikdienas sastāvdaļa visu sacensību atspoguļošanā un nodrošinātu klātbūtnes efektu visiem, kuri jau seko mūsu līgai un uzrunātu jaunu auditoriju," norāda Boriss Šipunovs (Boris Shipunov), Baltijas Telpu futbola līgas "Baltic Futsal League" prezidents.

Svētdien Losandželosā helikoptera avārijā traģiski gājis bojā leģendārais basketbolists Kobe Braients.

Izcilais basketbolists mūžībā aizgāja 41 gada vecumā.

Kā raksta "Los Angeles Times", "Sikorsky S-76" helikopters miglainos laikapstākļos avarējis kalnos netālu no Kalabasas pilsētas. Negadījums noticis neilgi pirms plkst.10 pēc vietējā laika.

Avārijas vietā sācies ugunsgrēks, turklāt ugunsdzēsējiem un glābējiem bija apgrūtināta piekļuva lidaparātam. Vēlāk gan izdevies lokalizēt ugunsgrēku.

ESPN žurnālists Eidrians Vodžnarovskis, atsaucoties uz saviem avotiem, ziņo, ka kopā ar Braientu helikopterā bijusi viņa 13 gadus meita Džianna, un viņi devušies uz basketbola spēli. Kopā ar viņiem bijusi vēl kāda jaunā basketboliste un viens no viņas vecākiem.

Latviešu basketbola zvaigzne Kristaps Porziņģis un bijušais Nīderlandes futbolists Žordi Kruifs investējuši Izraēlas un ASV sporta savainojumu novēršanas tehnoloģiju jaunuzņēmumā «Zone7».

Kopumā «Zone7» starta kapitālā piesaistījis 2,5 miljonus dolāru (2,2 miljonus eiro), teikts otrdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Kapitāla piesaistē piedalījušies arī investīciju uzņēmumi «Resolute Ventures», «UpWest», «Amicus Capital», «Dave Pell» un «PLG Ventures».

«Zone7» izstrādātā tehnoloģija savienojas ar medicīnas un sportistu veiktspējas datiem un izmanto mākslīgā intelekta vadītu sakritību atpazīšanu, lai noteiktu traumu riskus un izstrādātu simulācijas, kā treniņu un darba izmaiņas varētu ietekmēt veiktspēju un traumas.

Pēc tam uz mobilajām ierīcēm tiek nosūtītas vienkāršas un realizējamas rekomendācijas, lai treneri un ārsti spētu pieņemt reāllaika lēmumus, skaidro uzņēmums.

65 gadu vecumā miris ASV datorprogrammatūru kompānijas «Microsoft» līdzdibinātājs, filantrops un sporta komandu īpašnieks Pols Alens, paziņojusi viņa ģimene.

Alens miris pirmdien Sietlā, un viņa nāves cēlonis bija limfmezglu vēzis. 2009.gadā Alenam tika ārstēta nehodžkina limfoma, un pirms divām nedēļām viņš paziņoja, ka slimība atgriezusies.

Pēc žurnāla «Forbes» aplēsēm, Alena bagātība bija 20,3 miljardi dolāru, un līdz ar to viņš bija 48.bagātākais cilvēks pasaulē. Tostarp Alenam piederēja 100 miljoni «Microsoft» akciju, kā arī sporta komandas - Nacionālās basketbola līgas (NBL) klubs Portlendas «Trail Blazers» un Nacionālās futbola līgas (NFL) klubs Sietlas «Seahawks», viņš bija arī līdzīpašnieks Amerikas Futbola līgas (MLS) komandai Sietlas «Sounders».

1975.gadā Alens kopā ar savu skolasbiedru Bilu Geitsu nodibināja «Microsoft». Šī uzņēmuma panākumi sākās 1980.gadā, kad kompānija IBM pievērsās personālo datoru ražošanai un uzticēja «Microsoft» operētājsistēmas izstrādi. Programmu, kas vēlāk kļuva pazīstama kā DOS, «Microsoft» par 50 000 dolāru iegādājās no programmētāja Tima Patersona un pielāgoja to IBM vajadzībām. 1983.gadā, kad Alenam tika ārstēta Hodžkina limfoma, viņš no «Microsoft» aizgāja.

