Starptautiskais Investīciju strīdu izšķiršanas centrs (ICSID) pēc trīs gadu ilga tiesas procesa nolēmis noraidīt SIA "North Star LTD" un īpašnieka Pētera Pildegoviča prasību atzīt Norvēģijas nodarītos zaudējumus uzņēmumam sniega krabju zvejā, liecina ICSID publicētā informācija.

Pildegovičs un "North Star LTD" prasību ICSID iesniedza 2020.gada martā pēc tam, kad Norvēģijas varas iestādes arestēja "North Star LTD" zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras ūdeņos.

Prasītājs norādīja, ka Norvēģija ar savu rīcību pārkāpusi Latvijas un Norvēģijas līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un zaudējumos no Norvēģijas pieprasīja 388 miljonus eiro.

Strīdu izšķiršanas centrs lēmis Pildegoviča un "North Star LTD" prasības noraidīt pilnībā.

Tāpat ICSID lēmis, ka prasītājam pilnībā jāsedz atbildētāja jeb Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas. Kopumā "North Star LTD" jāsedz Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas 597 307,04 dolāru apmērā, kā arī jākompensē Norvēģijai izmaksas, kas saistītas ar pārstāvniecību, 809 724,07 dolāru apmērā.

Latvijā kuģu būvētavā "AtoZ" sākta pirmā ar ūdeņraža degvielas šūnu tehnoloģiju darbināmā piekrastes zvejas kuģa būvniecība, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) publiskotā informācija.

Kopējais projekta budžets ir 3,38 miljoni eiro, no kuriem 2,8 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums. Projekts tiks īstenots līdz 2026. gada 31. oktobrim.

Projekts tiek īstenots, pateicoties plašai starptautiskai partnerībai, un tā vadošais partneris ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Projektā aktīvi iesaistījušies arī citi partneri no Francijas, Lietuvas un Igaunijas.

LIAA informē, ka projekts "Piekrastes zvejas kuģi, kas tiek darbināti ar nulles emisiju ūdeņraža kurināmā elementu" ir nozīmīgs solis ceļā uz klimata neitralitāti un zaļo pāreju Baltijas jūras reģionā. Tajā tiek radīts zvejas kuģis ar pilnībā bezemisiju piedziņu, ko nodrošinās ūdeņraža degvielas šūnu sistēma un elektriskais dzinējs. Topošais kuģis būs nepilnus 12 metrus garš, un tā konstrukcija būs pielāgota reālajiem zvejnieku darba apstākļiem piekrastes ūdeņos.

Rojas ostā nogrimis kuģis un patlaban atbildīgie dienesti strādā, lai no kuģa izplūdušie naftas produkti nenokļūtu jūrā, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Šorīt ap plkst.5 VUGD saņēma informāciju no Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta, ka Rojas ostā piestātnē nogrimis zvejas kuģis un uz ūdens virsmas redzams naftas produktu plankums.

Jūras spēkos informē, ka bija saņemts paziņojums par nostrādājušu avārijas boju.

Notikuma vietā konstatēts, ka kanālā ir nogrimis kuģis un uz ūdens virsmas redzams naftas produktu plankums, kas virzās uz jūras pusi.

Ugunsdzēsēji kanālā izvietojuši norobežojošās un absorbējošās bonas. Patlaban notikuma vietā tiek izvietotas papildus norobežojošās un absorbējošās bonas visā kanāla platumā, lai naftas produkti nenokļūtu jūrā.

Par notikušo informēts Valsts vides dienests.

2024. gadā Latvija bija otrajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sālītu siļķu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Ar to, ka Latvija ilgstoši ir pirmajā vietā pasaulē pēc šprotu (sardīnēm līdzīgu zivju konservu) eksporta uz vienu iedzīvotāju, lasītājus nevar pārsteigt. Vēl joprojām bijušajā PSRS telpā šprotes un Latvija ir sinonīmi. Tomēr pēdējos gados Latvija ir guvusi atzīstamus panākumus cita veida pārstrādātu zivju produktu eksportā. Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija bija otrajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sālītu siļķu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz ar to var teikt, ka siļķe ir laba piedeva ne tikai kartupeļiem un biezpienam, bet arī Latvijas eksportam.Latvija ir augstās pozīcijās pasaulē kā svaigu un saldētu zivju eksportētāja. Vienlaikus Latvija importē citu reģionu zivis, lai no tām ražotu produkciju gan vietējam patēriņam, gan eksportam.

Engures ostā uzņēmums SIA “O Yachts” ir uzbūvējis savu ceturto 14m garo “4 Klases” katamarānu “AONYX”, vēsta Tukuma novada pašvaldība.

Ar pārtraukumu uzņēmums SIA “O Yachts” strādā jau 6 gadus, kuru laikā ir uzbūvēti četri “4 Klases” (14m) katamarāni un divi “6 Klases” (līdz 20m), kuri 2021. gadā ir nominēti par labākajiem multi-korpusu klasē līdz 60 pēdām Eiropā un pasaulē.

Jaunais katamarāns veiksmīgi tiek gatavots ceļam uz Karību jūru un uzņēmums gatavojas būvēt nākamo “4 klases” katamarānu.

Kā top? SIA O-yachts katamarāni

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «O- Yachts», vērojot, kā tiek...

Engures ostas pārvaldnieks Jānis Megnis uzskata, ka Engures ostai ir pamats lepoties ar šādu ražotni ostā, kas ir unikāla ne tikai Latvijas bet arī Baltijas mērogā.

Saskaņā ar Latvijas transporta un ostu attīstības vadlīnijām, kā viena no mazo ostu prioritātēm ir definēta ražošana, kuras neatņemama sastāvdaļa ir zvejniecība un jūras transports. Šajā segmentā Engures osta izceļ zivju apstrādes uzņēmumu SIA “Unda”, jau minēto SIA “O Yachts”, kā arī ar 2020. gadā dibināto kuģu būves uzņēmumu SIA "Invessel”. SIA “Invessel” šobrīd būvē zvejas kuģi Norvēgijai, kurš tiks nolaists ūdenī šā gada beigās vai nākošā gada sākumā un tieši no Engures ostas varēs doties zvejot Ziemeļu un Norvēģu jūrās.

Šogad Engures ostas pārvalde Igaunijas-Latvijas Pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam projekta “Austrumbaltijas jahtu ostu tīkla pilnveidošana un popularizēšana, EST-LAT177” ietvaros plāno uzstādīt degvielas uzpildes staciju jahtām un papildus jahtu piestātņu pontonus. Engures ostas pārvaldei šim projektam pieejamais budžets ir 100 000 eiro, t.sk. ERAF līdzfinansējums 85 000 eiro un Valsts budžeta līdzfinansējums 5%.