Jaunākais izdevums

Par lēmumu noraidīt ierosinājumu mainīt Krimināllikumu, lai mazinātu nosacītu sodu piemērošanu naudas atmazgāšanas lietās, Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa 18. jūnija rītā strostēja Saeimas Juridiskās komisijas deputātus.

Krimināllikuma 55. panta grozījumu pieteikusi Iekšlietu ministrija, tomēr to patiesais iemesls ir Moneyval ziņojums, kurā teikts, ka Latvijā par naudas atmazgāšanu bieži tiesā nosacīti. Tieši šī iemesla dēļ bija rosināts samazināt nosacītā soda slieksni no 5 gadiem uz 3 gadiem. Līdzīgas normas jau iestrādātas citā likumprojektā, kas uz Saeimas plenārsēdēm ceļo parastā, nevis steidzamības kārtībā. Juridiskās komisijas vadītāja Juta Strīķe un Krimināltiesību apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins jau iepriekš nolēma, ka šo jautājumu izņems no steidzamības likumprojekta, tomēr 18. jūnija Juridiskās komisijas sēdē dabūja noklausīties Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) vadītājas Ilzes Znotiņas pārmetumus par savu lietu virzības sapratni.

Ir cits likums

«Savulaik mēs saņēmām no Kontroles dienesta ierosinājumu aizliegt nosacītas notiesāšanas piemērojumu gadījumos, ja persona nodarbojas ar naudas atmazgāšanu. Mums ir cits likumprojekts, kur norma ir un likumprojekts top. Tas tiks iesniegts,» klātesošajiem komisijā sacīja A. Judins.

«Faktiski mēs saprotam, ka šie grozījumi ir komplicēti un saistīti, tādēļ nolēmām normu likumprojektā, kas virzās steidzamības kārtībā, neiekļaut,» pašreizējo lēmumu pamatoja J. Strīķe.

Arī Saeimas Juridiskais birojs norādīja uz to, ka likumprojektā trūkst anotācijas un grozījumi saistīti ar plašu praksi, tādēļ būtu nepieciešamas plašākas debates, lai likuma grozījumi būtu izsvērti un pamatoti.

J. Strīķe arī norādīja, ka, virzot likumprojektu steidzamības kārtībā, saredz riskus, un norādīja uz to, ka nevis Kontroles dienests, bet tieši Juridiskā komisija un tās deputāti konkrētajā gadījumā ir atbildīgi par tālāko notikumu gaitu.

Pēdējā diena jūlijā

«Es laikam biju nonākusi maldīgā pārliecībā, ka deputāti ir sapratuši, par ko mēs runājam! Šis likumprojekts būtu nepieciešams un būtu atbalstāms steidzamības kārtā, un būtu atbalstāma konkrētās normas pieņemšana pat ar satversmības riskiem. Es piekrītu par dažiem iebildumiem, tomēr kopš pēdējās reizes, kad šeit biju, lai prezentētu Kontroles dienesta priekšlikumu un aizstāvētu viedokli, ka nepieciešams šādu 55. panta grozījumu izdarīt, ir kaut kur pazudusi tā norāde, ka par šo pantu ir Moneyval rekomendācija. Ļoti žēl, ka mēs neprotam iztulkot Moneyval rekomendācijas tā, kā tas būtu tulkojams,» Juridiskās komisijas deputātus strostēja Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Visu rakstu lasiet 19. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank prezidente: Mums nav pietiekamas informācijas apsūdzību komentēšanai

LETA--BNS, 21.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Swedbank» rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai komentētu Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušās šai bankai adresētās apsūdzības naudas atmazgāšanā, trešdien paziņojusi bankas prezidente Birgite Bonnesena.

Kā norāda banka, tā pildījusi visas prasības, kas noteiktas, lai novērstu naudas atmazgāšanu.

«Mums nekas nav zināms par šiem 50 klientiem un arī par pieminēto summu - 40 miljardiem Zviedrijas kronu (3,8 miljardiem eiro),» telefonkonferencē izteikusies Bonnesena, piebilstot, ka televīzija nav dalījusies ar banku informācijā, uz kuru balstītas apsūdzības, taču «Swedbank» ir ieinteresēta jebkādā informācijā, kas bankai palīdzētu labāk atpazīt aizdomīgus darījumus.

«Swedbank» prezidente norādījusi, ka naudas atmazgāšana ir lielākā problēma, ar ko saskaras visas bankas visās pasaules valstīs, taču konkrētais «Swedbank» risks šai ziņā ir zemāks, ņemot vērā bankas izraudzīto darbības modeli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas valsti

Jeļena Buraja, AS Rietumu Banka valdes priekšsēdētāja, 19.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptoindustrija un naudas atmazgāšanas novēršanas tehnoloģijas

Polina Brotjē, Binance pārstāve Latvijā, 30.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no visplašāk sastopamajiem pārpratumiem, runājot par kriptovalūtām, ir maldīgais uzskats, ka tās tiek plaši izmantotas dažādām noziedzīgām darbībām un naudas atmazgāšanai. Cilvēki, kas saprot blokķēdes un kriptovalūtu tehnoloģijas, zina, ka kripto ir neērts un ļoti nepiemērots līdzeklis naudas atmazgāšanai.

Pirmkārt, Zini savu klientu jeb KYC procedūras kripto nozarē ir tik stingras, ka krāpniekiem daudz vienkāršāk varētu būt izmantot viltotus identifikācijas dokumentus bankas konta atvēršanai.

Otrkārt, nav iespējams pārvietot lielus kriptovalūtu apjomus, lai to nepamanītu. Treškārt, kriptovalūtu darījumi ir pilnībā izsekojami. Pat lielākā daļa tā saukto “privātuma monētu” ir daudz pārskatāmākas un vieglāk izsekojamas nekā tradicionālā nauda.

Patieso situāciju vislabāk raksturo reālie fakti un skaitļi. 2021. gadā no visiem kriptovalūtu darījumiem tikai 0,15 % bija iespējams sasaistīt ar kāda veida nelikumīgām darbībām1. Tajā pašā laikā 2 %–5 % skaidras naudas darījumiem jeb līdz pat 2 triljoniem tradicionālās fiat, izteikti ASV dolāros, bija saistāmi ar nelikumīgām darbībām2.Izsekot skaidras naudas darījumus ir praktiski neiespējami. Savukārt blokķēdes tehnoloģija praksē ir sevi pierādījusi kā viens no efektīvākajiem tiesībaizsardzības iestāžu instrumentiem finanšu plūsmas pārvaldībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma darījumu krēslas zona – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija

Paulis Iļjenkovs, Finanšu izlūkošanas dienesta Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs, 04.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēdz teikt: mans nams – mana stiprā pils, bet ne vienmēr tas ir neieņemams cietoksnis, un bieži vien pats īpašnieks labprātīgi atver vārtus cilvēkiem ar netīriem nodomiem. 2021. gadā ar tiesas spriedumu par noziedzīgi iegūtiem ir atzīti 32 nekustamie īpašumi.

Seši no tiem atgriezti cietušajiem, 26 – konfiscēti par labu valstij. Tā kā Latvijas likumdošana paredz, ka katrs var brīvi izvēlēties, kādā formātā un veidā sagatavot darījuma dokumentus nekustamo īpašumu darījumiem, faktiski Latvijā ir iespējams iegādāties nekustamo īpašumu, nevienam Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam nepārbaudot, vai darījumā nenotiek naudas atmazgāšana.

Pašdarbība darījumos ar nekustamo īpašumu rada ne tikai krāpšanas, bet arī naudas atmazgāšanas jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku. Naudas atmazgāšana – tā ir negodīgā ceļā iegūtu līdzekļu un mantas pārnešana citās vērtībās, lai tos padarītu šķietami legālus. Nekustamais īpašums jau izsenis ir bijis ļoti ērts naudas atmazgāšanas veids. Lai šādus riskus novērstu, bankām, notāriem, advokātiem un finanšu iestādēm ir pienākums uzraudzīt savu klientu darbības, pārliecināties par darījuma ekonomisko pamatojumu un pārbaudīt tajā iesaistīto līdzekļu izcelsmi. Problēma ir tā, ka Latvijā nav obligāti jāvēršas pie kādas no šīm institūcijām, lai īstenotu darījumu – pietiek ar pašrocīgi sastādītu un parakstītu līgumu. Tāpēc var gadīties, ka ne banka, ne advokāts, ne notārs nav iesaistīts darījumā un maksājums notiek, piemēram, starp divām Krievijas bankām, jo viens draugs pārdod otram savu vasarnīcu. Tādā gadījumā Latvijas finanšu iestādēm pat nav iespējas pārbaudīt līdzekļu izcelsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Swedbank un kapitālais remonts?

Reinis Rubenis, AS Swedbank valdes priekšsēdētājs, 04.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājums par banku atbildību saistībā ar klientu darījumiem, kas tiek klasificēti kā naudas atmazgāšana, īpaši aktualizējies kopš sacelta ažiotāža ap Baltijas lielāko banku – Swedbank.

Publiskajā telpā izskanējuši virkne apvainojumu, kuru atspēkošanai bankai nāktos izpaust informāciju par konkrētiem klientiem un to darījumiem. To, savukārt, liedz likuma normas par klientu datu un darījumu aizsardzību. To varētu atbildīgās Zviedrijas tiesībsargājošās iestādes, kuras sadarbībā ar Igaunijas regulatoru jau ir uzsākušas pārbaudi Swedbank Igaunijā un skaidrību viest sola līdz šī gada nogalei. Vienlaikus Zviedrijas Ekonomikas policija pieņēmusi lēmumu noraidīt Bila Braudera iesniegumu, ņemot vērā, ka viņa ziņojumos minētie darījumi notikuši no 2006. līdz 2012.gadam un ir jāvērtē atbilstoši tā laika likumdošanai. Darījumi, kas notikuši pagātnē, nevar tikt vērtēti pēc šodienas kritērijiem, norāda Zviedrijas policija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB Group atzīst aizdomīgus darījumus desmitiem miljardu eiro vērtībā

LETA--BNS, 27.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Zviedrijas mediju interesi, banku grupa "SEB Group" paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem atzinusi, ka tās Igaunijas meitasuzņēmumā notikuši aizdomīgi darījumi desmitiem miljardu eiro vērtībā, vēsta laikraksts "Postimees".

"Mēs vēlamies arī turpmāk būt caurskatāmi, un tagad esam prezentējuši detalizētākus savus vēsturiskos datus par Baltijas reģionu," banka paziņoja, informējot, ka tagad ir publiski pieejami dati par vēsturiskiem darījumiem Igaunijā 2005.-2018.gadā.

SEB publicētie dati liecina, ka šajā laikā caur Igaunijas banku SEB izplūda 25,8 miljardi eiro aizdomīgu līdzekļu. "Postimees" norādīja, ka tas ir daudz vairāk nekā iepriekš lēsa Zviedrijas pētnieciskie žurnālisti.

"Nepieciešamības gadījumā mēs esam reaģējuši uz pazīmēm par ļaunprātīgiem nodomiem vai negodīgu rīcību. Mūsu veiktā visaptverošā analīze par uzņēmējdarbību Baltijas valstīs liecina, ka SEB nav izmantota sistemātiskai naudas atmazgāšanai. Tomēr jebkurā brīdī visās bankās pastāv riski, ka var notikt finanšu noziegums," norādīja "SEB Group" vadītājs Jūhans Tūrjebijs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Valsts prokuratūra ir slēgusi krimināllietu par iespējamu naudas atmazgāšanu Igaunijas "Swedbank" no 2011. līdz 2016.gadam.

Lieta slēgta tāpēc, ka, lai gan bija konstatēti pārkāpumi, kas norāda uz naudas atmazgāšanu bankā, nebija iespējams iegūt papildu pierādījumus, kas apstiprinātu aizdomas, līdz ar to nebija iespējams virzīt apsūdzību uz tiesu.

Valsts prokuratūra 2022.gada martā apsūdzēja "Swedbank" Igaunijas meitasbanku un tās bijušos vadītājus naudas atmazgāšanā vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā. Prokuratūras veiktā izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2011. līdz 2016.gadam.

Aizdomās tika turēti Igaunijas "Swedbank" pārvaldnieki Prīts Perenss un Roberts Kits, kā arī valdes locekļi Ulla Ilisone, Heiki Rādiks, Vaiko Tammeveli, Raits Pallo un Kaje Metsla. Tika turēti aizdomās arī bijušais Igaunijas "Swedbank" naudas atmazgāšanas apkarošanas nodaļas vadītājs Tomass Tūlings un menedžeris darbam ar klientiem Aleksejs Aversons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV 50 miljonu lietā vainotais Ivanovs: Baltkrievijas specdienesti izmanto Latviju, lai izrēķinātos ar mani

Jānis Maršāns, 26.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas faktu caur likvidējamo ABLV Banku, publiski nosaukusi personu grupu, kura, pēc prokuratūras izmeklētāju domām, veikusi šo noziedzīgo nodarījumu.

Kā noziedzīgā grupējuma vadītājs minēts Krievijas pilsonis Vjačeslavs Ivanovs. Pagājušonedēļ Lugano, Šveicē, V.Ivanovs sniedza "Dienas Biznesam" ekskluzīvu interviju. Tajā V.Ivanovs stāsta gan par notikumiem, kas risinājušies pirms 10 gadiem Baltkrievijā, gan pavisam neseniem faktiem.

Kā jūs komentētu Latvijas Ģenerālprokuratūras apsūdzības?

Lai saprastu lietas būtību, jāatgriežas daudzus gadus atpakaļ. Es biznesā darbojos jau no 2000. gada un drīz pēc tam sāku slepeni atbalstīt un finansēt Baltkrievijas opozīciju, konkrēti - Mihailu Mariniču (bija kandidāts uz Baltkrievijas prezidenta amatu, pēc tam ieslodzīts cietumā par politisko darbību) un Sergeju Skrebcu. To var apliecināt nu jau mirušā M.Mariniča dēls Pāvels Mariničs, kuram palīdzēju aizbēgt no Baltkrievijas uz Lietuvu. Ap 2011.gadu varas iestādes bija uzzinājušas par manu darbību opozīcijas cilvēku finansēšanā, un dzīvot man kļuva grūtāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nav pamata uzskatīt, ka Swedbank Igaunijā varētu piemeklēt Danske Bank liktenis

LETA/BNS, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Swedbank» klientiem nav jābažījas par aizdomām, ka bankā varētu būt notikusi naudas atmazgāšana, jo nav pamata uzskatīt, ka «Swedbank» Igaunijā varētu piemeklēt tāds liktenis kā «Danske Bank», kurai naudas atmazgāšanas dēļ jāslēdz Igaunijas filiāle, paziņojis Igaunijas centrālās bankas viceprezidents Madiss Millers.

«Runājot par »Swedbank« gadījumu, jāteic, ka banka nevar izfiltrēt katru klientu veikto transakciju. Tāpēc »brīdinājuma karodziņi« parādās pēc [transakcijas] un bankai ir izvēle, vai tā vēlas pārtraukt attiecības ar klientu. Mums jāatzīst, ka, pirmkārt, attiecībā uz »Swedbank« vēl nav notikusi oficiāla izmeklēšana, un otrkārt, kad runa ir par šādām aizdomām, bankas atbilstoši likumam vienmēr ir ļoti sliktā pozīcijā, tās nevar sniegt komentārus par individuālu klientu veiktām transakcijām vai [sniegt informāciju], vai attiecīgā persona ir bankas klients,» sacīja Millers radiostacijas «Kuku» raidījumā «Majandusruum» («Ekonomikas telpa»).

Igaunijas Bankas viceprezidents pauda viedokli, ka pašreizējos standartus cīņā pret naudas atmazgāšanu nebūtu jāizmanto, lai izvērtētu transakcijas, kas notikušas pirms desmit gadiem, jo regulējums un transakciju uzraudzība šajā laikā būtiski mainījušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Problemātisko banku uzraugs: Eiropā ir nulles tolerances līmenis pret naudas atmazgāšanu

LETA, 25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā ir nulles tolerances līmenis pret naudas atmazgāšanu, tādēļ bankām ir jābūt ļoti uzmanīgām ar reputāciju, intervijā atzina Eiropas Vienotā noregulējuma valdes, kuras pārraudzībā ir problēmās nonākušo banku uzraudzība, priekšsēdētāja Elke Kēniga.

«Ir jāsaprot, ka ne viss, kas ir iespējams, ir arī jādara. Mans vienīgais ieteikums - esiet uzmanīgi ar savu reputāciju! To ir ļoti viegli sagraut pat ar vienu muļķīgu kustību,» pauda Kēninga, kuras vadītajā Vienotā noregulējuma mehānisma pārziņā nonāk sistēmiski svarīgās Eiropas banku savienības bankas, saskaroties ar finanšu grūtībām.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka banku biznesam nevajadzētu beigties, visus turot aizdomās, jo Eiropā ir vajadzīgs aktīvs banku tirgus.

Kēniga arī norādīja, ka lēmums Vienotā noregulējuma mehānismā neiesaistīt šobrīd likvidējamo «ABLV Bank» bija saistīts ar to, ka šī banka nav kritiski svarīga Latvijas ekonomikai un nepilda kritiski svarīgas funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

ASV atmasko shēmas par tehnoloģiju pārdošanu Krievijai; vienā apsūdzēti Latvijas pilsoņi

LETA--AFP, 20.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV varas iestādes ir atmaskojušas divas shēmas par augsto tehnoloģiju pārdošanu Krievijai, un vienā no tām apsūdzēti Latvijas pilsoņi, trešdien paziņoja ASV Tieslietu ministrija.

Vienā no šīm shēmām ASV trešdien tika izvirzītas apsūdzības pieciem Krievijas pilsoņiem, kas piegādājuši ASV elektronikas komponentus Krievijas ieroču ražotājiem, un daži no šiem komponentiem ir tikuši atrasti kaujas laukā Ukrainā.

Otrajā shēmā trīs Latvijas pilsoņi un viens Ukrainas pilsonis tika apsūdzēti par mēģinājumu nosūtīt Krievijai ASV ražotu augstas precizitātes profilslīpmašīnu, kas var tikt izmantota ieroču ražošanā vai kodolieroču programmā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka mēģinājums nogādāt Krievijā sankcionēto preci - augstas precizitātes profilslīpmašīnu - atklāts VID Muitas pārvaldei un VID Nodokļu un muitas policijai sadarbojoties ar Nodokļu un muitas prokuratūru, kā arī ar atbildīgajām ASV iestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Hermitage Capital Management līdzdibinātājs vaino Swedbank naudas atmazgāšanā

LETA/BNS, 07.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders Zviedrijas iestādēs iesniedzis sūdzību, kurā vaino banku «Swedbank» naudas atmazgāšanā, ziņo Igaunijas laikraksts «Postimees».

««Swedbank» darbinieki, kas bija atbildīgi par attiecībām ar klientiem, bija bezrūpīgi un nemēģināja apturēt aizdomīgas transakcijas. Vairākos gadījumos briesmu pazīmes bija nepārprotamas, un tas radījis jautājumu, vai darbinieki apzināti līdzdarbojās,» sūdzībā raksta Brauders.

Sūdzībā, kas iesniegta Zviedrijas prokuratūrā un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas iestādē, detalizēti aprakstītas shēmas, kā caur čaulas kompāniju kontiem «Swedbank» pārskaitītas summas 176 miljonu ASV dolāru vērtībā, kas saistītas ar tā dēvēto Magņitska lietu.

Šajās shēmās izmantoti vairāk nekā 100 konti Igaunijas «Swedbank», kas tika atvērti no 2007. līdz 2015.gadam. Daudzus no šiem kontiem atvērušas čaulas kompānijas, teikts Braudera sūdzībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igaunijas finanšu ministrs: Krievijas specdienesti izmantojuši Swedbank destabilizējošu operāciju finansēšanai

LETA--BNS, 13.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas specdienesti izmantojuši «Swedbank», lai finansētu destabilizējošas operācijas vairākās valstīs, vēsta Igaunijas laikraksts «Postimees», atsaucoties uz Igaunijas finanšu ministra Martina Helmes teikto intervijā Zviedrijas laikrakstam «Dagens Industri».

Helme sacījis, ka «Swedbank» rīcība, izvēloties klientus, bijusi problemātiska. «Godīgi sakot, daudzi no viņiem bija oligarhi ar šaubīgu reputāciju, pret daļu no viņiem bija noteiktas starptautiskās sankcijas,» teicis Igaunijas finanšu ministrs, piebilstot, ka izmeklēšanā par «Swedbank» atklātas saiknes ar Krievijas specdienestiem un terorismu.

Intervijā «Dagens Industri» Helme arī sacījis, ka to, ka bankā notikusi naudas atmazgāšana, noteikusi «Swedbank» apzināta izvēle, jo risku vadības procesā neesot bijis skaidrs, kurš tieši ir atbildīgs.

Tāpat Igaunijas finanšu ministrs intervijā teicis, ka «Swedbank» neesot godīgi sniegusi informāciju Igaunijas finanšu uzraudzības iestādei Finanšu inspekcijai. «Viena lieta, ar kuru esam neapmierināti, ir fakts, ka «Swedbank» neteica patiesību Finanšu inspekcijai. Viņi vai nu nesniedza informāciju vai arī sniedza maldinošu informāciju. Es nevaru pateikt, vai viņi tā darīja tāpēc, ka atteicās tam ticēt, vai arī tā bija apzināta izvēle. Fakts ir tāds, ka iepriekšējās vadības laikā «Swedbank» nebija godīga ar Igaunijas Finanšu inspekciju, un tā ir nopietna problēma,» sacījis Helme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bijušo Swedbank vadītāju apsūdz krāpšanā un tirgus manipulēšanā

LETA--REUTERS/POLITICO, 05.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" grupas bijušajai vadītājai Birgitai Bonnesenai izvirzītas kriminālapsūdzības krāpšanā un tirgus manipulēšanā saistībā ar viņas komentāriem par aizdomām par naudas atmazgāšanu "Swedbank" meitasbankā Igaunijā, otrdien paziņoja Zviedrijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde.

Apsūdzības ir saistītas ar Bonnesenas izteikumiem 2018. un 2019.gadā, kad mediji ziņoja par aizdomām, ka Igaunijas "Swedbank" notiek naudas atmazgāšana, savukārt Bonnesena žurnālistiem un investoriem teica, ka bankā tiek veikti kontroles pasākumi, lai naudas atmazgāšanu nepieļautu.

"Noziegums ir tāds, ka bijusī bankas vadītāja tīši vai nopietnas nolaidības dēļ izplatīja maldinošu informāciju sabiedrībai vai uzņēmuma akcionāriem par bankas veiktajiem pasākumiem, lai novērstu un atklātu naudas atmazgāšanu, izvairītos no tās un ziņotu par aizdomām par naudas atmazgāšanu Igaunijas "Swedbank"," norādījis Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes galvenais prokurors Tomass Langrots.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Mājokļu tirgū skaidru naudu vairs nepieņems

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 04.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. maija darījumus ar nekustamo īpašumu vairs nevarēs veikt skaidrā naudā.

Tādu lēmumu vakar pieņēma Saeima. Tas darīts tādēļ, lai mazinātu krāpniecību ar nodokļiem, kā arī, lai novērstu fiktīvu darījumu slēgšanu gadījumos, kad puses ir ieinteresētas pirkt vai pārdot īpašumu par lielākām naudas summām nekā patiesā darījuma apmērs. Eiropas Komisijas (EK)eksperti norāda, ka skaidras naudas ierobežojumi ir efektīvi cīņā pret naudas atmazgāšanu, kā arī ēnu ekonomikas mazināšanā – proti, mazina izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Lai gan EK savā pērnā gada nogales ziņojumā ir norādījusi, ka ES līmenī netiks noteikti nekādi dalībvalstīm kopēji skaidras naudas ierobežojumi, tomēr vairums dalībvalstu tādus ir ieviesušas. Nesen to izdarīja Lietuva, nosakot, ka skaidras naudas darījumi ar nekustamo īpašumu nedrīkst pārsniegt 3000 eiro. Lietuvas Nekustamā īpašuma asociācija to jau ir novērtējusi pozitīvi, uzsverot, ka tādējādi šajā segmentā būtiski tiks mazināta ēnu ekonomika. Jāpiebilst, ka skaidras naudas ierobežošana ir aktuāla ne tikai Eiropas Savienībā. Arī Izraēla pērn pieņēma aizliegumu izmantot skaidru naudu nekustamā īpašuma darījumos, pamatojot to ar augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru un naudas atmazgāšanu. Uz jautājumu, kādēļ tiek ierobežotas cilvēku tiesības maksāt tādā veidā, kādā viņi to vēlas, atbilde ir vienkārša – valstij ir tiesības uzlikt samērīgus ierobežojumus, ja to prasa sabiedriskais labums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Centrālās kriminālpolicijas izmeklētājs informējis Igaunijas "Swedbank", ka banka tiek turēta aizdomās par naudas atmazgāšanu laika posmā no 2014.līdz 2016.gadam, paziņojusi Igaunijas "Swedbank" mātesbanka Zviedrijas "Swedbank".

Kriminālizmeklēšana balstīta Igaunijas Finanšu inspekcijas 2019.gadā veiktā izmeklēšanā, kuras noslēgumā 2020.gada martā tika publicēts ziņojums par trūkumiem Igaunijas "Swedbank" naudas atmazgāšanas novēršanas procedūrās, informēja mātesbanka.

15.martā Zviedrijas banka paziņoja, ka tās meitasuzņēmumam Igaunijā noteikts aizdomās turētā statuss izmeklēšanā par naudas atmazgāšanu un izmeklēšanā tiks noskaidrots, vai "Swedbank" ir notikusi naudas atmazgāšana vai jebkāda cita krimināli sodāma darbība.

"Swedbank" apliecināja, ka sadarbojas ar varasiestādēm un sniedz visu informāciju, kas ir tās rīcībā par izmeklēšanas gaitā aplūkotajiem notikumiem.

Jau ziņots, ka 2019.gada jūlijā Igaunijas ģenerālprokuratūra un Centrālā kriminālpolicija sāka kriminālprocesu saistībā ar "Swedbank", lai izmeklētu iespējamus naudas atmazgāšanas gadījumus caur banku 2011.-2017.gadā, kā arī iespējamu nepareizas informācijas iesniegšanu finanšu sektora regulatoram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Bijušie TransferWise darbinieki izveido jaunuzņēmumu Salv

Anda Asere, 03.12.2019

Salv dibinātāji Sergejs Rumjancevs (Sergei Rumjantsev), Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi) un Džefs Maklelands (Jeff McClelland).

Foto: Jake Farra

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas naudas atmazgāšanas novēršanas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Salv" sola desmitreiz efektīvāku palīdzību naudas atmazgāšanas novēršanā.

Naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) jaunuzņēmums "Salv" šodien paziņoja par divu miljonu dolāru investīciju piesaisti. Investīciju raundu vada "Fly Ventures" kopā ar "Passion Capital" un "Seedcamp". Tāpat uzņēmumu atbalsta eņģeļinvestori - "Twilio" galvenais tehniskais direktors Ots Kaukvers (Ott Kaukver) un bijušais Igaunijas valsts informācijas tehnoloģiju vadītājs Tāvi Kotka (Taavi Kotka).

Naudas atmazgāšanas apmērs pasaulē gadā ir viens līdz divi triljoni dolāru, liecina Apvienoto Nāciju organizācijas Narkotiku un noziegumu biroja dati. "Salv" vēlas palīdzēt cīnīties ar to. Uzņēmuma līdzdibinātājs Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi) norāda, ka atbilstība dažādām prasībām ir svarīga, bet ar to nepietiek, lai apkarotu noziegumus. "Bankas iegulda arvien vairāk resursu naudas atmazgāšanas novēršanai, bet reāls progress nenotiek. Pat, ja banka 100% izpilda noteikumus, ar to nepietiek. Par spīti kompleksajiem noteikumiem un procedūrām nauda tāpat tiek atmazgāta un sliktie puiši vienmēr ir soli priekšā. Mēs izveidojām "Salv", lai padarītu finanšu iestādes gudrākas noziegumu atklāšanā, nebojājot reālo klientu pieredzi. Parasti naudas atmazgāšana ir saistīta ar nopietnām, liela mēroga kriminālām darbībām sākot ar narkotiku kontrabandas līdz ieroču tirdzniecībai un terorismam. Ja mēs varam apturēt naudas atmazgāšanu, mēs sitīsim noziedzniekiem tur, kur viņiem sāp visvairāk, un padarīsim pasauli drošāku," viņš uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas atmazgāšana, terorisma atbalstīšana – pēdējās desmitgades top tēmas likumdošanā un praktiskā darbībā. Dienas Bizness daudz jautājumu līdz šim uzdevis Latvijas juristiem.

Šoreiz jautājumi par AML (Anti Monay Loundering) tēmu bijušajam ASV Federālā izmeklēšanas biroja un Federālā ieņēmumu dienesta darbiniekam, BDO USA partnerim un ekspertam Čakam Painam (Chuck Pine).

Fragments no intervijas

Pastāstiet, ko Latvijā darāt kā BDO eksperts, kāda ir jūsu specializācija vai profils?

Kopīgi ar BDO Latvija kolēģiem Jāni Zelmeni un Raivi Jaunkalnu konsultēju Latvijas uzņēmējus par AML procedūrām un sankcijām, par uzņēmumu atbilstību prasībām, par to, kādas tās ir ASV. Mani piesaista, ja patiešām nepieciešama ASV kompetence un uzņēmējiem ir interese par darbību ASV. Pirmkārt, ir runa par uzņēmumiem, kuriem ir vēlme ražot preces vai sniegt pakalpojumus un ir nepieciešama skaidrība par atbilstību ASV likumiem. Otrkārt, runa ir par bankām vai nebanku finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir īpašas prasības, kurām nepieciešams specifisks novērtējums, vai esošie procesi un politikas atbilst ASV prasībām. Treškārt, es proaktīvi cenšos palīdzēt veidot uzņēmuma infrastruktūru, kas jau pirmsākumos būtu atbilstoša AML prasībām un sankciju prasībām, tieši darbojoties ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kazāks: Latvija dara visu, lai izvairītos no pelēkā saraksta scenārija

LETA, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija dara visu iespējamo, lai izvairītos no negatīvā scenārija, kad Finanšu darījumu darba grupa (Financial Action Task Force - FATF) februārī Latviju iekļautu valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā "pelēkajā sarakstā", uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Pašreiz Latvija dara ļoti pareizi, koncentrējoties uz pirmo scenāriju jeb to, lai mūs šajā sarakstā neiekļauj. Latvija dara visu iespējamo, lai negatīvo scenāriju noņemtu no dienaskārtības. Tas nozīmē ne tikai īstenot pārmaiņas, bet sadarbības partneriem to arī ļoti skaidrā veidā izstāstīt. Tas ir ļoti svarīgi," sacīja Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ja Latviju "pelēkajā sarakstā" tomēr iekļauj, finanšu sektora spēja balstīt ekonomiku caur kreditēšanu būs vāja. "Finanšu sektors nebūs pietiekami spējīgs stiprināt Latvijas ekonomiku," uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.

Viņš norādīja, ka pēdējā gada laikā ir izdarīts milzīgs darbs attiecībā uz likumdošanu. Tiesību aktu izmaiņas ir ļoti plašas, un reti kura valsts var samēroties ar kaut ko līdzīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

New York Times: Likmes cīņā pret naudas atmazgāšanu Latvijai ir augstas

LETA, Žanete Hāka, 18.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadiem ilgi vairākas Latvijas bankas palīdzējušas kriminālo aprindu pārstāvjiem atmazgāt naudu un tad pārvietot uz ārzonām, taču šobrīd likmes cīņā pret naudas atmazgāšanu mūsu valstij ir augstas, raksta ASV laikraksts New York Times (NYT).

Kā piemēri tiek minēti investīciju konsultants, kura finanšu piramīda Krievijas iedzīvotājiem nolaupīja 10 miljonus ASV dolāru, Taivānas uzņēmējs, kurš slepeni palīdzējis Ziemeļkorejai iegūt precīzijas instrumentus kodolieroču programmas attīstībai, un korumpēts Ukrainas politiķis, kurš centies legalizēt savai valstij izkrāptos miljonus.

Pēdējā laikā uzvirmojuši skandāli, kas atklāj, ka caur Skandināvijas banku «Swedbank» un «Danske Bank» kontiem Baltijas valstīs izplūduši miljoniem aizdomīgas izcelsmes eiro, tādēļ ASV pastiprina spiedienu pret šīm valstīm, lai Ziemeļkorejai un Krievijas pilsoņiem neizdotos apiet sankcijas. raksta NYT Latvijas amatpersonas ir solījušas vērsties pret likumu neievērojošām bankām, kas «valsti padarījušas par vienu no pasaules nozīmīgākajiem naudas, jo īpaši no Krievijas aizplūstošu līdzekļu, atmazgāšanas centriem», lasāms NYT.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandālā, kas novedis pie ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta procedūras, iesaistītā ASV viceprezidenta Džo Baidena dēla Hantera Baidena firmai «Rosemont Seneca» nauda no Ukrainas gāzes un naftas kompānijas «Burisma Holdings» skaitīta caur Latvijas banku AS «PrivatBank», liecina internetā nopludināti «Rosemont Seneca» kontu pārskati.

Savukārt Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pērn apmeklējis «Burisma Holdings» īpašnieka, gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieka, no Ukrainas aizmukušā Mikolas Zločevska organizētu forumu Monako.

Izdevums «The Hill» vēstīja, ka laikā no 2014.gada pavasara līdz 2015.gada rudenim «Rosemont Seneca» no «Burisma Holdings» saņēmis vidēji vairāk nekā 166 000 ASV dolāru mēnesī.

Internetā nopludinātas «Rosemont Seneca» konta atskaites no «Morgan Stanley» bankas Ņujorkā parāda, ka naudas pārskaitījumi kompānijai veikti caur «PrivatBank». Vienā pārskaitījumā parasti skaitīti 83 333,33 dolāri.

Hanters Baidens bija «Burisma Holdings» uzraudzības padomes loceklis laikā, kad viņa tēvs bija ASV viceprezidents un prezidenta Baraka Obamas valdībā pārraudzīja diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SVF lūgts izvērtēt Baltijas valstu reģiona naudas atmazgāšanas novēršanu

LETA--BNS, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) lūgts veikt neatkarīgu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģiona naudas atmazgāšanas novēršanas izvērtējumu, trešdien paziņojis Lietuvas Bankas valdes loceklis Marjus Jurgils, norādot, ka tā ir reģiona valstu kopīga iniciatīva.

«Tiks veikts reģionālās naudas atmazgāšanas novēršanas izvērtējums. Neatkarīgs - mēs uzskatām, ka SVF ir neatkarīgs, viņi šo izvērtējumu veiks, un, cerams, pavilks svītru, paziņojot, ka viss izvērtēts līdz galam,» viņš sacījis, runājot Seima Budžeta un finanšu komitejā.

SVF izvērtējuma rezultāti varētu būt gaidāmi nākamgad. Pēc Jurgila teiktā, šim pētījumam būtu jānoskaidro, vai valstīm šai jomā vēl palikušas vājās vietas, kurām jāpievērš uzmanība, vai arī viss jau ir atklāts un tagad var ķerties pie veselīgas finanšu sistēmas veidošanas.

Viņš norādījis, ka pagaidām nav iespējams pateikt, cik Lietuvas Bankai izmaksās šis pētījums, kuru finansēs visas valstis, kas tajā piedalās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Somijas raidorganizācija publisko informāciju par naudas atmazgāšanu bankā Nordea

LETA/YLE, 05.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas raidorganizācija YLE pirmdienas vakarā publiskoja noplūdinātos dokumentos esošu informāciju, kas liecina par Ziemeļvalstu banku grupas «Nordea» iesaistīšanos naudas atmazgāšanā.

Saskaņā ar šiem dokumentiem bankā «Nordea» Somijā ieplūda simtiem miljonu eiro, tai skaitā no aizdomīgiem avotiem.

Jauna datu noplūde ir atklājusi slepenu čaulas kompāniju tīklu, kas caur šo sistēmu ir pārskaitījis miljardiem eiro.

Noplūdinātie dokumenti parāda vairākus pārkāpumus naudas izcelsmes jomā un vedina uzskatīt, ka daži no šiem pārskaitījumiem bija mēģinājumi noslēpt līdzekļus, kas iegūti ar kriminālām darbībām, tātad ir norādes uz naudas atmazgāšanas riska faktoriem.

Sistēmu esot izveidojusi Krievijas uzņēmēju grupa, no kuriem daži ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvāko aprindu cilvēki.

Noplūdinātajos datos ir liecības par naudas pārskaitījumiem, e-pasta saraksti un kompāniju dokumentiem par laiku no 2005. līdz 2017.gadam. Svarīgākā šo datu daļa attiecas uz pārskaitījumiem no Lietuvas bankām «Ūkio bankas» un «Snoras», kuras tagad ir slēgtas.

Komentāri

Pievienot komentāru