Otrajā, vēl vērienīgākajā HyperTown festivālā varēs gan iepazīt jaunākās izklaides tehnoloģijas, gan izaicināt uz spēli kādu no 800 LAN ballītes apmeklētājiem – interesanti būs ikvienam ģimenes loceklim

Pagājušajā gadā pulcējis tūkstošiem interesentu Rīgā un Tallinā, urbānās kultūras un eSporta festivāls HyperTown jūnija sākumā atgriezīsies Ķīpsalas izstāžu centrā, lai priecētu apmeklētājus ar vēl vērienīgāku izklaides un virtuālās atpūtas piedāvājumu. Pasākumā, kuru līdzdibinātājis Latvijas vadošais tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Lattelecom, varēs iepazīties ar jaunākās paaudzes robotiem, stimulatoriem, virtuālās realitātes spēlēm, izmēģināt spēkus datorspēlēs un vērot, kā labākie cīnās par Baltijas eSporta līgas 3. sezonas uzvarētāja titulu. Šobrīd ir labākais brīdis iegādāties biļetes visas ģimenes izklaidei nedēļas nogalē.

Festivāls, kas šogad norisināsies 1. un 2. jūnijā, solās sniegt neaizmirstamu pieredzi visu vecumu apmeklētājiem. 16 tūkstošu kvadrātmetru platībā būs desmitiem stendu, kuros ikviens interesents varēs spēlēt virtuālās realitātes un lāzertaga spēles, uzbūvēt un vadīt robotu, izmēģināt ar hidrauliku aprīkotus drifta un rallija simulatorus, kā arī iepazīties ar jaunākajiem tehnoloģiju produktiem. Apmeklētājiem būs iespēja sacensties ar radio vadāmām automašīnām, piedalīties datorspēļu turnīros, kā arī vidējās paaudzes apmeklētāji varēs gremdēties bērnu dienu atmiņās, paniekojoties ar retro konsolēm. Savukārt digitālās izklaides nogurdinātajiem atgūt spēkus palīdzēs galda spēļu zona, lomu spēļu taverna un multikulturālu ēdienu tirdziņš.

Vadošā Ziemeļvalstu reģiona straumēšanas kompānija Nordic Entertainment Group (NENT Group) uzsākusi Viaplay straumēšanas pakalpojumu sniegšanu visā Latvijā. Viaplay skatītāji Latvijā turpmāk varēs baudīt augstākās klases sporta pārraides, labākos starptautisko filmu izlasi un godalgotus seriālus tikai par 9,99 eiro mēnesī.

Viaplay tagad ir Latvijā, un skatītājiem ir iespēja baudīt vairāk nekā 2500 stundu garu izklaidi ar vietējiem subtitriem par cenu 9,99 eiro mēnesī. Pirmās divas nedēļas saturs būs pieejams pilnīgi bez maksas, pierakstīties iespējams www.viaplay.lv.

“Viaplay ir Ziemeļvalstu straumēšanas veiksmes stāsts, un tā paplašināšanās Latviju mums ir likumsakarīgs nākamais solis. Viaplay pašreiz ir jau vairāk nekā trīs miljoni abonentu visā Ziemeļvalstu reģionā, un esam ļoti priecīgi, ka tagad varam piedāvāt savu unikālo saturu arī Latvijā, kur skatītāji turpmāk varēs baudīt unikālu augstākās klases sportu, labākās starptautiskās filmas, godalgotus seriālus, augstas kvalitātes “Viaplay” oriģinālraidījumus, kā arī programmas bērniem”, saka NENT group prezidents un valdes priekšsēdētājs Anders Jensens.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņojusi, ka 2022. gada maijā atvērs jaunu bāzi Tamperē, Somijā.

airBaltic savienos Tamperi ar sešiem tiešajiem lidojumiem, kā arī turpinās veikt lidojumus uz Rīgu, Latvijā.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: “Sperot soli ārpus Baltijas, mēs veicināsim mūsu izaugsmi nākotnē un ātrāku atgriešanos pie peļņas. Nākamgad mūsu flotei pievienosies astoņas jaunas lidmašīnas, un mēs piedāvāsim labāko savienojamību uz un no Rīgas, Tallinas, Viļņas, kā arī Tamperes. Tamperes reģionā dzīvo vairāk nekā 500 000 cilvēku, un mūsu dati liecina, ka pastāv pietiekams vietējais pieprasījums pēc gaisa ceļojumiem.”

