Klajā nācis ikgadējais žurnāla "Dienas Bizness" zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar "Lursoft IT". Arī šogad tas piedāvā plašu ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

Pasauli pārņēmusī Covid-19 pandēmija ietekmēja ne tikai globālo ekonomiku, un valstu tautsaimniecības, bet arī uzņēmumu darbības rezultātu apstiprināšanu un datu apkopošanu, tādēļ šogad TOP 500 tapšana un nokļūšana pie lasītājiem noritēja nedaudz ilgāk kā iepriekš. Tomēr par spīti grūtībām TOP 500 radošā komanda savu apjomīgo darbu ir pabeigusi vēl šogad, un Latvijā viens no plašākajiem un autoritatīvākajiem makro un mikro ekonomikas izziņas avotiem jau ir nodrukāts un dodas ceļā pie saviem respektablajiem lasītājiem.

Pēc rekordu pārspēšanas no gada uz gadu pērn ekonomika nospiedusi bremzes pedāli, kas atspoguļojas arī lielāko uzņēmumu darbības rādītājos. 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums 2019. gadā sasniedzis 39,15 miljardus eiro, kas ir par 3,47% mazāk nekā 2018. gadā, kad tas bija 40,56 miljardi eiro.

Ekonomikas izaugsme cieši saistīta ar investīcijām, taču tās mēdz būt dažādas. Ir investīcijas, kuras radīsies jebkurā vietā, kur būs atbilstoša iedzīvotāju pirktspēja.

Visvērtīgākās investīcijas rada ne tikai tiešās darba vietas, par tām ir konkurence. Šīsnedēļas žurnālā Dienas Bizness ir publicētas 100 lielākās ārvalstu investīcijas Latvijā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 10. novembra numurā:

Ir pagājuši jau trīs gadi, kopš Ventspils novada alus darītavas "Užavas Alus" vienīgais īpašnieks un valdes loceklis Uldis Pumpurs nodeva 99% uzņēmuma kapitāldaļu savam dēlam Oskaram Pumpuram.

U. Pumpurs ar lepnumu rāda ģimenes ģerboni, kurā uz viena kāta plaukst trīs apiņu pumpuri, jo bizness ir visu trīs ģimenes locekļu – viņa, sievas Irēnas un dēla Oskara – lolojums.

Tieši tas, ka šis ir ģimenes uzņēmums, piešķir zīmolam īpašu vērtību. O. Pumpuram netrūkst ambīciju alus darītavas attīstībā, taču pagaidām uzņēmuma vadības groži ir tēva rokās, kurš uzskata, ka visam ir jāpieiet ar mēru un apdomu.

"Lai arī dēlam pieder 99% uzņēmuma kapitāldaļu, es viņu kontrolēju un faktiski vadu alus darītavu. Statūti paredz, ka tikai es varu pieņemt lēmumus un bez manis nekas nevar notikt. Šobrīd viņš uzņēmumā pilda direktora vietnieka pienākumus," intervijā žurnālam "Dienas Bizness" saka U. Pumpurs.

Latvijā ir turpat 10 tūkstoši Ministru kabineta noteikumu un gandrīz 6 tūkstoši dažādu likumu.

Šīsnedēļas žurnālā Dienas Bizness pēta, kurām nozarēm dienaskārtībā ir jautājumi par jauniem likumiem un sekām, kas rodas pārmērīgo regulējumu dēļ.

Lasi žurnāla #DienasBizness 13.oktobra numurā:

Šīsnedēļas žurnālā “Dienas Bizness” uzsver sistēmas nepilnības, kas mudina ierēdņus uzņemties tiesas lomu, pieprasot uzņēmējam izpildīt prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas ierobežošanai, kas pat izmeklētājam kriminālprocesa ietvaros nebūtu vienkārši izpildāmas.

Lasi žurnāla #DienasBizness 3. novembra numurā:

Ārstam un uzņēmējam, SIA Veselības centrs 4 (VC4) valdes priekšsēdētājam Mārim Rēvaldam ir visnotaļ ambiciozi nākotnes plāni – intervijā Dienas Biznesa izdotajā žurnālā Miljonārs viņš atzīst, ka četru gadu laikā plāno Rīgā uzbūvēt medicīnas kvartālu, tajā ieguldot 35 miljonus eiro.

Fragments no intervijas

Kādas investīcijas ir iecerētas tuvākajā nākotnē?

Pats lielākais izaicinājums ir liela daudzprofilu medicīnas centra izveidošana Kr.Barona ielā 17 000 kvadrātmetru platībā. Tas atradīsies blakus Kr. Barona ielas poliklīnikai un Baltijas vēnu klīnikai, veidojot medicīnas kvartālu, un būs pirmais šāda mēroga projekts privāto medicīnas iestāžu vēsturē Latvijā. Šogad tiek plānots pabeigt projektēšanas darbus, pats kvartāls varētu tikt uzbūvēts četru gadu laikā. Kopējās investīcijas varētu sasniegt 35 miljonus eiro. Pašiem mums tik lielas naudas nav, tāpēc sadarbojamies ar SEB banku un finanšu institūciju Altum.

Izdevniecības Dienas bizness sadarbībā ar Lursoft izdotajā žurnālā "Miljonārs" līdz ar jaunāko Latvijas 100 bagātāko cilvēku sarakstu atrodami vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.

Žurnālā arī publicēts Latvijas bagātāko uzņēmēju ģimeņu saraksts.

Tajā atrodamas daudzas sabiedrībā zināmu uzņēmēju ģimenes, piemēram, Lipmanu ģimene, kas ir miljonāru saraksta veterāni, ko galvenokārt nodrošina viņu nu jau tuvu simtprocentīgā akciju kontrolpakete farmācijas kompānijā Grindeks. Sarakstā ir arī Lūsiņu ģimene, kas šoreiz uzrādījusi absolūtu peļņas rekordu, aizņemot abas pirmās vietas lielāko pelnītāju sarakstā. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka viņi ir miljonāru saraksta veterāni. Neskatoties uz sarežģīto gadu Covid 19 dēļ, ģimene spējusi iegādāties tirdzniecības centru Rietumu centrs Liepājā.

Šogad skaidrību par dzīvi nākotnē jau tā pamatīgā miglā ietinusi globālā pandēmija. Gada beigās uz tās fona gaidāms vēl viens būtisks notikums, kas arī var noteikt daļas pasaules dzīvi, – ASV prezidenta vēlēšanas.

Pagaidām reitingi šķietami nedaudz vairāk runā par labu tam, ka tajās laurus plūks ASV Demokrātu partijas kandidāts Džo Baidens. Bilde šajā ziņā gan nav neapšaubāma, jo pēdējā laikā abu kandidātu uzvaras iespējas sākušas izlīdzināties.

Ar līdzīgiem reitingiem mēdz būt visādi, un nav izslēgta situācija, ka šajās vēlēšanās ir vēl arī citi pavērsieni. Ja vēlēšanu iznākums izrādīsies pietiekami neskaidrs, ir iespējama aktīva tā apšaubīšana no abu ASV vadošo politisko spēku puses. Tas var nozīmēt, ka globāli ietekmīgākajā valstī demokrātiskos procesus pārņem arvien lielāka šaubu ēna, kam kādā brīdī var būt būtiska negatīva ietekme arī uz pārējo pasauli.

Izmaiņas nodokļu sistēmā varētu kļūt par realitāti, ja valdība atbalstīs Finanšu ministrijas sagatavotos ierosinājumus.

Vairāki žurnāla "Dienas Bizness" aptaujātie uzskata, ka šis ir sava veida starta šāviens diskusijām par to, kādai būtu jābūt nodokļu sistēmai Latvijā. Eksperti atgādina, ka nodokļu būtiska palielināšana ekonomiskās lejupslīdes laikā izraisīs negatīvas blaknes – legālo darba vietu sarukumu un ēnu ekonomikas pieaugumu, tāpēc ar radikālām idejām par jaunu nodokļu ieviešanu jābūt ļoti piesardzīgiem.

Vairāki aptaujātie ir piesardzīgi par to, vai pašlaik patiešām ir nepieciešama jauna nodokļu sistēmas reforma, jo ir sācies 2018. gada nodokļu reformas trešais gads, kas ir pārāk īss termiņš, lai varētu bezkaislīgi novērtēt iepriekšējās reformas rezultātus – gan tās pozitīvos, gan arī negatīvos aspektus. Minēto iemeslu dēļ tiek pausta nostāja, ka pašlaik nekādus radikālus soļus spert nevajadzētu. Lai būtu objektīvs vērtējums, nodokļu sistēmai būtu jāpastrādā vismaz piecus gadus.

Gāze var palīdzēt visai tautsaimniecībai Latvijā tuvoties klimata neitralitātei, pašlaik šī energoresursa loma ir novērtēta tieši enerģētikā, taču nav izmantotas tās iespējas, kādas paveras transportā un arī lauksaimniecībā.

Lai šādas priekšrocības izmantotu, ir nepieciešama ne tikai atbilstoša valsts politika, bet arī attiecīgi instrumenti šo ieceru iedzīvināšanai.

"Objektīvi izvērtējot dažādus sektorus un to ietekmi (CO2 izmešu apmērus) uz klimatu, jāsecina, ka Latvijā ir trīs jomas, kuras rada vislielākās siltumnīcu gāzu emisijas, – lauksaimniecība, transports un enerģētika," situāciju žurnālam "Dienas Bizness" skaidro AS "Latvijas Gāze" Biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers.

Viņš atzīst, ka līdz šim īpaši aktīvi Latvija, raugoties no klimata skatupunkta, ir darbojusies enerģētikas nozarē. Enerģētikā dabasgāze nodrošina fleksibilitāti – spēju reaģēt gan uz sezonālām, gan arī ļoti straujām īstermiņa pieprasījuma izmaiņām.

Noslēgusies tradicionālā žurnāla Sporta Avīze 50 ekspertu aptauja, kurā ļoti pārliecinoši par 2020. gada Latvijas labāko sportistu atzīts pasaules čempions boksā Mairis Briedis. Šī mūsu valstī kļuvusi par prestižāko aptauju, kas nosaka valsts spēcīgāko atlētu.

Latvijas labākais sportists Sporta Avīzes versijā tika noteikts 25. reizi. Starp 50 ekspertiem, kuri aptaujā vienoti varēja balsot par vīriem, dāmām, individuālajām komandām, sporta spēļu komandām un nacionālajām izlasēm, jau tradicionāli bija valsts augstākās amatpersonas, sporta politikas veidotāji, kādreizējās sporta zvaigznes, treneri, sporta žurnālisti un pirmoreiz arī žurnāla uzticamākie lasītāji.

Cīņā par pirmo vietu šoreiz intrigas nebija – 27 no aptaujātajiem ekspertiem par labāko nosauca Mairi Briedi, kurš pērn pēc ilga gatavošanās posma aizvadīja cīņu ar Junieru Dortikosu, savu trofeju klāstu papildinot ar Muhameda Ali trofeju par uzvaru Supersērijas turnīrā, Starptautiskās Boksa federācijas (IBF) čempiona jostu, kā arī žurnāla The Ring jostu.

“Visi vienādi glābjami”, “Kā neapturēt ekonomiku”, “Pavērt iespēju atgūties”, “Tukšajām viesnīcām uzbrūk nodokļi”, “Kovidkrīze pasauli dzen triljonu parādos”, “Finanšu glābiņš krīzē” – šāda ir žurnāla "Dienas Bizness" vāku virsrakstu dinamika no pērnā pavasara līdz šai nedēļai.

Visam šim laika periodam ir viens atslēgas vārds – pandēmija. Uzņēmēju pieredze ir emociju gammā no – visslabi.lv līdz visslikti.lv.

Lasi žurnāla #DienasBizness 19. janvāra numurā:

Statistikas dati rāda, ka krīzes laikā ir samazinājies nodarbināto atalgojums un tas ir noticis privātajā sektorā.

No iepriekšējās krīzes parauga – brīdī, kad apstājās ekonomika privātajā sektorā, nekas cits neatlika, kā samazināt algas un atlaist darbiniekus valsts sektorā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 15. septembra numurā:

13 ministrijas, desmitiem to pakļautības iestāžu un saistītu valsts uzņēmumu, kā arī pašvaldības uztur savas interneta vietnes sociālajos tīklos "Twitter" un "Facebook", kur ik dienas tiek pausta valsts nostāja, izplatīta informācija. Visām šīm ziņām nav juridiska spēka.

"Ir jautājumi, kas ir labāk komunicējami sociālajos tīklos, un ir tādi, kam neapšaubāmi vajadzēs izvēlēties citus kanālus, lai atbilde iegūtu juridisku spēku. Taču par teikto sociālajos tīklos ir jāatbild gan sabiedrības priekšā, gan jādomā par to, ka komunikācijas saturs var tikt izmantots arī juridisku jautājumu risināšanai," žurnālam "Dienas Bizness" saka Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Realitāte, ko "Dienas Bizness" novērojis, – ja aplamības tiek pamanītas, tās dzēš un, iespējams, pēc plašām runām tajos pašos sociālajos tīklos kāds komunikācijas speciālists zaudē darbu.

"Pret komunikāciju sociālajos tīklos ikvienam, tai skaitā valsts iestādēm, ir jāattiecas tikpat nopietni kā pret komunikāciju tradicionālajos medijos, jo sekas ir identiskas. Atšķirība ir tā, ka sociālajos tīklos komunikācija notiek reālā laikā un tā ir divvirzienu, tāpēc valsts iestādēm jāspēj reaģēt ātri un precīzi," kļūmes komentē J. Citskovskis.

Gandrīz 55% sadārdzinājums četru gadu laikā, kas naudas izteiksmē ir ap 50 miljoniem eiro, – par šādu summu dārgāka kļuva Stradiņa slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvniecība laika posmā no 2016. līdz 2020. gadam.

"Dienas Bizness" ir sekojis līdzi procesiem ap būvniecību, un šobrīd var vēlreiz pārliecināties, ka jau tolaik bija zināms – plānot objekta cenu 1500 eiro par kvadrātmetru bija politisks lēmums, nevis reālajā ekonomikā pamatota argumentācija.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 25. augusta numurā:

No Rīgas Viļņas virzienā aizceļo miljonu eiro vērtas investīcijas, jo uzņēmējs saskaita nepieciešamās būvniecības atļaujas un tam patērējamo laiku Rīgā. 27 atļaujas un vismaz gads līdz būvniecības uzsākšanai bija iemesls izvēlēties citu pilsētu un valsti. Kāpēc Rīga zaudē investorus būvniecības atļauju dēļ?

No 1. janvāra Rīgā ir sākusi darboties jaunā Būvniecības informācijas sistēma (BIS), vairums projektētāju, būvnieku, pat Rīgas būvvalde slavē jauno sistēmu – strādāt esot daudz vieglāk, strīdi faktiski nav iespējami, jo viss ir elektroniski reģistrēts, un tomēr pusgads līdz ieiešanai būvlaukumā ir labākais termiņš, vēlāk atklājas, ka gadījies arī gads, bet kādam – pusotrs.

"Rīgas būvvalde skatās stingri, un kā tad neskatīsies! Viens no viņiem ir uz apsūdzēto sola. Skatās pamatoti un izvērtē stingri. Ja viss ir kārtībā un projekts ir labi sagatavots, tad problēmu nav un atbildes ir laikā. Seši mēneši līdz būvēšanai ir izcili labs laiks, kas Rīgā ir jāpatērē, lai projektu sagatavotu labi un saņemtu visas atļaujas," žurnālam "Dienas Bizness" anonīmi savu viedokli atklāja liela namu būves un projektēšanas inženieru uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Eiro cena ASV dolāros kopš maija vidus ir palēkusies jau par 10% un pietuvojusies 1,2 ASV dolāru līmenim. Jeb – tik dārgs eiro, kāds tas ir šobrīd, nav bijis jau divus gadus.

Eiro kļuvis spēcīgāks arī pret citu lielāko reģiona tirdzniecības partneru valūtām. Eiro cena britu mārciņās dažu pēdējo mēnešu laikā palielinājusies par 6%, savukārt eiro cena Ķīnas juaņās pieaugusi par 5%.

Notikumi valūtu tirgū daudziem Eiropas eksportējošajiem uzņēmumiem draud sazīmēt netīkamāku peļņas bildi. Dārgs eiro eirozonas tautsaimniecībai nav vēlams, jo mazina reģiona eksportētāju un ražotāju konkurētspēju ārzemēs. Savukārt plaukt un zelt šādos laikos var imports, kas kļūst lētāks un vēl papildu var sist pa ceļiem vietējai ekonomikai.

Sliktais ir tas, ka šobrīd neskaidro faktoru par ekonomikas nākotni jau tā ir vesels lērums. Katrā ziņā viens no riskiem, kas var slāpēt kontinentālās Eiropas tautsaimniecības atgūšanos, var būt dārga vietējā valūta, ko var daļēji uzskatīt par sava veida tirdzniecības tarifu. Šo efektu var pastiprināt arī pavisam jaunas reālas tirdzniecības barjeras, kas var būt visai drīza Eiropas realitāte gan attiecībās ar britiem, gan, iespējams, ar ASV un Ķīnu.

Līdz ar plašiem protestiem nupat notikušo prezidenta vēlēšanu iznākuma dēļ Baltkrievija šobrīd ir nonākusi pasaules uzmanības centrā. Starptautiskā Valūtas fonda aplēses liecina, ka šīs valsts tautsaimniecība šogad varētu sarukt par 6%.

Jebkādas prognozes par Baltkrievijas ekonomikas dinamiku šobrīd ir neskaidras. Baltkrievijas politiskā krīze valsts nedienas tautsaimniecībā vismaz īstermiņā var krietni padziļināt. Nav izslēgts scenārijs, ka savu darbu sāk iepauzēt lielie Baltkrievijas valdības kontrolētie uzņēmumi, un tas var novest pat līdz veselas ekonomikas sabrukumam.

Ja tā notiktu, tas būtu trieciens arī Latvijas mazajai, atvērtajai tautsaimniecībai. Var vien minēt, kā tieši attīstīsies notikumi šajā valstī un kādas tam būs sekas.

Latvijas tirdzniecība ar kaimiņvalsti pēdējos gados augusi, un vismaz pagājušajā gadā no Baltkrievijas importējām preces aptuveni par 130 miljoniem eiro vairāk, nekā eksportējām.

Eiropas banku pelnītspēja rūk, tādēļ, lai spētu izdzīvot un konkurēt globālajā tirgū, nākotnē būs jāpārskata savi darbības modeļi un jādomā par konsolidāciju.

Jau iepriekšējās finanšu krīzes laikā banku sektors piedzīvoja smagas pārmaiņas, kas mainīja gan tirgus dalībnieku skaitu, gan turpmāko darbības virzienu un veidu.

Šajā gadā situācija atkal ir mainījusies un pandēmija radījusi būtisku spiedienu uz banku pelnītspēju, tādēļ liks iepriekšējo gadu pārmaiņām turpināties. Labā ziņa ir tāda, ka bankas šoreiz ir labāk sagatavotas nekā 2008. gada krīzē, – šajā laikā būtiski augušas kapitāla prasības, kredīti tiek izsniegti daudz piesardzīgāk un gūta pieredze, kā manevrēt šādos periodos.

Tiesa gan, pēdējā laikā, vēl pirms krīzes, bankām nav veicies spīdoši – konkurence ar finanšu tehnoloģiju kompānijām, kas bankām atņem dažus pakalpojumu segmentus, ilgais zemo procentu likmju periods, aizvien stingrākas kapitāla prasības, AML jautājumu ievērošana un citi faktori bremzē straujāku attīstību.

No 6.janvāra mazumtirdzniecībā pieejams ikgadējais žurnāla "Dienas Bizness" zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar "Lursoft IT" un piedāvā plašu ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

COVID-19 pandēmijas dēļ visiem uzņēmumiem bija iespēja pagarināt 2019. gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu, nesaskaņojot šādu lēmumu iepriekš ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Lursoft dati liecina, ka iespēju gada pārskatu iesniegt vēlāk uzņēmumi izmantojuši, kas redzams statistikā – līdz 10.decembrim tos bija iesnieguši 106,2 tūkstoši uzņēmumu, bet pērn šajā laikā bija iesniegti 109,59 tūkstoši pārskatu. Šī iemesla dēļ ir uzņēmumi, kuri TOP sarakstā nav, taču nepieminēt tos nevar.

Šoreiz TOP 500 sarakstā nav SIA Mikrotīkls, kas 2018.gadā strādāja ar 258 miljonu eiro lielu apgrozījumu un saņēma balvu nominācijā Vērtīgākais uzņēmums (2018. g. vērtība – 922.93 milj.). Sarakstā nav LPKS Latraps, kas 2018.gadā TOP sarakstā ar 222 miljonu lielu apgrozījumu ieņēma 24. vietu. Topā nav datu par SIA Lexel fabrika, kas 2018.gadā ar 65 miljonu eiro lielu apgrozījumu ierindojās 118. vietā.

Pēc finanšu sektora "kapitālā remonta" Latvijā naudu iesaldē bez paskaidrojuma un klusē divus gadus – šāds ir "Dienas Biznesa" secinājums, uzklausot gan juridisku, gan fizisku personu stāstus par kontu slēgšanu, to neatvēršanu.

Baidījāmies nokļūt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā, bet nokļuvām tīrās naudas valstībā.

AML prasības ir acīmredzami pārspīlētas un tas sāk satraukt arī valdības koalīciju.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 29. septembra numurā:

Pandēmijas izraisītās krīzes laikā nodokļu palielināšana var samazināt Latvijas uzņēmēju konkurētspēju.

Neatkarīgi no nodokļa, kuru palielina, turklāt, ja nodokļu izmaiņas tiek izziņotas īsi pirms to spēkā stāšanās, tas ietekmē uzņēmējdarbības vides stabilitāti, tādējādi ne tikai radot neērtības vietējiem uzņēmējiem, bet parādot Latvijas nodokļu sistēmu kā nestabilu, kas liedz ārvalstu investoriem īstenot paredzamu ilgtermiņa ieguldījumu politiku.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 18. augusta numurā:

Foto: pixabay.com

Latvijā ieviestie netīrās naudas identificēšanas paņēmieni ir apgrūtinājuši dzīvi ne tikai bankām, bet arī uzņēmējiem un iedzīvotājiem, turklāt tiesību eksperti norāda uz bīstamiem formulējumiem normatīvajos aktos.

Savukārt tiesību aizsardzības iestāžu speciālisti šo kritiku noraida un bažas uzskata par pārspīlētām.

Tāds ir secinājums pēc Tiesību zinātņu pētniecības institūta sadarbībā ar Banku Augstskolu, Latvijas Universitāti un žurnālu Dienas Bizness rīkotās konferences Bankas mainīgajā pasaulē. To, ka pārmaiņas banku sektorā bija nepieciešamas, neviens nenoliedza, tomēr ieteikumi, ko darīt vai nedarīt, atšķīrās.

Daudz funkciju

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš norādīja, ka mūsdienās bankas ir kļuvušas ne tikai par norēķinu un finansēšanas nodrošinātājām vai biznesa aģentēm līdzīgi kā citi uzņēmumi, bet par valsts drošības un nodokļu maksāšanas kontroles instrumentu. “Jaunie darbības nosacījumi rada nepieciešamību mainīt rīcības modeļus gan bankām, gan klientiem, gan valsts institūcijām,” tā G. Bērziņš. Viņš atzina, ka bankām ir jāatrod tāds līdzsvars starp piedāvāto pievienoto vērtību un risku, kas nodrošinās atbilstošu klientu skaitu, klientu apmierinātību un konkurētspējīgu atdevi no ieguldījumiem akcionāriem.

Kopš Latvija atguva neatkarību un starptautiskie aizdevēji valstij ir gatavi aizdot, esam aizņēmušies vairāk nekā 12 miljardus eiro.

Rēķinot procentos pret IKP, Latvijas parāds noteiktos periodos ir sarucis, tomēr faktiski valsts parāda samazinājums pēdējo 30 gadu laikā ir bijis tikai dažos gados.

Secinājums – premjeri, kuri prot aizņemties, ir ieredzētāki un ar labākām izredzēm turpināt politisko karjeru, daži pat sasniedz nebijušas virsotnes. Premjeri – parāda samazinātāji ir baudījuši vien sabiedriskās domas nežēlastību. Dienas Bizness pētīja statistikas datus tikai par centrālās valdības parādu, kas ir valsts parāda lielākā daļa, jo pašvaldību iespējas aizņemties ir ierobežotas.

Vēsturiski centrālās valdības parāds ir samazinājies 1998. gadā – teju par 80 miljoniem eiro, un tas notika Guntara Krasta valdības laikā, tomēr tolaik premjeri mainījās ik pēc gada, un abpus G. Krasta valdībai ir Andra Šķēles valdības. Jebkurā gadījumā trīs secīgi budžeti ir saistīti, un abi šie premjeri ir pelnījuši piezīmi par parāda samazināšanu deviņdesmitajos.

Cik stipra šobrīd ir Eiropas Savienība? Vai Covid -19 mainīs ES lomu dalībvalstīs? Vai ir kādas prognozes attiecībā uz tirdzniecības atjaunošanos bijušajos apmēros?

Uz šiem un citiem jautājumiem “Dienas Biznesam” atbild Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgs par ekonomiku un tirdzniecību.

Pasaule jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes radusi dzīvot dažādu valdību stimulu apstākļos. Šī gada pandēmijā varas iestāžu stimulēšanas politika tiek ielikta nākamajā pakāpē.

Lasi žurnāla #DienasBizness 27. oktobra numurā: