Jaunākais izdevums

Plāno ieguldīt teju 70 miljardus eiro autoceļu, dzelzceļa, ostu un citos projektos

Ar 712,5 miljardu SEK (apmēram 69,6 miljardi EUR) vērtu nacionālās infrastruktūras plānu 2018.‒2029. g. nule kā klajā nākusi Zviedrijas valdība. Tas ir par 10 miljardiem EUR vairāk, nekā bija paredzēts 2014.‒2025. g. plānošanas periodā, taču daži no iecerētajiem projektiem turpināsies arī pēc 2029. g., norāda Railjournal.com. Valdība pati no valsts budžeta ieguldīs 60,8 miljardus EUR, bet pārējie līdzekļi nāks no citiem avotiem ‒ maksām par autoceļu un dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un pašvaldību līdzfinansējuma. Nauda tiks izmantota gan jaunas infrastruktūras izveidei, gan esošās atjaunošanai un modernizēšanai. Dzelzceļa tīkla darbībai un uzturēšanai tiks 12,2 miljardi EUR valsts naudas, valsts ceļu tīklam piešķirs 16 miljardus EUR, bet transporta sistēmu attīstībai - 32,6 miljardus EUR.

Dāsni devēji

«Mēs tagad veicam mūsdienās lielākās investīcijas dzelzceļā,» norādīja infrastruktūras ministrs Tomass Enerots, piebilstot, ka Zviedrijai būs moderns dzelzceļa tīkls, kurā vilcieni visā valstī pienāks laikā. Plāns paredz arī atbrīvošanos no fosilo degvielu izmantošanas. Kopumā ar dzelzceļu saistītos projektos tiks ieguldīti 14,4 miljardi EUR, kas ir par 32% vairāk nekā iepriekšējā periodā.

Valdības plāns ietver, piemēram, Ziemeļbotnijas līnijas būvniecību no Dovas pie Ūmeo līdz Šelefteo, kas ir apmēram puse no ierosinātā 270 km garā maršruta Ūmeo‒Lūlelo. Apmēram 12 km garais maršruts no Ūmeo līdz Dovas industriālajam rajonam tika apstiprināts vēl 2014. g., un tā būvniecību paredzēts uzsākt jau šogad.

Visu rakstu Zviedri investēs miljardus lasiet 13. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zviedrija joprojām gatava aizstāvēt savu pieeju pandēmijai

Jānis Šķupelis, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa pasaules uzmanības joprojām pievērsta pandēmijas statistikai. Pieejamie dati liecina, ka Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits pasaulē nupat pārsniedzis 10 miljonus un nāves gadījumu skaits – 500 tūkstošus.

Liela daļa valstu, lai apkarotu vīrusa izplatīšanos, izvēlējās pieslēgt savas tautsaimniecības. Tiesa gan, jau kādu laiku attiecīgie dažādie ierobežojumi tiek mazināti vai pat atcelti, jo maksa par nefunkcionējošām ekonomikām draudēja kļūt pārāk liela.

Lielu interesi izpelnījās tie, kas izvēlējās iet nedaudz citu ceļu, kur šajā ziņā visspilgtāk, šķiet, izcēlās Zviedrija. Tā kariņā ar pandēmiju pamatā aprobežojās ar valdības vadlīnijām par distancēšanos un rekomendācijām iedzīvotājiem pašiem būt atbildīgiem nevis ļoti stigru likumu ieviešanu, kas bloķētu būtisku daļu tautsaimniecības. Viens no šādas taktikas rezultātiem nu ir tas, ka lielākā daļa Eiropas Savienības valstis Zviedriju ierindo to valstu sarakstā, uz kurām ceļošana šobrīd joprojām nav droša. Var paspekulēt, ka Zviedrija bez maz vai tiek sodīta, ka tā izvēlējās iet citu ceļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

UPB grupas konsolidētais apgrozījums sasniedzis 212 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 04.02.2020

Šogad turpinās darbs arī pie augstceltnes Garda Vesta Zviedrijā, kur jānodrošina augstas ugunsdrošības un sprādzienizturības prasības.

Avots: UPB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2019. gadā sasniedza 212 miljonus eiro. Kopš 2015. gada apgrozījums ir pieaudzis gandrīz par 100 miljoniem eiro, informē uzņēmumā.

UPB grupas uzņēmumi pērn turpināja attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, investēja ražotņu, biroja telpu paplašināšanā un tehnoloģiju modernizācijā.

UPB īstenojis vairākus nozīmīgus "Design&Build" objektus, lielākais no tiem ir Boeing 747-8 angārs Baku lidostā, Azerbaidžānā, ar kopējo platību 8046 m2. Projektēšanā bija jāņem vērā seismiskā aktivitāte, lielā vēja slodze (41 m/s) un specifiskās ugunsdrošības prasības.

Savukārt tepat Latvijā ekspluatācijā tika nodota Liepājas Olimpiskā centra Tenisa halle. Pērn UPB noslēdza līgumu un uzsāka tirdzniecības centra SĀGA projektēšanu un būvniecību, un šobrīd tas ir UPB vēsturē lielākais objekts Latvijā ar kopējo platību 59 000 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu

Db.lv, 10.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

BMGS būvēs AES Somijā

Māris Ķirsons, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problēmas ar samaksas saņemšanu par padarīto darbu mēdz būt ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Zviedrijā, kur pašlaik notiek sarunas ar ģenerāluzņēmēju, lai iztiktu bez tiesāšanās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva. Viņa norāda, ka būvniecībā Latvijā ir kā šūpolēs – te uz augšu ( visi būvē un nozare ir pārkarsusi), te atkal – lejā ( nebūvē teju neko). Tad nozarei ir auksti, un, lai diversificētu šādus riskus, vienīgā iespēja ir strādāt ārzemēs, kur atkal jārēķinās ar attiecīgo valstu īpatnībām.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir būvniecības nozarē Latvijā?

Būvniecība gan Latvijā, gan arī ārzemēs ir tā joma, pēc kuras visvieglāk var izdarīt secinājumus par tautsaimniecības stāvokli kopumā, jo būvē jau tikai tad, ja pasūtītājam ir ne tikai ideja vai projekts, bet gan arī atbilstošs finansējums. Nauda iecerēto projektu īstenošanai privātsektorā lielākoties tiek iegūta, saņemot kredītu, kur aizdevēji vienmēr cenšas pārliecināties par ieceres (ražotņu, biroja, noliktavu ēku) ekonomisko dzīvotspēju. Savukārt valsts un pašvaldību sektorā būvniecības projekti lielākoties tiek veikti, izmantojot ES struktūrfondu projektu līdzfinansējumu. Tā rezultātā būvniecībā pēdējos gados ir novērojamas cikliskās svārstības: nav ES struktūrfondu projektu – ir daudz mazāk būvobjektu (2014- 2015), un otrādi - ir Eiropas līdzfinansējums (2017), un nozare burtiski «vārās» un mēģina risināt ar šo procesu radušās problēmas. Viena no galvenajām problēmām, ar ko cīnās daudzi nozares uzņēmumi, ir darbaspēka deficīts, kas nes sev līdzi vēl arī izmaksu pieaugumu. Izņēmums nav arī BMGS. Lai spētu kvalitatīvi īstenot uzsāktos būvniecības projektus paredzētajos termiņos, esam piesaistījuši viesstrādniekus no Ukrainas. Protams, situācija būtu bijusi citāda ar darbaspēku, ja nebūti bijuši nosacīti klusuma gadi, jo vienkārši nebija ES struktūrfondu atbalsta. Būvniecības apjomu kritumu nozares uzņēmumi centās kompensēt ar savu pakalpojumu eksportu uz citām valstīm, lielākoties ES. Diemžēl ne visiem uzņēmumiem ir pozitīva pieredze, strādājot ārvalstu tirgos, jo nekas nestāv uz vietas un līdz ar to daudzas sākotnējās projektu attīstītāju ieceres piedzīvo pārmaiņas. Protams, būvniecības nozarē arī ir specializācija, kas nemaina kopējo skatījumu uz nozari, bet maina situāciju, kādā atrodas pats uzņēmums. Piemēram, BMGS ir specializējies tieši dažādu infrastruktūras — tiltu, pārvadu, ostu piestātņu, molu, kuģošanas kanālu, dzelzceļa objektu – būvniecībā, rekonstrukcijā, un tieši šādu projektu esamība visvairāk ietekmē uzņēmuma neto apgrozījumu. Protams, BMGS ir iesaistījies arī dzīvojamo māju un biroja ēku būvniecībā un rekonstrukcijā, piemēram, Rīgā Stacijas laukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Latvijas hokeja izlase pirmo reizi kopš 2009.gada iekļūst pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā

LETA, 16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas hokeja izlase otrdien nodrošināja vietu pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, kur spēlēs pirmo reizi kopš 2009.gada.

Izšķirošajā B apakšgrupas mačā par ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu Latvijas hokejisti ar rezultātu 1:0 (1:0, 0:0, 0:0) uzvarēja pasaules čempionāta rīkotāju Dāniju.

Latvijas hokejisti B apakšgrupā ieņēma ceturto vietu un ceturtdaļfinālā ceturtdien tiksies ar A apakšgrupas uzvarētāju Zviedriju.

Vienīgos vārtus šajā mačā Latvijas izlases labā guva Andris Džeriņš.

Savukārt «sauso» uzvaru Latvijas izlases vārtos izcīnīja Elvis Merzļikins, kurš atvairīja visas 19 pretinieku mestās ripas.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī AS Tallink Grupp pārvadājusi 549,3 tūkstošus pasažieru, kas ir par 7,3% mazā nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, liecina Nasdaq Tallinn dati.

Pārvadāto kravas vienību skaits palielinājies par 4,9%, bet pasažieru transportlīdzekļu skaits – sarucis par 3,6%.

Visos maršrutos pārvadāto pasažieru skaits samazinājies. Vislielākais kritums vērojams maršrutā Igaunija-Zviedrija – par 36,9% līdz 45,4 tūkstošiem. Maršrutā Latvija-Zviedrija pasažieru skaits samazinājies par 11,3% līdz 43 tūkstošiem. Maršrutā Somija-Zviedrija pasažieru skaits sarucis par 5,8% līdz 146,6 tūkstošiem, bet maršrutā Igaunija-Somija – par 0,6% līdz 314,3 tūkstošiem.

Plānotās apkopes dēļ prāmis Baltic Queen maršrutā Igaunija-Zviedrija nekursēja 26 dienas, bet maršrutā Igaunija-Somija apkope tika veikta kuģim Star, kas nekursēja 14 dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu Zviedrijā dzīvojošo un strādājošo Latvijas valstspiederīgo interesi par atgriešanos Latvijā, šodien, 29. maijā plkst. 18:00, Stokholmā, Latvijas vēstniecības telpās, notiks paneļdiskusija par darba un uzņēmējdarbības iespējām Latvijā.

«Ņemot vērā, ka Latvijas ekonomikas attīstība ir uzņēmusi straujus apgriezienus, Latvijā arvien vairāk ir jūtams kvalificēta darbaspēka trūkums. Par to tiek runāts arvien skaļāk gan uzņēmēju aprindās, gan arī valdības līmenī. Mums likās, ka ir svarīgi no vārdiem ķerties pie darbiem, un doties pie auditorijas, kurai potenciāli varētu būt interese par atgriešanos un darba un uzņēmējdarbības iespējām Latvijā,» skaidro Jānis Kreilis, «Your Move» līdzdibinātājs.

Tikšanos, uz kuru aicināti Zviedrijā dzīvojošie un strādājošie Latvijas valstspiederīgie, atklās Latvijas vēstnieks Zviedrijā Marģers Krams. Diskusijā piedalīsies Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības vadītāja Zviedrijā Austra Krēsliņa un finanšu analītikas uzņēmuma FactSet filiāles vadītājs Latvijā Frode Aasheim. Diskusiju moderēs personālatlases uzņēmuma «Your Move», kas specializējies remigrantu piesaistē, vadības pārstāvji Jānis Kreilis un Reinis Znotiņš. Tikšanos organizē «Your Move» sadarbībā ar Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūru, kā arī Latvijas vēstniecību Zviedrijā un Zviedrijas latviešu apvienību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izstrādās priekšlikumus transporta mezglu uzlabošanai ar Zviedriju, Somiju, Igauniju

Lelde Petrāne, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas plānošanas reģions izstrādās priekšlikumus pārvadājumu laika saīsināšanai ar citiem starptautiskiem transporta mezgliem Zviedrijā, Somijā un Igaunijā.

Rīgas plānošanas reģions uzsācis dalību starptautiskā projektā «Baltijas transporta loks» (Baltic Loop) ar mērķi samazināt laiku ceļošanai un pārvadājumiem starp Rīgu un citiem nozīmīgiem starptautiskiem transporta mezgliem Zviedrijā, Somijā, Igaunijā un Krievijā (Sanktpēterburga).

Projektā Rīgas plānošanas reģiona loma būs saistīta ar starptautisko transporta mezglu sasniedzamības uzlabošanu, sakārtojot transporta sistēmu un mazinot sastrēgumvietas starptautiskajā mērogā. Ceļošanas un kravu pārvadājumu laika samazināšana vienlaikus ļaus sekmēt vides mērķu sasniegšanu – ļaus samazināt CO2 emisijas trīs Centrālbaltijas reģiona koridoros, tos padarot pievilcīgus jaunu uzņēmumu piesaistei un inovāciju attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Euroapotheca par vairāk nekā 300 miljoniem eiro iegādājas aptiekas Zviedrijā

LETA/BNS, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Tā ir viena no lielākajām Lietuvas biznesa tiešajām investīcijām ārvalstīs.

Lietuvas kompānija «Euroapotheca» investējusi vairāk nekā 300 miljonus eiro aptieku iegādē Zviedrijā, kļūstot par vienu no lielākajiem aptieku tīkliem reģionā.

Holdingā «Vilniaus prekyba» ietilpstošā kompānija paziņojusi, ka ceturtdien pabeigusi darījumu par Zviedrijas uzņēmuma «Apoteksgruppen i Sverige Holding» (AGHAB) iegādi, un no šā brīža sniegs franšīzes un pārvaldes pakalpojumus 189 aptiekām, kuras darbojas ar «Apoteksgruppen» zīmolu.

Vilniaus prekyba: Dzimis Lietuvā, izpleties Austrumeiropā

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: DB viesojas BMGS īstenotajos objektos Zviedrijā

Rūta Kesnere, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas būvniecības eksports ir teju 200 miljoni eiro, un galvenie eksporta tirgi ir Zviedrija, kā arī Lietuva, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šādus datus ir apkopojusi Latvijas Būvnieku partnerība. Viens no lielākajiem eksportējošajiem Latvijas būvuzņēmumiem, kas veiksmīgi darbojas Zviedrijas un Lietuvas tirgos, ir akciju sabiedrība BMGS, kas specializējas hidrotehnisko un civilo būvju celtniecībā. Turklāt tuvā nākotnē kā perspektīvs eksporta tirgus tiek uzlūkota Norvēģija. Jāmin, ka uzņēmumam ir filiāles Somijā, Igaunijā un Lietuvā, kā arī pārstāvniecība Zviedrijā.

BMGS ir viens no būvniecības nozares līderiem Latvijā; 2016. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 33,18 miljoni eiro, bet peļņa – 200,8 tūkst. eiro. DB veidotajā TOP 500 par 2016. gadu starp 30 būvniecības nozares līderiem BMGS ierindojās piektajā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijā pirmdien stājās spēkā stingrāki smēķēšanas ierobežojumi, tostarp aizliegums smēķēt zonās pie krodziņiem.

No pirmdienas spēkā ir jauns tabakas likums, ar kuru Zviedrijā tiek aizliegta smēķēšana arī publiskos spēļu laukumos, autobusu pieturās un vilcienu stacijās.

Aizliegums attiecas arī uz elektronisko cigarešu kūpināšanu.

Zviedrijas Veselības pārvaldes vērtējumā šādi pasākumi ir nozīmīgs solis sabiedrības veselības aizsardzībā, kā arī pasīvās smēķēšanas risku mazināšanā.

Premjerministrs Stēfans Levēns ir noteicis mērķi panākt, ka līdz 2025.gadam Zviedrijā tiek izskausta smēķēšana.

Līdz šim Stokholmā un citās Zviedrijas pilsētās bija atļauts smēķēt īpaši norādītās vietās pie krodziņiem un restorāniem.

Smēķēšana restorānos Zviedrijā aizliegta jau vairākus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielbritānija brīdina par terora draudu paaugstināšanos Zviedrijā

LETA--THE LOCAL, 14.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas Ārlietu ministrija brīdinājusi savus pilsoņus par terora draudu paaugstināšanos Zviedrijā.

«Teroristi, ļoti iespējams, mēģinās īstenot uzbrukumus Zviedrijā,» paziņojusi Ārlietu ministrija, rekomendējot britu tūristiem Zviedrijā būt modriem.

Ministrija otrdien ierindojusi Zviedriju augstākajā terora draudu līmenī no visām Skandināvijas valstīm, ziņoja laikraksts «Expressen».

Šāds lēmums pieņemts, balstoties uz jaunāko informāciju, kas atspoguļo paaugstinātus draudus, norādīja ministrija.

«Mēs zinām, ka izmaiņas ir veiktas, bet mēs nekomentējam citu valstu novērtējumus,» «Expressen» sacīja Zviedrijas drošības dienesta «Sapo» pārstāvis.

Arī Lielbritānijas Ārlietu ministrija atteikusies komentēt veiktās izmaiņas Zviedrijas drošības situācijas novērtējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusotra gada laikā skolotāju skaits, kuri izmanto mūzikas mācību platformu Solfeg.io, pieaudzis no 100 līdz 1700

Mūzikas mācību platformas Solfeg.io mērķa valstis ir Latvija, Zviedrija un ASV. 40% jauno lietotāju ir no ASV, skolotāji tur Solfeg.io atrod pēc atslēgas vārdiem interneta meklētājā. Tāpēc uzņēmums arvien nopietnāk domā par šo reģionu. «Rudenī sāksim aktīvus mārketinga soļus šajā virzienā, lai vairāk iesaistītu skolotājus, kuri Amerikā ir kļuvuši par mūsu klientiem,» saka Lauma Kazaka, Solfeg.io (SIA Solfegio) līdzdibinātāja. Risinājumu lieto arī daudzi skolotāji Austrālijā, Kanādā un citās angliski runājošās valstīs. Ir arī vairāki visai tāli reģioni, kur skolotāji ir atraduši Solfeg.io, piemēram, Taivānā. Kopumā risinājumu lieto 96 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr vien kompānija pati saprot, kas tai būtu jāizdara, lai tā nonāktu pie peļņas, peļņas gūšanai nevajadzētu notikt uz izaugsmes rēķina. Tā sarunā par globālajiem un Eiropas akciju tirgiem db.lv saka par Eiropas uzņēmumu kotāciju Ziemeļvalstīs un Baltijā atbildīgais Nasdaq vecākais viceprezidents Adams Kostjals (Adam Kostyal).

Viņa vērtējumā pēdējos dažos gados finanšu tirgos ir izveidojusies ideālajai tuva situācija sākotnējiem publiskajiem piedāvājumiem jeb IPO. Tā aizvien var vērtēt arī par spīti notikumiem vairāku mēnešu garumā ar tarifu kariem un diskusijām par Irānas kodolprogrammas līgumu un sankcijām, kas līdzi nes nenoteiktību – IPO tirgus lielāko ienaidnieci.

Šovasar Ziemeļvalstīs un Baltijā Nasdaq biržās kotēto kompāniju skaits ir pārsniedzis tūkstoti. Gada laikā (līdz 7. augustam) Nasdaq Baltijas un Ziemeļvalstu biržās to oficiālajos un First North sarakstos ir 59 jaunpienācēji, un kompāniju kopējais piesaistītais kapitāls ir 2,643 miljardi EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no bitkoina sākotnējiem mērķiem bija aizvietot apgrozībā esošās centrālo banku emitētās banknotes un monētas ar vienotu globālo digitālo naudu. Tas ir ne tikai raisījis diskusijas sabiedrībā, bet arī rosinājis centrālās bankas vērtēt, vai digitālās transformācijas laikmetā centrālo banku emitētām banknotēm un monētām būtu jāmainās līdzi laikam un vai ir pienācis laiks domāt par digitālajām eiro banknotēm un monētām.

Liela Latvijas sabiedrības daļa pirmo reizi uzzināja par globāli pazīstamāko kriptoaktīvu (tā būtu pareizāk dēvēt to, kas faktiski ir ieguldījumu instruments, ne norēķinu līdzeklis) bitkoinu 2013. gada beigās, kad tā cena ar raķetes ātrumu no 150 ASV dolāriem uzlidoja līdz 1000 dolāriem par 1 bitmonētu. Pasaules mediji toreiz nemitīgi vēstīja par virtuālo brīnumu, kam ātri sekoja Eiropas Banku iestādes (European Banking authority - EBA), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas brīdinājumi par riskiem, ko nes Bitcoin, un aicinājums iedzīvotājiem atteikties no iesaistīšanās darījumos ar bitkoiniem. Neskatoties uz to, ka toreiz Bitcoin cena ātri vien noripoja lejā un visu 2014. gadu turējās vidēji pie 500 dolāru atzīmes, cilvēku prātus turpināja nodarbināt virtuālo valūtu ekosistēmas jautājumi, bet medijos plaši izskanēja ziņas par bitkoinu uzvaras gājienu, piemēram, nacionālās lidsabiedrības airBaltic lēmumu pieņemt bitkoinus apmaksai par aviobiļetēm (vienlaikus īpaši nereklamējot faktu, ka saņemtie bitkoini nekavējoties tika konvertēti naudā – eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Valstij jārīkojas tagad

Zane Čulkstēna, stratēģiskā HR un komunikācijas uzņēmuma "ERDA" dibinātāja / kustības "Latvija strādā" līdzautore, 05.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms nedēļas padalījos savā satraukumā par jauna emigrācijas viļņa iespēju un pārliecībā, ka, pareizi rīkojoties, varam to ne tikai novērst, bet pat panākt pretēju efektu. Proti, pievienojos visiem tiem, kas uzskata, ka šī krīze var būt arī iespēja un tieši šobrīd ir kritiski svarīgi ātri un efektīvi rīkoties.

Lai saruna nepārvērstos vispārējā teoretizēšanā, mēģināju apkopot pāris konkrētus priekšlikumus jomās, kuras labāk pārzinu.

Šobrīd valsts rīkojas kā liels uzņēmums bez personāla vadības daļas 

Pagājušās krīzes rezultātā no Latvijas emigrēja vairāk nekā 170 000 darbspējīgu Latvijas...

Darbinieku noturēšana. Kā saglabāt esošās darba vietas un kā radīt jaunas?

Esošo darba vietu saglabāšana

Galvenais darba vietu saglabāšanas mehānisms līdz šim ir bijis dīkstāves pabalsti. Saskaņā ar pirms pāris dienām publicēto statistiku - šobrīd dīkstāves pabalsts ir piešķirts 26 reizes mazākam cilvēku skaitam nekā plānots un tam ir iztērēts 13 reizes mazāk nekā bija iebudžetēts.

Lai būtu skaidrs - mēs runājam par desmitiem tūkstošu cilvēku un tūlīt maijā vēl vairāk, kas šī rezultātā, visdrīzāk, kļūs par bezdarbniekiem, piepulcējoties jau tiem 66 tūkstošiem, kas ir reģistrēti kā bezdarbnieki un vēl krietni vairāk, kas nekvalificējās bezdarbnieka statusam.

Es saprotu, ka nav viegli izstrādāt un administrēt vienotus noteikumus, lai tie netiktu ļaunprātīgi izmantoti. Nodokļi ir jāmaksā, un man pašai pēdējā mēnesī ir bijusi tikai laba pieredze dīkstāves pabalstu saņemšanai saviem darbiniekiem, par ko esmu valstij un VID pateicīga. Bet ir zināma augšminētā statistika un mēs tagad ikdienā lasām gadījumu pēc gadījuma, kurā atteikšanas iemesls, lai arī formāli pamatots, nešķiet ekonomiski loģisks. Arī pati ideja par to, ka dīkstāves pabalstu uzdevums ir, nevis atbalstīt darba devējus un darbiniekus situācijā, kad ir 100-30% ieņēmumu zudums, bet gan novērst strādāšanu, manuprāt, ir absurds.

Visas krīzes ir jāizmanto, lai sakārtotu iekšējos procesus, izstrādātu jaunus produktus, mācītos un rezultātā iznāktu no krīzes spēcīgākiem. Mēs šobrīd darām pilnīgi pretējo. Tas būtu tāpat kā tagad pateikt mūsu Olimpiskai komandai - Olimpiāde šogad atcelta, sacensības nebūs, mēs jums iedosim nedaudz naudas, lai jūs nenomirtu badā, bet tikai ar nosacījumu, ka jūs nekādā gadījumā netrenējaties. Sēdiet mājās, skaties televizoru, ja pieķersim sportojot - atņemsim to pašu mazumiņu.

Tieši cik spēcīga būs mūsu Olimpiskā komanda pēc šī eksperimenta? Tieši kādas tagad būs mūsu izredzes nākamā gada Olimpiādē?

Jaunu darba vietu radīšana

Nav daudz uzņēmumu, kas šīs veselības un ekonomikas krīzes ietekmē nebūtu jau apstādinājuši jaunu darbinieku pieņemšanu un uzsākuši darbinieku atlaišanas. Bet ir tādi GBS (Global Business Services), kuri ne tikai neatlaiž darbiniekus, bet šobrīd meklē vairāk nekā 200 jaunus.

Biznesa pakalpojumu centriem 200 atvērtas darba vietas 

Neraugoties uz Covid-19 radītajām sekām darba tirgū, starptautiskie biznesa pakalpojumu centri...

2018.gadā tika parakstīts memorands starp Ekonomikas ministriju, LIAA, Rīgas domi un citām iesaisītajām pusēm par šī sektora attīstības veicināšanu un 10 000 jaunu darba vietu izveidi līdz 2023. gadam.

Ja neskaita atsevišķu GBS uzņēmumu paplašināšanos, kas ir šo uzņēmumu pašu panākums, 3 gadu laikā ir piesaistīti pāris nelieli uzņēmumi ar pārsimts darba vietām. Tepat kaimiņos Lietuvā šajā jomā ir pilnīgi cits stāsts, līdz ar ko nevaram attaisnoties ar globalizācijas un brīvas darba spēka kustības radītajiem izaicinājumiem. Kaut kāds vilciens ir aizgājis, bet nav tā, ka tagad nevarētu piesaistīt šos uzņēmumus un nebūtu iespēju izveidot šīs 10 000 labāk apmaksātās darba vietas. Jautājums - cik aktīvi mēs pie tā šobrīd strādājam?

Darbinieku attīstīšana. Kādas iemaņas un prasmes būs vajadzīgas visiem Latvijas iedzīvotājiem?

Ir skaidrs, ka pasaule strauji mainās, un tik mazā valstī kā Latvija ir svarīgi pārliecināties, ka katram iedzīvotājam ir iespēja iekļauties arvien globalizētajā darba tirgū. Tādā visprimitīvākajā izpratnē, manuprāt, tas nozīmē to, ka visiem ir jārunā vai vismaz jāsaprot angļu valoda (vēlams vēl vismaz 2 citas valodas) un visiem vajadzētu būt vismaz bāziskām digitālajām prasmēm.

Skaidrs, ka te liels darbs Izglītības un zinātnes ministrijai, un, cik noprotu, ir virzība pareizajā virzienā, bet tam būtu jābūt visu ministriju darbam. Būtu jāsāk pašiem ar sevi - cik daudz mūsu valsts ierēdņi runā vai saprot angļu valodu, cik attīstīti un automatizēti ir mūsu valsts iekšējie procesi? Tālāk - cik daudzi bezdarbnieki šobrīd var apgūt angļu valodu un jelkādas digitālās prasmes? Un beidzot - kā palīdzam uzņēmumiem (no kuriem liela daļa ir pilnībā "nogriezuši" savu apmācību budžetu) attīstīt abas augšminētās prasmes? Un nē, angļu valodas zināšanas un labas digitālās prasmes nekādi neapdraud nacionālo identitāti un ir aktuālas visās jomās (t.sk. māksla, veselība, u.c.). Tas ir veids, kā šobrīd piekļūt informācijai, turpināt izglītoties, saprast un iekļauties globālajos procesos, tā pārstāvot un veicinot savas valsts attīstību.

Šeit risinājums var būt starptautiski un lokāli piedāvātie virtuālie apmācību rīki gan valodu apguvei, gan digitālo iemaņu attīstībai, kā arī atbalsts darba devējiem savu darbinieku prasmju celšanā (neatkarīgi no piederības kādai asociācijai vai jomai). No pilnīgi cita skatu punkta - varbūt arī ir pienācis laiks atcelt prasību dublēt visas filmas Latvijā, pietiktu ar titriem un jūs redzētu, kā valodas pašas "liptu klāt". Tā dara, piemēram, Zviedrijā.

Zviedrija var pierādīt, ka iespējams arī cits ceļš 

Cīņa ar pandēmiju lielā daļā pasaules nākusi komplektā ar ekonomiku pievēršanos....

Darbinieku piesaiste. Kāds ir Latvijas darba devēja tēls?

Aicinu intereses pēc "Google" ierakstīt "work in Latvia". Pēc tam varat ierakstīt "work in Lithuania" vai "work in Estonia". Argumentu, "pārdošanas" materiālu un aktivitāšu kopums, kas vērsts uz valsts popularizēšanu nodarbinātības jomā (valsts 'employer branding') ir standarta risinājums gan talantu piesaistei no visas pasaules (t.sk. no tādām mums līdzīgām valstīm kā Ukrainas, Baltkrievijas, kuru talantiem mūsdienās arī netrūkst iespēju izvēlēties), gan remigrācijas veicināšanai, gan vietējo talantu pašapziņas un motivācijas pacelšanai. Igaunija pie šī jautājuma mērķtiecīgi strādā jau vismaz 5 gadus - ir platforma, materiāli, aktivitātes.

Skaidrs, ka tikai ar "platformas" izveidi te nebūs līdzēts. Daudz lielāks un sarežģītāks ir jautājums par to, cik aktīvi strādājam pie ārvalstu studentu piesaistes un to noturēšanas pēc absolvēšanas? Cik toleranta ir mūsu sabiedrība un arī valdība pret citādajiem? Ko darām, lai Latvijā atgrieztu mūsu pasaules Top 100 universitāšu absolventus? Kā izturamies pret sievietēm - vai mudinām jaunas meitenes kļūt par programmētājām un zinātniecēm, nevis mājsaimniecēm vai influencerēm, vai ļaujam jaunajām māmiņām veiksmīgi iekļauties darba tirgū, vai palīdzam sievietēm 55+ palikt darba tirgū, vai cīnāmies ar vardarbību ģimenē? Vai saprotam, ka kultūrai un mākslai ir milzīga loma arī šajā plāksnē? No ekonomikas skatu punkta uz šo raugoties - vai attīstām vidi, kurā gribētu dzīvot un strādāt pasaules talantīgākie cilvēki?

Noslēgumā viena biznesa literatūras klišeja. Senāk teica, ka ilgtermiņā lielākās zivis apēdīs mazās, mūsdienās tiek uzskatīts, ka ātrākās apēdīs lēnās. Ātrumam, fleksibilitātei un mērķtiecīgai rīcībai ne tikai COVID-19 izplatības apkarošanā šobrīd ir izšķiroša nozīme. Latvijas izmēram ir arī priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

HKScan melnās plastmasas iepakojumus aizstās ar videi draudzīgākiem

Zane Atlāce - Bistere, 01.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļvalstu gaļas pārstrādes grupa HKScan līdz 2019. gada beigām Zviedrijā un Somijā aizstās visus melnās plastmasas iepakojumus ar citām krāsām un, iespējams, arī ar citiem, videi draudzīgākiem materiāliem, teikts uzņēmuma paziņojumā.

Melnā plastmasa nav pārstrādājama, jo otrreizējā pārstrādē izmantotā optiskā šķirošanas sistēma nevar noteikt melno oglekļa pigmentu, ko izmanto plastmasas krāsošanai.

Somijā jau notiek melnā plastmasas iepakojuma aizstāšana, tur uzņēmums pārgājis uz dzeltenās plastmasas izmantošanu Kariniemen® zīmola produktiem.

Lēmums pāriet no melnā plastmasas iepakojuma Zviedrijā un Somijā ir pirmais lielais solis, domājot par ietekmi uz vidi un materiālu atkārtotu izmantošanu. Turpmākajos plānos ir līdzīgus soļus spert arī Dānijā un Baltijas valstīs.

Zviedrijā ir izstrādāts jauns Mamma Scans gaļas bumbiņu iepakojums, kas samazina plastmasas izmantošanu par 30 tonnām gadā. Dānijā Rose® ir ieviesusi jaunu iepakojumu, kas izgatavots no caurspīdīgas, pārstrādātas plastmasas. Baltijā vistas un cūkgaļas šašliks un marinēta gaļa tiek pārdota viegli pārvadājamos maisiņos, nevis plastmasas spaiņos, samazinot plastmasas izmantošanu par aptuveni 70 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Enefit uzsāk elektroenerģijas tirdzniecību Zviedrijā

Armanda Vilcāne, 17.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas energokompānija Eesti Energia turpina paplašināt darbību Baltijas jūras reģionā un ar Enefit zīmolu uzsāk elektroenerģijas tirdzniecību uzņēmumiem un mājsaimniecībām Zviedrijā. Uzņēmuma sniegtā informācija liecina, ka Zviedrijā Enefit piedāvājums būs fokusēts uz digitālo risinājumu izmantošanu, piedāvājot vienkāršus un patēriņa specifikai ērti pielāgojamus elektroenerģijas produktus.

Aktīvs starts Skandināvijas mājsaimniecību tirgū iezīmē virzību uz to, lai tuvākā gada laikā īstenotu piedāvājuma izstrādi arī Latvijas mājsaimniecībām, pauž uzņēmumā. «Pašlaik ir aizsākts darbs pie piedāvājuma izstrādes, kas tiks balstīts Skandināvijas tirgus pieredzē, klientu apkalpošanai izmantojot gan Skandināvijas, gan arī Latvijas tirgum izstrādāto tehnoloģisko platformu,» šā gada martā DB uzsvēra Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Kā norāda Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters, tad pēc iespējas plašāka ikdienā aktuālo pakalpojumu digitalizēšana ir pamats to izmantošanas veicināšanai un atslēga uz vienkāršāku ikdienu patērētājiem. Enefit pakalpojumus Zviedrijā varēs izmantot ar ērtas interneta platformas un mobilās lietotnes starpniecību, kas būs pieejama no jūnija. Mobilā lietotne ļaus pārvaldīt pieslēgtos pakalpojumus un analizēt savu elektroenerģijas patēriņu, sekojot līdzi, kad izdevīgāk patērēt enerģiju, tā samazinot savus elektrības rēķinus. Šāds risinājums, jau tiek aktīvi izmantots arī Igaunijā, ļaujot gūt līdz pat 15% ietaupījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Skonto» grupas uzņēmumu kopējam apgrozījumam nākamajā gadā ir jābūt ap 300 miljoniem eiro, un vairāk nekā puse no šī apmēra tiks radīta ārvalstu tirgos, intervijā aģentūrai LETA sacīja «Skonto» grupas īpašnieks Guntis Rāvis.

«»Skonto« grupas uzņēmumu darbība Latvijā drīz jau būs mazāk par 50% no kopējā grupas apgrozījuma. Pašlaik esam ļoti plaši pārstāvēti gan Apvienotās Karalistes tirgū, gan Ziemeļvalstu tirgos un citās valstīs. Esam analizējuši, kas būvniecībā notiks attiecīgajās valstu grupās, plānojuši, uz kurām valstīm vairāk koncentrēties, kur mūsu piedāvājums varētu būt interesants. Tas segments, kurā strādā »Skonto« grupa, ir vidējais līmenis - apartamenti, dzīvokļi un viesnīcas, kurš ir visplašāk pieprasīts un kurā nav novērojamas cenu svārstības,» stāstīja Rāvis.

Viņš informēja, ka grupā ietilpstošais fasāžu ražotājs «Skonto Plan» jau pašlaik 98% no produkcijas nosūta ārpus Latvijas, jo tādas fasādes, kuras tagad tiek ražotas Eiropai, Latvijā neviens īsti nevarot atļauties. Dzelzsbetona konstrukciju ražotājs un montētājs «Skonto Prefab» arī ap 90% darbu veic Skandināvijā, lai gan ir arī daži objekti Latvijā. Rāvis norādīja, ka abiem šiem uzņēmumiem pēdējā gada laikā apgrozījums audzis aptuveni par 40%, tas viss uz ārvalstu tirgu rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība "Taureņa efekts" kļuvusi par pirmo labdarības organizāciju Latvijā, kas ziedojumus pieņem arī alternatīvā formātā: turpmāk ziedotājiem būs iespēja atbalstīt biedrību arī bartereiro veidā.

"Mēs pastāvīgi paplašinām iespējas veikt ziedojumus. Tagad mūsu biedrība ir kļuvusi arī par ABSI, lielākās FinTech tirdzniecības platformas Ziemeļeiropā, tirdzniecības platformas dalībnieku, un var pieņemt ziedojumus bartereiro veidā," saka Olga Kazaka, "Taureņa efekts" līdzdibinātāja.

Ziedojumi dažādos alternatīvos formātos jau sen vairs nav jaunums daudzviet pasaulē, tomēr Latvijā tā joprojām nav izplatīta prakse.

"Mēs varam un mums ir jāstrādā pie tā, lai nodrošinātu ikvienam pēc iespējas ērtākas ziedojuma metodes. Progresīvās valstīs jau sen ir populāri ziedojumi virtuālajā valūtā: UNICEF sniedz iespēju ziedot Bitcoin (BTC), Ethereum (ETH) un Litecoin (LTC) veidā. Pēc ANO Bērnu fonda datiem, kriptovalūtas ziedojumi pozitīvi ietekmē bērnu dzīvi visā pasaulē: tie palīdz nodrošināt izglītību Sīrijas konflikta laikā, piegādāt pārtiku Klusā okeāna reģiona valstīs un atbrīvot bērnus no militārā dienesta Dienvidsudānā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

UPB noslēdzis līdz šim lielāko līgumu eksporta tirgos

Rūta Lapiņa, 06.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

# 2017. gadā ievērojamākais projekts bija 28 stāvus un 115 metrus augstā biroju ēka «Stockholm New» Zviedrijā.

Industriālais koncerns UPB pagājušā gada beigās noslēdzis lielāko līgumu eksporta tirgos UPB vēsturē, informē AS UPB Mārketinga un komunikāciju departamenta direktore Ilze Rosicka.

Lielākais līgums eksporta tirgos UPB vēsturē paredz studentu pilsētas rajona būvniecību par summu vairāk nekā 20 miljoni eiro.

Fotogalerijā skatāmi UPB pagājušā gada ievērojamākie objekti!

Uzņēmumā atzīmē, ka UPB realizētie projekti kļūst aizvien lielāki un sarežģītāki - 2017. gadā ievērojamākais projekts bija 28 stāvus un 115 metrus augstā biroju ēka «Stockholm New» Zviedrijā. UPB inženieri veikuši «Stockholm New» neregulāro formu metāla un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanu un UPB veiks arī šo konstrukciju izgatavošanu, loģistiku un montāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajos sešos mēnešos BigBank aizdevumu apjoms sasniedza 140,7 miljonus eiro, no kuriem 77,9 miljoni eiro tika izsniegti 2. ceturksnī, informē bankas pārstāvji.

Grupas neto peļņa pirmajā pusgadā bija 10,4 miljoni eiro, no kuriem 5,2 miljoni bija 2. ceturkšņa peļņa.

«Pirmajā pusgadā mēs turpinājām īstenot mūsu stratēģiju, un viens no mūsu mērķiem bija palielināt strādājošo kredītportfeli, » paskaidroja Bigbank grupas valdes priekšsēdētājs Svens Raba. «Bankas peļņas norma galvenokārt pieaugusi, pateicoties tam, ka mēs koncentrējamies uz klientiem ar zemu kredītrisku, kas ne tikai ļāvis mums palielināt izsniegto kredītu apjomu, bet arī samazināt kredītu zaudējumus. Tā rezultātā aizdevumu procentu likmes pakāpeniski ir samazinājušās. Pašlaik mūsu uzmanības centrā ir aizdevumu izsniegšana ar aizvien zemākām procentu likmēm klientiem, kuri vēlas un spēj tos atmaksāt paredzētajā termiņā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības nozarē valda optimisms

Rūta Kesnere, 07.05.2019

Galerijā TOP 5 un laikrakstā TOP 10 ietvertas tikai tās kompānijas, kuras DB atsaucās un sniedza savus datus!

Foto: DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads būvniecības nozarei ir bijis izcils, jo teju visām lielākajām būvkompānijām ir vērojams apgrozījuma pieaugums.

Tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem, kas tika sākti vai pabeigti pērn. Turklāt arī šis gads būvniekiem rādās rožainās krāsās.

Pieaugums – 21%

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2018. gadā būvniecības apjomi pieauga par 21,9% (salīdzināmās cenās). Tostarp ēku būvniecības apjomi pieauga par 25,6%. Būvniecības apjomi palielinājās gan dzīvojamo māju, gan nedzīvojamo māju pamatkategorijās. Vislielākais devums bija vairāku dzīvokļu māju būvniecības apjomu palielinājumam, tai pašā laikā visstraujāk pieauga privātmāju būvniecība. Ekonomikas ministrija norāda, ka nedzīvojamo ēku pamatkategorijā pieaugumu noteica biroju ēku, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecība. Tas ir saistīts ar atsevišķu lielu šīs kategorijas būvniecības projektu īstenošanu, piemēram, tirdzniecības centru Akropole un IKEA. Nākamās ēku grupas ir šādas sabiedriskās ēkas: muzeji un bibliotēkas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas. Izaugsmi apliecina arī izsniegto būvatļauju skaits, kas 2018. gadā pārsniedz 2017. gada rādītāju. Pērn tika izsniegtas 4403 būvatļaujas, kas bija par 186 būvatļaujām vairāk. No kopējā izsniegto būvatļauju skaita vairāk nekā puse jeb 57% izsniegtas privātmāju būvniecībai. Tas ir pozitīvs signāls nozarei, kas liecina, ka tā var diversificēt savu portfeli un tai nav jāpaļaujas tikai uz sabiedriskā sektora pasūtījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc divu gadu darbības Ziemeļvalstu reģionā ELKO Grupa augusta beigās noslēdza savu pirkumu, parakstot līgumu par atlikušo 15% Zviedrijā bāzētā izplatītāja Gandalf Distribution AB akciju iegādi.

2017. gada jūlijā ELKO Grupa iegādājās 85% uzņēmuma Gandalf Distribution AB akciju, kas ir viens no vadošajiem datortehnikas un elektronikas izplatītājiem Zviedrijā. Šis notikums iezīmēja pirmos ELKO Grupa paplašināšanas soļus Ziemeļvalstu tirgū. Līdz 2019. gada 30. jūnijam ELKO Grupa ieņēmumu daļa no Ziemeļvalstu reģiona sasniedza 6%.

«ELKO augstu vērtē Gandalf pieredzi un Ziemeļvalstu reģionā veiksmīgi izveidoto biznesa modeli – mēs nešaubījāmies par pirkumu un sinerģiju, ko šis darījums nesīs abiem uzņēmumiem. Šo divu gadu laikā kopīgi ir izdevies ievērojami paplašināt Gandalf produktu portfeli (pievienojot tādus zīmolus kā Intel, Ubiquity, Razer, Kingston, MSI, Microsoft un citus), nodrošinot mūsu klientiem plašāku produktu klāstu. Tas ir palīdzējis ELKO Grupa Ziemeļvalstu ieņēmumu CAGR rādītajam līdz 2019. gada 2. ceturkšņa beigām sasniegt 19%. Papildu mums ir izdevies stiprināt produktu vadības komandu, lai uzturētu augstu pakalpojumu līmeni gan mūsu pārdevējiem, gan klientiem. Šie pamati ir atspēriena punkts turpmākai Gandalf darbības izaugsmei nākamo trīs gadu laikā ne tikai Zviedrijā, bet visā Ziemeļvalstu reģionā. Līdz ar to lēmums iegādāties atlikušos 15% uzņēmuma akciju un sasniegt pilnīgu darbības integrāciju nebija grūts un bija tikai loģisks,» skaidro Svens Dinsdorfs, ELKO Grupa izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskatot Latvijā lielu potenciālu, zviedru brīvdabas apģērbu, apavu un inventāra ražotājs un tirgotājs "Fenix Outdoor Emerging Markets GmbH" (Fenix Outdoor) izveidojis šeit Baltijas pārstāvniecību un kā nākamo attīstības tirgu noskatījis Lietuvu.

Pirms 70 gadiem Zviedrijā dibinātais uzņēmums zīmolu darbību Igaunijā jau ir nostabilizējis, tāpēc nu kārta Latvijai, kurā uzņēmuma turpmākie plāni esot lieli - uzņēmums ir izveidojis savu koncepta tirdzniecības vietu, kā arī plāno dibināt sadarbību arī ar citiem partneriem, pastāstīja uzņēmuma pārdošanas vadītājs Baltijas valstīs un Baltkrievijā Lauris Piņķis.

Lai gan uzņēmuma produkcija pasaulē ir vienāda, Latvijas tirgus klimata apstākļu dēļ vairāk pielīdzināms Ziemeļvalstīm, tādēļ pieprasījums vairāk novērojams attiecībā tieši uz ziemas un mitrumu aizturošu apģērbu. Zīmola pārstāve Sanela Krisat pauž, ka aizvien biežāk "Fjällräven" apģērbus sākušie iecienīt arī pilsētu iedzīvotāji, mainoties jaunāko pircēju vēlmēm un pieaugot pieprasījumam pēc "vintage" stila apģērbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru