Likumi

Zvērināti revidenti var nespēt glabāt komercnoslēpumu

Māris Ķirsons, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Ļaujot jebkuram izmeklēšanas resoram (izmeklētājam) pratināt zvērinātu revidentu bez tiesas nolēmuma (kas vajadzīgs pašlaik), tiek apdraudēta revidenta spēja nodrošināt revidēto kompāniju komercnoslēpumu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) valdes priekšsēdētāja Sandra Vilcāne.

LZRA nav saprotama plānoto likuma grozījumu nepieciešamība un pamatojums, jo, piemēram, Vācijā, Lietuvā un citās ES valstīs zvērinātu revidentu pratināšana ir iespējama tikai un vienīgi ar tiesas sankciju. Arī Latvijā līdz šim 25 gadus pastāvēja tieši šāda kārtība, kas tika noteikta Revīzijas pakalpojuma likumā - ja lietas izmeklēšanai ir nepieciešamas zvērināta revidenta liecības vai darba materiāli, tad tam ir nepieciešams tiesas nolēmums. Minēto iemeslu dēļ LZRA uzrakstījusi vēstules Saeimas deputātiem un cer uz parlamentāriešu izpratni par situāciju.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir pašreizējā situācija?

Ir sagatavoti grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā, lai jebkura resoriskā iestāde, kas veic lietas izmeklēšanu, var nopratināt zvērinātu revidentu, nepieciešamības gadījumā izņemot darba lietas, t.sk. elektroniskos datu nesējus, taču šādā gadījumā atklāts paliek jautājums, kādas ir zvērināta revidenta iespējas nodrošināt Komercnoslēpuma aizsardzības likuma prasības – saglabāt konfidencialitāti par revidējamo un citu klientu komercnoslēpumu, kas nenoliedzami nonāk zvērināta revidenta rīcībā, veicot revīzijas. Tāpat piedāvātie grozījumi atļauj noklausīties zvērinātu revidentu telefona sarunas, lasīt e-pastus bez jebkādām tiesas sankcijām.

Pašlaik zvērinātu revidentu var nopratināt, kā arī veikt citas procesuālās darbības tikai ar tiesas nolēmumu, ko var saņemt tikai konkrēta kriminālprocesa ietvaros. Jaunā kārtība nozīmē, ka par pakāpi pazemināsies revidēto uzņēmumu komercnoslēpumu aizsardzība un palielināsies šīs informācijas izpaušanas risks. Jāsaprot, ka zvērinātu revidentu dokumentācija par katru revidēto uzņēmumu tiek glabāta nevis papīra, bet gan elektronisko dokumentu formātā un jebkura resora izmeklētāji pēc grozījumu stāšanās spēkā bez tiesas sankcijas varēs izņemt datu nesējus, kuros ir informācija par visiem revidētajiem uzņēmumiem, nevis to vienu, kura darbība viņus ir ieinteresējusi. Šādā situācijā nav iespējams fiziski nodrošināt, ka izmeklētājam ir pieeja tikai konkrētajai, ar lietu saistītajai informācijai.

Faktiski zvērinātu revidentu klientu komercnoslēpumi varēs nonākt jebkura resora izmeklētāja rīcībā, bet kas ar tiem notiks tālāk, uz to nav saņemta neviena atbilde.

Savā ziņā piedāvātās normas ir pretrunā Komercnoslēpuma aizsardzības likuma normām. Piemēram, lietai nonākot līdz tiesai, ar tajā esošajiem materiāliem, t.sk. ar visiem tajā esošajiem piegādes līguma nosacījumiem, pašizmaksas un cenu veidošanu u.tml. varēs iepazīties visi interesenti. Būtībā tā ir ierobežotas informācijas izpaušana, jo, lietai nonākot tiesā, šāda veida informācija zaudē ierobežotas pieejamības statusu. Tieši ar mērķi brīdināt Saeimas deputātus par pretrunām, kas radīsies, pieņemot sagatavotos likuma grozījumus, ir nosūtīta attiecīgā vēstule ar skaidrojumiem, kāda ir esošā situācija, kāda tā varētu būt, un arī izklāstītas prognozējamās šo grozījumu sekas.

Kāda ir sagatavoto grozījumu iniciatoru motivācija?

Oficiālā motivācija ir viena – tā esot OECD rekomendācija saistībā ar ārvalstu personu kukuļošanu. Taču, tā kā attiecīgās normas uz gadījumiem par kukuļošanu, naudas atmazgāšanu jau ir likumā noteiktas, bet visās pārējās lietās zvērināta revidenta pratināšanai bija vajadzīgs tiesas nolēmums, tad tika izstrādāti šie grozījumi.

Tas ir ļoti pārsteidzoši un pat sākotnēji īsti neticami, ka tāda organizācija kā OECD iesaka atcelt vajadzību pēc tiesas lēmuma zvērinātu revidentu pratināšanai, sarakstes lasīšanai, sarunu ierakstīšanai, datu nesēju izņemšanai.

Vēl jo vairāk neizprotami liekas šāda rekomendācija, ja tādā OECD valstī kā Vācija izmeklētāja saruna ar zvērinātu revidentu vispār ir iespējama tikai pēc tiesas nolēmuma, ko var iegūt tikai tad, ja izmeklētājiem patiešām ir būtiski fakti, nevis tikai un vienīgi aizdomas. To arī skaidri un nepārprotami atzīst Finanšu ministrija Revīzijas pakalpojumu likuma grozījumus pavadošajā anotācijā.

Vēl viena argumentācija šādu grozījumu nepieciešamībai bez OECD rekomendācijām ir ēnu ekonomikas mazināšana – apkarošana, bet zvērināti revidenti ir tieši tie, kuri ar savu darbību arī mazina ēnu ekonomiku.

Visu interviju lasiet 23. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma vājās vietas – akači – ir identificēti, tāpēc ir nepieciešamas korekcijas gan pašā likumā, gan arī tā normu piemērošanas noteikumos

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes locekle un zvērinātu revidentu SIA Ievas Liepiņas birojs vadītāja Ieva Liepiņa. Viņa norāda, ka tikai šogad daudziem uzņēmējiem kā zvīņas no acīm nokritušas atklāsmes par jaunā uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) niansēm, vienlaikus izkristalizējot tās normas, kuras ir jāmaina un jāprecizē.

Ko rāda 2018. gada pārskati attiecībā uz jauno uzņēmumu ienākuma nodokli?

Izstrādājot šo UIN reformu, līdz galam netika padomāts, kā tā ietekmēs daudzas lietas. Reformas karstumā vienkārši tika paņemta Igaunijas UIN sistēma bez nopietna izvērtējuma un perspektīvās ietekmes analīzes. Būtībā 2018. gada pārskati parāda tās problēmas jaunajā UIN likumā, par kurām brīdināja nodokļu eksperti, revidenti, grāmatveži, bet likumdevēji šos brīdinājumus ignorēja. Diemžēl dzīve pierādīja, ka brīdinājumu izteicējiem ir taisnība. Tādējādi zvērināti revidenti šogad nodarbojas ar uzņēmēju izpratnes formēšanu par to, kā nodokļu reforma un jo īpaši jaunais UIN ietekmē uzņēmuma naudas plūsmu. Lai arī zvērināti revidenti ar nodokļu izmaiņām saskaras jau 25 gadus atjaunotajā Latvijā un 80 gadus, kopš šāda institūcija tika ieviesta, tomēr tik vērienīga un strauja, kāda bija UIN reforma, nav pieredzēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

To, ka ir likuma subjekti, nereti uzņēmēji uzzina tikai VID pārbaudes laikā

Sintija Radionova, ZAB PRIMUS DERLING zvērināta advokāte, partnere, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.jūlija cigaretes ar augstāku akcīzes nodokli, lielākas tiesības nodokļu administrācijai, skaidras naudas vairāk par 10 000 eiro ievešana un izvešana Latvijā tikai ar deklarēšanu

Tādas izmaiņas paredz gan pavisam nesen parlamenta akceptētie grozījumi normatīvajos aktos, gan arī tādi, kuri pieņemti jau pirms laba laika. Piemēram, akcīzes nodokļa likmes kāpums cigaretēm tika paredzēts jau nodokļu reformas laikā 2017. gada vasarā. Jāatgādina, ka šā gada jūnija otrajā pusē kā atbilde uz Igaunijas lēmumu par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmi alum, sidram un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem tika piedāvāts no 1. jūlija par 15% samazināt akcīzes nodokli stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, taču līdz šim šāds lēmums parlamentā nav akceptēts un sagaidāms, ka tas varētu būt spēkā tikai no šā gada 1. augusta.

Cita pieeja

Komentāri

Pievienot komentāru