Ražošana

Zivju konservu ražotājs Gamma-A apsver iespēju apvienoties ar kādu citu nozares uzņēmumu

LETA, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Zivju konservu ražotāja «Gamma-A» pieļauj iespēju apvienoties ar kādu citu zivju konservu ražošanas nozares uzņēmumu, lai gan pagaidām konkrēts lēmums par konsolidāciju nav pieņemts, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis.

Viņš teica, ka zivju konservu ražošanas nozari joprojām negatīvi ietekmē ierobežotās tirgus iespējas Krievijas embargo dēļ, taču pozitīvi vērtējams, ka nozare minētajos apstākļos ir saliedējusies, kopīgi pārspriež ekonomikas aspektus, tostarp nav izslēgtas plašāka vai šaurāka mēroga dažādu nozares uzņēmumu apvienošanās. Arī «Gamma-A» šāda veida pārrunu procesā ir iesaistījusies.

«Šāds variants ir pieļaujams. Jebkura veida apvienošanās nenoliedzami atrisina kaut kādas ekonomikas problēmas, samazina izdevumus un efektivizē. Zināmu pozitīvu ekonomisko efektu tas dod, tāpēc ir vērts par to domāt, un, ja var, realizēt,» pārdomās dalījās Lejietis, vienlaikus norādot, ka konkrēts lēmums par «Gamma-A» apvienošanas ar citu kompāniju vēl nav pieņemts.

Lejietis atzina, ka «Gamma-A» aktīvi strādā pie eksporta attīstības, kā arī piesaistīties jaunus tirgus, kuros gan pagaidām pārdošanas apmēri ir nelieli. Būtiskāku pienesumu dod esošie tirgi. «Šogad mūsu apgrozījums varētu būt par 15% lielāks nekā iepriekšējā gadā,» sacīja Lejietis, norādot, ka pienesumu devusi uzņēmuma produkcijas pārdošana ārvalstu tirgos.

Viņš gan atzina, ka kompānija arī šo gadu noslēgs ar zaudējumiem, kas lielā mērā ir saistīti arī pēdējos gados veiktajām investīcijām attīstībā - iegādātas tehnoloģiskās iekārtas, kas radīja amortizācijas atskaitījumus, negatīvi ietekmējot peļņas rādītājus. «Ja iekārtas netiek izmantotas efektīvi, loģiski, ka tā vai citādi zaudējumi ir neizbēgami,» viņš teica.

Jau ziņots, ka «Gamma-A» pagājušajā gadā strādāja ar 11,464 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi pieauga 1,7 reizes - līdz 4,561 miljoniem eiro.

«Gamma-A» dibināta 1995 gadā, pamatkapitāls ir 12,147 miljonu eiro. «Gamma-A» 100% daļas pieder SIA «Gamma Holdings A.O.I.».

LASI ARĪ:

Zivju pārstrādes uzņēmums Kolumbija Ltd slīkst problēmu jūrā

Kā top? Šprotes eļļā uzņēmumā Brīvais vilnis

FOTO: Latviešu kūpinātās zivis piejūras ciematos iecienījuši lietuvieši

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ar smagu darbu atkopušies no krīzes

Monta Glumane, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot pieprasījumam, zivju pārstrādātāji maina paradumus un pielāgojas klientu prasībām, kas kļuvušas tehniski sarežģītākas

SIA Gamma Holdings A.O.I. zivju pārstrādes uzņēmumi Līcis-93 un SIA Gamma-A pēdējā gada laikā uzlabojuši rādītājus. Gammai-A par 37% palielinājies apgrozījums un zaudējumi no 4,5 miljoniem eiro samazināti līdz 300 tūkstošiem eiro. Savukārt Līcim-93 apgrozījums kāpis par 31%, un zaudējumus uzņēmums samazinājis no pusmiljona eiro līdz 165 tūkstošiem eiro. Uzņēmumi plāno, ka arī šis gads noslēgsies ar pozitīviem rādītājiem, tomēr par kopējo situāciju nozarē grūti spriest. «Tas ir atkarīgs no katra uzņēmuma individuāli. Mums klājas normas robežās. Ir ļoti daudz darba. Mēs cenšamies veikt uzlabojumus, piemēram, tehniskā līmenī, lai mazāk varētu iesaistīt cilvēkus, tomēr ir procesi, kur to nevar,» komentē Līcis-93 ražošanas vadītāja Regīna Rūmniece. Viņasprāt, konkurence tirgū joprojām ir sīva, jo zivju pārstrādes uzņēmumi ir samazinājušies, daļa likvidēti. Pēc R.Rūmnieces domām, galvenais ir cilvēku resurss un produktu kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Gamma-A šprotes eļļā

Monta Glumane, 06.12.2019

"Līcis-93" ražošanas vadītāja Regīna Rūmniece. Tālāk galerijā skatāms ražošanas process uzņēmumā!