Somijas lidostu operatora Finavia izpilddirektora vietnieks un lidostu tīklu vecākais viceprezidents Jani Jolkonens (Jani Jolkkonen) skaidro: “Mēs esam priecīgi redzēt, ka airBaltic demonstrē vēl lielāku uzticēšanos Tamperes-Pirkalas lidostai. Mēs uzņēmumā Finavia jau vairākus gadus esam sadarbojušies ar airBaltic, un šīs jaunās bāzes atvēršana paceļ mūsu sadarbību jaunā līmenī. Tamperes-Pirkalas lidosta Finavia ir ļoti svarīga, un pēdējo gadu laikā mēs lidostas attīstībā esam investējuši gandrīz 20 miljonus eiro. Jaunā bāze nodrošinās iespēju airBaltic Eiropas maršrutiem piekļūt vietējiem biznesa un atpūtas ceļotājiem, kuri, kā mēs ceram, izmantos jaunos maršrutus.”

Vieglas dienas un laicīgus labumus negaidi, tā, sākot kopīgas darba gaitas, režisorei–producentei Antrai Cilinskai savulaik postulēja Juris Podnieks

Antra Cilinska ir viena no Jura Podnieka studijas dibinātājām un tās direktore kopš 1994. gada, bet kino industrijā «peld» jau kopš astoņdesmitajiem gadiem. Viņa tagad zina, ka ievadā pieminētais, reiz kolēģa sacītais, bijuši viedi vārdi, jo apsēstajiem ar kino darbs paņem teju visu cilvēka dzīvi. Viņa sevi mazāk asociē ar biznesa lēdiju, vairāk ar radošu cilvēku, kurš obligātās izvēles kārtā nodarbojas arī ar studijas un filmēšanas procesu vadību. Taču vajadzīgais «krampis» ir, kaut vai lai cīnītos par kino nozares valsts atbalsta budžeta pieaugumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Jāņa Joņeva kulta romāna Jelgava 94 ekranizācija pirmizrādi piedzīvoja 18. septembrī, bet no 20. septembra tā skatāma kinoteātros. Kādas jums kā vienai no spēlfilmas veidotājiem ir atsauksmes?

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Oskara Melbārža pilotētā bobsleja četrinieku ekipāža oficiāli kļūst par Soču ziemas Olimpisko spēļu čempioniem, vēsta Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters.

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) Izpildkomiteja šodien oficiāli ir apstiprinājusi Soču ziemas Olimpisko spēļu bobsleja sacensību rezultātus, kas nozīmē, ka par Olimpisko čempionu bobsleja četrinieku sacensībās, no šī brīža, kļūst Oskars Melbārdis ar stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu.

SOK Izpildkomitejas sēdē šodien tika skatīts jautājums par medaļu pārdalīšanu Soču ziemas Olimpiskajās spēlēs. Pēc krievu sportista Aleksandra Zubkova diskvalifikācijas un viņa rezultātu anulēšanas, SOK Izpildkomiteja oficiāli apstiprina, ka Olimpiskais čempions no šī brīža ir Oskars Melbārdis ar stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu, kā arī Oskars Melbārdis duetā ar Daumantu Dreiškenu ir izcīnījuši Soču ziemas Olimpisko spēļu bronzas medaļas bobsleja divnieku sacensībās.

Pēc nominācijas komisijas veiktās kandidātu atlases un RTU rektora apstiprinājuma ar šī gada 26. jūniju par Riga Business School kā Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības direktoru kļūs Klaudio Rivera. Direktora amatā Klaudio Rivera nomainīs ilggadējo Riga Business School direktoru Jāni Grēviņu.

