Kad ilgstoši un profesionāli analizē tirgu, var pamanīt ne tikai globālos cenu kustības iemeslus, bet arī vietējo mediju reakciju. Degvielas cenu kāpums degvielas uzpildes stacijās parasti izraisa dusmīgus komentārus pie ziņu rakstiem, skaļus politiķu paziņojumus un prasības pastiprināt Konkurences padomes kontroli. Kā mēdz teikt – nekad tā nav bijis, un atkal tas pats.

Šāda reakcija ir raksturīga ne tikai Latvijai, bet arī Lietuvai un Igaunijai. Igaunijā stāsts par “degvielas karteli” tik bieži parādījies medijos, ka tas kļuvis par ierastu ziņu fona daļu.

No kurienes rodas aizdomas?

Kopš COVID laikiem Baltijas valstu iedzīvotāji dzīvo spēcīga inflācijas spiediena apstākļos. Inflācija sabiedrībai bieži šķiet nekontrolējama un neprognozējama parādība, kas īpaši asi jūtama laikā, kad pieaug mantiskā nevienlīdzība un samazinās sociālā atbalsta programmas.Ja minerālūdens vai tomāti veikalā sadārdzinās par dažiem desmitiem centu, to pamana tikai daļa pircēju. Savukārt degvielas cenu izmaiņas redz visi – tās tiek publiski parādītas uz piloniem pie degvielas uzpildes stacijām. Tāpēc degvielas mazumtirgotāji bieži kļūst par sabiedrības neapmierinātības “magnētu”.

Saeima 26. martā pieņēma Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likumu, kuru otrajā, galīgajā lasījumā atbalstīja visi 94 uz Saeimas sēdi ieradušies deputāti. Likums nosaka akcīzes nodokļa samazinājumu dīzeļdegvielai uz trīs mēnešiem (no 2026. gada aprīļa līdz jūnijam) – no 46.7 uz 39.6 centiem par litru.

Šajā rakstā analizēsim nodokļa īslaicīgā samazinājuma pozitīvās un negatīvās iezīmes.

Pirmajā acumirklī varētu šķist, ka vislabākā valdības rīcība situācijā, kad degvielas cena strauji pieaug, ir mēģināt atgriezt cenas pirmskrīzes līmenī. Lai ekonomika turpinātu funkcionēt, kā ierasts (iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi nekristu), bet autobraucēji neizjustu diskomfortu un nemainītu savus ikdienas paradumus.

Pēc šīs loģikas zemāka akcīze dīzeļdegvielai šķiet "pārāk mazs" pasākums.

• Tas paredz dīzeļdegvielas cenu samazinājumu par 8.6 centiem litrā (tostarp 7.1 cents no akcīzes samazinājuma un 1.5 centi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN)); kas varētu kompensēt ap sestdaļu no dīzeļdegvielas cenas pieauguma Irānas notikumu dēļ, turklāt tikai uz trīs mēnešiem.

Latvijai ir labs potenciāls biodegvielu ražošanai, tā izmantošana ir atkarīga ne tikai no uzņēmēju spējām to attīstīt, bet jo īpaši no politiskajiem lēmumiem un sabiedrības attieksmes.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu diskusiju cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija ietvaros sarunā par biodegvielas ražošanu Latvijā šodien un rīt. Vienlaikus Latvijā izaudzētām rapša sēklām var pievienot augstāku vērtību, no tām ne tikai izspiežot eļļu un iegūstot lopbarībā izmantojamos raušus, bet šo rapšu eļļu izmantojot biodegvielas ražošanai, tādējādi transporta degvielas daļu izaudzējot savā zemē.

Vēsturisko lēmumu sekas

„Pašlaik Latvijā ir divas ražotnes, kur viena - SIA Bio-Venta - ir liela ražotāja un otra – mazāka ražotāja GVF Bio, un kopumā ražotnes var saražot dīzeļdegvielas piedevas –biodīzeļdegvielas - daudz vairāk, nekā valstij būtu nepieciešams, lai varētu izpildīt Eiropas Savienības uzstādītos mērķus,” pašreizējo situāciju raksturoja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Renārs Pūce. Viņš norādīja, ka liela daļa no Latvijā saražotās biodīzeļdegvielas tiek eksportēta. Problēma ir ar Latvijas iekšējo patēriņu, kas laika gaitā pieredzējis pamatīgu viļņošanos.

Rīgas ostā SIA “PARS TERMINĀLS” piestātnē 5.maijā piestājis kuģis STEN ARNOLD, kas no Norvēģijas piegādājis 12 tūkstošus tonnas aviācijas degvielas.

Piegāde organizēta SIA “PARS TERMINĀLS” sadarbībā ar SIA “NAFTIMPEKS”, apliecinot efektīvu un koordinētu stratēģisko partneru sadarbību.Šī piegāde ir būtisks apliecinājums Latvijas spējai nodrošināt stabilas un nepārtrauktas aviācijas degvielas piegādes arī krīzes apstākļos, vienlaikus diversificējot sadarbības partnerus.

Šī gada februārī Rīgas ostā pienāca pirmais kuģis ar aviācijas degvielu no Amerikas Savienotajām Valstīm, kas kopā ar šodienas piegādi no Norvēģijas skaidri demonstrē Latvijas spēju veidot drošu un daudzveidīgu piegāžu ķēdi sadarbībā ar uzticamiem starptautiskiem partneriem. Piegādātā aviācijas degviela tiks nogādāta Rīgas lidostā, nodrošinot ar degvielu aviokompānijas, kas darbojas starptautiskajā lidostā “Rīga”.

Slovākijas valdība ir nolēmusi noteikt ierobežojumus degvielas tirdzniecībā šīs valsts enerģētikas krīzes dēļ, kuru saasinājis karš Irānā.

Jaunais regulējums sākotnēji būs spēkā 30 dienas, bet nepieciešamības gadījumā var tikt pagarināts, trešdien pēc valdības sēdes sacīja premjerministrs Roberts Fico.

Lai vērstos pret panisku pirkšanu un degvielas tūrismu, tagad varēs iegādāties dīzeļdegvielu un benzīnu tikai līdz 400 eiro vērtībā uz katru automašīnu.

Tiek arī aizliegta vairāk nekā 10 litru degvielas transportēšana kannās vai citos konteineros.

Tiks ierobežota arī degvielas pārdošana uz ārzemēm, ko valdība uzskata par alternatīvu ievērojamam cenu kāpumam patērētājiem.

Automašīnām ar ārvalstu numurzīmēm degviela tiks pārdota par augstāku cenu, kas aprēķināta kā vidējā no degvielas cenām, kas pašlaik ir spēkā kaimiņvalstīs Austrijā, Čehijā un Polijā.

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 3,7%, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

Vienlaikus 2025. gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,1%, bet gada laikā - 2025. gada decembrī salīdzinājumā ar 2024. gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 3,5%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, bija alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,2 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (-0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,2%.

Karadarbības Tuvajos Austrumos ietekme ir ļoti plaša un tā atspoguļosies arī pārtikas cenu kāpumā, intervijā aģentūrai LETA prognozēja Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe, vienlaikus piebilstot, ka to, cik liels būs kāpums, pašlaik nevar paredzēt neviens.

Viņa norādīja, ka šobrīd veikalu plauktos ietekme no šī konflikta nav redzama, jo gan ražotāji, gan tirgotāji strādā ilglaicīgi - viņiem ir līgumi uz trim, sešiem, deviņiem, pat 12 mēnešiem. Jaunās preces, uz kuru cenām problēmas Tuvajos Austrumos un Hormuza šauruma bloķēšana jau būs atstājusi ietekmi, nopietnāk parādīsies gada otrajā pusē.Gulbe sacīja, ka viena komponente, kas ietekmē pārtikas cenas, ir degviela, bet ir citi arī resursi, kas ietekmē lauksaimniecību un pārtikas ražošanu.

"Degviela ir vajadzīga arī pārtikas ražošanā, sākot no tā, ka ir jāsēj, jākuļ, jākaltē graudi, jāved piens līdz piena pārstrādes rūpnīcai un tad uz veikalu, bet lauksaimniekiem ir nepieciešami vēl ļoti daudz un dažādi resursi. Arī par minerālmēsliem mēs dzirdam, un caur Hormuza šaurumu dažu veidu mēslojumam iziet pat 40% no pasaules apjoma. Ja tas tagad tur ir iesprūdis vai nav atnācis, tad tas nozīmē, ka lielai daļai pasaules lauksaimnieku nebūs, ar ko barot augus. Ja tie nav baroti, tad neaug lieli, spīdīgi, ar daudz sēklu un tā tālāk, vienkārši raža būs mazāka. Tāpat pārtikas nozarē ļoti daudz dažādos iepakojumos tiek izmantota arī nafta. Tātad [ietekmes] punktu ir ļoti daudz," pauda Gulbe.

Rīgas brīvostai ir pienākums ne tikai administrēt termināļus, bet arī aizsargāt valsts reputāciju un drošības intereses.

Šādu viedokli Dienai pauda Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (NA), komentējot faktu, ka Rīgas ostā tiek apkalpoti Krievijas ēnu flotes kuģi, piemēram, Zircone. Eiroparlamentārietis norāda, ka ostai ir jābūt partnerim sankciju ieviešanā, nevis pasīvam novērotājam.

Valstij jābūt iespējai iejaukties

R. Kols arī apgalvo, ka būtu nepieciešamas nacionālas sankcijas termināļu operatoriem, kuri nodrošina bunkurēšanu kuģiem, kas saistīti ar ēnu floti. «Jā, šādam instrumentam noteikti ir jābūt. Ja uzņēmuma darbība konsekventi un paredzami kļūst par atbalsta mehānismu Krievijas paralēlajai naftas loģistikai, valstij jābūt iespējai iejaukties. Tas ir preventīvs signāls visam sektoram, ka Latvijā šādas shēmas netiks pieļautas. Vienlaikus šādām sankcijām jābūt juridiski noturīgām. Tas nozīmē skaidrus kritērijus, pierādījumos balstītu faktu fiksēšanu un ciešu koordināciju starp ārpolitikas, finanšu uzraudzības, muitas un tiesībsargājošajām institūcijām. Tikai tā var nodrošināt, ka pieņemtais lēmums ir gan efektīvs, gan pamatots Eiropas Savienības (ES) tiesiskajā telpā,» uzskata R. Kols.

Ir saprotams, ka daudzi cilvēki izvēlas nedomāt, bet vienkārši ticēt. Tā ir vieglāk visās šī vārda nozīmēs – līdz brīdim, kad viņi paši papildina bezdarbnieku rindas vai saņem pavēsti ierasties armijas iesaukšanas punktā, kur tiek dots rīkojums mirt to labklājības vārdā, kuri iepriekš aicināja vienkārši ticēt.

Ar šo ticību nav iespējams strīdēties, izmantojot objektīvus datus un profesionālas zināšanas, jo tās ir divas dažādas valodas. Ticība ir emociju valoda, savukārt objektīvi fakti ir loģikas valoda. Pirmā valoda ir vienkāršāka, otrā prasa piepūli un intelekta attīstību. Pirmo izmanto populistiski politiķi, mediju virsrakstu algoritmi, kā arī komentāru sadaļu heiteri un troļļi. Otro – analītiķi un eksperti.

Šis raksts ir uzrakstīts loģikas valodā tiem, kuri nav pieraduši visu pieņemt uz ticības pamata. Visticamāk, tas paliks nesaprotams tiem, kuri sarežģīto cenu veidošanos degvielas tirgū komentē ar vienu frāzi: “Jūs visi melojat! Paskatieties, cik degviela Polijā ir lētāka nekā Latvijā!” Iespējams, to nesapratīs arī politiķi, kuri izsaka skaļus, bet ar neko nepamatotus apgalvojumus par mītisku “virspeļņu” vietējā degvielas mazumtirdzniecības tirgū. Vēl sliktāk, viņi mēģina šiem apgalvojumiem piešķirt likuma spēku, “pārdodot” cilvēkiem ticību tam, ka “solidaritātes maksājums” spēj apturēt cenu kāpumu vietējā tirgū laikā, kad tās aug pasaules tirgū.

“Solidaritātes maksājums” ir konfiskācijas instruments, kas vērsts uz politisku mērķu sasniegšanu, nevis uz iedzīvotāju labklājības palielināšanu, uzskata degvielas tirdzniecības uzņēmuma “KOOL Latvija”/”Olerex” stratēģijas vadītājs Aleksejs Švedovs.

“Tādā formā, kādā to šobrīd prezentē autori, proti, bez skaidra un visiem degvielas tirgus dalībniekiem vienāda cenu noteikšanas mehānisma, kas atbilst šī biznesa darbības apstākļiem, “solidaritātes maksājums” grauj veselīgas konkurences principus, vienlaikus nekādā veidā nenodrošinot cenu samazināšanos gadījumā, ja tās pieaug pasaules tirgū,” uzsver A. Švedovs.

Uz globālās nestabilitātes, ģeopolitisko risku un strauju Platts kotācijas svārstību fona degvielas tirgus jau šobrīd atrodas būtiska spiediena apstākļos, un degvielas cenas Latvijā pieaug straujāk, nekā patērētāji spēj tām pielāgoties. Šādā situācijā lēmums ieviest tā saukto “solidaritātes maksājumu” izskatās nevis kā sabiedrības aizsardzības mehānisms, bet kā papildu slogs tai pašai sabiedrībai. Publiski politiķi to pamato kā taisnīguma un virspeļņas pārdales instrumentu, taču praksē tiek ignorēts viens no pamatprincipiem ekonomikā – jebkuras papildu izmaksas uzņēmējdarbībā gala rezultātā tiek pārliktas uz patērētāju.

Slovākijas valdības šomēnes pieņemtais lēmums noteikt ierobežojumus degvielas tirdzniecībai šīs valsts enerģētikas krīzes dēļ ir pretrunā Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem, otrdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis, vēsta aģentūra "Reuters".

"Mēs esam pievērsuši uzmanību tam, ka Slovākijas valdība ir pieņēmusi pasākumus, ar kuriem Slovākijā uz 30 dienām noteikts ierobežojums dīzeļdegvielas uzpildīšanai, kā arī ieviestas atšķirīgas cenas transportlīdzekļiem ar vietējām un ārvalstu numurzīmēm. Tas ietver augstākas cenas transportlīdzekļiem ar ārvalstu numurzīmēm," preses konferencē sacīja EK preses pārstāvis.

"Mēs uzskatām, ka šādi pasākumi ir ļoti diskriminējoši un neatbilst ES tiesību aktiem, un, lai gan mēs saprotam nepieciešamību atbalstīt iedzīvotājus, it īpaši šajā laikā, pasākumi nedrīkst radīt diskrimināciju pilsonības dēļ, kā arī nedrīkst apdraudēt mūsu vienotā tirgus integritāti; tādēļ mēs veiksim atbilstošas juridiskas darbības, lai nodrošinātu šo prasību ievērošanu," piebilda preses pārstāvis.

Saruna ar Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidentu, SIA “Kurekss” valdes priekšsēdētāju Jāni Apsīti.

Publiskajā telpā izskanējis, ka Ministru kabineta rīkojums, liekot valsts mežu apsaimniekotājam a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) veikt korekcijas ilgtermiņa sadarbības līgumos un mainot cenu indeksācijas mehānismu, un piemērojot vidējās svērtās cenas, ir radījis situāciju, kurā valsts budžets neesot ieguvis aptuveni 30 miljonus eiro.

Šis apgalvojums nav patiess, jo skaitļi rāda ko citu. Proti, valsts budžeta likums paredzēja, ka valsts mežu apsaimniekotājs (LVM) valsts budžetā dividendēs par 2024. gadu iemaksā ne mazāk kā 58,574 miljonus eiro, faktiski uzņēmums samaksāja nedaudz vairāk kā 111 miljonus eiro, tātad par 52,9 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji tika prognozēts. LVM plānotās peļņas – 90 milj. eiro – vietā ieguva 150 milj. eiro. Vai tas ir daudz, vai maz? Laikā no 2011. līdz 2021. gadam LVM peļņa vidēji bija ap 70 milj. eiro gadā, vienlaikus nozare veica nozīmīgas investīcijas un dubultoja pievienoto vērtību. 2021. gadā LVM gūst līdz tam brīdim vislielāko peļņu – 112 milj. eiro, savukārt skujokuku zāģētās produkcijas ražotāji – 178 milj. eiro. Kāpēc 2021. ir īpašs gads?! Tas ir Covid-19 pandēmijas “pīķa” brīdis ar visa veida liegumiem (daļa nozaru strādā ar milzīgiem ierobežojumiem, daļa ir slēgtas, cilvēkiem jādzīvo mājās, nav iespējami ceļojumi), un daudziem rodas liela vēlme un iespēja uzlabot dzīves apstākļus, kā rezultātā būvmateriālu cenas piedzīvo nepieredzētu kāpumu, piemēram, ASV līdz 300%, Lielbritānijā un citos Latvijas ražotājiem būtiskos noieta tirgos vērojams līdzīgs pieaugums.

Latvijā kopumā saules enerģētiskie resursi ir visumā vienmērīgi sadalīti pa visu valsts teritoriju.

Kā liecina The Energy Sector Management Assistance Program (ESMAP) un Pasaules Bankas (World Bank) pētijuma Global Photovoltaic Power Potential by Country rezultāti, tad Latvijai ir vieni no vissliktākajiem apstākļiem pasaulē elektroenerģijas ražošanai no saules rudens un ziemas laikā. Savukārt vasarā (jūnijā) pēc saules enerģētikas potenciāla Latvija ir 69. vietā pasaulē no 191 valsts, par kuru ir dati.

Saules enerģiju cilvēce izmanto un izmantos vienmēr un visos laikos.Dzīvību uz zemes nodrošina saules enerģijas plūsma. Augu biomasas pieaugums (fotosintēze) ir tieši atkarīgs no saules enerģijas daudzuma un arī no ūdens pieejamības. Ideāli – ja saules enerģijas ir daudz un pietiek ūdens. Ja saules enerģijas būs daudz, bet ūdens pieejamība ir niecīga, tad dabiskā produktivitāte būs ļoti zema – tad tie ir tuksneša apstākļi. Ja saņemtās saules enerģijas būs ļoti maz vai nemaz (polārā ziema) un tā būs tikai sezonāla, tad dabiskā produktivitāte būs ļoti zema, Antarktīda vai Grenlande - tie ir polārie ledus tuksneši. Maksimāla dabiska produktivitāte - daudz saules un daudz nokrišņu - ir ekvatoriālajā joslā. Ja saules daudzums būs vidējs un ūdens pieejamība būs vidēja, produktivitāte būs augsta. Šādi apstākļi ir mērenajā joslā, kur esam mēs.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), rēķinot uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no biodīzeļdegvielas eksporta.

Starptautiskajā tirdzniecībā pie atjaunojamās jeb biodīzeļdegvielas (KN kods 3826) tiek pieskaitīta biodegviela, kas tiek ražota no augu eļļām, dzīvnieku taukiem vai atkritumiem, kā arī biodīzeļdegvielas maisījumi, kas nesatur vispār vai satur mazāk nekā 70 % naftas destilācijas produktu. Parastai – naftas vai citu ogļūdeņražu pārtvaices procesā iegūta dīzeļdegvielai - ir cita preču grupa (HS 2710).

Biodīzeļdegvielas ražošana

Tradicionāli biodīzeļdegviela tiek ražota, izmantojot ķīmisku reakciju starp taukvielām un spirtiem (parasti metilspirtu), kuras rezultātā rodas taukskābju metilesteri (biodīzeļdegviela), un vienlaikus kā blakusprodukts tiek iegūts glicerīns. Reakcija notiek 50–65 °C temperatūrā katalizatoru klātbūtnē.Kā taukvielu avots var būt augu eļļas (sojas, rapša, palmu, saulespuķu), izlietotās eļļas no ēdiena gatavošanas procesa, pārtikā neizmantojami dzīvnieku tauki u.c.

Kā liecina Eurostat apkopotā statistika, tad 2023. gadā Latvijā tika saražots aptuveni 1% no visā ES saražotās hidroelektroenerģijas, bet hidroelektroenerģijas ražošanas apjoms uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 2,5 reizes lielāks nekā vidēji ES

Ūdens enerģijas izmantošana enerģijas iegūšanai cilvēka vajadzībām nav 20. gadsimta izgudrojums.

Jau 2. gadsimtā pirms mūsu ēras Senajā Grieķijā tika izgudrotas un izmantotas iekārtas, kas ļāva izmantot ūdens straumi vai ūdens tilpņu līmeņu starpības plūsmu graudu malšanai vai citiem darbiem. Ap mūsu ēras sākumu ūdensdzirnavas plaši izplatījās gan Romas impērijā, gan arī Eirāzijas dienvidu un austrumu daļā līdz pat Ķīnai. Latvijas teritorijā pirmās ūdensdzirnavas rakstu avotos ir minētas 13. gadsimta sākuma dokumentos un līgumos. No šī laika pie lielākajām apdzīvotajām vietām un pie muižām Latvijas teritorijā tika veidotas ūdens dzirnavas.

Kā savā grāmatā Latvijas dzirnavas (Stokholma, Daugava, 1985) norāda arhitekts Arno Teivens (1905-1995), tad 1638. g. Vidzemes muižās bija reģistrētas 47 dzirnavas un 114 izpostītu dzirnavu vietas (76.lpp.).1802. gadā Kurzemes guberņā tika uzskaitītas 192 ūdens dzirnavas, bet 1857. gadā Kurzemes guberņā kopumā tika reģistrētas 457 dzirnavas, no kurām 245 bija ūdensdzirnavas, bet 212 bija vējdzirnavas (200.lpp.). 19. gs. beigās Kurzemē un Zemgalē ūdens dzirnavas sāka izkonkurēt tvaika dzirnavas, tomēr, Latvijai izcīnot neatkarību, ūdens dzirnavas bija viens no vienkāršākajiem un lētākajiem miltu ražošanas veidiem Latvijas lauku pagastos. 1920. gadā Latvijā darbojās 473 ūdens dzirnavas, no tām 232 bija Vidzemē, 105 - Latgalē, 88 - Kurzemē, bet 48 - Zemgalē (202.lpp.). 1938. gadā Latvijā bija reģistrētas un darbojās 666 ūdens dzirnavas. Jau no 20. gadu vidus sākās ūdens dzirnavu pārveidošana no graudu ražošanas par elektrības ģenerācijas uzņēmumiem. Paplašinot senākos dzirnavu dambjus, tika veidotas pirmās nelielās hidroelektrostacijas. Pēc Otrā pasaules kara daudzas dzirnavas tika atjaunotas un turpināja darboties līdz pat 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem, tomēr tās pakāpeniski izkonkurēja rūpnieciska miltu ražošana. 1974. gadā Latvijā aktīvi strādāja vairs tikai daži desmiti ūdensdzirnavu.

Somijas pārtikas un dzērienu ražotāja "Paulig" zīmola "Santa Maria" garšvielu ražošana līdz 2027. gada vasarai pilnībā tiks pārcelta no Zviedrijas uz rūpnīcu Sauē, Igaunijas ziemeļos, kur tiks radītas gandrīz simt jaunas darbavietas, paziņoja kompānija.

Pāreja tiks īstenota pakāpeniski, izmantojot esošās rūpnīcas telpas, kur jau vairāk nekā 30 gadus ražo "Santa Maria" garšvielas.

Apvienojot ražošanu vienā objektā, "Paulig" plāno optimizēt ražošanas apjomu, izmaksas un resursu izmantošanu, radot efektīvāku darbības modeli. Pakāpeniskā pāreja, kā paredzams, radīs aptuveni 80 līdz 90 jaunas darbavietas Sauē. Uzņēmums plāno paplašināt ražošanu rūpnīcā, pievienojot jaunas ražošanas līnijas.

"Paulig" valdes locekle Mariela Toigere teica, ka ražošana Sauē tiks palielināta pakāpeniski, lai nodrošinātu piegāžu nepārtrauktību.

"Paulig" janvārī paziņoja par iespējamu garšvielu ražošanas konsolidāciju Igaunijā, ko varētu veikt līdz 2027. gada vasarai. Tolaik uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka tas varētu nozīmēt, ka tiks slēgta ražotne Melndālā, Zviedrijā, un "Santa Maria" garšvielu ražošana pilnībā tiks pārcelta uz Saues rūpnīcu, kur "Paulig" kopš 1993. gada ražo garšvielas un mērces.

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pērn Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no grāmatu eksporta.

Tā var teikt šā raksta virsrakstā, nedaudz pārveidojot bērnu dzejnieka Pētera Sila (1908–1953) jau folklorizējušās rindas no dzejoļa “Uz skolu”, jo 2024. gadā Latvija bija pasaules līdere grāmatu eksportā uz vienu iedzīvotāju un galvenais Latvijā iespiesto grāmatu eksporta tirgus bija Eiropas valstis – Vācija, Zviedrija un Norvēgija.Kā liecina Starptautiskā Tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no poligrāfijas produkcijas – grāmatu eksporta.Poligrāfija un papīra ražošana ir nozīmīga Latvijas rūpniecības nozare.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) Tuvo Austrumu kara dēļ samazinās globālās ekonomikas izaugsmes prognozes, paziņoja SVF vadītāja Kristalīna Georgijeva, brīdinot par konflikta ietekmi, lai gan ir noslēgts trausls pamiers.

Viņa norādīja, ka pat vislabākajā scenārijā atgriešanās iepriekšējā situācijā nenotiks.

Georgijeva sacīja, ka pat fonda "viscerīgākajā scenārijā" ekonomikas izaugsme būs mazāka, nekā bija gaidīts iepriekš, jo pieaug enerģijas cenas, ir bojāta infrastruktūra, kavētas piegādes un zaudēta tirgus pārliecība.

SVF arī sagaida, ka fondam būs jāsniedz tūlītēja finansiāla palīdzība kara skartajām valstīm 50 miljardu ASV dolāru (42,8 miljardi eiro) apmērā, jo vismaz 45 miljoniem cilvēku pārtikas pieejamība nav droša.

"Ņemot vērā kara izraisītās sekas, mēs prognozējam, ka tuvākajā laikā pieprasījums pēc SVF maksājumu bilances atbalsta pieaugs par 20-50 miljardiem ASV dolāru, turklāt zemākā robežvērtība būs spēkā, ja tiks ievērots pamiers," teica Georgijeva.

Naftas un ķīmisko produktu uzglabāšanas un pārkraušanas terminālis “NorSAF”, kas plāno būvēt Ziemeļeiropā lielāko ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF un eSAF) rūpnīcu Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā, ir parakstījis līgumu par ietekmes uz vidi novērtēšanu.

Šī procesa ietvaros tiks analizētas rūpnīcas darbības un tehnoloģijas iespējamā ietekme uz cilvēkiem un vidi. “NorSAF” rūpnīcā ieviešamo tehnoloģiju piegādās starptautiski atzīts inženiertehnoloģiju uzņēmums, kas jau gadiem nodrošina tehnoloģijas NASA un ASV bruņotajiem spēkiem.

“Ietekmes uz vidi novērtējums ir svarīgs solis, kas apliecina mūsu apņemšanos īstenot projektu atbilstoši visiem vides aizsardzības standartiem ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm un vadošajiem vides ekspertiem, nodrošinot būvniecības un izstrādes procesa caurskatāmību. Savukārt ražošanā plānojam pielietot pasaulē inovatīvākās tehnoloģijas, kas ir pārbaudītas, drošas un ilgtspējīgas. Tās palīdzēs Latvijai kļūt par ilgtspējīgas enerģijas ražošanas un eksporta centru Baltijai, Eiropai un visai pasaulei,” uzsver LSEZ SIA “NorSAF” valdes loceklis Jānis Kisiels.

Latvijas lielākajos degvielas uzpildes staciju tīklos dīzeļdegvielas vidējā cena kopš konflikta Tuvajos Austrumos saasināšanās palielinājusies par aptuveni 20%, savukārt 95.markas benzīna cena pieaugusi par 5-7%, liecina aģentūras LETA apkoptie dati.

Degvielas mazumtirgotāja SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs aģentūrai LETA atzina, ka 95.markas benzīna vidējā cena "Circle K" degvielas uzpildes stacijās ir pieaugusi par aptuveni 5% - no 1,554 eiro par litru 27. februārī līdz 1,634 eiro par litru pirmdien. Savukārt dīzeļdegvielas vidējā cena "Circle K" stacijās Latvijā ir pieaugusi par aptuveni 18% - no 1,544 eiro par litru 27. februārī līdz 1,814 eiro par litru pirmdien.

Viņš skaidroja, ka dīzeļdegvielas cenas ir jūtīgākas pret tirgus svārstībām, jo tās īpatsvars kopējā degvielas patēriņā Latvijā ir būtiski lielāks - aptuveni 80%.

Jautāts, kādēļ degvielas cenām ir novērojams tik straujš kāpums, Titovs sacīja, ka degviela ir biržā kotēts produkts, kura cena dienas laikā var svārstīties pat par vairākiem desmitiem ASV dolāru. Vienlaikus viņš sacīja, ka to nevajadzētu jaukt ar naftas biržu, jo šīs vērtības savstarpēji korelē, bet tās nav viennozīmīgi atkarīgas viena no otras.

Augsto degvielas cenu dēļ daļa lauksaimnieku šaubās, vai šogad ir vērts strādāt, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš atzīmēja, ja daba šogad pavasarī lauksaimniekiem ir labvēlīga, tad citi apstākļi rada sarežģījumus.

Tostarp Lazdiņš minēja, ka kopš kara sākuma Tuvajos Austrumos ir strauji palielinājušās energoresursu cenas, taču degviela kopā ar minerālmēsliem veido līdz 40% no kopējām ražošanas izmaksām, un tas ir faktors, kas ietekmēs visu lauksaimniecības nozari.

Tāpat "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs norādīja, ka ir lauksaimnieki, kuri apver, vai šogad vispār ir vērts kaut ko darīt.

"Šis pavasaris būs indikators, kurā virzienā saimniecības aizies, jo tās tiešām apsver domu, labāk nedarīt neko. Ja pēdējos trīs gadus šī nozare ir nesusi zaudējumus, tad varbūt tiešām labāk ir neko nedarīt. Tiek meklētas alternatīvas. Protams tas nav tik viegli tām saimniecībām, kurām ir kredītsaistības," teica Lazdiņš.

Latvijai ir iespējas atrast atbilstošākos un veiksmīgākos risinājumus zemes apsaimniekošanā, vienlaikus sasniedzot labklājības pieaugumu, atstājot pozitīvu ietekmi uz sociālo vidi un nenodarot kaitējumu dabas aizsardzībai.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Meža resursu pieejamības ekonomiskie un tiesiskie aspekti Latvijā. Kā būtiskākā šī mērķa sasniegšanai tika minēta vienota izpratne un spēja sarunāties dažādām sabiedrības grupām, kā arī spējas vadīt diskusijas.

Katram sava izpratne

“Ir grūti adaptēties nevis jaunajos ekonomiskajos un politiskajos apstākļos, bet gan informācijas apmaiņas, zināšanu pārneses jautājumos, kas ir daudz svarīgāk, jo viedoklis par īpaši lielajām nozarēm ir daudziem un tur arī veidojas viedokļu sadursme, bet šos procesus novadīt nav tik vienkārši,” skaidro AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Savukārt bijušais Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Arvīds Ozols norādīja, ka diskusija varbūt nav tik daudz par nozares adaptāciju jaunajai realitātei, bet par to, kā Latvijā jēgpilni apsaimniekot resursus, tostarp zemi. “Tā nav jauna diskusija, taču paradokss slēpjas tajā apstāklī, ka Latvijā ir daudzas dažādas politikas, taču zemes politikas nav, pamatvērtības katrs saprot citādi, un nav pārsteigums, ka šādos apstākļos arī nav bijis normālas dažādu izpratnes grupu sarunas,” tā A. Ozols.

Martā pasaules lielākajos reģionos pasliktinājies pakalpojumu sektora noskaņojums, vienlaikus saglabājoties salīdzinoši spēcīgam pieprasījumam un pieaugot izmaksu spiedienam. Energoresursu cenu kāpums ir veicinājis straujāku inflāciju, īpaši ASV, kur vienlaikus redzama arī piesardzīgāka patērētāju uzvedība. Tikmēr eirozonā ekonomikas dinamika kļūst nevienmērīgāka – mazumtirdzniecība un rūpniecība stagnē vai sarūk.

ASV pakalpojumu sektors bremzējas, inflāciju ceļ degviela

Pakalpojumu sniedzēju noskaņojums martā pasliktinājies visos lielākajos reģionos. Amerikas ISM indekss pakalpojumu sektorā martā atkrita līdz 54 punktiem no 56.1 februārī, kas joprojām bija otrs augstākais rezultāts kopš 2024. gada rudens. Martā biznesa aktivitāte sektorā palēninājās, taču jauno pasūtījumu pieauguma tempi bija straujāki nekā februārī, liecinot par joprojām spēcīgu pieprasījumu. Arī eirozonā un Ķīnā uzņēmēju optimisms pakalpojumu sektorā martā mazinājās. Ķīnā jaunie pasūtījumi pieauga lēnāk pēc spēcīga kāpuma februārī, savukārt eirozonā tie samazinājās pirmo reizi kopš pērnā gada jūlija. Pakalpojumu sniedzēji martā ziņoja arī par strauju cenu un izmaksu kāpumu, ko izraisīja energoresursu cenu lēciens Irānas konflikta dēļ. ASV izmaksu kāpums sektorā bija straujākais kopš 2022. gada un eirozonā – kopš 2023. gada sākuma. Ķīnā izmaksu un cenu pieaugums bija salīdzinoši mērenāks un tuvu pēdējo gadu vidējiem līmeņiem.

Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija (LNMA) asi kritizē operatīvas rīcības trūkumu degvielas cenu krīzes apstākļos un aicina Zemkopības ministriju un AS “Latvijas valsts meži” (LVM) padomi izvērtēt LVM valdes locekļu atbilstību ieņemtajiem amatiem, uzsverot – ja valsts kapitālsabiedrība nespēj operatīvi reaģēt krīzē, cenu par to maksās visa nozare.

Mežizstrādes nozares uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus LVM, jau martā brīdināja par straujo degvielas cenu kāpumu un tā tiešo ietekmi uz mežizstrādes, kokmateriālu transporta un šķeldas ražošanas izmaksām. Degviela šajos segmentos veido no 25 % līdz pat 45 % no pašizmaksas. Pakalpojumu sniedzēji sagaidīja, ka tiklīdz būs pieejami Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati par degvielas cenām, LVM nekavējoties veiks pakalpojumu cenu indeksāciju krīzes režīmā vai piedāvās citu risinājumu. Dati tika publicēti 8. aprīlī, taču gaidītā rīcība izpalika.

Šāda bezdarbība rada tūlītēju spiedienu uz pakalpojumu sniedzēju likviditāti un apdraud pakalpojumu nepārtrauktību. Nozares uzņēmumi jau šobrīd strādā uz zaudējumu robežas, jo paralēli degvielas sadārdzinājumam neproporcionāli ir pieaugusi arī autoceļu lietošanas nodeva. Ja situācija netiks nekavējoties risināta, sekas būs plašākas par vienu uzņēmumu vai pat nozari – tiks ietekmēta visa kokrūpniecības vērtību ķēde un valsts mežu apsaimniekošanas efektivitāte.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana degvielai būtu konfliktā ar Eiropas Savienības (ES) noteikumiem, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijā (FM), komentējot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītāja Harija Rokpeļņa pieļauto iespēju virzīt PVN likmes samazināšanu degvielai.

Ministrijā atzīmēja, ka runas par PVN likmes samazināšanu degvielai šobrīd vairāk izklausās pēc politiskas retorikas, jo praksē Latvijai šādu soli nebūtu iespējams īstenot bez konflikta ar ES noteikumiem.

FM skaidroja, ka PVN ir harmonizēts nodoklis ES un to piemērošanu nosaka PVN direktīva, kas neparedz iespēju samazināt PVN likmi degvielai. Tas nozīmē, ka Latvijas iespējas šādā veidā mazināt degvielas cenu kāpumu nav atkarīgas tikai no valdības vai Saeimas politiskas izšķiršanās, jo PVN piemērošanu visā ES nosaka kopēji PVN noteikumi.

PVN direktīva paredz, ka dalībvalstīm pamatā jāpiemēro standarta PVN likme visām precēm un pakalpojumiem. PVN samazinātās likmes drīkst piemērot tikai konkrētām preču un pakalpojumu kategorijām, kas ir skaidri noteiktas, skaidro FM. Šajā sarakstā ir, piemēram, pārtikas produkti, medikamenti, pasažieru pārvadājumi, grāmatas un atsevišķos gadījumos konkrēti energoprodukti. Taču degviela transportlīdzekļiem šajā sarakstā nav iekļauta, kas nozīmē, ka dalībvalstīm nav tiesiska pamata piemērot PVN samazināto likmi benzīnam, dīzeļdegvielai vai citiem transporta degvielas veidiem.