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA "Gamma Holdings A.O.I." zivju pārstrādes uzņēmuma "Līcis-93" ražotnē, lai redzētu, kā top šprotes eļļā.

Uzņēmums šprotes ražo dažādos iepakojumus un ar dažādām garšām. Produkcija tiek eksportēta uz 40 valstīm, bet Latvijā tiek patērēti mazāk kā 10% no kopējā gada apjoma. Uzņēmums vēlas kļūt par Nr.1 šprotu ražotāju pasaulē.

"Gamma Holdings A.O.I." zivju pārstrādes uzņēmumi "Līcis-93" un "Gamma-A" pēdējā gada laikā uzlabojuši rādītājus. Pērn "Gammai-A" par 37% palielinājies apgrozījums un zaudējumi no 4,5 miljoniem eiro samazināti līdz 300 tūkstošiem eiro. Savukārt "Līcim-93" apgrozījums kāpis par 31% un zaudējumus uzņēmums samazinājis no pusmiljona eiro līdz 165 tūkstošiem eiro. Uzņēmumi plāno, ka arī šis gads noslēgsies ar pozitīviem rādītājiem, tomēr par kopējo situāciju nozarē grūti spriest.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotājs «Gamma-A» plāno slēgt ražotni Rīgā, atstājot galvaspilsētā tikai loģistikas un distribūcijas centru, kā arī skārda taras ražošanu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis.

Tādā veidā uzņēmuma vienīgā zivju konservu ražotne atradīsies Kolkā. «Neapšaubāmi, šīs ražotnes attīstīšanā plānojam investēt arī līdzekļus, lai to padarītu daudz energoefektīvāku un ekonomiskāku. Darbinieku trūkums arī mūsu nozarē ir jūtams. Tāpēc darbinieku piesaiste būs viena no turpmākajām prioritātēm,» komentēja A.Lejietis.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs norādīja, ka zivrūpniecības nozarē pašlaik būtiskākais, kam pievērš uzmanību visi nozares uzņēmumi, ir darba efektivitātes paaugstināšana un izaicinājumi darba tirgū jeb darba spēka trūkums. «Diemžēl tieši tas ir galvenais izaicinājums nozarē, jo, ja nav cilvēku, kas strādā, tad arī uzņēmumiem ir jādomā par savas darbības optimizēšanu vai pārveidi. Bez darbiniekiem neviens bizness pastāvēt nevar.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotājs «Gamma-A» uzsācis produktu tirdzniecību «ALDI» veikalos Austrālijā, kā arī norit sarunas, lai drīzumā produktus tirgotu kādā ASV lielveikalu tīklā, informē uzņēmumā.

Kā biznesa portālam Db.lv pastāstīja «Gamma-A» pārstāvis Kaspars Cveiģelis, uzņēmuma mērķis ir apgādāt gardēžus visā pasaulē ar premium klases šprotu konservu produkciju. Šobrīd «Gamma-A» produkcija pieejama 39 valstīs.

Šobrīd norisinās sarunas, lai uzņēmums savu produktu varētu tirgot arī vienā no ASV lielveikalu tīkliem.

To, kādi apjomi šobrīd tiek pārdoti Austrālijā, uzņēmums neatklāj. Austrālijā uzņēmumam ir divi importētāji: Conga Foods ar privāto zīmolu Sole Mare un Clama ar privāto zīmolu Ocean Rise ar pozīcijām. Ocean Rise zīmola šprotes ir atrodamas ALDI veikalos visā Austrālijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Latviešu kūpinātās zivis piejūras ciematos iecienījuši lietuvieši

Laura Mazbērziņa, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras ciematos - Bigauņciemā, Lapmežciemā un Ragaciemā šī vasara bijusi darbīga, tomēr zivju tirgotāji akcentē, ka lietuviešu pircēji bijuši vairāk nekā latviešu.

Db.lv viesojās zivju pārstrādes uzņēmumā SIA «Mauriņi-S», kurā saimnieko Silu ģimene un kas atrodas Engures novada Lapmežciema pagasta Ragaciemā. Emīls Sils, SIA «Mauriņi-S» direktors pastāstīja, ka zvejniecības māksla ir nodota paaudžu paaudzēs. Šobrīd gan zvejniecība ir tikai hobijs.

Zivis tiek iepirktas no 10 dažādiem piegādātājiem - foreles tiek iepirktas no Somijas, laši no Norvēģijas, brekši no Igaunijas. Savukārt uzņēmuma piedāvājumā no vietējām zivīm ir kūpinātas reņģes, butes, karpas. «Mani priecē tas, ka klienti stāsta, ka mūsu zivju produkcija kā ciemakukulis tiek vests uz tuvākām un tālākām ārzemēm. Taču interesanti ir tas, ka arvien izteiktāk ir jūtams tas, ka pie mums vairāk brauc lietuvieši nekā latvieši,» saka E. Sils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Arnolds Babris stāsta, kāpēc kļuva par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem

Māris Ķirsons, 26.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalitatīvu zivju konservu ražošanā Latvijā ir gan iespējas, gan arī izaicinājumi, ko rada gan Latvijas valstī pieņemtie lēmumi, gan arī pasaules ģeopolitiskie notikumi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un tagad arī līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņš atzīst, ka zivju pārstrādē ir sava specifika, šogad pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem ļāvis audzēt ražošanas apjomus un līdz ar to arī samazināt zaudējumus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kļuvāt par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem?

Tas, ka par uzņēmuma īpašniekiem kļūst tā vadītāji (valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris un valdes loceklis, komercdirektors Māris Trankalis), nav nekas neparasts. Tādi precedenti Latvijā jau ir bijuši, un droši vien, ka tādi būs arī nākotnē. Jāatgādina, ka 2004. gadā bija grūts brīdis uzņēmumam, kas nestrādāja jau vairāk nekā sešus mēnešus. Tad a/s Brīvais vilnis akciju daļa nonāca baņķieru brāļu Belokoņu pārziņā. 2004. gada jūnijā es kļuvu par šī uzņēmuma vadītāju (M. Trankalis vadības komandai pievienojās 2007. gadā). Mums kopā izdevās reanimēt zivju konservu ražotni un saglabāt ražošanu, šodien – 14 gadus pēc šiem notikumiem – rūpnīca turpina strādāt, šobrīd mēnesī tiek saražoti 1,6 līdz 1,7 miljoni konservu kārbu dažādu zivju konservu, no kuriem, protams, lielākā daļa ir šprotes eļļā. Šogad brāļi Belokoņi izdarīja secinājumus, ka zivju konservu ražošana nav viņu biznesa profils, un nolēma fokusēties uz finanšu pakalpojumu jomu, un piedāvāja man un M. Trankalim iegādāties viņiem piederošās šī uzņēmuma akcijas. Rezultātā vairāk nekā 90% a/s Brīvais vilnis akciju nonāca manās un M. Trankaļa rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvas Rīgas arhitektūrā finālists tuvplānā – Aizkulises Čaka ielā

Zane Atlāce - Bistere, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2019, biznesa ziņu portāls Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot tai izvirzītos objektus - šoreiz ieskats daudzdzīvokļu ēkā Aizkulises Čaka ielā 134.

Žūrijas pārstāvja, arhitekta Jāņa Lejnieka ieskatā (biedrība Icomos Latvia) jau ēkas projekta nosaukums Aizkulises norāda uz tās fasādes oriģinalitāti. «Arhitekts atzīst, ka iedvesmu smēlies operas izrādē, un izmeklētā mozaīkas apdare tumši sarkanā gammā ir piešķīrusi objektam unikalitāti, ko pasūtītājs nav kavējies izmantot ēkas mārketingam. Noapaļoti un neregulāras formas stūri, kurus veido «salocītā» fasāde un lodžijas, kas gan padara sarežģītāku kāpņu telpas izgaismojumu, ir savdabīga bijušo izjūtu restaurācija, jo atgādina vienu no jūgendstila laikmeta Rīgas īres namu īpašībām – noslēpumainību jeb iracionalitāti. Iespējams, «Aizkulises» ir Alberta ielas Eizenšteina arhitektūras inkarnācija,» pieļauj J.Lejnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inficēšanās ar Covid-19 konstatēta zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Līcis-99" darbiniekiem, apstiprināja uzņēmuma direktors Kaspars Cveiģelis.

Covid-19 skartais cehs atrodas Kolkā.

Cveiģelis pastāstīja, ka pirmais ar Covid-19 saslimšanas gadījums reģistrēts pagājušajās brīvdienās. Pēc tam uzņēmums sazinājies ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), lai vienotos par turpmāko rīcību.

"Uzņēmumā strādā vairāk par 200 strādniekiem no Dundagas un Talsu novadiem, kuri uz darbu Kolkas cehā dodas ar autobusu. Ar SPKC vienojāmies, ka visiem darbiniekiem veiks siekalu testu. Vakar visi testi tika nogādāti laboratorijā un cilvēki individuāli saņem to rezultātus. SPKC uzņēmumu nav informējis par to, cik konkrēti mūsu darbinieku patlaban ir slimi," sacīja Cveiģelis.

Viņš skaidroja, ka jau vakar pieņemts lēmums šodien un rīt apturēt ražošanu. "Kad saņemsim konkrētas norādes par turpmāko rīcību no SPKC, lemsim kad un kā atsākt ražošanu," sacīja "Līcis-99" direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Tirdzniecības ministrija nolēmusi piemērot sankcijas vēl 12 Krievijas uzņēmumiem, kas Vašingtonas skatījumā darbojas pretēji Savienoto Valstu nacionālās drošības vai ārpolitikas interesēm.

ASV Tirdzniecības ministrija secinājusi, ka četri uzņēmumi - akciju sabiedrība Zinātniskās izpētes institūts «Vektor», atvērtā akciju sabiedrība Informāciju tehnoloģijas un sakaru sistēmas, uzņēmumi «GAMMA» un «Syrus Systems» - pieļāvuši un veicinājuši Krievijas hakeru aktivitātes.

Ministrija arī secinājusi, ka vēl divi uzņēmumi - «Divetechnoservices» un «Oceanos» - piegādājuši aprīkojumu un snieguši atbalstu Krievijas jūras spēkiem.

Piecām citām kompānijām - «AeroKompozit», Krievijas valsts izpētes centram ORPE, atvērtai akciju sabiedrībai «Aviadvigatel», atvērtai akciju sabiedrībai NPK-SPP un Voroņežas zinātniskās izpētes institūtam «Vega» - tiks piemērotas sankcijas par palīdzību Krievijas aviācijai ražošanas aktivitātēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Skandi Motors pērn strādājis ar 337 tūkstošu eiro zaudējumiem

Žanete Hāka, 11.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automašīnu «Mitsubishi», «Hyundai» un «Nissan» oficiālais pārstāvis Latvijā SIA «Skandi Motors» 2018. gadā palielinājis apgrozījumu par 2,3% salīdzinājumā ar 2017. gadu, taču atsevišķu negatīvu apstākļu dēļ strādājis ar zaudējumiem, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Skandi Motors» apgrozījums pērn sasniedza 40,539 miljonus eiro, bet uzņēmuma zaudējumi bija 337 tūkstoši eiro. «Negatīvais rezultāts nav uzskatāms par kādu būtisku tendenci uzņēmuma darbībā,» sacīts SIA «Skandi Motors» gada pārskatā.

Tajā atzīmēts, ka autotirgotājs 2018. gadā norakstījis būtiskus mārketinga izdevumus, lēnas aprites rezerves daļu krājumu, kā arī vairākas citas izdevumu pozīcijas. SIA «Skandi Motors» apgrozījums, lai arī pieaudzis, nav palielinājies tik strauji kā citus gadus, galvenokārt, dēļ izmaiņām pārstāvēto auto zīmolu modeļu gammā un arvien sīvākas konkurences gandrīz visos autotirgus segmentos.

SIA «Skandi Motors» apgrozījuma izmaiņas Infogram Uz 2019. gadu SIA «Skandi Motors» raugās pozitīvi. Autotirgotājs plāno nostiprināt esošās pozīcijas gan pārdošanas, gan pēcpārdošanas segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Cīnās ar dāvanu maisiņiem

Kristīne Stepiņa, 14.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dāvanu iesaiņošanas biznesu ietekmē iepirkšanās stila un vērtību maiņa, tāpēc šo pakalpojumu sniedzēji meklē dažādus risinājumus un paplašina produktu klāstu.

Attīstoties tirdzniecībai internetā, cilvēki retāk izmanto šo pakalpojumu veikalos un tirdzniecības centros. Gadu gaitā ir mainījusies cilvēku izpratne par vērtībām – vieni izvēlas dāvanu maisiņus, citi cenšas iepriecināt dāvanu saņēmēju ar pašu rokām veidotu iesaiņojumu, apejot šīs jomas meistarus. Tā kā pēdējā laikā vērojama tendence dāvināt naudu, kā arī teātra, koncerta vai dažādu izklaides pasākumu biļetes, šobrīd būtisks elements dāvanu saiņotāju portfelī ir t.s. tematiskās aploksnes.

Dāvanu saiņošanas uzņēmuma Raibs gar acīm vadītāja Lāsma Kraņevska atzīst, ka pēdējos gados pēc šī pakalpojuma pieprasījums ir mainījies, to ietekmējusi ikdienas steiga un ekonomija, kas liek izvēlēties dāvanu maisiņus un kastītes. «Visbiežāk mūsu pakalpojumus izvēlas, dodoties uz kādu īpašu pasākumu – kāzām, kristībām, apaļu jubileju vai arī tad, ja cilvēks ir iegādājies nestandarta izmēra dāvanu, kuru nevar ielikt ne dāvanu maisiņā, ne kastē,» viņa raksturo. Uzņēmums Raibs gar acīm darbojas jau 12 gadus, tam ir ir divi dāvanu iesaiņošanas veikali – grāmatu namā Valters un Rapa, kā arī modes un izklaides centrā Riga Plaza.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kā nopelnīt (vēl vairāk) ar Ziemassvētkiem un Jauno gadu

Jolanta Sēnele, speciāli DB, 21.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs pārsteidzošas idejas, kā nopelnīt (vēl vairāk) ar Ziemassvētkiem un Jauno gadu.

Jā, īsti grinčiskā garā, mēs nevis par to, kā, piemēram, būt vairāk kopā ar sev tuvajiem un nozīmīgajiem cilvēkiem šajā svētku posmā, bet gan par to, kādas svētku idejas varētu ienest papildu vērdiņu, jo, kā labi zināms, nerimtīgais patērētājs apgurst ar sev tuvajiem un nozīmīgajiem gana ātri, un tad viņam gribas pirkt un darīt, un rosīties, tāpēc svētku laiks ir vislabākais, lai pārbaudītu, vai uzņēmīgā ideja spēj iekārdināt arī nerimtīgo patērētāju. Un neba visām idejām ir jābūt tik sezonāla rakstura kā, piemēram, Salaveču biznesam. Lai gan pat to ar mazliet izdomas un apķērības var pārvērst biznesā, kam nav sezonas, kā to pierāda Sealed by Santa, neliels uzņēmums, kas sezonā izsūta «Santaklausa dāvanas», bet pēc tās omulīgais resnvēderis iemiesojas i’ Lieldienu zaķa un pat Zobu fejas «ādā». Taču tās idejas...?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgales zoodārzā iecerēts izbūvēt divas jaunas ēkas — Džungļu pasaules ekspozīcijai un Purvārija ekspozīcijai, kuras savstarpēji savienos laipa.

Plānots, ka projekta aptuvenās izmaksas būs 1,15 miljoni eiro, bet būvprojekta izstrādes līgumcena 15 849 eiro tai skaitā PVN.

Konkursā par tūrisma un dabas izziņas objektu izveidi un labiekārtojumu Latgales zoodārza teritorijā Daugavpilī no pieciem pretendentiem par labāko atzīts arhitektu biroju "Trīs arhitektūra" un "Sudraba arhitektūra" kopīgi izstrādātais mets ar nosaukumu "Purva laipa".

Arhitekti piedāvā izveidot purva laipu sistēmu ar vienu centrālo laipu, kas savienotu jau esošo zoodārza ēku kompleksu ar jaunajiem būvapjomiem — Džungļu māju, Purvāriju un autoru piedāvāto skatu torni. Laipa ne tikai vedīs apmeklētājus uz jaunajām ēkām, bet reizē palīdzēs ieraudzīt, iepazīt un izzināt purvu un tur mītošos augus un dzīvniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

FOTO: DB viesojas grafiskā dizaina aģentūras Brandbox birojā

Linda Zalāne, speciāli DB, 27.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grafiskā dizaina aģentūras Brandbox birojā industriālā dizaina elementi savijas ar VEF kvartāla ēkas vēsturiskajiem vaibstiem.

Brandbox VEF kvartāla biroja ēku kompleksā savu mājvietu izveidoja gandrīz pirms gada. Uzņēmums 15 pastāvēšanas gados nomājis telpas dažādās Rīgas vietās – sākot ar pavisam nelielu platību Pulkveža Brieža ielā tā pirmsākumos, pēc tam Raiņa bulvārī, bet Latvijas ekonomikas augšupejas gados Brandbox padzīvojis arī Vecrīgā, 200 m2 plašā birojā, kuru pēc tam nomainīja pret mājvietu Citadeles un Tērbatas ielā. «Pēdējā birojā, kurā bija 120 m2, mums kļuva par šauru, jo komandas sastāvs līdz ar izaugsmi palielinājās. Jaunā biroja telpas meklējām aptuveni gadu. Zinājām, ka nevēlamies tās centrā, kur nomas maksa ir adekvāta, bet neekonomiska. Esam dizaina studija un varam atļauties radošākas telpas, mums nav jāsēž reprezentablā vietā pilsētas centrā. Skatījāmies uz dažādiem variantiem, tostarp uz VEF kvartālu, kas vēl aizvien ir tikai savā atdzimšanas sākuma stadijā. Mūsu jaunā biroja platība ir 333 m2,» stāsta Brandbox dibinātājs, īpašnieks, radošais direktors Ēriks Šulcs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Latvijas ražotāji savu produkciju popularizē Berlīnes Zaļajā nedēļā

Žanete Hāka, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sāk īstenoties autogiganta Toyota stratēģiskais plāns, jo arī leģendārā Toyota Corolla jaunākie modeļi ir acīmredzami emocionālāki un «garšīgāki» nekā jebkad agrāk

No more boring cars... Tā skan Toyota Motor Corporation šā brīža vadītāja Akio Tojodas (Akio Toyodas) izvirzītais mērķis. Uzmundrinoši esošajiem un topošajiem klientiem, bet biedējoši konkurentiem. Pēc jaunākas paaudzes Toyota RAV 4 modeļa tagad arī Corollas jaunākie modeļi ļauj vaļu emocijām. Laikam jau Toyota C-HR panākumi Eiropas tirgū likuši mainīt stratēģisko virzienu arī pārējos segmentos. Vēl viena būtiska piebilde, ka, sākot ar 12. paaudzes Corolla, visas virsbūves versijas, tostarp piecdurvju hečbeks, ko pazinām ar nosaukumu Auris, turpmāk arī sauksies Corolla.

Pēc pārdošanas apjomiem jauno kompaktklases modeļu segmentā Toyota Corolla ir visvairāk pirktais modelis Baltijā, aiz sevis drošā attālumā atstājot gan šīs klases ciltstēvu VW Golf, gan KIA Ceed. Atšķirībā no abu kaimiņu tirgiem pie mums Corolla vēl jūtami zaudē VW Golf, tāpēc ar jaunākās paaudzes Corolla modeļiem ir plāns iekarot pirmo vietu arī Latvijā. Potenciāls, lai to izdarītu, ir. Trīs dažādas virsbūves versijas, proti, hečbeks, universāls un sedans izstiepj potenciālo Corolla pircēju auditoriju ļoti garā ierindā. Visas trīs virsbūves ir atšķirīgas pēc rakstura. Hečbeks ir jauneklīgākais no visiem. Ja vēl kopā ar 180 ZS jaudīgo hibrīdsistēmu, ko atbalsta divu litru benzīnmotors, tad jautrība un braukšanas prieks ir garantēts. Universāls jau ir krietni atbildīgāka personība. Mērķauditorija ir ģimenes, kā arī firmas un uzņēmumi, kas iepriekš bija uzticīgi Toyota Avensis, jo jaunais Corolla universālis varētu būt lieliska alternatīva. Kā zināms, Avensis no Toyota modeļu gammas ir izslēgts. Tā vietā jau šopavasar Latvijā ieradīsies jaunais Toyota Camry. Skaidrs, ka Camry būs dārgāks pirkums par Avensis, attiecīgi Corolla universāla vai sedana izpildījumā varētu automātiski kļūt par pilnvērtīgiem aizvietotājiem. Sedana izpildījuma Corolla ir visvairāk atšķirīgā versija no pārējām gan pēc izskata, gan pēc satura. Ņemot vērā, ka lielākie noieta tirgi būs Krievija un Turcija, atbilstoši arī sedana motora gamma ir veidota pēc lielāko tirgus vajadzībām. Uz papīra sedana potenciāls Baltijā izskatās visbālāk, taču laiks rādīs, kā tauta uzlūkos sedanu. Pēc cenu pozicionējuma: Corolla piecdurvju hečbeks būs pieejamākā virsbūve, proti, sākot no 16 490 eiro, bet par universālu nāksies noskaitīt par 1100 eiro vairāk. Abos gadījumos bāzes modeļa benzīnmotors būs jaunais 1,2 litru turbomotors, kas attīstīs 116 ZS lielu jaudu. Sedana modeļa pamatmotors būs labi zināmais 132 ZS jaudīgais 1,6 l benzīnmotors. Komplektā ar to sedana bāzes modeļa cena, sākot no 16 850 eiro. Skaidrs, ka lauvas tiesu no Corolla modeļiem veidos hibrīdversiju pārdošana. Tiek lēsts, ka kopumā Eiropā hibrīdmodeļu īpatsvars veidos 77% no kopējiem Corolla pārdošanas apjomiem, bet pie mums, Baltijā, šis skaitlis noteikti būs vēl lielāks. Hibrīdmodeļu cena, sākot no 21 750 eiro, kas tiek prasīta par hečbeka versiju. 22 790 eiro – par Touring Sports Hybrid, bet visdārgāk maksās Corolla sedana hibrīds, proti, sākot no 23 600 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

FOTO: DB viesojas apdrošināšanas sabiedrības Ergo birojā

Linda Zalāne, speciāli DB, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrības Ergo birojs iekārtots bez lieka šika un glamūra, bet praktiski un askētiski, ievērojot darba vietas ergonomiskos principus.

Uzņēmums SWH Biroju centrā mājo jau sešus gadus – sākotnēji apdzīvoja mazāku platību, bet gadu gaitā kolektīvs jau izaudzis līdz 200 darbinieku, kuru darba vietas izvietotas trīs stāvos, klientu apkalpošanas centrā, kura gan drīzumā vairs nebūs, jo uzņēmums pakāpeniski pāriet uz digitālām iespējām, tostarp klientu apkalpošanā. Kopumā Latvijā Ergo strādā 250 cilvēku.

Draudzīgi sadzīvo

Ergo izvēlējies daļēji atvērtā tipa biroja iekārtojumu un vairākos kabinetos līdzās strādā viena departamenta darbinieki. Biroja plānojums izveidots tā, ka pa vidu ir nišas, kurās ir gan virtuvītes, gan tehniskās telpas ar dokumentu skapjiem vai biroja tehniku. Kabineti izkārtoti plašajai telpai pa malām, līdz ar to no abām pusēm var piekļūt koplietošanas telpām. Kabineti nav pārlieku plaši, ir kompakti, nodrošinot ar visu nepieciešamo. Ar norobežojošiem paneļiem panākts, ka katram darba vietā tiek radīta privātuma sajūta. «Mūsu birojs ir vienkāršs un funkcionāls, tajā valda askētisks stils. Tas nav aprīkots ar jaunākajām interaktīvām lietām, bet kvalitatīvam darbam viss ir nodrošināts. Diezgan draudzīgi jādzīvo kopā, jo telpas nav pārlieku plašas, bet visiem vietas pietiek. Nākotnē ceram paplašināt biroju šīs pašas ēkas ietvaros, jo pašlaik biroja centrā tiek pārbūvēts viens spārns. Biroja vietas un apjoma izvēle ir apzināta, jo mēs kā apdrošinātāji cenšamies būt efektīvi un netērēt pārlieku daudz uz administratīvām lietām. Turklāt, atrodoties pilsētas centra nomalē, liels pluss ir autostāvvietu esamība, darbinieki par simbolisku samaksu var novietot savus spēkratus pavisam tuvu birojam,» stāsta Ergo komunikācijas vadītāja Agnese Grīnberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Rīgas Zolitūdes ģimnāzijai top laboratoriju korpuss

Zane Atlāce - Bistere, 05.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virs Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas laboratoriju korpusa jaunbūves pacelts spāru vainags, kas apliecina, ka būves apjomīgākie darbi ir pabeigti un 1. septembrī skolai būs jaunas laboratorijas eksakto mācību nodrošināšanai.

Skolas direktore Svetlana Semenko norādīja, ka ģimnāzija jau vairāk nekā desmit gadus piedalās Eiropas struktūrfondu projektā un VISC projektā dabaszinātnēs un matemātikā.

Pagājušā gada rudenī tika uzsākta Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas laboratoriju korpusa jaunbūves būvniecība, kuru pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma īsteno būvkompānija "VELVE". Projekta īstenošanai ir piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums. Pērn pavasarī RD piekrita ņemt 12,03 miljonu eiro aizņēmumu Rīgas Klasiskās un Zolitūdes ģimnāzijas piebūvju celtniecībai. Kopējās projektu izmaksas ir 15,27 miljoni eiro, no kuriem 3,59 miljoni ir ERAF finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mana pieredze: Celt pašapziņu ar apakšveļu

Monta Glumane, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apakšveļas zīmols Flash You and me piecos gados kļuvis par stabili augošu biznesu, iekarojis Parīzi un plāno apakšveļā ietērpt arī sievietes Ņujorkā.

«Šajā nozarē ir viegli sākt individuālā dizaina veļas biznesu, bet noturēt uzmanību ir diezgan grūti. Tie uzņēmēji, kuri bija mani elki, kad sāku biznesu, šobrīd jau ir beiguši savu darbību. Pašmācības ceļā nodibinājām uzņēmumu, attīstījām šūšanu, pārdošanu. Pirmie trīs gadi bija maldīšanās un bakstīšanās, un tikai pēdējos divus gadus var teikt, ka šis ir bizness,» stāsta zīmola Flash You and me dizainere Līva Šteina.

Viņa pauž, ka Latvijā nevienam nav pieredzes veļas dizaina izstrādē, arvien viss tiek balstīts uz padomju laika zināšanām. Dizainerei aizvien ir nesaprotami, kā te var būt tik daudz veļas ražotāju, bet nav nevienas izglītības iestādes, kurā iegūt specializēto izglītību. Viņa pati ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. «Pirku biksītes un ārdīju ārā. Lai arī viss ir nācis pašmācības ceļā, tāpat konstruēšanas un šūšanas pamatus, proporciju ievērošanu un sajušanu iedeva akadēmijas izglītība. 4. kursā manu vīru notrieca mašīna, viņš bija komā, un es taisīju kolekciju par to, kā atspoguļojas iekšējās rētas, kā cilvēks, kurš ir iekšēji cietis, izskatās ārēji. Kolekcija bija ar saitēm, lentēm. Tā doma bija, ka tu sasien sevi ar apģērbu, lai neredz to, kas notiek iekšā, un tā arī aizsākās apakšveļas radīšana ar lentēm,» atceras L. Šteina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Veiksmīga biznesa receptes, kas nepievīla pat ekonomiskās recesijas laikā

Māris Ķirsons, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksimāli plašs kvalitatīvas produkcijas sortiments savienojumā ar spēju ātri reaģēt gan uz lielu, gan mazu pasūtījumu izpildi ļauj SIA MebTex sekmīgi strādāt gan Latvijas, gan ārvalstu noieta tirgos

«Individuāla pieeja ikkatram klientam neatkarīgi no tā, vai tā ir fiziska vai juridiska persona, vai tas ir viens mazs vai liels pasūtījums,» veiksmes recepti atklāj SIA MebTex īpašnieks Mārtiņš Vilde. Viņš norāda, ka minētā recepte ne reizi nav pievīlusi, arī ekonomiskās recesijas laikā, kurā, tāpat kā visiem pārējiem, nācies «griezt» izdevumus.

Kvalitatīvs produkts ar augstu pievienoto vērtību nevar būt lēts.

Kā vēl vienu veiksmes recepti M. Vilde min faktu, ka mazajā kolektīvā nav lielu izmaiņu un ir pat tādi cilvēki, kuri kopā ar viņu strādā kopš SIA MebTex izveides. Arī pats M. Vilde, kurš ir gan uzņēmuma vadītājs, gan īpašnieks, strādā kopā ar saviem padotajiem gan pasūtījumu izpildē, gan arī to montāžā. Mazs kolektīvs būtībā ir tāda kā ģimene. Bez tam uzņēmums iekārtu iegādē ir izmantojis savus līdzekļus un izticis bez banku kredītiem, kā arī ES struktūrfondu projektu atbalsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielā krīze pāri

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 28.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiem, kas asiņainajā izdzīvošanas cīņā izturējuši un strādā, ir labas nākotnes perspektīvas.

Tā par situāciju zivju pārstrādē saka Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits. Visgrūtākais posms pēc Krievijas embargo ir garām, un uzņēmēji atraduši jaunus noieta tirgus.

Liepājā zivju pārstrādes un konservēšanas nozarē darbojas seši uzņēmumi – Kolumbija, Baltā zivīte, Vido, Roņu 6, Silverfish un PK Invest, informē pašvaldībā. 2017. gadā šo uzņēmumu neto apgrozījums bija 5,7 miljoni eiro, bet prognozes liecina, ka pērn tas samazinājies.

«Esam runājuši ar uzņēmējiem, kritums ir saistībā ar Kolumbija Ltd un ar to saistīto uzņēmumu Baltā zivīte un Roņu 6 apgrozījuma samazināšanos,» skaidro Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Rūpniecībai vīruss gan traucē, gan palīdz

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bija ārkārtīgi viegli uzminēt, ka statistiķi ziņos par rūpnieciskās ražošanas samazināšanos aprīlī. Tā notika, taču rezultāts ir nedaudz labāks par gaidīto.

Ir nozares, kas ir smagi cietušas. Pēc tam, kad martā jaunu auto pārdošana vairākās Eiropas valstīs gandrīz apstājās, ir loģisks arī auto daļu ražošanas kritums vairāk nekā uz pusi. Taču ir nozares, kas ir izrādījušās ieguvējas ar pandēmiju acīmredzami saistītu iemeslu dēļ.

Ķīmiskajai rūpniecībai, kurā ievērojama daļa ir spirta un mazgāšanas līdzekļu ražošana, šī ir brīnišķīga krīze - aprīlī ražošana auga par 27,5% (šeit un tālāk norādītas izmaiņas gada griezumā). Elektrisko iekārtu ražotājiem (+10%) palīdz līdzšinējās īpaši straujās attīstības inerce, gan produktu specializācija, kas ir saistīta ar publiskajiem pasūtījumiem (ielu apgaismojums, elektriskā transporta iekārtas, energoefektivitātes risinājumi). Diezgan labs rezultāts (-2,5%) ir C28 nozarē jeb "citas iekārtas", kur ir gan ražošanas iekārtas, gan citi produkti. Arī šīs nozares portfelī ir vairāki anticikliski produkti. Piemēram, "Caljan" ražo konveijerus, kurus plaši izmanto "Amazon" un līdzīgi uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaņepju audzēšana un pārstrāde Latvijā un pasaulē uzņem apgriezienus.

Lai no mājražotāja kļūtu par ražotāju, SIA Lapka Hemp īpašnieks Arturs Lapka šogad iestājies Kuldīgas biznesa inkubatorā. Viņš izgatavo kaņepju tēju pēc tehnoloģijas, kādu neviens cits Latvijā pagaidām neizmanto. Pašreizējie normatīvi to neaizliedz, taču līdz galam arī neatļauj. Lai tādi uzņēmēji kā Arturs varētu darboties bez bažām, patlaban Latvijas Industriālo kaņepju asociācija un Zemkopības ministrija (ZM) virza izmaiņas normatīvajos aktos.

Mājas vietā tēja

Pirmā interese par kaņepju audzēšanu A. Lapkam parādījās pirms daudziem gadiem, kad internetā uzzināja par iespējām no šī auga daļām būvēt māju. Informācija vēstīja, ka vajadzīgi vien divi hektāri, lai pietiktu celtniecības materiālu. Šķita: tas taču ir brīnišķīgi – trijos mēnešos izaudzēt sev māju. Tomēr dzīvē izrādījās, ka viss nav tik vienkārši. Ideja par ēkas būvniecību pavisam nav atmesta, taču sāka izmantot izaudzētās sēkliņas. Tās lietoja pārtikā, deva draugiem makšķerniekiem zivju ēsmai un domāja, ko iepriekš nebijušu no tām varētu izgatavot.

Komentāri

Pievienot komentāru