Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Cēsu uzņēmums SIA Laureta Candles ražo sveces no Latvijā mazāk pazīstama dabīga materiāla – rapšu vaska.

Uzņēmuma īpašnieks Ivars Cekuls stāsta, ka rapšu vasks ir dabīgs vasks, kas iegūts no rapšu eļļas. «Sojas vasku 95% gadījumu iegūst Amerikā, bet rapsis ir Eiropas produkts. Latvijā šādu vasku neražo, tāpēc mēs to importējam. Esmu interesējies, vai vietējie neražo rapšu vasku, bet diemžēl ne. Ja kāds sāks to ražot, mēs būsim pirmie rindā, kas to pirks,» viņš saka.

Ļauj arī citiem

Ivaram ir divi uzņēmumi – AGC Group piedāvā izejvielas sveču liešanai, bet Laureta Candles ražo rapšu vaska sveces. «Paši taisām sveces un ļaujam arī citiem to darīt,» viņš saka. Bizness sākās ar sveču liešanas piederumu tirdzniecību. «Mēs trāpījām uz viļņa, kad visi sāka interesēties par sveču liešanu. Ekonomiskās krīzes dēļ katrs meklēja, kā nopelnīt, un tas, ka cilvēki vēlējās nopelnīt, ļāva mums atsperties,» saka Ivars. Palēnām uzņēmumā sāka gatavot arī sveces. Sākotnēji tās tika izgatavotas SIA AGC Group ietvaros, bet pērn Ivars sadalīja darbības virzienus. «Gribējās, lai katram virzienam būtu savs uzņēmums, tāpēc nodibinājām jaunu uzņēmumu, kas nodarbojas tieši ar sveču liešanu un izbraukuma tirdzniecību,» saka Ivars.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) organizēs Latvijas zinātnisko institūciju un zinātniskās darbības kvalitātes starptautisku izvērtēšanu. Tāpat tiks veikta arī zinātnes un inovāciju politikas ārējā izvērtēšana.

Izvērtēšana paredzēta, lai stiprinātu Latvijas zinātnes izcilību un konkurētspēju starptautiskā līmenī, informē IZM. «Pirms izdarām sarežģītas izvēles un pieņemam lēmumus, kas ietekmētu Latvijas zinātnes nākotni, mums nepieciešama objektīva aina un neatkarīgs vērtējums tam, kāda šobrīd un iepriekšējos sešos gados bijusi Latvijas zinātnisko institūtu konkurētspēja,» skaidroja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Ministrija norāda, ka izvērtēšanas rezultātā izstrādātie priekšlikumi sniegs būtisku atbalstu ilgspējīgai pētniecības un zinātnes attīstībai. Tāpat arī izvērtējuma rezultātus paredzēts izmantot, pieņemot lēmumus par reformu īstenošanu Latvijas zinātnē, tajā skaitā zinātnisko institūciju konsolidācijai un konkurētspējīgo zinātnisko institūciju rīcībspējas izlabošanai.

Par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktoru no 7. augusta iecelts Jānis Paiders, kurš līdz šim pildīja direktora vietnieka zinātnes jomā pienākumus.

Vienlaikus IZM izbeidz darba attiecības ar līdzšinējo departamenta vadītāju Dimitriju Stepanovu, sakot lielu paldies par viņa ieguldījumu Latvijas augstākās izglītības un zinātnes attīstībā.

“Kā aktuālākos darbus augstākās izglītības un zinātnes nozarē redzu jaunā doktorantūras modeļa un augstākās izglītības institucionālā finansējuma modeļa ieviešanu, kā arī jauna akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanu un mērķtiecīgu Latvijas zinātnes universitāšu virzību uz TOP 500 labākajām augstskolām pasaulē. Savukārt zinātnē galvenie darbi saistās ar pakāpenisku virzību uz 1,5 % no IKP ieguldījumu, kur vismaz 0,5 % veido valsts budžeta finansējums. Aktuāli ir arī nodrošināt nepieciešamos priekšdarbus zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma īstenošanai 2025.gadā,” uzsver Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Jānis Paiders.

Ik gadu 10.novembrī tiek atzīmēta ANO Pasaules zinātnes diena mieram un attīstībai. Par godu šai dienai visā pasaulē UNESCO dalībvalstīs tiek organizēti dažādi pasākumi un kampaņas, kas veltītas zinātnes jautājumiem, db.lv informēja projekta koordinatore Anda Šaka. A

rī Latvijā nedēļā no 6.novembra UNESCO Latvijas Nacionālā komisija kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), Latvijas Universitāti (LU), Britu padomi un citām organizācijām rīkos vairākas Pasaules zinātnes dienai veltītas aktivitātes. To mērķis ir veicināt jauniešu interesi par zinātni, parādot to kā intriģējošu un interesantu mūsu dzīves sastāvdaļu.

No 6.novembra līdz 10.novembrim Daugavpils Universitātē notiks Daugavpils Zinātnes festivāls, kura mērķis ir popularizēt zinātnes nozīmi sabiedrībā. Festivāla laikā tiks rīkotas lekcijas, konkursi un diskusijas dažādu vecumu auditorijām, darbosies Zinātnes pilsētiņa, kurā festivāla dalībnieki varēs apmeklēt praktiskās darbnīcas.

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav izdevies izveidot konkrētus nozares politikas plānošanas dokumentus, kā arī ministrijas rīcība neveicina efektīvu piešķirtā finansējuma izlietošanu, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Revīzijā VK secinājusi, ka IZM īstenotā valsts zinātnes politika nesekmē tās mērķa – nodrošināt zināšanu ekonomikas īstenošanu un ilgtspējīgas tās izaugsmes – sasniegšanu, jo zinātnes politika nav veidota tā, lai zinātniskā darbība un tās sasniegumi veicinātu tautsaimniecības attīstību.

VK norāda, ka politikas plānošanas dokumenti faktisko situāciju zinātnē attaino vispārīgi, kā rezultātā arī rīcības virzieni un uzdevumi zinātnes jomā identificēto problēmu risināšanai ir definēti plaši un vispārīgi, un nav orientēti uz konkrētu rezultātu sasniegšanu.

Savukārt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalstu paredzot visiem prioritārajiem zinātnes virzieniem, netiek veicināta to zinātnes nozaru attīstība, kurās ir izveidojies izaugsmes potenciāls un ir iespējams piedāvāt starptautiski konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus.

Skinny Latvian niša ir izvēlēta šaura – bikses tieviem un gariem vīriešiem; uzņēmums domā arī par apģērbiem sievietēm.

Skinny Latvian šī brīža pamatfokuss ir izgatavot bikses gariem un tieviem vīriešiem, kuru augums ir līdz 2,05 m. Tādu gan ir samērā maz – aptuveni 5%. «Tas ir nišas produkts,» saka Ivars Krūtainis, SIA Skinny Latvian īpašnieks. Viņš pats ir garš un vienmēr viņam ir bijušas problēmas nopirkt drēbes, it sevišķi bikses un kreklus. Piemēram, krekliem piedurknes ir par īsu, savukārt, izvēloties lielāku izmēru, lai roku garums būtu pieņemams, krekls karāsies kā maiss. Ar biksēm – līdzīgi. Ivars bija gadiem mocījies, meklējot apģērbu, tāpēc brīdī, kad apsvēra domu uzsākt ko savu, lēmums bija skaidrs – jāšuj drēbes.

Ja pirms gada Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms pārsniedza 2 miljonus latu, pašlaik lielo komercķīlu devēju skaits ir pieaudzis par 50 procentiem.

Kā rāda Baltic Screen sadarbībā ar Lursoft tapušais pētījums, šoruden Latvijā Komercķīlu reģistrā ir reģistrētas jau 450 fiziskās personas - Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, uz kuru vārda reģistrēto komercķīlu kopapjoms sasniedz vai pārsniedz 0,6 miljonus latu.

Komercķīlu bums

Ļoti būtiski ir pieaudzis ne tikai lielo komercķīlu devēju kopskaits, bet arī ķīlu rekordapjomi: pagājušā gada līderis - advokāts Jānis Loze pat ir nedaudz palielinājis doto komercķīlu kopapjomu, tomēr ar saviem nieka 22,96 miljoniem latu noslīdējis uz saraksta piekto pozīciju. Savukārt visas pirmās četras vietas jaunajā lielāko komercķīlu devēju sarakstā ieņēmuši ar nekustamā īpašuma projektiem saistīti uzņēmēji, un arī pirmajā desmitniekā tikai divas komercķīlas ir saistītas nevis ar šo jomu, bet ar tirdzniecību vai ražošanas objektu attīstību. Līdzīga likumsakarība vērojama arī visā 450 lielāko komercķīlu devēju sarakstā.

