Foto: Freepik / halayalex

Saulainas vasaras dienas raisa neviltotu prieku kā bērnos, tā arī pieaugušajos, tomēr, kā zināms, ilgstoša uzturēšanās saulē var kaitēt ne tikai ādai, bet arī acīm, jo tādā veidā uzņemam ultravioleto (UV) starojumu. Tieši tādēļ ir svarīgi nēsāt atbilstošas saulesbrilles, kurām ir pilnvērtīga UV aizsardzība. Taču, kur tādas atrast un kādus faktorus vēl ņemt vērā, izvēloties piemērotākās brilles? Par to vairāk uzziniet raksta turpinājumā!

Kāpēc UV gaisma ir kaitīga acīm?

UV starojums pamatā ir elektromagnētiskie viļņi, kas tiek iedalīti tuvajos (300 līdz 400 nm), vidējos (200 līdz 300 nm) un tālajos (122 līdz 200 nm). UV starojumu veido UVA, UVB un UVC stari. Lielāko daļu UVC starojuma gan absorbē atmosfēra, tāpēc tas mūs skar ļoti nelielā apmērā, taču UVA un UVB stari sasniedz Zemi ne tikai karstās un saulainās, bet arī lietainās un apmākušās dienās. Tieši UVA starojums iekļūst ādas un acs struktūras dziļākajos slāņos, ilgtermiņā nodarot būtisku un dažkārt pat neatgriezenisku kaitējumu, piemēram:

Latvijā kopumā saules enerģētiskie resursi ir visumā vienmērīgi sadalīti pa visu valsts teritoriju.

Kā liecina The Energy Sector Management Assistance Program (ESMAP) un Pasaules Bankas (World Bank) pētijuma Global Photovoltaic Power Potential by Country rezultāti, tad Latvijai ir vieni no vissliktākajiem apstākļiem pasaulē elektroenerģijas ražošanai no saules rudens un ziemas laikā. Savukārt vasarā (jūnijā) pēc saules enerģētikas potenciāla Latvija ir 69. vietā pasaulē no 191 valsts, par kuru ir dati.

Saules enerģiju cilvēce izmanto un izmantos vienmēr un visos laikos.Dzīvību uz zemes nodrošina saules enerģijas plūsma. Augu biomasas pieaugums (fotosintēze) ir tieši atkarīgs no saules enerģijas daudzuma un arī no ūdens pieejamības. Ideāli – ja saules enerģijas ir daudz un pietiek ūdens. Ja saules enerģijas būs daudz, bet ūdens pieejamība ir niecīga, tad dabiskā produktivitāte būs ļoti zema – tad tie ir tuksneša apstākļi. Ja saņemtās saules enerģijas būs ļoti maz vai nemaz (polārā ziema) un tā būs tikai sezonāla, tad dabiskā produktivitāte būs ļoti zema, Antarktīda vai Grenlande - tie ir polārie ledus tuksneši. Maksimāla dabiska produktivitāte - daudz saules un daudz nokrišņu - ir ekvatoriālajā joslā. Ja saules daudzums būs vidējs un ūdens pieejamība būs vidēja, produktivitāte būs augsta. Šādi apstākļi ir mērenajā joslā, kur esam mēs.

Saruna ar Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidentu, SIA “Kurekss” valdes priekšsēdētāju Jāni Apsīti.

Publiskajā telpā izskanējis, ka Ministru kabineta rīkojums, liekot valsts mežu apsaimniekotājam a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) veikt korekcijas ilgtermiņa sadarbības līgumos un mainot cenu indeksācijas mehānismu, un piemērojot vidējās svērtās cenas, ir radījis situāciju, kurā valsts budžets neesot ieguvis aptuveni 30 miljonus eiro.

Šis apgalvojums nav patiess, jo skaitļi rāda ko citu. Proti, valsts budžeta likums paredzēja, ka valsts mežu apsaimniekotājs (LVM) valsts budžetā dividendēs par 2024. gadu iemaksā ne mazāk kā 58,574 miljonus eiro, faktiski uzņēmums samaksāja nedaudz vairāk kā 111 miljonus eiro, tātad par 52,9 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji tika prognozēts. LVM plānotās peļņas – 90 milj. eiro – vietā ieguva 150 milj. eiro. Vai tas ir daudz, vai maz? Laikā no 2011. līdz 2021. gadam LVM peļņa vidēji bija ap 70 milj. eiro gadā, vienlaikus nozare veica nozīmīgas investīcijas un dubultoja pievienoto vērtību. 2021. gadā LVM gūst līdz tam brīdim vislielāko peļņu – 112 milj. eiro, savukārt skujokuku zāģētās produkcijas ražotāji – 178 milj. eiro. Kāpēc 2021. ir īpašs gads?! Tas ir Covid-19 pandēmijas “pīķa” brīdis ar visa veida liegumiem (daļa nozaru strādā ar milzīgiem ierobežojumiem, daļa ir slēgtas, cilvēkiem jādzīvo mājās, nav iespējami ceļojumi), un daudziem rodas liela vēlme un iespēja uzlabot dzīves apstākļus, kā rezultātā būvmateriālu cenas piedzīvo nepieredzētu kāpumu, piemēram, ASV līdz 300%, Lielbritānijā un citos Latvijas ražotājiem būtiskos noieta tirgos vērojams līdzīgs pieaugums.

Ap 20% no IKP rodas no zemes izmantošanas Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir jāspēj pieņemt lēmumi, kuri vērsti uz visas sabiedrības ieguvumiem, nevis atsevišķu nelielu interešu grupu vēlmēm.

Tādi secinājumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10 starptautiskajā konferencē Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā. Zemes nozares ir nozīmīgs Latvijas resurss, kuru var izmantot dažādām vajadzībām, vienlaikus uz tās izaudzētais - lauksaimniecības produkti, koksne - kalpo kā nozīmīgs resurss apstrādes rūpniecībai, vienlaikus šis zemes komplekss ir nozīmīga tautsaimniecības sfēra, kas nodrošina darbavietas, nodokļu ienākumus un arīdzan mazina dažādus riskus.

Jādomā ar savu galvu

„Latvijas divas nelaimes ir pārregulācija, kad cenšamies pārņemt visu, ko vien iesaka, bet nedomājam ar savu galvu un šos ieteikumus neadaptējam Latvijas apstākļiem, kā arī pārspīlēta demokrātija, kad atsevišķu nelielu grupu iebildumu dēļ tiek nobremzēti projekti,“ uzsvēra SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš norādīja, ka ļoti liela nozīme ir politikas un plānošanas dokumentiem. „Konkrētās teritorijas attīstībai būtiskākais dokuments ir teritorijas attīstības plāns, kuram jābūt skrupulozi izvērtētam, tādējādi nodalot tās teritorijas, kuras paredzētas ražošanai, no tām, kuras paredzētas citam — dabas aizsardzībai,“ uzsver U. Ameriks. Viņaprāt, Latvijā ir jābūt tādiem normatīvajiem aktiem, lai varētu ātri pieņemt lēmumus un realizēt sabiedrībai nozīmīgas ieceres. „Zemes izmantošana - tā ir ne tikai resursu ieguve, kas ir labklājības pamats, bet arī valsts drošības pamats,“ tā U. Ameriks. Viņaprāt, zeme ir resurss un ne tikai tas, ko uz tās var izaudzēt, bet arī tas, kas atrodas zem zemes un kas atrodas virs zemes.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā februāra vidū notikušais kiberdrošības pasākums ir būtisks ievads pieredzes pārņemšanai no Izraēlas kritiskās infrastruktūras aizsardzībā, Dienas Bizness pārliecinājās sarunā ar trīs Izraēlas uzņēmējiem, kuru firmas nodarbojas ar praktisku rīku un paņēmienu izstrādi aizsardzības sistēmām.

Dienas Bizness intervēja Jigalu Govetu, uzņēmuma SCADASudo vadošo ekspertu un konsultantu kiberdrošības jomā, Amosu Halfonu, uzņēmuma Boura fiziskās drošības ekspertu, kā arī Danielu Ērenreihu, kurš pārstāv uzņēmumu SCCE (Secure Communications and Control Experts), vadīja Izraēlas uzņēmēju delegāciju un nodarbojas tieši ar cilvēku apmācību un sagatavošanu.

Kiberdrošības pasākuma organizators esat jūs, Ērenreiha kungs. Pastāstiet īsumā, ar ko nodarbojaties Izraēlā un ko atvedāt uz Latviju, lai pateiktu, parādītu mūsu uzņēmējiem un kritiskās infrastruktūras turētājiem.

D.Ē.: Izraēlā esmu labi zināms eksperts stratēģisko objektu aizsardzībā. Mani misijas organizēšanai Latvijā pamudināja Izraēlas Ārlietu ministrija, lūdzot mani organizēt iepazīstinošu pasākumu Latvijas ieinteresētajām organizācijām. Jau esam organizējuši līdzīgus pasākumus – pirms gada Lisabonā, pirms trīs mēnešiem Zagrebā. Šobrīd esam Rīgā, un oficiāli to organizē Izraēlas vēstniecība Latvijā. Mēs apzināti uzaicinājām atbilstošu kritiskās infrastruktūras turētāju, kā ūdensapgādes, gāzes apgādes, elektrības apgādes un citu uzņēmumu, pārstāvjus. Es izvēlējos vairāku Izraēlas uzņēmumu pārstāvjus, kuri var vislabāk un kompleksi pārstāvēt kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumus. Mūsu mērķis, braucot uz draudzīgām valstīm, ir piegādāt zināšanas un tehnoloģijas, kas var kalpot kritiskās infrastruktūras aizsardzībai.

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pērn Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no grāmatu eksporta.

Tā var teikt šā raksta virsrakstā, nedaudz pārveidojot bērnu dzejnieka Pētera Sila (1908–1953) jau folklorizējušās rindas no dzejoļa “Uz skolu”, jo 2024. gadā Latvija bija pasaules līdere grāmatu eksportā uz vienu iedzīvotāju un galvenais Latvijā iespiesto grāmatu eksporta tirgus bija Eiropas valstis – Vācija, Zviedrija un Norvēgija.Kā liecina Starptautiskā Tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no poligrāfijas produkcijas – grāmatu eksporta.Poligrāfija un papīra ražošana ir nozīmīga Latvijas rūpniecības nozare.

Eksporta tirgos valda panīkums un aktivitāte tikai šogad sāk pamazām atjaunoties, bet tikmēr Latvijā būvniecībā redzama spēcīga vilkme visa veida projektos un aug pieprasījums pēc saliekamā dzelzsbetona konstrukcijām, intervijā sacīja dzelzsbetona konstrukciju ražotāja SIA "Skonto Prefab" valdes loceklis Mārtiņš Roze.

Viņš skaidroja, ka pagājušais gads uzņēmumam iezīmējis strauju kritumu - pagājušajā gadā apgrozījums samazinājies no 27 miljoniem eiro līdz nepilniem 15 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka pagājušais gads bija ļoti izaicinošs uzņēmumam, kā arī visai būvkonstrukciju nozarei un ražotājiem.

Roze skaidroja, ka gandrīz visi būvkonstrukciju ražotāji, kuru Latvijā ir salīdzinoši daudz, bija koncentrējušies uz Skandināvijas tirgiem, kur arī bija pamata apgrozījums. "Skonto Prefab" Skandināvijā vēsturiski veidoja 70-80% no kopējā apgrozījuma, bet tur dzīvokļu būvniecības tirgus burtiski gandrīz apstājās.

Ja vēl 2023.gadā "Skonto Prefab" pabeidza jau 2022.gadā iesāktos projektus, kur būvprojekti bija gatavi un saskaņojumi saņemti, un pasūtītāji šos projektus neapstādināja, tad pēc kara sākuma Ukrainā projekti, kurus bija iespējams nopauzēt un atlikt, tika atlikti. Piemēram, izsniegto būvatļauju kritums Zviedrijā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju projektiem bija ap 70%.

Kā liecina Eurostat apkopotā statistika, tad 2023. gadā Latvijā tika saražots aptuveni 1% no visā ES saražotās hidroelektroenerģijas, bet hidroelektroenerģijas ražošanas apjoms uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 2,5 reizes lielāks nekā vidēji ES

Ūdens enerģijas izmantošana enerģijas iegūšanai cilvēka vajadzībām nav 20. gadsimta izgudrojums.

Jau 2. gadsimtā pirms mūsu ēras Senajā Grieķijā tika izgudrotas un izmantotas iekārtas, kas ļāva izmantot ūdens straumi vai ūdens tilpņu līmeņu starpības plūsmu graudu malšanai vai citiem darbiem. Ap mūsu ēras sākumu ūdensdzirnavas plaši izplatījās gan Romas impērijā, gan arī Eirāzijas dienvidu un austrumu daļā līdz pat Ķīnai. Latvijas teritorijā pirmās ūdensdzirnavas rakstu avotos ir minētas 13. gadsimta sākuma dokumentos un līgumos. No šī laika pie lielākajām apdzīvotajām vietām un pie muižām Latvijas teritorijā tika veidotas ūdens dzirnavas.

Kā savā grāmatā Latvijas dzirnavas (Stokholma, Daugava, 1985) norāda arhitekts Arno Teivens (1905-1995), tad 1638. g. Vidzemes muižās bija reģistrētas 47 dzirnavas un 114 izpostītu dzirnavu vietas (76.lpp.).1802. gadā Kurzemes guberņā tika uzskaitītas 192 ūdens dzirnavas, bet 1857. gadā Kurzemes guberņā kopumā tika reģistrētas 457 dzirnavas, no kurām 245 bija ūdensdzirnavas, bet 212 bija vējdzirnavas (200.lpp.). 19. gs. beigās Kurzemē un Zemgalē ūdens dzirnavas sāka izkonkurēt tvaika dzirnavas, tomēr, Latvijai izcīnot neatkarību, ūdens dzirnavas bija viens no vienkāršākajiem un lētākajiem miltu ražošanas veidiem Latvijas lauku pagastos. 1920. gadā Latvijā darbojās 473 ūdens dzirnavas, no tām 232 bija Vidzemē, 105 - Latgalē, 88 - Kurzemē, bet 48 - Zemgalē (202.lpp.). 1938. gadā Latvijā bija reģistrētas un darbojās 666 ūdens dzirnavas. Jau no 20. gadu vidus sākās ūdens dzirnavu pārveidošana no graudu ražošanas par elektrības ģenerācijas uzņēmumiem. Paplašinot senākos dzirnavu dambjus, tika veidotas pirmās nelielās hidroelektrostacijas. Pēc Otrā pasaules kara daudzas dzirnavas tika atjaunotas un turpināja darboties līdz pat 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem, tomēr tās pakāpeniski izkonkurēja rūpnieciska miltu ražošana. 1974. gadā Latvijā aktīvi strādāja vairs tikai daži desmiti ūdensdzirnavu.

Somijas pārtikas un dzērienu ražotāja "Paulig" zīmola "Santa Maria" garšvielu ražošana līdz 2027. gada vasarai pilnībā tiks pārcelta no Zviedrijas uz rūpnīcu Sauē, Igaunijas ziemeļos, kur tiks radītas gandrīz simt jaunas darbavietas, paziņoja kompānija.

Pāreja tiks īstenota pakāpeniski, izmantojot esošās rūpnīcas telpas, kur jau vairāk nekā 30 gadus ražo "Santa Maria" garšvielas.

Apvienojot ražošanu vienā objektā, "Paulig" plāno optimizēt ražošanas apjomu, izmaksas un resursu izmantošanu, radot efektīvāku darbības modeli. Pakāpeniskā pāreja, kā paredzams, radīs aptuveni 80 līdz 90 jaunas darbavietas Sauē. Uzņēmums plāno paplašināt ražošanu rūpnīcā, pievienojot jaunas ražošanas līnijas.

"Paulig" valdes locekle Mariela Toigere teica, ka ražošana Sauē tiks palielināta pakāpeniski, lai nodrošinātu piegāžu nepārtrauktību.

"Paulig" janvārī paziņoja par iespējamu garšvielu ražošanas konsolidāciju Igaunijā, ko varētu veikt līdz 2027. gada vasarai. Tolaik uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka tas varētu nozīmēt, ka tiks slēgta ražotne Melndālā, Zviedrijā, un "Santa Maria" garšvielu ražošana pilnībā tiks pārcelta uz Saues rūpnīcu, kur "Paulig" kopš 1993. gada ražo garšvielas un mērces.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) plāno par 1,425 miljoniem eiro pasūtīt izvērtējumu par kodolenerģijas attīstības iespējām Latvijā, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija.

KEM publicējusi paziņojumu par piegādātāju apspriedi iepirkumam "Izvērtējums par kodolenerģijas attīstības iespējām Latvijā", un konkursu plānots izsludināt februārī.

Elektroniskajā iepirkumu sistēmā pieejamajā konkursa tehniskajā specifikācijā teikts, ka izvērtējuma virsmērķis ir nodrošināt visaptverošu, uz datiem balstītu analīzi, kas kalpotu par pamatu politikas veidošanai un lēmumu pieņemšanai par mazo modulāro reaktoru (SMR) kodolenerģijas attīstību Latvijā.

Konkursa uzvarētājam būs jāveic visaptverošs izvērtējums par SMR kodolenerģijas ieviešanas iespējām Latvijā, aptverot tehniskos, juridiskos, vides, sabiedriskos, finanšu un ekonomiskos aspektus.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra “International Trade Center” dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija daļa pasaules ēku būvniecībai domāto krusteniski līmētu kokmateriālu eksportā bija 1,55%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija 2. vietā pasaulē.

Krusteniski līmēti kokmateriāli, kas tiek lietoti ēku būvniecībā, kas pazīstams arī kā CLT vai X-Lam, ir inženiertehniski veidots koksnes izstrādājumi, kuri tiek izgatavoti, līmējot vairākus masīvkoka slāņus (parasti trīs, piecus vai septiņus slāņus) šķērsvirzienā vienu uz otra. Katra slāņa kokšķiedras tekstūras virziens ir perpendikulārs pret nākamo slāni, tāpēc arī to nosaukums ir “krusteniski līmēti”. Šādi var iegūt ļoti izturīgus un stabilus koka paneļus, kurus īpaši labi var izmantot ēku konstrukciju nesošajām sienām gan apdzīvojamās, gan komerciāla un rūpnieciska rakstura ēkās. Krusteniski līmētus koka paneļus, var izmantot arī ēku nenesošajām sienām un arī grīdu segumiem.

Pēc vairākiem sarežģītiem gadiem, ko ietekmēja ekonomiskā un ģeopolitiskā nenoteiktība, 2025. gads iezīmēja aktivitātes pieaugumu globālajā akciju emisiju (IPO) tirgū. Tika novērots gan darījumu skaita, gan piesaistītā kapitāla pieaugums, kas liecina par investoru noskaņojuma uzlabošanos.

Tirgus atveseļošanos veicināja inflācijas samazināšanās, procentu likmju stabilizēšanās un apmierinoši makroekonomiskie rādītāji, kas radīja uzņēmumiem labvēlīgākus apstākļus atgriezties kapitāla tirgos un investoriem – vēlmi aktīvāk piedalīties jaunajos publiskajos piedāvājumos.Globālajā tirgū IPO skaits pieauga par 7% līdz 1 331 darījumam, savukārt piesaistītais kapitāls palielinājās par 44% līdz 151 mljrd. EUR.

Eiropā kopumā IPO aktivitāte bija zemāka – to lielā mērā ietekmē konkurence starp publisko un privāto tirgu – uzņēmumi ilgāk paliek privāti, pateicoties kapitāla pieejamībai privātajā sektorā. IPO skaits samazinājās par 20% līdz 105 darījumiem, bet piesaistītais kapitāls saruka par 10% līdz 14,8 mljrd. EUR. Tomēr uzņēmumi, kas devās biržā, bija kvalitatīvāki – ar stabilāku naudas plūsmu, labāku pārvaldību un skaidrākiem izaugsmes plāniem.

Somijas pārtikas un dzērienu ražotājs "Paulig" apsver zīmola "Santa Maria" garšvielu ražošanas pārcelšanu no Zviedrijas uz Saues rūpnīcu Igaunijas ziemeļos.

"Paulig" garšvielu ražošanas konsolidāciju Igaunijā plāno veikt līdz 2027. gada vasarai, kas varētu nozīmēt, ka tiks slēgta ražotne Mēlndalā, Zviedrijā, un "Santa Maria" garšvielu ražošana tiks pārcelta uz Saues rūpnīcu, kur "Paulig" kopš 1993. gada ražo garšvielas un mērces.

Kompānijas komunikācijas vadītāja Baltijas valstīs Eveli Lentsiusa klāstīja, ka pārmaiņas ļautu uzņēmumam nodrošināt ilgtermiņa konkurētspēju, jo tiks optimizēta ražošanas jauda un izmaksas, kā arī resursu sadale būs efektīvāka.

"Paulig" vecākā viceprezidente zīmolu pārvaldībā Lenita Ingelina teica, ka Saues ražotne pilnībā pieder uzņēmumam, savukārt Mēlndalas ražotne atrodas nomātās telpās.

LIONPRO valdes priekšsēdētājs Jānis Kuļikovskis ir iecelts par Indonēzijas Republikas goda konsulu Latvijas Republikā.

Šis tituls palīdzēs sekmēt vēl ciešāku sadarbību ar LIONPRO otru lielāko un pēdējos gados augošāko tirgu – Dienvidaustrumāzijas reģionu -, kurā jau vairāku gadu garumā dzīvnieku barības piedevu nozarē darbojas Latvijas kapitāla ģimenes uzņēmums LIONPRO (iepriekš L.J.Linen).

Ceremonija notika Indonēzijas vēstnieka rezidencē Stokholmā, Zviedrijā, un to vadīja ekselence Dr. Jajans Ganda Hajats Muljana, Indonēzijas vēstnieks Zviedrijā un Latvijā. Pasākumā piedalījās arī ekselence Normans Penke, Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Zviedrijā un nerezidējošais vēstnieks Indonēzijā, kā arī Indonēzijas vēstniecības amatpersonas.

Savā uzrunā vēstnieks Dr. Jajans Ganda Hajats Muljana uzsvēra, ka Jāņa Kuļikovska iecelšana ir nozīmīgs solis Indonēzijas diplomātiskās klātbūtnes un sadarbības paplašināšanā Latvijā. Viņš pauda pārliecību, ka jaunais goda konsuls spēlēs stratēģisku lomu divpusējās sadarbības veicināšanā – īpaši ekonomikas, kultūras apmaiņas un kopienu savstarpējo kontaktu jomās. Vēstnieks arī akcentēja pieredzes nozīmi, iesaistot Latvijas privātā sektora līderus, īpaši ņemot vērā Jāņa Kuļikovska profesionālo pieredzi starptautiskās biznesa konsultācijās.

Lai cīnītos pret pārtikas cenu kāpumu, Zviedrijā uz laiku tiks par pusi samazināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pārtikas produktiem - no pašreizējiem 12% līdz 6%, ceturtdien paziņoja valdība.

Paredzēts, ka samazinātais nodoklis būs spēkā no 2026.gada 1.aprīļa līdz 2027.gada 31.decembrim.

"Tas nozīmē, ka visu zviedru iepirkumu maisiņos pārtikas produktiem vajadzētu būt lētākiem, un tie, kuri pelna vismazāk, procentuāli izjutīs vislielāko ietekmi," teikts valdības paziņojumā.

Ģimenei ar diviem bērniem izdevumi par pārtikas produktiem samazināsies vidēji par 6500 kronām (590 eiro) gadā, lēš valdība.

Tāpat kā daudzās citās valstīs, Zviedrijā pēdējos gados būtiski kāpušas pārtikas cenas.

Valdība vairākkārt aicinājusi pārtikas mazumtirgotājus samazināt cenas.

Gaidāms, ka PVN samazināšanas pārtikas produktiem dēļ 2026.gadā valsts budžeta ieņēmumi saruks par 16 miljardiem kronu (apmēram 1,5 miljardi eiro), bet 2027.gadā - par 21 miljardu kronu (aptuveni divi miljardi eiro).

Koka logu un durvju ražotāja SIA "Staļi" apgrozījums pagājušajā gadā bija 8,228 miljoni eiro, kas ir 2,4 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 859 622 eiro, kas ir 3,2 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".

"Staļi" gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka kompānija nodarbojas ar koka logu un durvju, sagatavju, mēbeļu plātņu un kokskaidu granulu ražošanu. Produkcija pamatā tiek eksportēta uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, tādām kā Zviedrija, Igaunija, Lietuva, Itālija, Vācija un citām.

Produkcijas realizācijas kritumu pērn, salīdzinot ar 2023.gadu, kompānijas vadība skaidro ar pircēju nedrošību sakarā ar nenoteiktību pasaulē.

FOTO: Krīze Staļos ir aiz muguras

Tirgus situācijas straujas pārmaiņas, īpašnieka Viļņa Strazdiņa nāve un kādu laiku dzīvošana...

Vadības ziņojumā teikts, ka 2025.gadā pēc 2024.gada otrās puses krīzes "Staļi" aktīvi atjaunojuši gan sadarbību ar iepriekšējo gadu klientiem, gan ieguvuši jaunus, tai skaitā aktīvi atgriežoties Latvijas tirgū un uzrunājot sadarbībai lielākos būvniecības uzņēmumus Latvijā, kā arī paplašinot klientu loku Skandināvijā (Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā) koka logu un durvju ražošanā un piegādē.

Kompānijas vadība norāda, ka 2025.gadā ir izdevies panākt pēcapmaksas sadarbības atjaunošanu ar būtiskākajiem piegādātājiem logu un durvju izejmateriāliem. Tāpat arī baļķu piegāde šobrīd tiek saņemta no piegādātājiem ar pēcapmaksas termiņu.

"Staļi" vadība informē, ka 2025.gadā ir atvērti trīs interneta veikali - Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā. Atvēršanas procesā ir vēl veikali Vācijā un Somijā.

Tāpat "Staļi" aktīvi strādā pie iepriekšējo gadu reklamāciju novēršanas, kas ļauj atjaunot klientu uzticību un atsākt pārtrauktās sadarbības ar klientiem.

Uzņēmuma vadība informē, ka kokskaidu granulu segmentā tiek strādāts, izmantojot pilnu ražošanas iekārtu jaudu, un ir pieaugošs pieprasījums gan vietējā tirgū, gan Eiropā. 2025.gadā sākti darbi pie šķeldas granulu ražošanas atjaunošanas, plānojot paplašināt granulu klāstu, papildus kokskaidu granulām tirgū piedāvājot arī no šķeldas ražotas granulas.

Šobrīd "Staļi" saskata pozitīvu tendenci atsevišķu izejmateriālu cenu samazināšanā no piegādātājiem, piemēram, kurināmā materiāls, celulozes šķeldas un citiem. Minētais ļauj pozitīvi prognozēt stabilu apgrozījuma pieaugumu un arī peļņu turpmākā nākotnē.

"Staļi" pašlaik redz arī pieaugošu pieprasījumu pēc līmētas koka plātnes un brusas, kas būtiski palielinājies arī 2025.gadā. Minētā iemesla dēļ plātņu ražošana, kas tika pārtraukta 2024.gada jūlijā, 2025.gada martā atjaunota un šobrīd šie ražošanas apjomi pieaug ar plānu tos atjaunot iepriekšējā apjomā.

Patlaban regulāri tiek saņemti jauni pasūtījumi no eksporta tirgiem, teikts vadības ziņojumā. "Staļi" pašlaik apgūst arī jaunus tirgus šajā produktu segmentā - 2024.gadā veiktas piegādes uz Dāniju jaunam klientam, kas ražo mēbeles, kā arī 2025.gadā norit sarunas par sadarbības sākšanu/atjaunošanu ar klientiem, kuriem sadarbība bija vai tika plānota 2024.gadā.

Saistībā ar pieaugošu aktivitāti logu un durvju segmentā un lielākiem pasūtījumiem ko "Staļi" noslēdza ar klientiem 2024.gada janvāra un februāra laikā, kompānijas vadība prognozē, ka plātņu un brusu ražošanas jaudas pieaugs vel vairāk sakarā ar logu pasūtījumiem.

"Staļi" apgrozījums 2023.gadā bija 19,307 miljoni eiro, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 2,715 miljoni eiro.

"Staļi" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 5,418 miljoni eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Ilze Dambe.

Zviedrija, kas savulaik pielika lielus pūliņus, lai pārietu uz bezskaidras naudas sabiedrību, tagad mudina cilvēkus turēt mājās skaidru naudu ārkārtas gadījumiem un pieprasa pārtikas veikaliem un aptiekām pieņemt maksājumus skaidrā naudā.

Daudzi zviedri jau gadiem ilgi nav pieskārušies banknotēm, un pavisam nedaudzos restorānos, veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās tiek pieņemta skaidra nauda. Zviedrijā cilvēki gandrīz par visu norēķinās ar karti vai izmantojot dažādus tiešsaistes pakalpojumus. Pat vairums banku filiāļu vairs neapkalpo skaidras naudas iemaksas vai izņemšanu. Taču marta sākumā Zviedrijas centrālā banka ieteica mājsaimniecībām turēt skaidrā naudā 1000 kronu (aptuveni 90 eiro) uz vienu pieaugušo pirmās nepieciešamības preču iegādei vienai nedēļai.

Banka arī aicināja zviedrus pārliecināties, ka viņu rīcībā ir vairāki maksāšanas līdzekļi, tostarp skaidra nauda, kredītkartes un interneta maksājumu pakalpojumi, "īslaicīgu traucējumu, krīzes vai, sliktākajā gadījumā, kara gadījumā".

Igaunijas bankas "Bigbank" padome nolēmusi no 31. maija izbeigt bankas filiāles Zviedrijā darbību.

Pēc 31. maija sāksies filiāles Zviedrijā slēgšanas process.

Lēmums izbeigt darbību tika pieņemts ceturtdien notikušajā uzraudzības padomes sēdē. Tādējādi no piektdienas bankas Zviedrijas filiāle vairs nepieņem jaunus noguldījumus un koncentrējas vienīgi uz esošā noguldījumu portfeļa apkalpošanu.

Tādējādi tiek turpināts pagājušā gada novembrī, kad "Bigbank" paziņoja par Zviedrijas filiāles kredītportfeļa pārdošanu, uzsāktā procesa turpinājums.

"Bigbank" ir Igaunijas banka, kuras darbība ir vērsta uz aizdevumiem un noguldījumiem privātpersonām un uzņēmumiem. Papildus darbībai Igaunijā "Bigbank" ir filiāles Somijā, Zviedrijā, Latvijā, Lietuvā un Bulgārijā, kā arī tā piedāvā produktus kā pārrobežu pakalpojumus Austrijā, Vācijā un Nīderlandē.

Ilgmūžība, arhitektu iespējas un materiāla atkārtota izmantošana – betona labākās īpašības Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums nosauc UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB valdes loceklis Artūrs Lukašenoks. Uzņēmums ir uzaudzējis gan pieredzi, gan paplašinājis tehnoloģiskās spējas, lai īstenotu vēl sarežģītākus projektus.

Fragments no intervijas

Uzņēmumam ir jau 25 gadu pieredze, apgrozījums 63 miljoni eiro un vairāk nekā 580 darbinieki. Uzņēmumam ir divas dzelzsbetona ražotnes – viena Liepājā, otra Daugavpilī. MB grupā ietilpst Dzelzsbetons MB, Daugavpils Dzelzsbetons, Transportbetons MB, Betona pētījumu centrs un Inerto materiālu serviss. Liepājā, top elementi ražotnē, kas tiek vesti uz objektiem. Tāpat gatavojam arī lielu daļu no inertiem materiāliem, pārvaldām karjerus, ražojam šķembas, smiltis un līdz pat pašam betonam. Vēl viena svarīga sastāvdaļa ir betona pētījumu centrs, kas nodrošina betona un minerālmateriālu testēšanu, rezultātu analīzi, kā arī jaunu produktu receptūru izstrādi. Ražojam ļoti plaša spektra betonu no tradicionāli zināma, sala izturīga līdz arī dekoratīvam, kam nepieciešamas pildvielu kombinācijas, piemēram, terrazzo. Spektrs, ko mēs nosedzam, ir konstrukciju elementi, piemēram, sienas, pārsegumi, kāpnes, balkoni. Otra sadaļa ir produkti, kuriem ir augstāka pievienotā vērtība, galvenokārt tās ir fasādes. Mūsu reģionā ļoti izplatīts ir trīsslāņu sienu produkts – vienā sienas elementā ir divas kārtas betona un pa vidu siltumizolācija. Tas ir ļoti efektīvs produkts, jo tas vienlaikus kalpo kā nesošā konstrukcija. Ēku būvējot, tas ir nesošs, tajā ir siltumizolācija, un tad ir klāt arī dekoratīvs ārslānis. Klienti to novērtē, jo ļoti daudz darba tiek pārnests uz rūpnīcu, nav jāveic apdare, jāliek logi, kā arī nav nepieciešama ārējā piekļuve, un tas ir svarīgi augstceltnēs vai ēkām ar apgrūtinātu piekļūšanu. Rezultātā attīstītājam ēka top jau no gataviem elementiem. Vēl no produktiem piedāvājam sienas ar dekoratīviem risinājumiem. Tāpat produkts, pie kura strādājam, ir GRC – stiklašķiedras cementa kompozīts. Tas ir atsevišķs elements, plāna čaula, bet ar to var izveidot gan formas, gan reljefus uz fasādēm. Ja runā par pašu virsmu, tad betonu var iepigmentēt, piemēram, no pelēka radīt to sarkanu. Tāpat ir grafiskā betona tehnoloģija. Mums ir svarīgs ilgtspējas virziens, tāpēc visiem galvenajiem produktiem izdota vides produktu deklarācija. Tas parāda, cik ir CO2 izmešu daudzums uz katru saražoto produktu apjomu. Mēs mācāmies no skandināvu klientiem, viņu prasībām, tāpēc es teiktu, ka Zviedrija ir visai Eiropai priekšā. Viņi uzstāda augstas un skaidras prasības katram ēkas kvadrātmetram, cik viņi vēlas redzēt izmešus.

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Mainoties karadarbības raksturam un tehnoloģiskajam pārsvaram kaujaslaukā kļūstot par īpaši nozīmīgu faktoru, Latvijai jāizmanto un jāatbalsta vietējo informācijas tehnoloģiju potenciāls.

Vietējie uzņēmumi var spēlēt vitāli svarīgu lomu elektroniskās karadarbības jomā, kļūstot par stūrakmeni aizsardzības stratēģijai, kas balstīta uz spējām būt elastīgiem, inovatīviem un efektīviem asimetriskā kara vešanā.

Asimetriskās spējas kā Latvijas stratēģiskā priekšrocība

Pēdējos gados ziņu virsrakstus arvien biežāk rotā vēstis par to, ka Latvija ir iegādājusies jaunas pretgaisa aizsardzības sistēmas un virkni citu lielizmēra konvencionālā bruņojuma vienību. Tas ir atzīstami, pareizi un ļoti svarīgi. Taču mūsdienu un arī nākotnes aizsardzība ir balstīta holistiskā pieejā, kurā ar tankiem un ballistiskajām raķetēm būs par maz.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā un arī citi nesenie militārie konflikti nepārprotami signalizē, ka panākumi karalaukā vairs nav atkarīgi tikai un vienīgi no kājinieku vai tanku rotu skaita – ļoti būtiskas ir spējas aizsargāt savus radiosakarus, traucēt ienaidnieka dronu pārvietošanos, pārtvert signālus un aizsargāt informācijas vidi. Turklāt hibrīdkara laikmetā savas drošības stiprināšana digitālajā vidē ir ļoti būtiska arī relatīva miera apstākļos, piemēram, kritiskās infrastruktūras aizsargāšanā vai arī būtisku pakalpojumu nepārtrauktas darbības nodrošināšanā.

Latvijā sieviešu mirstība vecuma grupā no 30 līdz 44 gadiem ir divkārt augstāka nekā vidēji ES.

Kā liecina Eurostat pieejamā statistika, 2023. gadā, rēķinot visus vietējos iedzīvotājus, pēc sieviešu mirstības rādītājiem pirmajā vietā Eiropas Savienībā (ES) bija Bulgārija (14,53 mirušās uz 1000 sievietēm). Otrajā vietā ES ar 14,45 mirušajām uz 1000 sievietēm bija Latvija, kas no Bulgārijas atpalika tikai par astoņām simtdaļām. Jāatzīmē, ka ievērojams skaits gan Latvijas, gan Bulgārijas sieviešu un vīriešu dzīvo citās ES dalībvalstīs, tur oficiāli nereģistrējoties, tāpēc netiek pieskaitīti pie attiecīgās zemes iedzīvotājiem.

Vērtējot sieviešu mirstību bez ārvalstīs mirušajām attiecīgās zemes sievietēm, 2023. gadā ar 14,33 mirušām sievietēm uz vienu tūkstoti sieviešu Latvija bija pirmajā vietā ES, apsteidzot Bulgāriju, kuras teritorijā 2023. gadā nomira 14,25 sievietes uz vienu tūkstoti sieviešu. Gan Latvijas, gan Bulgārijas sieviešu mirstība 2023. gadā bija par 36% augstāka nekā vidējā sieviešu mirstība ES (10,6 mirušās uz 1000 sievietēm). Jāpaskaidro, ka vidējie mirstības rādītāji visumā ir tieši proporcionāli vidējam dzīves ilgumam. Jo lielāks vidējais dzīves ilgums, jo mazāks vidējais mirstības rādītājs uz tūkstoš personām, un otrādi. Samazinoties sagaidāmajam vidējam dzīves ilgumam, palielināsies mirstības rādītājs uz tūkstoš personām. Galīgajā sagaidāmā dzīves ilguma aprēķinā ar visai komplicētu formulu tiek ņemta mirstība dažādās vecuma grupās.

Neizmantotās zemes Baltijā vajadzētu izmantot vērienīgai apmežošanai, intervijā aģentūrai LETA pauda Mežu uzraudzības padomes (FSC) vadītājs Baltijas valstīs Aids Pivorjūns.

Viņš norādīja, ka šobrīd meža nozari ietekmē liela konkurence, ko rada tādi materiāli kā plastmasa, betons un metāls gan būvniecībā, gan mēbeļu un citu preču ražošanā, kā arī spiediens no sabiedrības puses par mežu izciršanu.

"Iedomājieties, katrs iedzīvotājs, vai tas būtu Portugālē, Latvijā vai Zviedrijā, saka, ka viņam patīk staigāt basām kājām pa koka grīdu, nevis pa plastmasu vai betonu. Visiem tas patīk. Bet tad, kad runa ir par resursiem, tad katrs pilsonis Portugālē, Latvijā vai Zviedrijā saka, ka mums nepatīk mežu izciršana," sacīja Pivorjūns, piebilstot, ka atšķirībā no citiem minētajiem materiāliem koks ir vienīgais, kas ir atjaunojams.

Atjaunīgo energoresursu portfeli Latvijā tuvāko gadu laikā papildinās vēja elektrostacijas, kurām gan joprojām ir jāpārvar sabiedrības daļas pretestība, savukārt vēja un saules neprognozējamības risku mazināšanā nozīmīga loma būs bateriju sistēmām.

Tādas atziņas skanēja konferencē Atjaunīgā enerģija Latvijā 2026 – QUO VADIS. Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš atzina, ka pēdējo gadu laikā Latvijā ir būtiski pieaudzis iegūtās elektroenerģijas daudzums no saules enerģijas, savukārt vēja staciju segmentā izaugsmei būtu jānotiek nākamajos gados. Tam, ka izaugsmes iespējas ir, kā pierādījums tika minētas Baltijas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija. Vienlaikus A. Bāliņš atzina, ka Latvijā ir pretvēja kampaņas, kam pretī tiek likta Savā zemē sava enerģija. “Lai Latvijā varētu nodrošināt elektroenerģijas ģenerāciju minimālā (bāzes) apjomā, ir nepieciešamas ražošanas jaudas 500 MW apmērā. Lai to īstenotu, būtu nepieciešama 1200 MW vēja un 1000 MW saules, kā arī 500 MW sešu stundu bateriju sistēmas jauda,” skaidroja A. Bāliņš. Viņš steidza uzsvērt, ka Latvijai ir ļoti nozīmīgs atjaunīgās enerģijas aktīvs – HES.

Pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir iekļuvusi pasaules līderos koka sēdekļu un koka sēdekļu daļu eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija eksportēja gandrīz vienu procentu no pasaules kopējā koka sēdekļu daļu eksporta un 0,63% no pasaules kopējā koka sēdekļu eksporta. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija otra lielākā koka sēdekļu eksportētāja pasaulē un sestā lielākā koka sēdekļu daļu eksportētāja pasaulē.

Kā zināms, tad tikai neilgi pirms 1940. gada Latvijas lielākie mēbeļu ražošanas uzņēmumi sāka pāreju no mēbeļu ražošanas individuālajiem pasūtītājiem uz sērijveida ražošanu. PSRS darba dalīšanas sistēmā no 1961. gada Latvija specializējās sekciju tipa mēbeļu (skapju) ražošanā, kuras tika pārdotas izjauktā veidā, un pircējiem mēbeles bija jāsamontē pašiem, kā arī krēslu, galdu, gultu un tahtu ražošanā. 1985. gadā Latvijā saražoja 409 tūkstošus galdu, vairāk nekā 105 tūkstošus dīvānu un tahtu, 325 tūkstošus skapju un 1,76 miljonus krēslu, sēdekļu un izvelkamo krēslu, kas pamatā bija no koka (Latvijas statistikas gadagrāmata 1991. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1992., 307.lpp.). Padomju laikā Latvija pilnībā apgādāja savus iedzīvotājus, iestādes un uzņēmumus ar mēbelēm, bet aptuveni piekto daļu no visas mēbeļu produkcijas eksportēja ārpus Latvijas. PSRS sabrukuma izraisītā ekonomiskā krīze smagi skāra mēbeļu ražošanu. 1992. gadā dīvānu un tahtu ražošana, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājās astoņas reizes un bija tikai 12,6% līmenī no 1990. gada apjoma. Krēslu ražošana 1992. gadā pret 1985. gadu samazinājās vairāk nekā trīs reizes, bet pret 1990. gadu - vairāk nekā divas reizes (Latvijas statistikas gadagrāmata 1992. Rīga, izdevniecība Baltika, 1993., 275.lpp.). 1994. gadā Latvijā tika saražoti 175 tūkstoši krēslu (aptuveni viena desmitā daļa no 1985. gada līmeņa), 4,8 tūkstoši guļamkrēslu un 22,8 tūkstoši atpūtas krēslu. (Latvijas statistikas gadagrāmata 1995. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1995., 242.lpp.). Latvijai kļūstot neatkarīgai, bet jo īpaši 21. gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, vietējās mēbeļu produkcijas ražotāji konkurēja ar importa produkciju, kas tika ražota no mazāk kvalitatīvas koksnes (piemēram, bambusa).