Riga Business School direktora atlase notiek reizi piecos gados. Nominācijas komisija darbu uzsāka šī gada 5. janvārī. Tās sastāvā bija deviņi dalībnieki ar dažādām lomām Riga Business School darbībā. Pēc atlases publiskas izsludināšanas konkursā pieteicās 26 kandidāti. Uz noslēguma pārrunām uzaicinājumu saņēma trīs kandidāti ar augstāko vērtējumu pēc nominācijas komisijas izvērtējuma.

Sanda Liepiņa, Riga Business School padomnieku konventa vadītāja: “Ir noslēdzies nominācijas komisijas darbs, un RTU rektors apstiprinājis Riga Business School jauno direktoru. Riga Business School stratēģija nākošajiem pieciem gadiem ir mērķtiecīga izaugsme uzņēmējdarbības stiprināšanā tehnoloģiju dominējošā laikā. Inovāciju vadība, digitalizācija un biznesa līderība būs vadošie virzieni nākošo gadu laikā. Riga Business School paredz studentu skaita tālāku izaugsmi, īpaši attīstot apmācības mikrokursu līmenī, attīstot bakalaura un MBA programmas, fokusējoties uz tālāku augsta līmeņa vadītāju apmācību, kā arī Mini MBA programmas piedāvājuma attīstīšanu, un to visu darīt sadarbībā ar vairākām pasaules līmeņa biznesa skolām. Klaudio Riveras redzējums par augstskolas attīstību deva pārliecību, ka skolas stratēģija nonāk īstajās rokās.”

Noslēdzies Rīgas pilsētas izpilddirektora amata kandidātu novērtēšanas process un domes vadība un nominācijas komisija par pamērotāko amatam atzinusi Jāni Langi.

"Pārmaiņu koalīcija jau parakstot koalīcijas līgumu vienojās, ka Rīgas pilsētas izpilddirektors tiks meklēts atklātā konkursā, piesaistot kādu no lielajām, starptautiskajām personālvadības kompānijām. Bija jāizveido prestiža, cienījama nominācijas komisija, kā arī mēs pieaicinājām neatkarīgu novērotāju. Komisija uzsāka savu darbu uzreiz kā bija beidzies pieteikuma termiņš. Atgādinu, ka šis termiņš pat tika pagarināts, lai palielinātu kandidātu skaitu," sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Rīgas mērs pastāstīja, ka vakar nominācijas komisija sēdē vienojusies izpilddirektora amatam virzīt Jāni Langi, jo viņš ieguvis konkursā vislielāko punktu skaitu. Gadījumā, ja Lange negūs deputātu atbalstu domes sēdē, kurā lems par Langes iecelšanu amatā, komisija ir izvirzījusi vēl divus rezerves kandidātus. Ja arī šie kandidāti negūs atbalstu, konkurss būs jāsludina no jauna.

Atbilstošas koalīcijas vienošanās gadījumā Jaunā konservatīvā partija (JKP) ekonomikas un finanšu ministru amatam piedāvātu Saeimas deputāta Gata Eglīša kandidatūru.

JKP gaidīs Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) piedāvājumu tam, kā turpmāk varētu tikt sadalīti amati koalīcijas partiju startā. Ja koalīcijā tiks lemts partijām virzīt savus ministru amatu kandidātus, tad JKP būtu gatava to darīt.

Uzsverot, ka JKP vajadzības gadījumā varētu virzīt atbilstošus kandidātus visiem amatiem valdībā, Eglītis sacīja, ka viņa kandidatūra no partijas tiktu virzīta finanšu un ekonomikas ministra amatiem.

Šmidre: EM jāpārstāv uzņēmēju intereses un jāattīsta bizness 

"KPV LV" virzītais ekonomikas ministra amata kandidāts Pēteris Šmidre pašreiz negatavojas pievienoties...

Eglīša kandidatūra minētajiem amatiem izskatīta JKP valdē.

JKP līdz šim bieži kritizējusi "Jaunās vienotības" pārziņā esošo Finanšu ministriju, kā arī finanšu ministru Jāni Reiru (JV), norādot arī uz iespēju mainīt FM vadību.

Patlaban pārņemt ekonomikas ministra amatu cer Nacionālā apvienība, tam izvirzot līdzšinējo ministru Jāni Vitenergu. Savukārt savā pārziņā šo ministriju vēlas "KPV LV", kas ministra krēslam izvirzījuši uzņēmēju Pēteri Šmidri.

Kā ziņots, valdības koalīcijas partneri šodien pārrunās iespējas mainīt ministru portfeļu sadalījuma proporciju, izriet no politiķu paustā pagājušās nedēļas beigās.

Koalīcijas partneru Sadarbības sanāksmes sēde attālinātajā režīmā sāksies plkst.14.30, bet pēc tās ir paredzēta attālināta preses konference.

Ministru amatu proporcijas maiņai līdz šim piekrituši trīs koalīcijas partneri - Nacionālā apvienība (NA), "Attīstībai/Par!" (AP) un "Jaunā vienotība" (JV), savukārt Jaunā konservatīvā partija (JKP) un "KPV LV" šo jautājumu vēl pārdomās, piektdien pēc tikšanās ar partneriem žurnālistiem pastāstīja Kariņš.

Jautājums par iespējamu proporciju pārdali valdībā tika aktualizēts pēc tam, kad "KPV LV" savulaik virzītais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs mainīja politisko piederību, pārejot uz NA. "KPV LV" Saeimas frakcija nolēma atsaukt viņu no ekonomikas ministra amata, kas neapmierināja NA. Turklāt līdz ar Vitenberga atsaukšanu no ministra amata "KPV LV" frakcijas pameta vēl četri deputāti, līdz ar to šīs frakcijas rindas kopš valdības izveidošanas ir sarukušas vairākkārtīgi.

Ņemot vērā minēto, NA pauda vēlmi pārdalīt ministru proporcijas koalīcijā. "Par to šodien [piektdien] arī runājām, un par to nepieciešama vienprātība koalīcijā. NA, AP un JKP ir gatavi runāt par iespējamu proporciju pārdali, bet "KPV LV" un JKP izteica, ka viņiem būtu nepieciešams laiks, lai partiju iekšienē izdiskutētu gatavību meklēt risinājumus," piektdien stāstīja Kariņš.

"Darbu ir daudz, bet esmu pārliecināts, ka, ja varam turpināt meklēt kompromisa garu, varēsim atrast labu risinājumu," pagājušās darba nedēļas izskaņā teica premjers.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atprasīt izmaksātos Covid-19 atbalsta līdzekļus uzņēmumam SIA “GRB investīcijas”, kas nodrošina ““OZO” ledushalles” apsaimniekošanu, kā arī uzņēmuma un tā īpašnieku nekustāmo īpašumu aresta, dažādu liegumu un apgrūtinājumu piemērošanas, ir apdraudēta turpmāka “OZO” ledushalles pastāvēšana.

Uzņēmējs, SIA “GRB investīcijas” (GRB) valdes loceklis Dainis Liepiņš ir vērsies tiesā ar prasību atcelt šos absurdos VID lēmumus, kā arī atklātā vēstulē par šo VID rīcību informējis valdības vadītāju Arturu Krišjāni Kariņu, finanšu ministru Jāni Reiru, ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.

“Diemžēl VID, manipulējot ar paša pieņemtajiem lēmumiem, cenšas iznicināt uzņēmumu, kas darbojas jau kopš 1995. gada, godprātīgi maksājot nodokļus valsts budžetā. Apdraudēts ir ne tikai uzņēmumus, bet, kas pats skumjākais, Ozolniekiem un tuvāko apkaimju iedzīvotājiem svarīgs sporta infrastruktūras objekts – “OZO” ledushalle. Covid-19 krīzes laikā mēs darījām visu, kas ir mūsu spēkos, lai nodrošinātu uzņēmuma un “OZO” ledushalles izdzīvošanu, diemžēl šobrīd izskatās, ka to, ko nepaveica Covid-19, pašlaik cenšas izdarīt VID,” uzsver uzņēmējs, SIA “GRB investīcijas” valdes loceklis Dainis Liepiņš.