Valsts prezidenta padomniece juridiskajos jautājumos no šodienas būs tiesību zinātņu doktore, zvērināta advokāte Inese Lībiņa-Egner, Db.lv informēja Prezidenta preses dienests

Viņas pirmais uzdevums būs pilnveidot Valsts prezidenta kancelejas darbības juridisko ietvaru. Turpmāk I.Lībiņa-Egner Valsts Prezidentam Valdim Zatleram sniegs padomus cilvēktiesību jautājumos, kā arī citos juridiskos jautājumos, izņemot Valsts prezidenta leģislatīvo funkciju.

I.Lībiņa-Egner ieguvusi augstāko juridisko izglītību Latvijas Universitātē, kā arī maģistra grādu Freiburgas Alberta-Ludviga-Universitātē Vācijā. Viņas Latvijas Universitātē aizstāvētās doktora disertācijas tēma bija „Personības tiesību aizsardzība un civiltiesiskā atbildība to aizskāruma gadījumā". Viņa iepriekš strādājusi gan kā pasniedzēja Latvijas Universitātē, pasniedzot tiesību teoriju, gan arī bijusi zvērināta advokāte Zvērinātu advokātu birojā Liepa, Skopiņa /BORENIUS.

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) šā gada zinātnieku individuālo projektu iesniegumu atklātajā konkursā tiks finansēti 107 projekti visās zinātnes nozaru grupās par kopējo summu 10,74 miljoni eiro, informē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā.

Katrs no 107 zinātniekiem savam pētījumam saņems 100 389 eiro.

IZM norādīja, ka pirmo reizi labākie Latvijas zinātnieki konkursa rezultātā saņems finansējumu individuāliem pētniecības projektiem, kas vienlaikus stiprinās individuālu pētnieku grupu attīstību un zinātnisko institūciju izcilību, kā arī veicinās akadēmiskās karjeras reformas sākšanu.

"Individuālie pētniecības granti ir nozīmīgs instruments izcilāko Latvijas profesoru un cita akadēmiskā personāla atbalstam, un tie nodrošinās veiksmīgāku pāreju no esošās nodarbinātības sistēmas uz jauno tenūras sistēmu," uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Zinātnieku individuālo projektu atklātā konkursa mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātnes nozarēs, īstenojot katrā zinātnes nozarē spēcīgāko zinātnieku individuālos pētniecības projektus, tādā veidā uzlabojot šo zinātnieku darba apstākļus un stiprinot viņu vadīto zinātnisko grupu attīstību, kā arī sagatavojoties tenūras sistēmas ieviešanai Latvijā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pirms septiņiem gadiem konstatēju, ka Latvijā ir visai neliels labu zinātnisko rakstu skaits. Šajā rakstā – par to, kāds bijis Latvijas zinātniskās publicitātes progress pēdējo septiņu gadu laikā.

Pirmajā mirklī var likties, ka pēdējo gadu laikā Latvijas zinātne ir panākusi ievērojamu progresu. Zinātnisko publikāciju skaits pieaug – ja pirms desmit gadiem Latvijas zinātnieki publicēja vienu zinātnisko rakstu (kas iekļauts prestižajā Thomson Reuters Science Citation Index; tālāk - SCI) dienā, tad tagad tie jau ir divi raksti dienā. Tas ir vērā ņemams palielinājums pat starptautiskā mērogā – katru gadu zinātnisko rakstu skaits Latvijā pieaug vidēji par 6%, kamēr Eiropas Savienībā (ES) kopā tikai par 4%.

Tomēr «noturīgā zinātniskā progresa» bilde izšķīst, ja Latvijas sniegumu salīdzina kaut vai ar Lietuvas un Igaunijas rādītājiem. Valstu neatkarības atjaunošanas brīdī gan startējām no līdzīgām pozīcijām, bet jau pašos pirmsākumos sākām atpalikt no Igaunijas un 2000. gados - arī no Lietuvas. Pašlaik, ja rēķinām zinātnisko rakstu skaitu uz vienu iedzīvotāju, noturīgi atpaliekam no 25 citām ES valstīm, esam priekšā tikai Rumānijai un Bulgārijai (2. attēls). Pat ja zinātnisko publikāciju skaita pieaugums Latvijā turpināsies līdzšinējā tempā, tuvošanās ES vidējam rādītājam prasīs vairākas paaudzes (salīdzinājumam – Igaunija jau tagad ir tuvu ES vidējam līmenim). Turklāt nākotnē noturēt līdzšinējos zinātnisko rakstu skaita pieauguma tempus bez strukturālām reformām kļūs arvien grūtāk, jo līdzšinējo pieaugumu lielā mērā noteica ES fondu pieejamība zinātniskiem pētījumiem.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

#Ventspils zinātnes un inovāciju centra būvniecību, kas izmaksās nepilnus 20 miljonus eiro, plānots sākt 2019.gada sākumā.

Ventspils pārstāvji šonedēļ dosies pieredzes braucienā uz bērnu zinātnes un inovāciju centru «Muzeiko» Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā, lai smeltos idejas zinātnes un inovāciju centram, ko plānots būvēt Ventspilī, informēja pašvaldības iestādes «Komunālā pārvalde» pārstāve Dace Kalsere.

Pieredzes braucienā dosies «Komunālās pārvaldes» projektētāju un centra izveides komanda, cerot gūt jaunas idejas eksponātu un aktivitāšu piedāvājumam Ventspilī.

«Lai zinātnes centra telpās uzstādītu 93 stacionārus interaktīvus eksponātus, mērķtiecīgi jāveic izcilāko un interesantāko eksponātu atlase, pieredzi gūstot no dažādiem izveidotajiem zinātnes centriem,» brauciena mērķi skaidroja Kalsere.

Einārs Repše atbrīvojies gan no liela daudzuma ASV kompāniju vērtspapīriem, gan no Rāznas īpašuma. Samazinājušies ir arī E. Repšes parādi, kas no 1,16 miljoniem latu pagājušā gada decembrī sarukuši līdz 217 tūkstoši latu, raksta žurnāls Kas Jauns?.

Žurnāls raksta, ka bijušā premjera īpašumu skaits pēdējā gada laikā ir strauji krities - kapitāldaļas uzņēmumā Rāznas priedes, kas apsaimniekoja pārbūvēto atpūtas bāzi Rāznas ezera krastā, pārdotas kompanjonam Donātam Vanagam, iztirgoti visi Rāznas ezera krasta nekustamie īpašumi kā arī Repše šķīries no īpašuma Kolkas pagastā.

Vēl šī gada sākumā E. Repšes īpašumā bija milzīgs dažādu ASV kompāniju vērtspapīru apjoms, kurus viņš arī ir pārdevis. Vietā nākuši ieguldījumi trīs Hansa Investment fondos nedaudz vairāk nekā 15 tūkstošu eiro (10 542 latu) apmērā.

Šobrīd E. Repšem ir tikai nedaudz vairāk par 84 tūkstošu latu. Savukārt parādi ir vairāk nekā 217 tūkstoši, līdz ar ko pašreizējais mīnus ir apmēram 133 tūkstoši latu, raksta žurnāls.

Neskatoties uz taupību, finanšu ministrs Einars Repše (Jaunais laiks) nodrošinājies ar rekordskaitu – septiņiem – padomniekiem, no kuriem seši ir algoti.

Par to ziņoja LNT raidījums Top 10. Raidījums vēstīja, ka E. Repšem ir visvairāk algoto padomnieku, pat premjeram Valdim Dombrovskim padomus sniedz vien četri padomdevēji.

Juridiskos padomus finanšu ministram sniedz pat divi padomnieki, neskatoties uz to, ka ministrijā ir atsevišķs Juridiskais departaments. Bez tam E. Repšem ir arī padomdevēji stratēģiskās plānošanas jautājumos un valsts pārvaldes reformu jautājumos.

E. Repše padomniekus esot izvēlējies pats. Četri padomdevēji saņem 1000 latus mēnesī pirms nodokļu nomaksas, savukārt divi padomdevēji - 500 latus mēnesī.

Vairums E. Repšes padomnieku nav sabiedrībā zināmas personas, ja neskaita Baibu Brigmani. Padomdevēju vidū ir Māra Sīmane, Baiba Fromane, Normunds Zvaulis, Reinis Trolis un Andris Jacino.

No kopumā 90 000 latu, ko šodien, starptautiskajā Zinātnes dienā vadošā Baltijas valstu farmācijas uzņēmuma Grindeks fonds "Zinātnes un izglītības atbalstam" pasniedza pieredzējušajiem un jaunajiem Latvijas zinātniekiem, mācību spēkiem un mācību iestādēm, vislielākā atbalsta summa - 70 000 latu - piešķirta Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU). Nauda paredzēta RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedrai jaunas laboratorijas izveidei.

"Viens no Grindeks veiksmes faktoriem ir sadarbība ar zinātniskajiem institūtiem un mācību iestādēm, kas sniedz iespēju veiksmīgāk apzināt un ieviest jaunākās tehnoloģijas, radīt jaunus produktus, sekmīgi sadarboties klīnisko pētījumu jomā un produktu izpētē, kā arī veicināt profesionālu nozares speciālistu izaugsmi un izglītošanos. Šogad lielāko atbalsta prēmiju Grindeks fonds "Zinātnes un izglītības atbalstam" piešķir Rīgas Tehniskajai universitātei, kas sagatavo farmaceitiskajai nozarei un tautsaimniecībai kopumā tik vitāli svarīgos eksakto un dabaszinātņu profesionāļus. Sadarbojoties ar mācību iestādēm - aprīkojot laboratorijas ar jaunākajām tehnoloģijām, labiekārtojot telpas un atjaunojot materiālo bāzi - Grindeks sniedz iespēju studentiem mācību procesā apgūtās zināšanas pārbaudīt praktiski, izmantot jaunākās tehnoloģijas un atbilstoši sagatavoties profesionālās karjeras sākumam farmācijas ražotnēs un pētniecības institūtos," norāda Grindeks valdes priekšsēdētājs Valdis Jākobsons.

Ministru prezidents Einars Repše parakstījis rīkojumu par darba grupas izveidošanu, lai veicinātu zinātnes sasniegumu efektīvu izmantošanu Latvijā. Par darba grupas vadītāju iecelts Ivars Biļinskis - Ministru prezidenta ārštata padomnieks zinātnes jautājumos,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā Darba grupai līdz 2004.gada 31.janvārim uzdots izstrādāt informatīvu ziņojumu, kurā ietverti priekšlikumi (arī esošās situācijas un problēmu apraksts) jaunu, uz zināšanām balstītu ražošanas apvienību izveidei (kurās apvienotas zināšanu radīšanas, jaunu produktu izstrādes un ražošanas, kā arī augstas kvalifikācijas speciālistu apmācības funkcijas) šādās zinātnes nozarēs – informācijas tehnoloģijā, materiālzinātnēs, meža un koksnes nozarē, organiskajā sintēzē, biotehnoloģijā, biomedicīnā, farmācijā. Kā arī priekšlikumi minēto pasākumu īstenošanai, paredzot iespējas tajā iesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, un priekšlikumi (arī esošās situācijas un problēmu apraksts) par prioritāru atzītās letonikas nozares attīstībai. Izglītības un zinātnes ministram līdz 2004.gada 28.februārim uzdots iesniegt informatīvo ziņojumu Ministru kabinetā, norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā

Sestdien, 18.jūnijā Ventspilī tiks atklāts jaunizveidotais zinātnes centrs “Vizium”, kurā ar tehnoloģiju, radošo darbnīcu un zinātnes šovu palīdzību visu vecumu interesentus izglītos par STEM jomu – zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku.

Ventspils zinātnes centrā "Vizium" ikdienā četru stundu laikā ikviens apmeklētājs septiņās galerijās varēs izpētīt un izmēģināt 81 interaktīvu eksponātu, vērot zinātnes šovu, darboties laboratorijās, mācību klasēs un tehniski radošajās darbnīcās, lai izzinātu dabaszinātnes.

Zinātnes centra eksponāti ir izveidoti, lai apmeklētājam ļautu izmēģināt, izjust, aptaustīt un izdzīvot jaunu pieredzi, ko dzīvē bieži vien nebūs pat mēģinājuši, tādējādi ļaujot labāk izprast viedās tehnoloģijas, matemātiku, fiziku, ģeogrāfiju un dabaszinātnes.

Mazākajiem zinātnes centra apmeklētājiem izveidota atsevišķa ekspozīcija un aktivitāšu iespējas, kas izglītos un veicinās interesi par mūsdienu tehnoloģijām.

Gada laikā Liepājas Universitāti (LiepU) pievienos kādai no zinātnes universitātēm, kā arī apvienošana paredzēta Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai (RTA) ar Daugavpils Universitāti (DU), otrdien lēma Ministru kabinetā.

Kā valdības sēdē paziņoja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP), plānots, ka LiepU pievienos kādai no paredzētajām zinātnes universitātēm. Šobrīd zinātnes universitātes statusu plānots piešķirt Latvijas Universitātei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Rīgas Stradiņa universitātei un Rīgas Tehniskajai universitātei. Pievienošanas mērķis palīdzētu veidot zinātnes ekosistēmu Liepājā.

Savukārt DU un RTA apvienošanas mērķis būtu radīt jaunu augstskolu, kura būtu ar starptautisku mērogu Latgales reģionā.

Muižniece piebilda, ka augstskolām gada laikā jāveic sarunas un jāpanāk vienošanās par apvienošanos, tādējādi gala termiņš minētajam procesam noteikts līdz 2022.gada 1.septembrim.

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Par savu ieguldījumu zinātnes jomā L`ORÉAL sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižās Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē ietvaros apbalvo septiņas talantīgas zinātnieces.

Par savu ieguldījumu zinātnē un pētījumu veikšanai 6 000 eiro balvu šogad saņem doktorante M.sc.ing. Anda Barkāne, doktorante M.sc.ing. Laura Vītola un Dr.phys. Ilze Ļihačova no Latvijas, Dr. Gintare Kručaite un doktorante Greta Jaroskyte no Lietuvas, kā arī Dr. Estere Oras un doktorante Karolina Kudelina no Igaunijas. Viena dalībniece no katras valsts tiks nominēta prestižajai L'ORÉAL-UNESCO Sievietēm zinātnē starptautisko uzlecošo talantu programmai.

“Zinātņu akadēmiju žūrijas kā 2022. gada uzvarētājas izraudzījušās septiņas jaunās pētnieces, novērtējot viņu zinātnisko izcilību un aktivitāti. Man ir patiess prieks par šīm sievietēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam, veselībai un videi. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlot izcilu veiksmi zinātniskā darbā un laimi savā privātajā dzīvē,” uzsver Latvijas Valsts prezidente (1999-2007), Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē patronese, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Berlīnē atvērta jauna izstāde «Amora seksa akadēmija». Reuters raksta, ka izstādes apmeklētāji var uzlabot savu seksa tehniku, jo šajā izstādē var pieskarties visam.

Izstāde atvērās pagājušajā nedēļā ar saukli - «Beidzot izstāde tiem, kuriem vienmēr vajag visam pieskarties.»

«Daudzi pāri nāk uz mūsu izstādei, lai iemācītos ko jaunu. Daudziem eksponātiem ir tā saucamies «aha» efekts* uz cilvēkiem,» norādīja izstādes menedžere Uta Barkova (Uta Barkow).

Šajā izstādē ir arī vairāk nekā 50 displeji, kuri apmeklētājiem izrāda intīmās vīriešu un sieviešu ķermeņu daļas, iesakot noderīgus padomus sākot no striptīza līdz orālajam seksam un kā sasniegt perfektu orgasmu.

Izstādē ir arī cilvēka auguma manekeni, dažādās pozās, un tās, kuras ir sieviešu dzimuma, saka «Tieši tur!» brīdī, kad izstādes apmeklētājs ir atradis G punktu.

Trešdien, 30.augustā, notiks Ekonomikas ministrijas un tās Zinātnieku padomes organizēts Ekonomikas zinātnieku forums. Forumā aicināti piedalīties apmēram 100 eksperti no trīs ar ekonomikas zinātni saistītām sfērām - zinātnes politikas (organizācijas) veidotāji; zinātnieki un zinātnisko organizāciju pārstāvji; kā arī ekonomikas zinātnes rezultātu izmantotāji. Forumu atklās ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs, Latvijas Universitātes rektors profesors, LZA īstenais loceklis Ivars Lācis, izglītības un zinātnes ministre, LZA īstenā locekle Baiba Rivža un Ekonomikas ministrijas Zinātnieku padomes priekšsēdētāja, LZA Ekonomikas institūta direktore, LZA korespondētājlocekle Raita Karnīte. Foruma laikā plānotas vairākas paneļdiskusijas: Diskusijā „Ekonomikas zinātnes vieta zinātņu sistēmā” plānots pārrunāt Ekonomikas zinātnes vietu zinātņu sistēmā Latvijā un pasākumus tās stiprināšanā; prezentēt galvenos rezultātus pētījumam „Ekonomiskās pētniecības kapacitātes uzlabošanas iespējas”; ārvalstu eksperti no Dānijas un Luksemburgas sniegs savu skatījumu uz Ekonomikas zinātnes organizāciju. Diskusijā „Ekonomikas zinātnes organizācija un mūsdienu izaicinājumi” tiks diskutēts par Ekonomikas zinātnes organizāciju Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Šeit piedalīsies eksperti arī no Lietuvas un Igaunijas. Par Ekonomikas zinātni lietotāja skatījumā diskutēs Valsts Kancelejas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji.