Viena no tradicionālajām lauksaimniecības nozarēm – zirgaudzēšana – patlaban piedzīvo brīdi, kad profesionalitāte ieņem arvien nozīmīgāku lomu. Jo bagātāka valsts, jo vairāk zirgu. šī sakarība ir spēkā arī mūsdienās, pārliecināts Juris Astičs, 3 vītolu staļļi vadītājs

Juris Astičs secina: «Vērtējot pēc šāda kritērija, Latvijas bagātākā daļa ir pie mums, Latgalē, jo te ir visvairāk zirgu – ap 4000. Otra bagātākā vieta – Rīgas apkārtne, kur mīt ap 2000 rikšotāju.»

Latvijā kopumā ir ap 11 tūkstošiem zirgu. Visi – šķirnes, sporta, darba, jauni, veci. Diem- žēl to skaitam arvien ir tendence samazināties. Palie- linoties to cilvēku skaits, kas iegādājas sev vienu zirgu, taču nevis darbam, bet priekam, izvēlas zirgu kā gleznu, teic staļļu vadītājs.

Nosacīti zirgus varot iedalīt trijās daļās, skaidro J. Astičs. Apmēram puse ir tā sauktie praktiski pielietojamie zirgi, kurus nodarbina tūrisma nozarē, pasākumu rīkošanas biznesā, veselības uzlabošanai, mājsaimniecībā u.c. 25% ir tādu, kurus iegādājas turīgi ļaudis un tur zirgu staļļos pie profesionāla kopēja, apciemojot rikšotāju retumis. Atlikusī ceturtdaļa ir augstas kvalitātes sporta zirgi un zirgi tirdzniecībai. Speciālists vērtē, ka no tiem Latvijas līmenim augsti profesionāli ir daži simti, starptautiskā līmenī vērtīgi daži desmiti.

Zirgu stallis "Dabas zirgi" meklē veidus, kā pelnīt ar zirgiem, neliekot tiem tiešā veidā strādāt, vizinot cilvēkus uz savas muguras.

Marta veiksmes stāsts bija "pabaro zirgu" – klients pārskaita septiņus eiro, bet "Dabas zirgi" no vietējiem bioloģiskajiem zemniekiem nopērk burkānus, pabaro zirgu un uzfilmē video, ko nosūta cilvēkam personīgi vai publicē "Instagram" un "Facebook" ar sveicienu klientam.

SIA "Dabas zirgi" saimniece Līga Broduža stāsta, ka, iestājoties ārkārtas situācijai, komanda piedzīvoja plašu emociju gammu – sākumā bija "viss ir slikti" stadija, jo īpaši ņemot vērā apstākli, ka tik tikko uzņēmums aizņēmās naudu zemes iegādei un ir sācies investēšanas process, ko nevar apturēt, bet ienākumi no tūrisma jomas šobrīd samazinājušies par 95%. Taču visai drīz sāka rasties dažādas idejas, tostarp tādas, kas jau labu laiku bija virmojušas gaisā, bet netika īstenotas.

«Mums vienkārši trāpījās daži zirgi un Forevers teica, ka varētu tos nopirkt, ja tie tiks noformēti kā liellopu gaļa. Pēc uzņēmuma lūguma tas arī tika izdarīts. Heinors līdz tam principā nekad nepieņēma zirga gaļu un nav to darījis arī turpmāk. Vienkārši ar tiem sešiem zirgiem tagad trāpījām uz šo skandālu,» sacīja lopkautuves SIA Heinors īpašnieks Edgars Turcis.

Viņš arī piebilda, ka uzņēmums jau saņēmis PVD sastādīto administratīvo protokolu, taču soda apmērs vēl nav noteikts. Par to tikšot lemts nākamnedēļ, piebilda Turcis.

Tā kā gaļas pārstrādes uzņēmumi dažādu apsvērumu dēļ nevēlas pieņemt zirga gaļu no kautuvēm, šī gaļa vienkārši tiek noformēta kā liellopu gaļa un tā ir Latvijā vispārpieņemta prakse, atzina lopkautuves SIA Viļumene vadītāja un sertificēta vetārste Maija Vidomska.

«Gaļas cehs grib saņemt govs gaļu un to govs gaļu arī saņem. Patiesība ir tāda, ka lopkautuvēs nonāk veci zirgi, kas vairs nav derīgi darbam, piemēram, ar lauztām kājām. Savā ziņā tā ir zināma žēlsirdība pret dzīvnieku, jo neviens zemnieks arī ar vetārsta palīdzību nespēs tādu zirgu izārstēt. Visā Eiropā to dara, arī Latvijā padomju laikos masveidā nāca iekšā zirga gaļa no Latīņamerikas un tas īpaši netika afišēts. Apzināmies, ka tā ir zināma patērētāju maldināšana, tomēr dzīve ir dzīve,» sacīja kautuves vadītāja, norādot, ka gada laikā Viļumenē tiek nokauti astoņi zirgi.

Zirgu stallis Zirgzandales Mārupē darbojas jau 15 gadus un no vietas, kur sākotnēji tika piedāvātas vien izjādes brīvā dabā, tas izveidojies par vietu, kur cilvēkiem sastapties ar zirgiem un pašiem ar sevi. Pēdējos gados Zirgzandales kļuvušas par atpūtas vietu iekoptā dabiskā ainavā un dizainiski iekārtotās telpās. Un zirgus šeit var ielūgt kā pasākuma viesus.

«Mārupes ainava nav Dieva izdomas bagātākā, to dažkārt dēvē par burkānu laukiem - klaja, bez reljefa un lieliem kokiem, bet man bijusi tā laime te atrast skaistu nostūrīti meža ielokā,» tā biznesa portālam db.lv stāsta Zirgzandaļu īpašniece Sandra Zaiceva.

«Redzot, ka pie zirgiem atbraukušajiem cilvēkiem patīk te aizkavēties, pasēdēt, paklausīties vardes dīķī, sapratu, ka ar šo skaisto vietu jādalās. Tā ir tikai astoņus kilometrus no Rīgas robežas, bet sajūta ir kā dziļos laukos, kā pie vecmāmiņas, kuras daudziem bērniem laukos vairs nemaz nedzīvo. Turklāt te ainavu izdaiļo zirgi. Līdzīgi kā pie jūras var sēdēt un stundām skatīties viļņos, tā šeit nomierina zirgu vērošana. Lai atveldzētu dvēseli, nav noteikti jākāpj zirgam mugurā. Šim dzīvniekam ir ļoti spēcīgs biolauks, to var sajust pa gabalu, tas atbrīvo cilvēku no stresa un attīra no emocionāliem sārņiem,» stāsta Sandra.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR ir saņēmis testēšanas pārskatus, kas apliecina, ka visos 10 PVD ņemtajos SIA Forevers ražotās produkcijas un izejvielu paraugos ir konstatēta zirgu gaļa. Paraugi izmeklēti akreditētā Eurofins/GfA laboratorijā Vācijā.

Kā jau informējām iepriekš, veicot pārbaudi gaļas pārstrādes uzņēmumā Forevers, kuram SIA AIBI kautuve piegādājusi zirgu gaļu, pavadzīmēs norādot, ka tā ir liellopu gaļa, PVD paņēma produktu paraugus un nosūtīja laboratoriskai izmeklēšanai, lai noteiktu, vai tie satur zirgu gaļu. SIA Forevers ražoto produktu marķējumā zirgu gaļa kā sastāvdaļa nav minēta.

Zirgu gaļa konstatēta sekojošos SIA Forevers ražotos produktos:

Doktordesa Ekstra (realizācijas datums 27.02.2013.)

Doktordesa (realizācijas datums 18.04.2013.)

Kupāti (realizācijas datums 25.02.2013.)

Trijos no 36 laboratoriski pārbaudītajiem paraugiem konstatēts zirgu DNS, bet pārējos 33 paraugos zirgu DNS nav konstatēts.

Par to liecina no laboratorijas Lielbritānijā Genon Laboratories LTD saņemtās atbildes. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informē, ka zirgu DNS nav konstatēts 33 izmeklētajos paraugos, tostarp piecos Latvijas ražotāja Kuršu zeme produktu paraugos, vienā ražotāja Rēzeknes gaļas kombināts paraugā un vienā S.V.M. Baltika paraugā.

PVD neatklāj tos ražotājus, kuru paraugos atklāts zirgu DNS. Saskaņā ar Eiropas Komisijas rekomendācijām, ja zirgu gaļa produktā pārsniedz 1 %, Eiropas Savienības dalībvalstu uzraudzības dienestiem par konstatēto ir jāziņo EK Ātrās brīdināšanas sistēmā, kā arī jāveic korektīvie pasākumi – jāuzdod produktus izņemt no tirdzniecības un pārmarķēt, marķējumā norādot, ka produkta sastāvā ir arī zirgu gaļa. PVD vēl nav saņēmis informāciju no Lielbritānijas par zirgu gaļas daudzumu produktos, kuros konstatēts zirgu DNS. Padziļinātās analīzes rezultāti gaidāmi nākamās nedēļas vidū.

Četros no 41 liellopu gaļu saturošu produktu parauga, kas izmeklēti Genon laboratorijā Lielbritānijā, konstatēta zirgu gaļa.

Laboratoriski konstatēts, ka Lietuvas uzņēmuma Grimeda ražotās auksti kūpinātās desas Exclusive sastāvā ir 9 % zirgu gaļas, Igaunijas uzņēmuma AS Nõo Lihatööstus, kas Latvijā zināma ar preču zīmi Latvijā Noo Cepeškungs, ražotās pilndūmu desas Parmezāna sastāvā ir 10 % zirgu gaļas, Latvijas uzņēmuma Kuršu zeme ražotā konserva Sautēta liellopu gaļa sastāvā konstatēti 15,6 % zirgu gaļas, bet uzņēmuma Forevers ražoto kupātu sastāvā - 4 % zirgu gaļas.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir uzdevis atsaukt no tirdzniecības AS Nõo Lihatööstus (Noo Cepeškungs) ražoto pilndūmu desas Parmezāna partiju, kurā konstatēta zirgu gaļas klātbūtne. SIA Kuršu zeme un SIA Forevers produkti, kuros konstatēta zirgu gaļa, tirdzniecībā nav pieejami, jo to izplatīšana jau ir apturēta pašos uzņēmumos. Arī Lietuvas uzņēmuma Grimeda desas Exclusive partija, kurā konstatēta zirgu gaļa, tirdzniecībā nav pieejama. Par konstatēto Pārtikas un veterinārais dienests ziņos Eiropas Komisijas Ātrās brīdināšanas sistēmā un kaimiņvalstu uzraudzības dienestiem.

Lai klientiem atvieglotu sūtījumu atmuitošanas un saņemšanas procesu, kas būtiski mainīsies no 2021.gada 1.jūlija, kā arī padarītu to ērtāku un ātrāku, Latvijas Pasts radījis jaunu digitālu risinājumu – lietotni atmuito.pasts.lv, informē uzņēmums.

Tā dažos soļos ļaus izvēlēties atmuitošanas veidu un ar Latvijas Pasta starpniecību vienkārši atmuitot no trešajām valstīm saņemtos sūtījumus, kas saskaņā ar izmaiņām Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos turpmāk būs jādeklarē muitā un kam bez izņēmuma tiks piemērots pievienotās vērtības nodoklis.

Jau ziņots, ka ar 1.jūliju jaunā nodokļu piemērošanas sistēma pasta sūtījumiem no trešajām valstīm attieksies uz pasta nozari visā ES, tostarp uz pilnīgi visiem pasta komersantiem Latvijā un to klientiem. Tādējādi izmaiņas skars faktiski katru Latvijas iedzīvotāju, kurš iepērkas trešo valstu interneta veikalos vai saņem sūtījumus no ārpus ES dzīvojošiem draugiem vai radiem.

«Relaksācija,» labākais, ko dod īpašums Liepājas Zirgu salā, nosauc liepājnieks Arvīds Kupčs. Zirgu sala ir Liepājas pašvaldības īpašums un sastāv no diviem zemes gabaliem. Puse salas tiek iznomāta laivu novietņu kooperatīvam Kaija ZS, par otra zemes gabala izmantošanu lēmums vēl jāpieņem, vēsta reģionālais portāls Rekurzeme.lv.

«Atbraucu katru dienu. Makšķerēju, kopju dārzu, atpūšos,» to, kā pavada laiku Zirgu salā, uzskaitījis A. Kupčs. Viņa ģimenei atpūtas sezona Zirgu salā sākas 1. maijā. Tad mastā tiek pacelts Latvijas karogs. Ziemas sezona sākas pēc 18. novembra svinībām, kad karogu nolaiž

Laivu novietņu kooperatīva Kaija ZS īpašnieki Zirgu salā uzcēluši vairāk nekā 200 laivu būdu. Ēku iekšpagalmi no garāmgājēju puses nav redzami. Tajos iedzīvotāji ierīkojuši sakņu dārziņus un atpūtas vietas, bet namiņu priekšpusē ir laivu piestātnes.

Pašvaldība kooperatīvam Kaija ZS ir iznomājusi aptuveni 11 hektārus zemes. Otrs zemes gabals ir 10 hektārus liels un par tā izmantošanu vēl jālemj, Rekurzeme.lv norādījis Liepājas Būvvaldes vadītāja vietnieks, galvenais teritorijas plānotājs Arvīds Vitāls.

SIA Forevers ražotās gaļas maizes sastāvā ir konstatēti 14 %, bet tējas desas sastāvā 3,2 % zirgu gaļas, liecina pēdējie no Genon laboratorijas Lielbritānijā saņemtie šī uzņēmuma ražotās produkcijas paraugu laboratorisko izmeklējumu rezultāti.

^{Papildināta ar 4. un 5. rindkopu.}

Tādējādi zirgu gaļa konstatēta kopumā trijos šī uzņēmuma ražotajos produktos – gaļas maizē, tējas desā un kupātos, kuru sastāvā konstatēti 4 % zirgu gaļas, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Vēl četru produktu paraugos ir apstiprināta zirgu DNS klātbūtne, taču zirgu gaļa tajos nepārsniedz 1 % robežu. Laboratorisko izmeklējumu rezultāti vēlreiz apstiprina PVD aizdomas par to, ka SIA Forevers ražošanā ir izmantojis zirgu gaļu, par ko liecina arī pavadzīmes, ar kurām uzņēmumam piegādāta zirgu gaļa.

Kā jau informēts iepriekš, pēc tam, kad PVD, veicot pārbaudes uzņēmumā Forevers, atklāja, ka kautuve AIBI tam piegādājusi zirgu gaļu, taču šī izejviela nav norādīta ne ražojumu receptēs, ne produktu marķējumā, PVD valsts uzraudzības ietvaros paņēma 10 uzņēmuma ražotās produkcijas paraugus un nosūtīja laboratoriskai izmeklēšanai. Laboratorijā Vācijā visos nosūtītajos produktu paraugos tika konstatēta zirgu DNS klātbūtne, taču tie tika nosūtīti padziļinātai analīzei uz Lielbritāniju. Par konstatēto Pārtikas un veterinārais dienests ziņos Eiropas Komisijai, un jau tuvākajā laikā tiks lemts par soda piemērošanu SIA Forevers.

Šajā nedēļas nogalē – 21.augustā - pēc renovācijas būs pieejama Straupes zirgu pasta stacija. Šis kultūrvēsturiskais ēku komplekss atrodas Straupes pagastā, lielceļa Inčukalns - Valmiera 30. kilometrā.

Šī ir vienīgā zirgu pasta stacija Latvijā, kura saglabājusies kā vienots ēku komplekss un savus pirmsākumus rod 18. gadsimta sākumā, kad caur Straupes pagastu veda starptautiskas nozīmes zirgu pasta ceļš Tērbata-Rīga. Straupes zirgu pasta stacijas komplekss tiek atjaunots par privātiem līdzekļiem.

Pirmo dzīvību atjaunotajā kompleksā ienesīs Straupes lauku labumu tirdziņš - tas pārcelsies uz Straupes zirgu pastu ar 21. augustu un būs atvērts katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā.

Ārpus tirdziņa norisēm ēku komplekss nākotnē tiks izmantots gan amatniecības, gan mākslas darbu izstādēm, koncertiem, semināriem un lekcijām un citiem publiskiem pasākumiem, kas nav pretrunā ar kultūras pieminekļa būtību. Uzņēmēji plāno tajā iekārtot arī zirgu pasta kompleksa vēstures ekspozīciju.

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Zirgu staļļa Dabas zirgi īpašniece Līga Broduža gatavojas sava biznesa renesansei.

Dabas zirgu sēta atrodas klusā mežmalā dziļi Plakanciema mežārēs Ķekavas novadā. Mežs. Pļavas. Upe. Klusums. Lauku mājas. Zirgu bars Pierīgai neraksturīgajā ainavā ierakstās lieliski. Īpatnības dēļ vēsturiski šo apkaimi sauc par Mežiniekim, bet mūsdienās teritorija apvieno divas apdzīvotas vietas – Plakanciemu un Mellupus. Daļa zemes, kur ganās zirgi, ir Līgas un Raimonda Brodužu saimniecība Mežauļi, bet pārējās zemes Līga nomā. Tā kā zirgiem ir jāēd bioloģiski daudzveidīgos zālājos, tiem jāganās dabiskās pļavās. Dabiskums un ekoloģisks dzīvesveids gan stallī, gan ģimenē ir Brodužu sakoptās sētas pievienotā vērtība.

Uzelpošana

Pašlaik stallis kā bizness piedzīvo otro elpu, stāsta Līga. Tā drīzāk ir nevis otrā elpa, bet uzelpošana, ļaujot gaisam dziļi piepildīt plaušas, pēc domas stalli slēgt. Stallī mītošo zirgu īpašnieki, kuri uzticējuši savus zirgus Līgai, jau bija atraduši jaunas mājvietas saviem dzīvniekiem, tomēr Līga izlēma staļļa darbību turpināt. Tāpēc iecere mesties muižas atjaunošanā Vidzemes pusē pagaidām atlikta malā. Līga vada arī Dabas zirgu biedrību, ar kuras palīdzību piedalās dažādos projektos. Dabas zirgu stallis iesaistījies arī projektā Proti un dari, kura mērķis ir attīstīt jauniešu prasmes un veicināt iesaisti izglītībā, apgūt arodu. Projekta mērķa grupa ir tie 15 līdz 29 gadus vecie jaunieši, kuri nemācās un nestrādā. «Tur ir ielu bērni, jaunieši no internātskolām, jaunieši ar īpašām vajadzībām. Doma ir tāda, ka uz stalli atbrauc šie jaunieši, reāli dara fizisku darbu – tīra stalli, šeptējas ar zirgiem. Šajā projektā nav neviena bērna, kas nebūtu īpašs kādā veidā, un varbūt kāds no viņiem paliks šeit strādāt,» stāsta Līga. Savukārt sadarbībā ar Ķekavas pašvaldības sociālo dienestu Līga Dabas zirgos cenšas izveidot deinstitucionalizācijas pakalpojumu – aicinot pie sevis visdažādākās sociālā riska grupas, šiem cilvēkiem dodot iespēju zirgu sētas vidē pavadīt veselu dienu. «Viņi varētu darboties lauku vidē, aprūpēt dārzu. Patiesībā nav nekādas nozīmes tam, kas te beigās varētu tikt saražots – svarīgs ir process. Vēlamies veidot permakultūras dārzu, nelielā apjomā bioloģiski audzēt dārzeņus un tirgot tiešās pirkšanas pulciņā Ķekavā,» par ieceri stāsta Līga. Tas saskanētu ar videi draudzīgu saimniekošanu, kas Dabas zirgos ir jau pašlaik. Liels mērķis ir uzbūvēt pulcēšanās ēku, ko Līga jau iedēvējusi par jātnieku māju – tā kļūtu par vietu, kur pavadīt laiku saimniecības viesiem, jo pašlaik visas aktivitātes notiek Līgas ģimenes mājā.

Atpūta un rehabilitācija zirga mugurā Latvijā ir gana populāra nodarbe, pēdējos gados attīstījies jāšanas sports, zirgs ir kļuvis par palīgu līderības prasmju apgūšanā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā zirgu audzēšana pamatā ir saistīta ar jāšanas sportu, kas, kā atzīst Latvijas Jātnieku federācijas prezidents Agris Blaus, valstī ir augstā līmenī. Šajās dienās uz Lasvegasu, kur notiks pasaules kausa fināls šķēršļu pārvarēšanā, kopā ar saviem zirgiem, dosies divi Latvijas sportisti.

Auto cenā

Latvijā jāšanas sports kļūst populārāks, konstatē A. Blaus. Pašlaik Latvijā ar jāšanas sportu gan profesionālā, gan amatieru līmenī nodarbojas vairāk nekā 800 sportistu, ir aptuveni 100 jāšanas skolas. Kopumā mūsu valstī ir aptuveni 12 tūkstoši zirgu, no kuriem divi tūkstoši ir sporta zirgi. Ļoti labs sporta zirgs Latvijā maksā aptuveni 30 līdz 50 tūkstošus eiro, bet citviet pasaulē ir sporta zirgi, kuru cena sasniedz pusmiljonu eiro. Viņš gan nepiekrīt stereotipam, ka jāšanas sports ir dārgs prieks, norādot, ka Latvijā ir ļoti plašas iespējas nodarboties ar to, turklāt labu zirgu varot iegādāties arī par 3 līdz 5 tūkstošiem eiro.

Zirgu gaļas izmantošana nav aizliegta, taču tam jābūt atspoguļotam marķējumā.

To, komentējot zirgu gaļas skandālu Eiropā, pauda Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) direktors Māris Balodis. Viņš arī stāstīja, ka Latvijā nokauto zirgu skaits nav liels, salīdzinot ar citām valstīm.

«Zirgu gaļas izmantošana nav aizliegta, to dara lielākā daļa Eiropas valstu, bet patērētājam ir tiesības zināt, ko viņš ēd,» teica M. Balodis. Šobrīd notiekot pastiprinātas kontroles gaļas nozares uzņēmumos. Atbilstoši EK norādījumiem PVD jāveic 50 DNS analīzes saistībā ar šo skandālu. Tā kā PVD līdzekļi ir ierobežoti, dienests lūdzis piešķirt papildu finansējumu šo analīžu veikšanas nodrošināšanai. Saskaņā ar CSP datiem, pērn no Ungārijas Latvijā ievestas 18,7 t zirga gaļas 31 tūkstoša Ls vērtībā, bet no Lietuvas - 27 kg par 379 Ls. No Latvijas zirga gaļa pērn nav eksportēta.

Dziedniece Kate Ansone jau daudzus gadus individuāli strādā ar cilvēkiem un zirgiem, kā arī vada savu izveidoto sporta klubu un biedrību Sport De Lux.

Sport De Lux piedāvā jāšanas apmācības, zirgu un jātnieku sagatavošanu sportam, zirgu piemeklēšanu klientiem, transporta pakalpojumus, pasākumu un sacensību rīkošanu, fizioterapiju cilvēkiem un zirgiem, mentālos treniņus, dziedniecības un aktīvā tūrisma pakalpojumus. K. Ansone ir starptautiski sertificēta dziedniece un daudzus gadus individuāli strādā ar cilvēkiem un zirgiem. «Darbības laikā dzīve mani ir savedusi kopā ar nozares speciālistiem. Adatu terapeite zirgiem Jasmīne Vaincīrla no Vācijas Latviju apmeklē gandrīz 15 gadus. Viņa strādā ar zirgu metabolisko sistēmu, izmantojot austrumu metodes un izpratni par enerģētiskajiem procesiem ķermenī. Jasmīne galvenokārt sabalansē enerģijas plūsmu meridiānos un ļauj ķermenim pašam ieņemt savu dabisko stāvokli. Stefija Vatsa no Lielbritānijas ir kiropraktiķe, dzīvnieku fizioterapeite un masiere. Stefija darbā ar zirgiem apvieno visas šīs metodes un strādā aptuveni stundu ar katru dzīvnieku, tiekot līdz dziļākajiem fiziskajiem līmeņiem. Darbā ar cilvēka fizisko ķermeni daudz esmu mācījusies no fizioterapeitiem Anitas Elksnes un Aigara Fadejeva,» stāstīja K. Ansone.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nolēmusi AS "Latvijas Pasts" uzlikt naudas sodu 9300 eiro apmērā par paaugstinātu tarifu piemērošanu pārrobežu pasta sūtījumiem, kas neatbilst SPRK apstiprinātiem universālā pasta (UP) pakalpojumu tarifiem.

No šā gada 30. marta līdz 17. aprīlim AS "Latvijas Pasts" piemērojusi lietotājiem paaugstinātus tarifus pārrobežu pasta sūtījumu piegādei uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV).

Lietotājiem, kuri sākot no 30. marta līdz 17. aprīlim ir veikuši pārrobežu pasta sūtījumus par paaugstinātu maksu, ir tiesības atgūt pārmaksāto summu. SPRK aicina lietotājus individuāli vērsties AS "Latvijas Pasts" ar lūgumu atlīdzināt radītos zaudējumus. Plašāk par kārtību, kādā atlīdzināma kompensācija meklējama AS "Latvijas Pasts" mājaslapā.

Neatkarīgi no ārkārtējās situācijas apstākļiem un ierobežojumiem, SPRK ieskatā, AS "Latvijas Pasts" rīcība bijusi neatbilstoša Pasta likuma regulējumam. Jaunu tarifu piemērošana ir iespējama vienīgi iesniedzot SPRK apstiprināšanai UP pakalpojumu tarifu projektu, kas no AS "Latvijas Pasts" puses netika veikts.

VAS «Latvijas Pasts» šogad uzsācis 64 jaunu kravas mikroautobusu izmantošanu. Līdz gada beigām plānota vēl 41 tehniski novecojuša mikroautobusa nomaiņa pret jauniem modeļiem, informē uzņēmumā.

«Latvijas Pasts» 2017. gada maijā sāka īstenot pirmo mikroautobusu nomaiņas posmu, kuru pakāpeniski plānots realizēt līdz šī gada beigām, kopumā nodrošinot visu autoparka mikroautobusu atjaunošanu.

«Līdz ar straujo e-komercijas sūtījumu attīstību arvien lielāka nozīme tiek piešķirta sūtījumu piegādes ātrumam. Visā pasaulē sūtījumu piegādes laiks turpina samazināties, tāpēc, sekojot līdz tirgus attīstībai, svarīgi nodrošināt atbilstošu uzņēmuma sniegto pakalpojumu ātrumu, ko veicina gan automobiļu vadītāju darba apstākļu uzlabošana, gan modernāks autoparks,» uzsver Mārcis Vilcāns, «Latvijas Pasta» valdes priekšsēdētājs.

Jaunie mikroautobusi izvēlēti publiska iepirkuma procedūrā, kas paredz četru gadu nomu, izmantojot operatīvā līzinga pakalpojumu. Nomas izmaksas visam periodam ir 1,5 miljoni eiro. Ar jaunajiem auto tiek nomainīti automobiļi, kas sūtījumu piegādei tika ekspluatēti jau kopš 2007. gada.

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka VAS Latvijas Pasts, ļaunprātīgi izmantojot dominējošo stāvokli tirgū, diskriminējusi sava meitasuzņēmuma SIA Mailmaster konkurentus.

VAS Latvijas Pasts piemērots naudas sods 12 tūkstošu eiro apmērā.

Uzņēmumi, kas savu klientu vārdā drukā un ievieto aploksnēs vairumā izsūtāmas vēstules, piemēram, rēķinus un dažādus paziņojumus, sadarbojas ar VAS Latvijas Pasts, kas nodrošina sūtījumu piegādi adresātiem. Lietas izpētes gaitā KP konstatēja, ka savam meitasuzņēmumam VAS Latvijas Pasts par šādu sūtījumu piegādi ir nodrošinājis ievērojami zemākus tarifus nekā citiem uzņēmumiem, tādējādi nodrošinot konkurences priekšrocības tieši SIA Mailmaster.

Tā Rēzeknes novada pašvaldības iepirkumā par 22 tūkstošu nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumu sagatavošanu un piegādi, piedāvājot zemāko cenu, uzvarēja SIA Mailmaster – tai VAS Latvijas Pasts nodrošināja par 89% zemāku tarifu par piegādi nekā citam pretendentam, SIA Drukātava.

Rumānijas varasiestādes, netālu no galvaspilsētas Bukarestes, atklājušas zirga gaļu, kas bija marķēta kā liellopu gaļa, vēsta Bloomberg. Savukārt Francijā pieauguši zirga gaļas tirdzniecības apjomi.

Rumānijas veterinārais dienests (ANSVSA) atklājis, ka zirga gaļa cēlusies no kādas kautuves valsts centrālajā reģionā. Varasiestādes slēgušas noliktavas, kur gaļa tika atklāta, un to visu izņēmušas. Gaļa bijusi paredzēta pārdošanai Rumānijā un nekāda sakara ar Eiropas zirgu gaļas skandālu tai neesot, uzsvēra Rumānijas varasiestādes.

Iepriekš kā zirgu gaļas, kura izrādījās daudzu liellopu gaļas pārtikas produktu sastāvā, lai gan uz marķējuma par to netika vēstīts, izcelsmes vieta tika nosaukta Rumānija, kas šo apgalvojumu kategoriski noliegusi. Rumānijas saistību ar zirgu gaļas skandālu noliegušas arī Eiropas Savienības (ES) institūcijas.

Dzirnavu ielā 46 pabeigta Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rīcībā esošā ēka, kas tiek dēvēta par Zirgu pastu. Ēkas rekonstrukcijā tika piesaistīts Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums, valsts budžeta līdzekļi un akadēmijas finansējums kopumā 1,4 milj. Ls apmērā.

Zirgu pasts būs LKA Teātra un audiovizuālās mākslas katedras Teātra studiju bāzes ēka, kurā pamatā mācīsies aktieru un režisoru kurss. Ēka dēvēta par Zirgu pastu, jo tieši pretī šai mājai pagalmā vēsturiski ir bijusi pasta māja, no kuras šobrīd saglabājusies ēka ar zirga galvām. Pastā visas piegādes notikušas ar zirgiem, līdz ar to vēsturiski nosaukums ir pārņēmis visu šo vietu – gan pagalmu, gan apkārtesošās ēkas.

Zirgu pasta atjaunošanā Eiropas Reģionālais attīstības fonds (ERAF) ieguldījis 1,001 milj. Ls, no valsts budžeta līdzekļiem nākuši 84,5 tūkst. Ls, savukārt pati akadēmija nodrošinājusi finansējumu 300 tūkst. Ls apmērā.

Valsts akciju sabiedrības Latvijas Pasts šā gada 20.janvārī ieceltā jaunā valde uzņēmuma rentablas darbības nodrošināšanai plāno reformas Latvijas Pasta procesu, personāla un resursu vadības jomā, kā arī jaunu pakalpojumu ieviešanu un attīstību.

Reformas ļaušot Latvijas Pastam efektīvi konkurēt brīvajā pasta pakalpojumu tirgū, kas Latvijas Republikā saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu sāks funkcionēt no 2013.gada 1.janvāra.

Būtiskākās izmaiņas procesu vadības jomā skars pakalpojumu sniegšanas struktūru, novēršot dublēšanos, lieku izmaksu veidošanos un attiecīgi – smagnējību lēmumu pieņemšanā un pakalpojumu sniegšanā klientiem. Lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti un paaugstinātu klientu servisu, šādas izmaiņas visvairāk nepieciešamas saistībā ar pasta pamatpakalpojumu sniegšanu: klientu apkalpošanu pasta nodaļās un pasta sūtījumu piegādēm.

VAS "Latvijas pasts" apsver ieiešanu kaimiņvalstu tirgos komercsūtījumu segmentā, kā arī kompānijas mērķis ir palielināt komercsūtījumu tirgus daļu Latvijā, intervijā sacīja "Latvijas pasta" jaunā vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.

Viņa uzsvēra, ka stratēģija izvērst darbību Baltijā "Latvijas pastam" ir tapusi vēl pirms viņas pievienošanās uzņēmumam. Pašlaik tiek vērtēts, vai "Latvijas pasts" kaimiņvalstīs sadarbosies ar kādu no turienes spēlētājiem vai ieies patstāvīgi. Ja "Latvijas pasts" ieies kā patstāvīgs spēlētājs, tiks dibināti arī meitasuzņēmumi kaimiņvalstīs.

"Viennozīmīgi "Latvijas pasta" pakomātiem būtu jābūt visā Baltijā," sacīja jaunā "Latvijas pasta" vadītāja.

Jautāta, vai "Latvijas pasts" jau nav nokavējis ar ieiešanu citu valstu tirgos, viņa atzina, ka īstākais mirklis būtu bijis pirms Covid-19, bet to neviens nevarēja paredzēt.

"Taču, ja skatāmies globāli uz e-komercijas attīstību, tad tas ir augošs segments, paradumi iepirkties internetā ar katru gadu kļūst arvien spēcīgāki un izaugsme noteikti turpināsies. Jautājums ir, kas ir svarīgāk klientam un ar ko būsim labāki par "Omniva" un pārējiem tirgus spēlētājiem. Tās ir lietas, pie kurām mums ir jāstrādā," sacīja Krauze-Čebotare.

Plašu rezonansi izraisījušajai ziņai, ka valsts a/s Latvijas pasts slēdz vai maina vairāk nekā 100 nodaļu visā Latvijā, sekojis uzņēmuma vadītājas Beātes Krauzes-Čebotares secinājums, ka "šobrīd "Latvijas pasta" finansiālā situācija ir ārkārtīgi smaga".

To Latvijas pasta vadītāja atzina otrdien intervijā Latvijas Radio. Viņa skaidroja, ka samazinās "Latvijas pasta" ieņēmumi, piemēram, ir apstājusies tranzīta plūsma, kas bija viens no lielajiem "Latvijas pasta" ieņēmumu gūšanas avotiem, tāpat ik gadu būtisks samazinājums ir universālajam pasta pakalpojumam, kas ietver vēstuļu sūtīšanu un preses abonēšanu. Tajā pašā laikā pieaug spiediens palielināt darbiniekiem atalgojumu.

Dienas Biznesa galvenais redaktors un izdevniecības līdzīpašnieks Gatis Madžiņš aizvadītajā nedēļā vērsa uzmanību, ka "pasta pakalpojums nav tikai paciņu un vēstuļu piegāde. Šis pakalpojums ietver arī abonēto preses izdevumu, iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, turklāt šajā jomā Latvijas pasts ir vienīgais šī pakalpojuma sniedzējs. Proti, ja tiešām raugāmies tikai no uzņēmējdarbības viedokļa, tad Latvijas pasts ir tirgus monopols. Šāda priekšrocība valsts uzņēmumam ir dota, lai pakalpojums tiktu nodrošināts.

(Pievienots Latvijas Pasta komentārs.)

Paraugoties uz 2012.gadā veikto Valsts kontroles (VK) revīziju, kuras laikā tika izvērtēta Satiksmes ministrijas darbība, pārvaldot VAS Latvijas Pasts, un VAS Latvijas Pasts darbības atbilstības normatīvo aktu prasībām un efektivitātes izvērtējumu un sniegtajiem ieteikumiem, jāsecina – problēmas ir tieši tās pašas, norāda VK.

Kopumā vērtējot, iekšējos normatīvos aktus uz papīra LP ir mēģinājis uzlikt, taču līdz to piemērošanai pēc būtības nav ticis. Formālā pieeja tagad ir vainagojusies ar 33 jauniem Valsts kontroles ieteikumiem. Informācija par būtiskākajiem ieteikumiem ir ierobežotas pieejamības – slepenība saistīta ar VK vērtējumu LP pārvaldītajai pasta norēķinu sistēmai, kas satur klientu informāciju, norāda VK.