Jaunākais izdevums

Pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs, Mihails Zemļinskis un Igors Zujevs. Tāpat Saskaņu pārstāvēs zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Vidzemē no Saskaņas varētu būt ievēlēti Saeimas Sergejs Dolgopolovs, Jānis Ādamsons un Ivars Zariņš, savukārt Saskaņas divas vietas no Zemgales saraksta Saeimā, visticamāk, aizņems deputāts Vitālijs Orlovs un Zenta Tretjaka. Latgalē Saskaņu, visticamāk, pārstāvēs Saeimas deputāti Andrejs Elksniņš, Ivans Ribakovs, Jānis Tutins, Vladimirs Nikonovs, Marjana Ivanova-Jevsejeva un Raimonds Rubiks. Kurzemē no Saskaņas varētu būt ievēlēts Valērijs Agešins.

Vienotību Rīgā, visticamāk, pārstāvēs ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, deputāti Andrejs Judins, Ojārs Ēriks Kalniņš, Aleksejs Loskutovs, Ilze Viņķele un Lolita Čigāne.

Vidzemē no Vienotības varētu būt ievēlēti Ministru prezidentes Laimdota Straujuma, Valmieras mērs Inesis Boķis, bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis, Saeimas deputāti Ainars Latkovskis, Jānis Upenieks, Vilnis Ķirsis un Romualds Ražuks.

No Vienotības Zemgales apgabalā Saeimas deputāta mandātus varētu iegūt Saeimas deputāti Atis Lejiņš un Jānis Reirs un Tukuma mērs Juris Šulcs. Vienotību Latgalē, visticamāk, pārstāvēs Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis, Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs un satiksmes ministrs Anrijs Matīss. No Vienotības Kurzemes apgabalā Saeimas deputāta mandātus varētu iegūt Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, parlamenta deputāts Jānis Junkurs un Ministru prezidenta padomnieks Ints Dālderis. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja un Vienotības līdere Solvita Āboltiņa jaunajā parlamenta sasaukumā varētu neiekļūt.

Zaļo un zemnieku savienību Rīgā varētu pārstāvēt uzņēmēji Guntis Belēvičs un Valdis Kalnozols un Saeimas deputāts Kārlis Seržants. Kalnozola pārsvars pār nākamo tuvāko kandidātu, pašreizējo Saeima deputātu Māri Kučinski, pagaidām ir tikai seši punkti.

No ZZS Vidzemes apgabalā Saeimas deputāta mandātus varētu iegūt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, deputāts Ingmārs Līdaka, zemnieku līderis Armands Krauze, Pensionāru savienības priekšsēdētājs Andris Siliņš, uzņēmējs un bijušais motosportists Artis Rasmanis un Smiltenes mērs Ainārs Mežulis.

Zemgalē ZZS sarakstā visvairāk punktus, saskaitot visus vēlētāju ievilktos plusus un svītrojumus, ieguvuši un, visticamāk, Saeimā iekļūtu ZZS līderis Augusts Brigmanis, labklājības ministrs Uldis Augulis, bijušais svarcēlājs Raimonds Bergmanis un Saeimas deputāts Andris Bērziņš. No ZZS Latgalē pie mandāta varētu tikt aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, Saeimas deputāts Rihards Eigims un Balvu novada deputāts Jānis Trupovnieks.

Kurzemē ZZS sarakstā visvairāk punktus, saskaitot visus vēlētāju ievilktos plusus un svītrojumus, ieguvuši un Saeimā, visticamāk, iekļūtu Saeimas deputāti Dana Reizniece-Ozola, Aija Barča un Jānis Vucāns, kā arī Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze un Liepājas domes deputāts Valdis Skujiņš.

Nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) Rīgā varētu pārstāvēt kultūras ministre Dace Melbārde un deputāti Einārs Cilinskis, Dzintars Rasnačs, Ilmārs Latkovskis un Inguna Rībena.

No VL-TB/LNNK saraksta Vidzemē pie deputāta mandāta, visticamāk, tiks apvienības līderis Raivis Dzintars, deputāti Jānis Dombrava un Ināra Mūrniece, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš, ar skandālu Saeimas deputāta mandātu nolikušais Kārlis Krēsliņš un Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Rihards Kols.

No VL-TB/LNNK saraksta Zemgalē pie deputāta mandāta, visticamāk, ticis vēsturnieks Edvīns Šnore, kā arī deputāti Imants Parādnieks un Andris Buiķis. Latgalē nacionālo apvienību, visticamāk, pārstāvēs Saeimas deputāte Inese Laizāne. Kurzemē no VL-TB/LNNK saraksta pie deputāta mandāta, visticamāk, ticis nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš un Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule.

No partijas No sirds Latvijai (NSL) Rīgā varētu būt ievēlēti bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba un Jūrmalas pilsētas domes deputāts Romāns Mežeckis. Vidzemē NSL varētu pārstāvēt bijušais Satversmes tiesas vadītājs Gunārs Kūtris un diriģents Arvīds Platpers un bet Zemgalē no NSL saraksta varētu būt pārstāvēts Aivars Meija. NSL deputāta kandidāta vienu vietu Latgalē varētu aizņemt Silvija Šimfa, bet Kurzemē Ringolds Balodis.

Latvijas Reģionu apvienību (LRA) Rīgā, visticamāk, pārstāvēs aktieris Arturs Kaimiņš un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieks Mārtiņš Šics. LRA no Vidzemes Saeimā, visticamāk, pārstāvēs apvienības līderis Mārtiņš Bondars un Ādažu domes deputāts Jānis Ruks. LRA no Zemgales Saeimā varētu pārstāvēt uzņēmējs Dainis Liepiņš, savukārt Latgalē deputāts Juris Viļums. No Reģionu apvienības Kurzemē, visticamāk, ievēlēta Nellija Kleinberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - FOTO: Vēlējuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo; pagaidām aktivitāte zemāka nekā 2014.gadā

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, kas ir mazāk nekā 12.Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1038 no kopumā 1076 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte varētu pieaugt, ņemot vērā, ka vēl tiks apkopoti dati par daudziem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās.

Iepriekšējā balsošanā šogad nobalsoja 33 791 vēlētājs jeb 2,18% no vēlētāju skaita.

13.Saeimas vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, aktīvākie vēlētāji bija Vidzemē, bet neaktīvākie - Latgalē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz plkst.20, ieskaitot iepriekš glabāšanā nodotos balojumus, Vidzemē nobalsojuši 239 173 vēlētāji jeb 60,96% no šī reģiona kopējā vēlētāju skaita, kamēr iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, Vidzemē bija nobalsojuši 62,97% balsstiesīgo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka pašvaldību vēlēšanās kandidējošie Saeimas deputāti ievēlēšanas gadījumā zaudē parlamentāriešu mandātu, pēc vēlēšanām varētu mainīties arī parlamenta frakciju sastāvs.

Parlamenta Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere skaidroja, ka neatkarīgi no tā, vai Saeimas deputāts ir vai nav uzrakstījis iesniegumu par mandāta nolikšanu, deputāts uz likuma pamata zaudē mandātu, ja tiek ievēlēts kādā pašvaldībā. Meisteres ieskatā, Saeimas deputāts zaudē mandātu dienā, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā pašvaldības dome. No šīs dienas politiķim arī vairs nemaksā mēnešalgu par Saeimas deputāta pienākumu pildīšanu.

Kopumā pašvaldību vēlēšanās piedalās astoņi Saeimas deputāti. No Saskaņas Liepājā ar pirmo numuru kandidē šī politiskā spēka parlamenta frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins. Pirmais «aiz strīpas» Saeimas vēlēšanās šajā vēlēšanu apgabalā bija pašreizējais Liepājas pilsētas domes deputāts Romans Miloslavskis, kurš kandidē arī šajās vēlēšanās, bet no partijas Liepāja kvadrātā. Miloslavskis ir bijušais Saskaņas pārstāvis, kurš pērn tika izslēgts no Saskaņas, saņemot partijas vadības pārmetumus par «pārmērīgu sadarbību» ar Liepājas mēru Uldi Sesku (Liepājas partija). Nākamais pretendents uz Agešina vietu Saeimā būtu Aleksejs Medvedevs, kurš arī kandidē pašvaldību vēlēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Vai par ārkārtas vēlēšanām jāaizmirst

Anita Kantāne - galvenās redaktores vietniece, 16.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērojot ilgo valdības veidošanu, ik pa laikam izskan ierosinājums par ārkārtas Saeimas vēlēšanu rīkošanu. Galvenais, kas tiek uzsvērts šādos aicinājumos, - tauta izdzīs no Saeimas deputātus, kuri nav uzklausījuši vēlētāju gribu.

Izpētot Latvijas Republikas Satversmi, rodas priekšstats, ka cilvēki, kuri uz šo aicina, Satversmē nav iedziļinājušies.

Iespējas rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas ir noteiktas Satversmē. Lai rīkotu ārkārtas vēlēšanas, vispirms ir jāatlaiž esošā Saeima, un to ierosināt var gan tauta, gan prezidents. Taču ir noteikti ierobežojumi, kad Saeimas atlaišanu var rosināt tauta. Šobrīd esam situācijā, kad tauta to ierosināt nevar, jo pilsoņi savas Satversmē noteiktās tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu nevar izmantot Saeimas pirmajā un pēdējā pilnvaru gadā, kā arī pusgadu līdz prezidenta pilnvaru beigām.

Otrajā plānā paliek Satversmē paredzētais, ka Saeimas atsaukšana jāierosina ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju, bet tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu jānobalso vairākumam no balsotājiem un vismaz divām trešdaļām no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Analizējot statistikas datus par vēlētāju aktivitātes kritumu katrās nākamajās vēlēšanās, var prognozēt, ka vēlētāju balstu skaitu 13. Saeimas atlaišanai nebūtu iespējams savākt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais solis, lai Rīgā organizētu ārkārtas vēlēšanas, ir sperts, jo valdībā ir iesniegts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Savukārt par Saeimas ārkārtas vēlēšanām pašlaik nav juridiska pamata runāt

Šādi secinājumi rodas Dienas Biznesam, intervējot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretāru Ritvaru Eglāju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pērn decembrī valdībā ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Likuma normas paredz, ka nākamais solis jāsper Ministru kabinetam, likumprojektu virzot uz Saeimu vai to noraidot.

Savukārt signāliem par nepieciešamību rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas šobrīd nav juridiska pamata.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši 54,51% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1046 no kopumā 1078 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte vēl varētu pieaugt, ņemot vērā, ka tiks apkopoti dati par vairākiem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās. Tomēr, ja aktivitāte nepārsniegs 12.Saeimas vēlēšanās reģistrēto - 58,85% -, tad šīs būs kļuvušas par vismazāk apmeklētajām vēlēšanas atjaunotās Latvijas vēsturē.

2011.gadā notikušajās 11.Saeimas vēlēšanās nobalsoja 59,45% no visiem balsstiesīgajiem, bet 10.Saeimas vēlēšanās piedalījās 63,12% vēlētāju.

Lielākā vēlētāju aktivitāte bija 5.Saeimas vēlēšanās, kad nobalsoja 89,9% balsstiesīgo, un turpmāk tā arvien samazinājusies. 6.Saeimas vēlēšanās 1995.gadā piedalījās 955 392 jeb 71,9% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, bet 7.Saeimas vēlēšanās piedalījās 71,89% balsstiesīgo. 8.Saeimas vēlēšanās 2002.gadā bija novērojama 71,51% vēlētāju aktivitāte jeb piedalījās 997 754 cilvēki, savukārt 9.Saeimā - 60,98% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicējam Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības tieslietu ministrija Jāņa Bordāna (JKP) biogrāfiju.

Bordāns ir dzimis 1967.gada 21.jūnijā. 1992.gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti ar bakalaura grādu tiesību zinātnēs, 2010.gadā viņš ieguva arī maģistra grādu tiesību zinātnēs.

No 1990.gada līdz 1992.gadam Bordāns strādāja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, savukārt no 1992.gada līdz 1993.gadam viņš darbojās Latvijas Ārējās tirdzniecības ministrijas Starpvalstu līgumu nodaļā. No 1993.gada līdz 1996.gadam Bordāns strādāja Maijas Sibillas Balubergas zvērinātu advokātu birojā par advokāta palīgu. Līdz 1996.gadam Bordāns arī bijis Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora padomnieks tiesiskajos jautājumos. Šajā pašā gadā viņš arī kā māceklis praktizēja Londonas juridiskajā birojā «Linklaters & Paines».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, kā arī vienas koalīcijas partijas pretēju nostāju, koalīcijas partijas šodien panākušas grozījumus likumos, kas atlaišanas gadījumā Rīgas domi ļaus ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Par grozījumiem "Par pašvaldībām" un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, ar kuriem mainīta pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtība, nobalsoja četras koalīcijas partijas, kā arī pie frakcijām nepiederošā deputāte Anda Čakša un divi partijas "KPV LV" deputāti - Artuss Kaimiņš un Aldis Blumbergs, tādējādi balsojumā par vienu likumprojektu iegūstot 52, bet par otru likumprojektu - 51 balsi. Pret minētajām izmaiņām balsoja pārējie "KPV LV" deputāti un opozīcijas partiju deputāti, taču Zaļo un zemnieku savienības deputāte Janīna Jalinska balsojumā nepiedalījās.

Minētie likumprojekti šodien Saeimas sēdes darbakārtībā iekļauti, koalīcijas deputātiem piesaucot bezprecedenta situāciju un neņemot vērā par likumprojektiem atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas viedokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeimas mandātus zaudējušajiem deputātiem kompensācijās varētu nākties izmaksāt vairāk nekā 400 000 eiro

LETA, 07.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas mandātus zaudējušajiem deputātiem valstij kompensācijās varētu nākties izmaksāt vairāk nekā 400 000 eiro, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka, ka Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā.

Pēdējos trijos mēnešos Saeimas deputātiem atalgojumā kopumā tika izmaksāti apmēram 650 000 eiro. Tā kā nākamajā Saeimā varētu nebūt iekļuvušas apmēram divas trešdaļas deputātu, attiecīga daļa trīs mēnešu kopējā atalgojuma - apmēram 435 000 eiro - varētu būt jāizmaksā kompensācijās.

Deputātu atalgojumā iekļauta alga, slimības pabalsts, samaksa par frakcijas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka amatu, par Saeimas komisijas priekšsēdētāja, viņa vietnieka vai sekretāra amatu, par Saeimas apakškomisijas priekšsēdētāja vai sekretāra amatu, kā arī piemaksa Saeimas Prezidija locekļiem. Līdz ar to augstāks atalgojums ir Saeimas Prezidija locekļiem, parlamenta komisiju un frakciju vadītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz plkst.16 pašvaldību vēlēšanās nobalso gandrīz 40% vēlētāju

LETA, 03.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz plkst.16 pašvaldību vēlēšanās Latvijā kopumā nobalsojuši gandrīz 40% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Tostarp šodien līdz plkst. 16 Latvijā nobalsojuši 400 600 cilvēku jeb 27,75% no vēlētājiem. Savukārt nobalsojušo skaits kopā ar tiem, kas izmantoja iespēju balsot iepriekšējās trijās dienās, sasniedzis 568 000 jeb 39,34% no balstiesīgajiem.

Šodien līdz pēcpusdienai lielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur nobalsojuši 30,72% vēlētāju, seko Kurzeme ar 27,75%, Vidzeme ar 27,46% un Latgale ar 25,35%. Savukārt zemākā vēlētāju aktivitāte šodien līdz plkst.16 bijusi Zemgalē - tur pie vēlēšanu urnām devušies 24,81%. Rīta pusē lielākais balsotāju skaits bija Kurzemē.

Arī kopumā, ietverot tos balsojumus, kas izdarīti iepriekšējās dienās, vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā. Rīgā kopumā nobalsojuši 46,15% balsstiesīgo iedzīvotāju. Seko Vidzeme, kur nobalsojuši kopumā 38,17%, Kurzeme ar 37,12% un Latgale, kur nobalsojuši 36,19%. Savukārt zemākā aktivitāte bijusi Zemgalē – 33,17%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Pirms Saeimas vēlēšanu dienas balsis nodevuši 2,18% balsstiesīgo

LETA, 05.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs dienu laikā, kad vēl pirms Saeimas vēlēšanu dienas atsevišķos vēlēšanu iecirkņos bija iespējams nodot balsis parlamenta vēlēšanās, šo iespēju ir izmantojuši 2,18% jeb 33 767 vēlētāji.

Lielākā vēlētāju aktivitāte bija vērojama Rīgā, kur balsis glabāšanā nodevuši 2,9% jeb 15 843 pilsoņi, bet tālāk seko Vidzeme ar 2% jeb 7867 balsotājiem un Kurzeme ar 1,75% jeb 3289 balsstiesīgie.

Zemgalē savu izvēli vēlēšanās ir izdarījuši 1,61% jeb 3434 pilsoņi, bet zemākā aktivitāte ir bijusi Latgalē, kur balsis glabāšanā nodevuši 1,59% jeb 3334 vēlētāji.

Pašvaldību griezumā lielākā aktivitāte bijusi Preiļos, kur nobalsojuši 5,46% no reģistrēto balsotāju kopskaita, Cēsīs - 4,86%, Limbažos - 4,71%, Mārupē - 4,43% - un Valmierā - 4,18%.

No pašvaldībām, kurās bija atvērti vēlēšanu iecirkņi, salīdzinoši niecīgākā interese nodot balsis bijusi Ventspils, Daugavpils un Rēzeknes novados, kur attiecīgi balsis nodeva 0,45%, 0,51% un 0,59% no reģistrēto balsotāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeimas vēlēšanās līdz plkst.16 nobalsojuši 39% vēlētāju; aktivitāte mazāka nekā iepriekšējās vēlēšanās

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās līdz plkst.16, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, Latvijā nobalsojuši vairāk nekā 604,6 tūkstoši vēlētāju jeb 39,06% balsstiesīgo iedzīvotāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Tostarp sestdien no plkst.7 līdz 16 nobalsojis gandrīz 571 tūkstotis vēlētāju jeb 36,87% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Iedzīvotāju aktivitāte šajās Saeimas vēlēšanās līdz plkst.16 ir mazāka nekā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014.gadā - pirms četriem gadiem Saeimas vēlēšanās šajā laikā bija nobalsojuši kopumā 42,29% vēlētāju.

Jau vēstīts, ka sestdien Latvijā notiek 13.Saeimas vēlēšanas. Kopumā Latvijā un ārvalstīs balsstiesīgo skaits ir 1 548 100.

Līdz sestdienai balsi glabāšanā nodeva 2,18% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Vēlēšanu iecirkņi Latvijā sestdien ir atvērti no plkst.7 līdz 20.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Es jau neko jeb - ne mana cūka, ne mana druva

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 09.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šo vēlēšanu nepatīkamākais pārsteigums, kas ir spilgta liecība tam, cik mūsu valstī tomēr neattīstīta ir pilsoniskā sabiedrība, ir zemā vēlētāju aktivitāte. Uz 13. Saeimas vēlēšanām neaizgāja 46% vēlētāju, kas ir ārkārtīgi daudz.

Protams, vairumā demokrātisku valstu dalība vēlēšanās ir brīvprātīga un tiek uzskatīta primāri par pilsoņa tiesībām, nevis pienākumu. Kādēļ teju puse Latvijas pilsoņu nevēlējās izmantot savas tiesības un faktiski ar šo soli nodemonstrēja, ka Latvijas nākotne tiem ir samērā vienaldzīga?

Skaidrojumi ir tradicionāli un labi zināmi: vilšanās valstī un valdošajā elitē, nespēja izvēlēties partiju, par kuru atdot savu balsi, un neticība, ka vēlēšanas var kaut ko izmainīt. Jāteic, ka šādi argumenti no vēlētāju puses tomēr neiztur kritiku, jo šajās vēlēšanās tiešām bija izvēles iespējas – varēja paust atbalstu valdošajiem, varēja protestēt un balsot par pilnīgi jauniem spēkiem, kas sola, ka “līdz pašiem pamats jauns viss tiks”, varēja izvēlēties starp konservatīvām un liberālām vērtībām. Kā gan pietrūka vēlēt neaizgājušajiem? Iespējams, ka ticības pārmaiņām, ticības uz labāku dzīvi trūkums un pārliecība, ka visi politiķi jau ir vienādi, tāpat neviens par tautu nedomās, visi tik zags un kamps utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ārkārtas vēlēšanas var būt ļoti rūgtas zāles

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 11.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es kā valstsvīrs; mana valdība; manai partijai un man personīgi vēl būs ļoti liela loma Latvijas politikā – tās ir tikai dažas no pērlēm Alda Gobzema teiktajā žurnālistiem Rīgas pilī pēc tam, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis paziņoja, ka atsauc viņa kā Ministru prezidenta nomināciju.

Tas, ka Valsts prezidents atsauks A. Gobzema kandidatūru, domāju, nevienam nebija īpašs pārsteigums, jo nominantam tā arī nebija izdevies vienoties ar partijām un iegūt 51 balsi savai valdībai. Pārsteidzoša bija A. Gobzema mesiāniskā un gana narcistiskā izrunāšanās presei, sevi atkārtoti dēvējot par valstsvīru, lai gan politikā valsts labā nekas nav paveikts, tāpat uzsverot, ka viņam vēl būs liela loma Latvijas politikā. Interesants ir Gobzema apgalvojums, ka viņa valdība esot tikusi torpedēta, jo faktiski jau nebija, ko torpedēt, – nebija valdības.

Vispirms izgāzās sarunas ar visām partijām, izņemot Saskaņu, kas nebija aicināta, tad tika atmests profesionāļu valdības izveides mēģinājums, kam sekoja paziņojums, ka pie galda sēdīsies četras partijas, lai gan tām kopā nav 51 balss. Būtībā tika izmēģinātas visas iespējamās kombinācijas bez kāda jēdzīga uzstādījuma, ja vien par tādu neuzskata ārkārtīgo vēlmi kļūt par premjeru. Daudz cienījamāk būtu, ja pēc mēģinājuma izveidot profesionāļu valdību, kas tika aizstāvēts ar putām uz lūpām, bet kas neizdevās, A. Gob- zems pats noņemtu savu kandidatūru. Tā teikt, es gāju ar savu pārliecību, man neizdevās pārliecināt citus, es atkāpjos. Tā vietā A. Gobzems pat izgāja uz mazākuma valdības izveidi, kas bija trešais neveiksmīgais «jājiens Stikla kalnā».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz plkst.20 pašvaldību vēlēšanās nobalsojuši 47% vēlētāju; lielākā aktivitāte - Rīgā

LETA, 03.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz plkst.20 pašvaldību vēlēšanās Latvijā kopumā nobalsojuši 47% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Tostarp šodien līdz plkst.20 Latvijā nobalsojuši vairāk nekā 512 300 cilvēku jeb 35,48%% no vēlētājiem. Savukārt nobalsojušo skaits kopā ar tiem, kas izmantoja iespēju balsot iepriekšējās trijās dienās, sasniedzis 679 700 jeb 47,08% no balstiesīgajiem.

Šodien līdz vakaram lielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur nobalsojuši 39,94% vēlētāju, seko Vidzeme ar 35,29%, Kurzeme ar 35,04% un Zemgale ar 31,57%. Savukārt zemākā vēlētāju aktivitāte šodien līdz plkst.20 bijusi Latgalē - tur pie vēlēšanu urnām devušies 31,34%. Rīta pusē lielākais balsotāju skaits bija Kurzemē, bet zemākais - Zemgalē.

Arī kopumā, ietverot tos balsojumus, kas izdarīti iepriekšējās dienās, vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā. Rīgā kopumā nobalsojuši 55,37% balsstiesīgo iedzīvotāju. Seko Vidzeme, kur nobalsojuši kopumā 46,01%, Kurzeme ar 44,41% un Latgale, kur nobalsojuši 42,17%. Savukārt zemākā aktivitāte bijusi Zemgalē – 39,93%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlētāji vēlas pārmaiņas, ko apliecina četru valdībā neesošo politisko partiju iegūtie rezultāti, kas būtiski apsteidz pašreizējo valdošo koalīciju.

Par to, vai pārmaiņas Saeimā atspoguļosies arī nākamajā valdībā, rādīs laiks. Pēc vairāku DB aptaujāto uzņēmēju domām, pašlaik vēl ir pāragri vērtēt ne tikai to, kuras politiskās partijas veidos jauno valdību, bet arī to, kuri cilvēki varētu kļūt par ministriem. Šāda pozīcija lielākoties tiek skaidrota ar priekšvēlēšanu cīņās «savilktajām» līnijām, kā arī «izmestajām» dubļu un mēslu kravām pār politisko konkurentu galvām, vēl jo vairāk, ja šāda savstarpējā apkarošana joprojām daudziem ir labā atmiņā. Kaut arī joprojām nav skaidrs, kāda būs jaunā valdība – vai tā būs tāda, kas juridiski sastāvēs no tiem, kuri līdz šim nekad vēl nav spējuši aizsniegties līdz valdības izveides līmenim –, tomēr, pēc uzņēmēju sacītā, jaunatnācējiem būs jāturpina iesāktais un jāstaigā savu priekšteču «kurpēs». Savukārt uzņēmējiem un viņu organizācijām nāksies skaidrot, it īpaši parlamenta jaunpienācējiem, to pašu, ko iepriekšējo sasaukumu deputātiem un arīdzan ministriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kāpēc sestdien jādodas uz vēlēšanām?

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 05.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo ikviena balss, kas atdota par kādu politisko partiju, ietekmēs to, kāds būs Saeimas sastāvs un kādi cilvēki tajā iekļūs. Tā ir iespēja izvēlēties labāko, nevis sliktāko.

Jo nav taisnība sazvērestības teorijām, ka viss jau ir izlemts iepriekš un vienkāršais vēlētājs neko neietekmē. Jo pašlaik nevienam - nedz politiķiem, nedz kādiem ietekmīgiem cilvēkiem - ne tuvu nav zināms vēlēšanu iznākums, kuru noteiks katra atdotā balss. Jo Latvijas vēsture liecina, ka daudzas kādreiz ļoti ietekmīgas partijas ir aizgājušas pa skuju taku tieši mūsu dēļ, jo mēs vēlēšanās pateicām: stop, pietiks. Jo mēs nebijām kūtri un nepalikām mājās.

Jo vēlēšanas ir laba iespēja pateikt politiķiem, ko tu par viņiem domā, turklāt to var izdarīt ļoti personīgi, politiķu uzvārdus svītrojot vai liekot klāt plusiņu. Jo nav jāmeklē ideālā partija, ar kuru simtsprocentīgi saskan visos jautājumos, bet domubiedri, ar kuriem var arī diskutēt. Jo tos politiķus, kas galīgi neiet pie sirds, var izsvītrot, tādējādi samazinot to iespējas sēdēt parlamenta krēslos. Jo nākamo četru gadu liktenis ir atkarīgs no mums katra, no mūsu saprāta, no mūsu spējas izvērtēt to, kas nāks par labu mums, mūsu bērniem un mūsu valstij. Jo lēmumus valstī nepieņem kāds abstrakts spēks, bet mūsu pašu ievēlēti politiķi. Jo visi politiķi nav vienādi, nav zagļi un korumpanti, daudzi ir godīgi cilvēki, kuri nāk ar savām idejām un redzējumu par valsts attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vēlētāju aptauja: Ušakova un Amerika bloks var būt zaudējis vairākumu Rīgas domē

LETA, 03.06.2017

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ar dēlu Tomu un Iveta Strautiņa-Ušakova

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partiju Saskaņa un Gods kalpot Rīgai apvienotais saraksts varētu būt zaudējis vairākumu Rīgas domē - pie iecirkņiem veiktās vēlētāju aptaujas rezultāti liecina, ka par Nila Ušakova un Andra Amerika vadīto partiju apvienību nobalsojuši 42,9% aptaujāto vēlētāju, kas ļautu viņiem Rīgas domē iegūt 29 mandātus no 60.

Vēlētāju aptauju pie iecirkņiem veica Latvijas Televīzija (LTV), nacionālā informācijas aģentūra LETA un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedz tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Rīgā 2013.gadā Saskaņas un Gods kalpot Rīgai apvienotais saraksts ieguva 58,54% vēlētāju balsu. Togad veiktā aptauja pie iecirkņiem liecināja, ka attiecīgais politiskais spēks bija guvis 52,6% balsu.

Vēlētāju aptauja liecina, ka otrs populārākais šogad bija Latvijas Reģionu apvienības un partijas Latvijas attīstībai kopīgais saraksts, kura līderis ir Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) un kas ieguvis 17,01% balsu, savukārt trešajā vietā ierindojas Jaunā konservatīvā partija (JKP) ar 13,57% balsu. JKP saraksta «lokomotīve» ir bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Juta Strīķe. Abi šie politiskie spēki pašvaldību vēlēšanās Rīgā 2013.gadā nekandidēja.

Komentāri

Pievienot komentāru